«Uzlabotais» Big Mac indekss liecina par to, ka Latvijas lats pret ASV dolāru ir nenovērtēts par 6,1%, blogā interneta vietnē makroekonomika.lv raksta Latvijas Bankas ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Ekonomiste norāda, ka izdevums The Economist 1986. gadā izveidoja Big Mac indeksu, kas ir domāts, kā viegli «sagremojams» rādītājs tam, vai valūtas kurss ir «pareizajā» līmenī. Indekss ir balstīts uz pirktspējas paritātes teoriju: ilgtermiņā identiska preču un pakalpojumu groza cenai, izteiktai vienā valūtā, būtu jāmainās tā, lai tā būtu vienādā līmenī jebkurās divās valstīs. Big Mac indeksa gadījumā gan šis grozs ir viena vienīga prece – lielais burgeris.

«Priekšrocība indeksam, protams, ir tāda, ka tas ir ļoti ātri un viegli aprēķināms un visiem saprotams. Ja pirktspējas paritātes aprēķiniem ir nepieciešams savākt tūkstošiem dažādu preču un pakalpojumu cenu, tad Big Mac indeksam pietiek ar viena vienīga produkta cenu katrā valstī. Turklāt preču grozi dažādās valstīs, piemēram, Ķīnā un ASV, ir ļoti atšķirīgi, bet Big Mac visās valstīs ir aptuveni vienādi – tātad vieglāk salīdzināmi,» raksta L. Zorgenfreija.

Big Mac – visu hamburgeru hamburgeram – šogad aprit 50 gadi

Šī ikoniskā kotlešmaize tika radīta 1967.gadā Pensilvānijas (ASV) pilsētiņā Jūnjentaunā (Uniontown). McDonald’s ātrās ēdināšanas restorānu franšīzes ņēmējam Džimam Deligati bija jāatrod kaut kas, ar ko pārspēt konkurentus. Tolaik hamburgers bija liellopu gaļas plakankotlete, iestūķēta divās baltmaizīšu puslodēs, bet gaisā bija jūtams, ka cilvēki grib ko vairāk. Deligati daudz nemocījās un vienkārši salika divus šādus hamburgerus kopā. Un voila! – ikoniskais Big Mac bija dzimis.

Tikai tad, kad kāda 21 gadu veca sekretāre McDonald’s galvenajā kantorī nāca klajā ar nosaukumu Big Mac, lietas aizgāja rūkdamas. Pēc gada šī dubultā kotlešmaize jau tika pārdota visos Amerikas McDonald’s restorānos, un pēc diviem gadiem tā jau ienesa piektdaļu no visiem ienākumiem.

Šveicei ir visvairāk pārvērtētā valūta pasaulē, liecina The Economist Big Mac Index 2017, kurā Šveice atkal ieņēmusi pirmo vietu.

1986. gadā radītais Big Mac indekss salīdzina McDonalds Big Mac burgera izmaksas dažādās valstīs.

Izmantojot ASV dolāru kā bāzi, 2017. gada indekss rāda, ka Big Mac Šveicē maksā 6,35 ASV dolārus, salīdzinot ar 5,06 ASV dolāriem ASV, kas nozīmē, ka Šveices franks ir pārvērtēts par 25,5 procentiem, ziņo thelocal.ch.

Tāpat kā iepriekš, Latvijā ir joprojām dārgākais Big Mac starp Baltijas valstīm, liecina The Economist veiktais pētījums.

Latvijā, pārrēķinot dolāros, Big Mac maksā 2,8 ASV dolārus, Igaunijā – 2,62 ASV dolārus, bet Lietuvā – 2,71 ASV dolāru.

Dati liecina, ka vislētāk burgeri var nopirkt Āzijas valstīs – Honkongā par 1,9 dolāriem, Ķīnā – par 1,95 dolāriem, bet Taizemē – par 2,17 dolāriem. Savukārt dārgākais Big Mac joprojām ir Norvēģijā – 7,2 dolāri.

