Labi atceramies, kā deviņdesmitajos gados reketierus lika cietumā. Tas ir loģiski un pašsaprotami, jo piedzīt naudu likumīgā ceļā var tikai tiesa. Tiesa, kas ir neatkarīga institūcija, kas spriež pēc pamatojuma un faktu kopsavilkuma, uzklausot abas puses. Es šodien gribu runāt par to, kā trešās personas Latvijā piedzen naudu no parādniekiem? Kam ir izdevīga šādu trešo personu darbība un kas notiek ar parādniekiem, kad pie viņu parāda ir ķērušies parādu piedzinēji?

Lai gan pēc taisnības un īstenības parādniekam un kreditoram būtu jātiekas tiesā, kas, apsverot parādnieka iespējas parādu atmaksāt, viņa apgādājamo skaitu un virkni citu apstākļu, izlemtu to, kā parāds ir atmaksājams, šodien daudzi Latvijas iedzīvotāji ir sastapušies ar uzņēmējiem, kam, ekonomikai lejup slīdot, darbu kļūst tikai vairāk - parādu piedzinējiem.emCreditreform/em grauj Latvijas ekonomiku

Kā uzņēmējs kļuva par parādnieku un kā viņu izslēdza no spēles

Kredītrisku vadības un parādu piedziņas uzņēmumu SIA Creditreform Latvija iegādājies Norvēģijas uzņēmums AS B2Holding.

Jaunais īpašnieks ieguvis 99,5% Creditreform Latvija daļu, savukārt 0,5% daļu paliek iepriekšējā īpašnieka - Vācijas uzņēmuma Creditreform īpašumā.

Abas puses par darījuma nosacījumiem un summu klusē, norādot, ka nākotnē no šī darījuma iegūs abi uzņēmumi. Plānots, ka pēc notikušā darījumā SIA Creditreform Latvija nosaukums un vadība netiks mainīta, to vienīgi papildinās ar jaunā akcionāra pārstāvi. B2Holding vadītāji skaidro, ka Creditreform kā iegādes mērķis izvēlēts, jo uzņēmumam ir laba reputācija un vadība, turklāt ir viena no lielākajām šī sektora kompānijām Latvijā. Tirgū patlaban strādā tikai aptuveni 4-5 uzņēmumi, kas var apstrādāt lielu skaitu parādu, stāsta kompānijas pārstāvji.

Par SIA «Creditreform Latvija» 99,5% kapitāldaļu tiešo īpašnieku kļuvis Luksemburgā reģistrēts uzņēmums «B2Kapital Holding S.a.r.l.», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Lai gan tiešais SIA «Creditreform Latvija» 99,5% kapitāldaļu īpašnieks mainījies, tā gala īpašnieks joprojām ir Norvēģijas «B2Holding» grupa, kura iegādājās «Creditreform Latvija» 2014.gadā.

Līdz šim 99,5% SIA «Creditreform Latvija» kapitāldaļu īpašnieks bija Nīderlandē reģistrētā kompānija «Ultimo Netherlands B.V.», bet pirms tam no 2014. līdz 2015.gadam tiešais daļu tiešais īpašnieks bija Norvēģijā reģistrētais «B2Holding AS». Gan «Ultimo Netherlands B.V.», gan jaunais kapitāldaļu tiešais īpašnieks «B2Kapital Holding S.a.r.l.» ir «B2Holding AS» meitas uzņēmumi.

Izmaiņas uzņēmuma dalībnieku sarakstā komercreģistrā ierakstītas 23.augustā.

Pārējās 0,5% pamatkapitāla daļas pieder Vācijā reģistrētajai kompānijai Verband Der Vereine Creditreform.