The Economist veido Big Mac indeksu, lai apskatītu, cik lielā mērā dažādas pasaules valūtas ir pārvērtētas vai nenovērtētas attiecībā pret dolāru. Pamatā tiek ņemta Big Mac cena ASV un ar to salīdzinātas citu valstu cenas, pārvēršot dolāros.

Pensijā devies cietuma apsargs no ASV apēdis 25 000. Big Mac, vēsta guardian.co.uk.

McDonald's lojālākais klients, 57 gadus vecais Dons Gorske nemaz neplānojot apstāties.

«Es plānoju ēst Big Mac, kamēr nomiršu,» viņš sacījis, piebilstot: «Man nav nodoma kaut ko mainīt. Tā joprojām ir mana mīļākā pārtika. Nekas 39 gados nav mainījies. Es to gribu katru dienu.»

Mediji secinājuši, ka Gorske nemaz neizskatās pēc ātrās ēdināšanas restorāna fana. Viņš esot labā fiziskajā kondīcijā, ar zemu holeterīna līmeni un pats sevi raksturo kā hiperaktīvu.

Gorskes apsēstība ar burgeriem sākusies 1972.gada 17.maijā, kad viņš iegādājies trīs Big Mac, lai nosvinētu jaunas automašīnas iegādi.

Aizmirstiet par nodarbinātības un rūpnieciskās ražošanas statsitiku. Tiek apgalvots, ka hamburgera cena parāda, kur Eiropas ekonomikas reformas strādā un kur - nē, raksta Reuters.

Pētot McDonald's Big Mac burgera cenas eirozonā laika posmā no 2011. gada jūlija līdz 2013. gada janvārim, ekonomists

Guntrams Volfs radis pierādījumus, ka tādas grūtībās nonākušās valstis kā Īrija ir «savilkušas jostas», bet citas - nē.

Jāatgādina, ka izdevums The Economist veido Big Mac indeksu, kas, pamatojoties uz pirktspējas paritātes teoriju, novērtē pasaules valūtu vērtību.

Volfs pētījis datus un konstatējis, ka cenu kāpums Grieķijā, Portugālē un Spānijā ir bijis mazāks nekā eirozonā vidēji, bet Īrijā cena ir samazinājusies. Šīs ir galvenās valstis, kurās notiek dziļas ekonomiskās reformas, kas saistītas ar parādu krīzi.

Latvijā joprojām ir dārgākie produkti Baltijas valstīs, turklāt, iespējams, pircēji pārmaksā neefektīvas tirdzniecības dēļ, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā Lietuvā ļoti būtiski ir pieaugušas pārtikas produktu cenas, jau ilgu laiku Baltijas valstīs lētākā pārtika nopērkama Viļņas veikalos, savukārt dārgākā - Rīgas veikalos. No apskatīto vairāk nekā 40 produktu saraksta jūnijā Viļņā bija 21 Baltijā lētākais pārtikas produkts un septiņi dārgākie, Tallinā - 14 lētākie un 18 dārgākie, bet Rīgā - septiņi lētākie un 21 dārgākais produkts.

«Liela loma šajās augstajās Latvijas cenās ir tirdzniecībai, kas, iespējams, nav pietiekami efektīva. Tirgotāji bieži pārmet Latvijas ražotājiem, ka tie nespēj saražot produktus par konkurētspējīgām cenām un viņi ir spiesti tirgot lētākus importa produktus. Tikmēr cenu novērojumi rāda, ka Latvijā ir dārgāki arī daudzi importa produkti, kurus neražo nevienā Baltijas valstī, piemēram, augļi, dārzeņi, tēja, graudu pārslas, importa piena produkti,» sacīja Gulbe.

Kompānija Google beidzot paziņojusi, ka tās interneta pārlūks Chrome ir pieejams arī Mac un Linux lietotājiem.

Jāatzīmē, ka kompānija uzreiz norāda, ka tā būs beta versija, jo tā joprojām ir izstrādes stadijā.

«Mēs gribējām, ka Google Chrome Mac datoros jūtās kā mājās, tāpēc nācās esošo pārlūka programmu uzlabot,» norāda kompānijas Google produktu menedžeris Brains Rakovskis (Brian Rakowski).

Google Chrome Mac lietotājiem.