Creditreform Latvijā publisko apjomīgāko uzņēmumu kredītvēstures datu bāzi. Tagad tā ir brīvi pieejama jebkuram uzņēmējam, kuram nepieciešama informācija par darījuma partneru maksājumu disciplīnu. Kredītvēstures datu bāze satur informāciju par 25000 gadījumu, kad uzņēmums nav pieņemamā laikā izpildījis saistības pret savu kreditoru. Datu bāze ik dienu tiek papildināta ar jauniem faktiem. Tajā nav nejaušas informācijas, jo katrs gadījums ir rūpīgi pārbaudīts Creditreform Latvija inkasso procesā. «Informācija par firmas «uzvedību» pagātnē ir viens no objektīvākajiem rādītājiem, kas ļauj prognozēt partnera saistību izpildi nākotnē. Tā kā lielākā daļa darījumu starp juridiskām personām notiek ar pēcapmaksas nosacījumiem, dati par partneru kredītvēsturi var būt ļoti noderīgi. Tas, ka kredītvēstures datu bāze ir publiski pieejama – samazinās uzņēmumu zaudējumus no šaubīgiem un bezcerīgiem parādiem un palielinās savstarpējo uzticību godprātīgo uzņēmēju vidū. Tādējādi mūsu firmas lēmums padarīt datu bāzi pieejamu visiem uzņēmējiem dos arī ilgtermiņa ieguldījumu un uzlabos biznesa vidi Latvijā,» uzskata Creditreform direktors Māris Baidekalns. Kredītvēstures datu bāze ir bez maksas pieejama jebkuram interesentam Creditreform on–line pakalpojumu portālā CrediWeb (www.crediweb.lv). Pirms piekļūšanas datiem, katram lietotājam jāapliecina, ka tie tiks izmantoti tikai darījumu partneru maksātspējas riska vērtēšanai. Creditreform Latvija SIA ir vadošā kredītmenedžmenta kompānija Latvijā, kas sniedz kredītinformācijas un parādu iekasēšanas (inkasso) pakalpojumus. 2003. gadā Creditreform veica vairāk nekā 100000 parādu iekasēšanu un sniedza kredītinformāciju par aptuveni 18.000 Latvijā reģistrētu juridisko un gandrīz 200000 fizisko personu.

Šonedēļ atjaunots Creditreform "Melnais Saraksts" . Tajā tiek iekļautas Latvijā reģistrētas juridiskas personas, kuras, pēc Creditreform rīcībā esošās informācijas un vērtējuma, rada būtiskas problēmas saviem darījumu partneriem, gan kavējot maksājumus, gan citādi izvairoties no savu līgumsaistību izpildes. Creditreform uzskata, ka sadarbība ar Melnajā sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem ir riskanta un iespējamība nesaņemt savlaicīgu apmaksu par piegādātajām precēm un pakalpojumiem, kā arī nenodrošinātu kredītu atmaksu ir ļoti augsta. Patreiz tajā atrodas 127 uzņēmumi. no tiem 34 uzņēmumi šajā sarakstā iekļauti maijā. Pedējā mēneša laikā 2 no Melnajā Saraksts sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem ar tiesas spriedumu atzīti par maksātnespējīgiem. Ar MELNO SARAKSTU Jūs varat iepazīties pēc adreses www.creditreform.lv/saraksts

Šonedēļ atjaunots Creditreform "Melnais Saraksts" . Tajā tiek iekļautas Latvijā reģistrētas juridiskas personas, kuras, pēc Creditreform rīcībā esošās informācijas un vērtējuma, rada būtiskas problēmas saviem darījumu partneriem, gan kavējot maksājumus, gan citādi izvairoties no savu līgumsaistību izpildes. Creditreform uzskata, ka sadarbība ar Melnajā sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem ir riskanta un iespējamība nesaņemt savlaicīgu apmaksu par piegādātajām precēm un pakalpojumiem, kā arī nenodrošinātu kredītu atmaksu ir ļoti augsta. Uz 1. oktobri tajā atradās 136 uzņēmumi. no tiem 24 uzņēmumi šajā sarakstā iekļauti pirmo reizi. Pedējā mēneša laikā 6 no Melnajā Saraksts sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem ar tiesas spriedumu atzīti par maksātnespējīgiem.