Google Chrome Linux lietotājiem.

Saldējuma ražotājs SIA "Rūjienas saldējums" īstenojis ilgi lolotu projektu un uzsācis lielo saldējuma bumbiņu jeb "Minimelts BIG" ražošanu.

Produkta ražošana uzsākta sadarbībā ar uzņēmuma partneriem ASV un Dienvidkorejā.

Kā Dienas Biznesam pastāstīja uzņēmuma īpašnieks Igors Miezis, tad saldējuma bumbiņu jeb "Minimelts BIG" ražošanas iekārtu iegādē investēti aptuveni 200 000 eiro, kā arī nenovērtējams uzņēmuma tehnologu, tehnisko darbinieku un citu iesaistīto darbs.

Šobrīd "Minimelts BIG" sorberta saldējums pieejams ar trīs garšām - mango, ķiršu un kivi. Šie saldējumi ir vegāniski, bez laktozes un glutēna.

VIDEO: Saldējums nav politiska prece 

SIA "Rūjienas saldējums" šogad piedzīvojusi divus sitienus – pandēmijas dēļ bija apstādināts...

Pašlaik saražotas saldējuma pirmās partijas un tas pagaidām tiek piedāvāts 2,4 kilogramu lielā iepakojumā, taču uzņēmums izstrādā iepakojumu, lai "Minimelts BIG" varētu piedāvāt arī mazumtirdzniecībā.

Vaicāts, kā "Minimelts BIG" atšķiras no "Rūjienas saldējuma" ražotā "Mini Melts" bumbiņsaldējuma, I.Miezis norādīja, ka šo produktu var uzglabāt tādās pašās saldētavās, -18 grādu temperatūrā kā standarta saldējumu un tam nav nepieciešamas speciālas iekārtas kā ierastajam "Mini Melts".

I.Miezis cer, ka tuvāko mēnešu laikā "Minimelts BIG" būs pieejams mazumtirdzniecībā Latvijā, kā arī šo produktu plānots arī eksportēt.

"Rūjienas saldējums" mazās saldējuma bumbiņas pēc ASV kompānijas "Minimelts Co" pasūtījuma ražo kopš 2016. gada. Saldējuma ražošanā tiek izmantotas dabiskās izejvielas un iekārtās un ar speciālu tehnoloģiju, izmantojot slāpekli.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka "Rūjienas saldējums" apgrozījums trīs gadu laikā dubultojies. Liela loma tajā ir bumbiņsaldējumam "Mini Melts", kas tiek eksportēts uz 22 valstīm pasaulē – visu Eiropu, kā arī Ukrainu –, Latvijā atstājot vien aptuveni 5% šī garduma.

Runājot par degvielas cenu dažādos pasaules reģionos, bieži tiek piesauktas izteiktas atšķirības. Piemēram, oficiāli dārgākais benzīns ir Norvēģijā, kur viens galons (3,79 litri) benzīna maksā 10,12 ASV dolārus (1 litrs maksā aptuveni 1,5 Ls).

Savukārt vislētākais benzīns meklējams Venecuēlā, kur valsts prezidents Ugo Čavess parūpējies, ka viena galona benzīna cena ir vien 0,09 ASV dolāri (1 litrs maksā aptuveni 1,3 santīmus). Šajā sakarā Bloomberg veicis interesantu pētījumu: kamēr Norvēģijā, lai pilnībā pielietu 39 galonu ietilpīgu Chevrolet Suburban bāku, būs jārēķinās ar maksu 394,68 ASV dolāru apjomā, Venecuēlā šādas bākas uzpildīšana izmaksātu vien 3,51 ASV dolāru.