Šonedēļ atjaunots Creditreform "Melnais Saraksts" . Tajā tiek iekļautas Latvijā reģistrētas juridiskas personas, kuras, pēc Creditreform rīcībā esošās informācijas un vērtējuma, rada būtiskas problēmas saviem darījumu partneriem, gan kavējot maksājumus, gan citādi izvairoties no savu līgumsaistību izpildes. Creditreform uzskata, ka sadarbība ar Melnajā sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem ir riskanta un iespējamība nesaņemt savlaicīgu apmaksu par piegādātajām precēm un pakalpojumiem, kā arī nenodrošinātu kredītu atmaksu ir ļoti augsta. Patreiz tajā atrodas 135 uzņēmumi. no tiem 18 uzņēmumi šajā sarakstā iekļauti jūlijā. Pedējā mēneša laikā 2 no Melnajā Saraksts sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem ar tiesas spriedumu atzīti par maksātnespējīgiem. Ar MELNO SARAKSTU iespējams iepazīties pēc adreses www.creditreform.lv/saraksts

Zviedrijas kapitāla SIA Interspiro Production, kas strādā Liepājas biznesa centrā, šogad nolēmis paplašināt ražošanu.

Uzņēmums plāno uzstādīt divas jaunas ražošanas līnijas, kas palielinās saražotā produkta pievienoto vērtību, Db informēja SIA Interspiro Production ražošanas vadītājs Sandris Gusts. "Ja līdz šim mēs vairāk izejmateriālu ievedām un Liepājā montējām, tad tagad šeit veiksim gandrīz visu ražošanas ciklu," skaidroja S. Gusts. Jaunās iekārtas prasīs arī 3 - 4 jaunas darbavietas.

SIA Interspiro Production Liepājas biznesa centrā darbu sāka 2008. gadā, pusgada ražošanas apgrozījums ( saražotās produkcijas vērtība) bijusi aptuveni 1.5 miljoni latu.

Interspiro Production ir Zviedrijas kompānijas Interspiro AB meitasuzņēmums, tā produkcija ir elpošanas ekipējums ūdenslīdējiem, ugunsdzēsējiem un ķīmiski bīstamā sfērā strādājošajiem. Uzņēmumā Liepājā strādā ap 30 darbinieku. Mātes uzņēmuma filiāles atrodas arī citur Eiropā, Amerikā, Tālajos Austrumos. Interspiro AB ir daļa no uzņēmumu grupas OCENCO, kuras pamati likti ASV.

Latvijas parādu iekasēšanas un kredītinformācijas kompānija Creditreform Latvija ir pirmā Baltijā, kas saņēmusi ISO 9001:2000 kvalitātes sertifikātu kredītmenedžmenta pakalpojumu nozarē. Tas ir nozīmīgs solis kreditoru interešu aizsardzības attīstībā Latvijā, jo šajā jomā firmas profesionālisms un uzticamība ir galvenie priekšnoteikumi, lai kredītmenedžmenta pakalpojumu izmantošana nestu maksimālu ieguvumu klientiem, norāda Creditreform Latvija Mārketinga un produktu attīstības nodaļas vadītājs Juris Pūce. Creditreform nodrošinot sava uzņēmuma darbības atbilstību augstākajiem kvalitātes standartiem, firma vienlaicīgi nodrošina arī efektīvu kreditora interešu aizsardzību 1500 vadošiem Latvijas telekomunikāciju un citu pakalpojumu uzņēmumiem, vairumtirgotājiem, finansu institūcijām un pašvaldību uzņēmumiem.

Parādu piedzinējiem pērn bijuši ļoti dažādi rezultāti - vieni spējuši palielināt apgrozījumu, savukārt citiem darbības apjomi samazinājušies, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Kopumā TOP 10 parādu piedzinēju apgrozījums pērn samazinājies par 12% un bijis 4,99 milj. Ls apmērā. Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas apkopotie dati liecina, ka privātpersonu segmentā iesniegto lietu skaits palicis tādā pašā līmenī kā 2009. gadā, bet iesniegtā piedzenamā lietu kopējā summa no privātpersonām pieaugusi par 21%. Savukārt B2B segmentā redzams ievērojams kritums - salīdzinot ar 2009. gadu, par 43% samazinājies iesniegto lietu skaits, bet to summa kritusies vairāk nekā uz pusi (54%). Kopumā iesniegto lietu skaits pērn samazinājies par 5,4%, bet summa - par 3,9%, un nozares kompāniju rezultāti jāskata kontekstā ar nozares attīstības negatīvajām tendencēm.

Pieaudzis eirozonas parādu krīzes izraistītu uzņēmumu bankrotu skaits, bet šādas tendences turpinājums var likt 1,5 miljoniem eiropiešu zaudēt savas darba vietas, secināts Creditreform pētījumā, vēsta AFP.