Protams, jārēķinās, ka dzīves līmenis dažādā pasaules valstīs ir ļoti atšķirīgs. Tādēļ ļoti interesants ir rādītājs, kas mēra, kāa daļa no konkrētās valsts vidējiem iedzīvotāja ienākumiem aiziet viena galona benzīna nopirkšanai šajā pašā valsī. Bloomberg šo rādītāju nosaucis par «Pain at pump», ko varētu tulkot kā aktuālās «cenas sāpīgumu» konkrētās valsts iedzīvotājiem. Piemēram, Norvēģijā, kur, kā jau minēts, ir dārgākais benzīns pasaulē, viena galona iegādei aiziet tikai 3,7% vidējo dienas ienākumu (statistikas dati liecina, ka Norvēģijas iedzīvotāja ienākumi vidēji dienā ir 272 ASV dolāri). Jāsecina - vairums Norvēģijas iedzīvotāju nav jālauza galva par benzīna dārdzību, salīdzinājumā ar ienākumiem varētu teikt, ka Norvēģijā benzīns uzskatāms par vienu no lētākajiem pasaulē.

Esmu dzimis Bruklinā, Ņujorkā, pilsētā, kur tika radīts amerikāņu beigelis. Kad pirms aptuveni gada ierados Latvijā, man stāstīja par kafejnīcu Rīgā, kas gatavo svaigus amerikāņu beigeļus. Tā kā esmu amerikānis un esmu kārs uz beigeļiem, tāpat kā puse no 300 milj. ASV iedzīvotāju, man tie bija jāpamēģina. Brīdī, kad noprovēju, sapratu, ka tas ir labāks nekā jebkurš cits, ko savas dzīves laikā biju baudījis, dzīvojot ASV.

Es biju tik lielā sajūsmā par to garšu, tekstūru, smaržu un zeltaini brūno izskatu, ka attapos, ēdot beigeļus katru mīļu dienu. Tikai viens kumoss, un biju uz āķa.

Nesen man bija saruna ar Zani Nuķi (35), kura pirms beigeļu gatavošanas bija IT projektu vadītāja, un ar Aigaru Krūmiņu (34), kurš pirms tam strādāja dažādus darbus, no kuriem neviens viņam nebija šķitis pietiekami aizraujošs. Viņi abi ir kafejnīcas Big Bad Bagels īpašnieki.

Zane un Aigars sākotnēji pirka saldētus beigeļus no Lielbritānijas. Kvalitāte esot bijusi laba, taču viņu vēlme bija radīt mājās gatavotus beigeļus tepat uz vietas Rīgā. Aigars sajuta sevī izaicinājumu tos pagatavot savām rokām, tāpēc viņš izpētīja visu internetā atrodamo informāciju par to gatavošanu un sāka eksperimentēt – tik ilgi, līdz ieguva perfektu rezultātu.

Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) no 12. līdz 15.septembrim notika viens no EXPO 2020 satelītnotikumiem - būvniecības nozares izstāde THE BIG 5, kurā Latviju tajā pārstāvēja astoņi uzņēmumi, kuriem iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits svārstās no 20 līdz 50, savukārt dažiem jau noslēgti sadarbības līgumi.

Izstādē piedalījās "Controlit Factory", "AM Energy", "WWL HOUSES", "Tetralia", "Groglass", "TENAX PANEL", "Wood ART.LV" un "Silk Plaster Group".

"Mēs protam piesaistīt uzmanību: izstādes apmeklētājiem patika stenda dizains, kas ievērojami atšķīrās no citu valstu piedāvājuma. Kamēr citas valstis izmantoja salīdzinoši vienkāršas konstrukcijas, Latvijas stendā varēja apbrīnot gan neparastus materiālus, gan 3D hologrammas. Iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits dažādiem uzņēmumiem svārstās diapazonā no 20 līdz 50, un dažiem ir jau noslēgti līgumi. Visi uzņēmēji teic, ka izstāde bijusi interesanta un vērtīga, jo palīdzējusi labāk izprast konkrēto tirgu, to, kādi produkti konkrētajā tirgū ir "ejošāki" un ko potenciāli varētu piedāvāt papildus. Savukārt tie, kas THE BIG 5 apmeklējuši iepriekš, norāda, ka šogad par spīti Covid-19 ierobežojumiem izstāde bija sevišķi labi apmeklēta, kas, iespējams, saistīts ar EXPO tuvošanos. Un vēl viena atziņa, pie kuras nonācām, - izstādes apmeklētājiem ir ļoti svarīgi, lai produkts būtu ražots Eiropā, nevis Ķīnā, kas mums sniedz savas priekšrocības," iespaidos dalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta veicināšanas nodaļas projektu vadītājs Toms Sudrabs.