Kompānijas ikgadējā maksātnespējas ziņojumā norādīts, ka Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Somijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Īrijā, Itālijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Portugālē, Spānijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Norvēģijā un Šveicē pērn bijuši 175 tūkstoši uzņēmumu maksātnespējas gadījumu, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir pieaugums 0,3% apmērā.

Pieaugušais maksātnespējas gadījumu skaits apdraud 1,5 miljonu eiropiešu darbavietas, kas ir pieaugums 7,1% apmērā, salīdzinot ar gadu iepriekš. Savukārt, 2009. gadā uzņēmumu maksātnespējas apdraudēja divus miljonus darba vietu, norāda kompānija.

Situācija šogad var pasliktināties vēl vairāk, kas saistīts ar to, ka daudzi vidējie uzņēmumi uz finanšu tirgu izaicinājumiem reaģē novēloti. Creditreform norāda, ka katrs trešais maksātnespējas gadījums piemeklējis kompāniju, kas strādā pakalpojumu sektorā.

Paus konsults, audzējot apgrozījumu par 71%, pakāpies uz nozares augstākā goda pjedestāla pakāpiena. TOP 10 parādu piedziņas uzņēmumu kopējais apgrozījums pērn palielinājies gandrīz par 50%, tomēr šis skaitlis neatspoguļo nozares tendences, jo galvenie pieauguma «vaininieki» ir trīs uzņēmumi, kuru apgrozījums mērāms miljonos: UAB Gelvora filiāle Latvijā, SIA Paus Konsults un Lindorff Oy Latvijas filiāle.

UAB Gelvora filiāles Latvijā apgrozījums pērn uzšāvies gaisā, pieaugot gandrīz piecas reizes - līdz 1,1 milj. Ls, turklāt 2011. gads ir pirmais, kurš noslēgts ar peļņu (254,0 tūkst. Ls) kopš filiāles dibināšanas Latvijā 2009. gadā. Uzņēmuma pamatapgrozījumu veido cesijas darījumu rezultātā iegūtie ienākumi.

«Esam aktīvi darbojušies cesijas darījumu sektorā, uzpērkot dažādu uzņēmumu prasības pret parādniekiem, kā arī palielinājuši sadarbības apjomu ārpustiesas piedziņā, kā klientus piesaistot vairākus Latvijas TOP 20 uzņēmumus,» atzīmē UAB Gelvora filiāles Latvijā biznesa attīstības vadītājs Jānis Lukaševskis. SIA Paus konsults Juridiskā departamenta direktore Aija Zirne apgrozījuma pieaugumu skaidro ar iepriekšējos gados nodoto lietu skaitu, jo cilvēki parādus maksā pakāpeniski, pēc grafikiem u.tml., turklāt palielinājies arī lietu skaits ar piedziņas izdevumiem.

Novembrī Valkas dome plāno noslēgt līgumu ar parādu piedziņas firmu SIA Creditreform par debitoru parādu iekasēšanu — informē Valkas domes jurists Māris Rungulis. Viņš norāda, ka ar daļu parādnieku turpinās strādāt arī pašvaldības parādu piedziņas speciālisti, taču atsevišķos gadījumos (piemēram, īrnieks neuzrāda patiesos ienākumus, nedzīvo Valkā, viņam pieder citi īpašumi u. c. gadījumi) tiks slēgts līgums ar Creditreform. Valkā iedzīvotāju kopējais parāds par komunālajiem maksājumiem šobrīd pārsniedz 221 000 latu. Šī ir jau otrā valcēniešu sadarbība ar Creditreform. Db jau vairākkārt ziņoja, ka par parādu piedziņu ar šo firmu savulaik vienojās arī bankrotējušais pašvaldības siltumapagādes uzņēmums SIA Mega.

Ekonomiskā pagrimuma laikā vajadzība pēc parādu piedziņas pakalpojumiem neaug, līdz ar to notiek rīvēšanās par esošajiem klientiem.

Nozarē darbojas vairāk nekā 70 kompānijas, vērā ņemamas ir apmēram padsmit, pārstāvētas gan ārvalstu – pārsvarā Skandināvijas, gan vietējo īpašnieku dibinātās kompānijas, nozarē nodarbināti ap 400 cilvēku. «Tirgū komfortabli var strādāt 6–7 nopietnas kredītmenedžmenta kompānijas. Droši vien paliks starptautiskās firmas pat tad, ja patlaban tās darbojas ar zaudējumiem, to mātes kompānijas ir ieinteresētas atrasties konkrētā tirgū,» spriež SIA Balt Risk valdes locekle Gaļina Seržante.

«Turpmāk varētu kristies parādu skaits, jo pēdējos divus gados nav notikusi kreditēšana, bet atgūto parādu summas palielināsies. Līdz ar to mums saruks apgrozījums, bet peļņa palielināsies – augs rentabilitāte. Savukārt tālākas prognozes liedz veikt vēlēšanu tuvošanās — šobrīd ir tikai populistiski saukļi, pēc tām paredzama līdzīga situācija kā pēc pašvaldību vēlēšanām — ar budžeta griešanām un nodokļu celšanu,» tā SIA Paus konsults valdes loceklis Mārcis Katajs. Vislabāk parādu piedziņas kompānijām ir strādāt tad, kad ekonomika attīstās. «Cilvēki iet, skrien, dara — cita dinamika. Krīzes laiks nav ne viegls, ne patīkams arī parādu piedziņas uzņēmumiem, tas ir daudz sarežģītāks, darbiniekiem psiholoģiski smagāks,» rezumē SIA Creditreform Latvijā valdes loceklis Māris Baidekalns.

Lai atgūtu naudu no būvniekiem un būvniecības materiālu tirgotājiem, uzņēmēji masveidā vēršas parādu piedziņas firmās.

Ar būvniecību saistītie uzņēmumi nespēj samaksāt ne kreditoriem, ne cits citam. Būvniecības apjomi Latvijā šogad varētu kristies par 30%, salīdzinot ar pērnā gada apjomiem, Db prognozēja būvkompānijas SIA Skonto Būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis. Īstais krituma apmērs būšot jūtams gada vidū. Taču negatīvās sekas parādījušās jau tagad – Db aptaujātās parādu piedziņas firmas apgalvo, ka parādnieku lielu daļu veido būvnieki.

Kā pie igauņiem

Tas sācies jau 2007. gada beigās. Db rakstīja (13.03.2008.), ka līdzīgā situācijā nonākusi Igaunija, kur liela daļa parādu piedziņas prasību vērstas pret būvniekiem. Prognozē, ka, Igaunijas ekonomikai atdziestot, arvien biežāka būs kompāniju un privātpersonu maksātnespēja, kuras dēļ aizdevēji būs spiesti vērsties pie parādu piedzinējiem. Lēnākas attīstības un zemāka patēriņa ciklā ieiet arī Latvijas ekonomika. Par to liecina iekšzemes kopprodukta pieauguma (IKP) tempu krasais samazinājums pērnā gada ceturtajā ceturksnī līdz 8% un februāra dramatiski augstā gada inflācija – 16,7%. No otras puses, būvniecības apjomi Latvijā pērn sasniedza 1,6 miljardus Ls, kas salīdzināmajās cenās bija par 12,8 % vairāk nekā 2006. gadā.

Norvēģijas finanšu kompānija B2Holding, kas darbojas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu tirgos, paziņojusi, ka ir iegādājusies lielāko Polijas uzņēmumu, kas nodarbojas ar parādsaistību portfeļu iegādi un parādu piedziņu, Ultimo.

Ultimo turpmāk kļūs par B2Holding uzņēmumu grupas sastāvdaļu. Latvijā un Baltijas valstīs to pārstāv uzņēmumi B2Kapital, Creditreform Latvija, Creditreform Lietuva, Creditreform Eesti un OK Incure, informēja B2Kapital valdes loceklis Gints Vīns.

B2Holding Ultimo iegādājās no starptautiskā investīciju fonda Advent International un mazākuma akcionāriem, kas investēja Ultimo grupā 2006. gada oktobrī. 2013. gadā Ultimo noslēdza lielāko «slikto» patēriņa kredītu parādu portfeļa darījumu Polijas tirgū.

B2Holding uzņēmuma galvenā mītne atrodas Oslo, Norvēģijā. Uzņēmums līdz šim ir bijis pārstāvēts Ziemeļvalstu un Baltijas valstu tirgos.

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Par kompānijas, kas saskaņā ar tās deklarēto apgrozījumu, 2006. gadā bija valsts lielākais uzņēmums, darbību liecina vien tās parādi.

Kredītmenedžmenta Creditreform interneta vietnē crediweb.lv atrodamā informācija liecina, ka SIA Vundera izveidojies 2 414 Ls parāds par telekomunikāciju pakalpojumiem, lieta piedziņai nodota šī gada maijā un pagaidām nav slēgta.

Db jau rakstīja, ka 2006. gadā nevienam līdz tam nezināmā Vundera sasniedza 413 milj. Ls apgrozījumu, 2007. gadā pārtrauca saimniecisko darbību, bet šī gada janvārī par uzņēmuma īpašnieci kļuva Iveta Kozlovska, kas kā savu dzīvesvietu deklarējusi Rīgas bezpajumtnieku patversmi. Šī gada februārī firma tika izslēgta no PVN maksātāju reģistra.

Latvijā aizvien vairāk pieaug to uzņēmumu un privātpersonu skaits, kuri kavē savus ikmēneša maksājumus. Iedzīvotāji un kompānijas nespēj norēķināties par pēdējā laikā iegādātājām precēm un pakalpojumiem, kuru iegādei izmantoti kredīta vai līzinga pakalpojumi, ziņo laikraksts Bizness&Baltija.

Straujš pieaugums parādu ieilgumam kompāniju savstarpējos norēķinos kļūst visaptverošs un praktiski skar visas Latvijas ekonomikas nozares.

Parādpiedziņas kompānija Creditreform norāda, ka augstā inflācija un zemais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, kā arī kopējās maksātspējas samazināšanās rada nopietnas problēmas.

Jau pērn Latvijā bija Eiropas Savienībā (ES) visstraujāk pieaugošais skaits maksātnespējīgo uzņēmumu. Tas nozīmē, ka no katrām 10 000 kompānijām 252 nespēja tikt galā ar savām finansiālajām saistībām. Lietuvā šis rādītājs ir 128, savukārt Igaunijā - 69.

Pērn vidējais maksājuma kavējums sarucis līdz 11,2 dienām, liecina SIA Creditreform Latvijā veiktais pētījums par pārdošanas nosacījumu un maksājumu kavējumu tendencēm darījumos starp juridiskām personām vietējā tirgū.

2011. gadā klienti, kuri krīzi pārdzīvojuši sekmīgi un saglabājuši sadarbības partneru uzticību, varēja cerēt arī uz pretimnākošākiem apmaksas nosacījumiem. Nozīmīga daļa uzņēmēju nav pakļāvuši savu darbību papildu riskam un lielāko daļu darījumu slēguši tikai ar priekšapmaksu.

2011. gadā līgumos noteiktais vidējais darījumu apmaksas termiņš bijis 29,7 dienas pēc preču piegādes vai darbu izpildes, kas ir par 4,4 dienām jeb 17,4% ilgāks nekā 2010. gadā. Pētījums rāda, ka, kopā ņemot apmaksas nosacījumus pirms preču piegādes un darījumus ar termiņu līdz 14 dienām pēc preču piegādes, 2011. gadā tie veido 52%, kas ir tikai par 0,3% vairāk nekā 2010. gadā, tādējādi uzņēmēju piesardzība saglabājas. 2011. gadā novērojama arī otra tendence - divkārt ir pieaudzis darījumu skaits, kur līgtais apmaksas termiņš pēc preču piegādes ir vairāk nekā 61 diena. 2011. gadā šādi darījumi veidoja jau 9%. «To noteikušas tendences būvniecības nozarē 2011. gadā. Nozaru griezumā būvnieku uzņēmumos vidējais noteiktais maksājuma termiņš 2011. gadā bijis 26,8 dienas, kas ir straujš pagarinājums, salīdzinot ar 19,9 dienām 2010. gadā. Pieaugot investīcijām valstī, pēc ievērojama krituma 2010. gadā būvniecības tirgus diezgan strauji ir atdzīvojies, it īpaši Rīgā un Jūrmalā. Iemesls pozitīvajiem rezultātiem būvniecībā ir aktīvāka Eiropas struktūrfondu apguve.