Norvēģija balstās uz trīs vaļiem – enerģētikas, kuģniecības un zivīm. Bet, domājot par nākotni, norvēģu biznesa attīstības vidē dominē tādi atslēgas vārdi kā atjaunojamie energoresursi, tīrās tehnoloģijas, klimata izmaiņu apturēšana, ilgtspējīga arhitektūra. Atjaunojamo energoresursu blokā norvēģi debitē vēja ģeneratoru parkos Lielbritānijā, palīdz Francijai ar pieredzi hidroenerģijas jomā, investē saules enerģijā, piedāvā savus iztukšotos naftas laukus oglekļa glabāšanai, plāno pāreju uz sašķidrināto dabas gāzi kā kuģu degvielu, ir pieņēmuši pasīvo dzīvojamo ēku standartu un izveidojuši fondu Enova, lai finansiāli motivētu pasīvo ēku celtniecību. Norvēģi aktīvi šķiro atkritumus, uz ielām var redzēt elektomobiļus, un vienā no Seed Foruma (starptautisks sēklas kapitāla piesaistes forums) sesijām 3 no piedāvātajiem 8 projektiem bija saistīti ar elektromobiļiem. Jo Norvēģija domā «zaļi» un saprot, ka tas ir vienīgais attīstības scenārijs, lai varētu turpināt dzīvot «zaļi» (nozīmē – labi), nenodarot vēl papildu kaitējumu videi, bet arī neatsakoties no patērētāju dzīves veida.

Norvēģija patiesi šķiet esam miera osta krīzes satrakotajā Eiropā – arodbiedrības runā par algu paaugstinājumiem, bezdarbs turas 3% ietvaros, mājokļu cenas un mājsaimniecību patēriņš aug. Viss iepriekšminētais ir padarījis Norvēģiju par pievilcīgu vietu, uz kuru ar cerībām raugās daudzas valstis, par ko liecina pastiprināta ārzemnieku piedalīšanās norvēģu pašmāju izstādēs.

Mājokļu cenu pieaugums rada pieprasījumu dzīvojamo ēku būvniecības segmentā, kas kopā ar valdības īstenotajiem būvniecības stimulēšanas pasākumiem rada pieprasījumu pēc celtniecības materiāliem un būvniecības pakalpojumiem. Tāpēc šobrīd tas ir sektors, kur ir abpusēja interese par sadarbību, jo Latvijā būvniecība ir viena no krīzes smagāk skartajām nozarēm. No Latvijas uzņēmumiem Norvēģijā jau kādu laiku veiksmīgi darbojas UPB, Arčers, Staļi, Rīgas Parkets, Arbo. Brīvdienu māju hytte nišā jau daudzus gadus tirgū ir Latlaft, Moriss Celtniecība, Woodlaft, Timber House, WWL un citi.

Pēdējo mēnešu laikā divi aizdevumu izsniedzēji Dindin un BIG ir nolēmuši pārtraukt vai samazināt un slēgt savu kreditēšanas biznesu. Līdz ar to šie uzņēmumi ir atstājuši arī Mintos aizdevumu tirgu un atpirkuši savus neatmaksātos aizdevumus tajā, informē Mintos.

Abi aizdevumu izsniedzēji šo procesu veica sistemātiski. 2018. gada 14. augustā BIG atpirka aizdevumus 1,44 miljonu Gruzijas laru (aptuveni 473 499 EUR) apmērā, savukārt 2018. gada 25. septembrī Dindin atpirka aizdevumus 186 000 eiro apmērā.

Investori par visiem atpirktajiem aizdevumiem saņēma atlikušos pamatsummas un uzkrāto procentu maksājumus. No investīcijām BIG izsniegtajos aizdevumos investori kopumā ir nopelnījuši 124 613 larus (aptuveni 40 975 eiro), un vidējā neto peļņa ir bijusi 17,45% gadā. No Dindin izsniegtajiem aizdevumiem investori Mintos nopelnīja 44 261 eiro ar vidējo neto peļņu 11,1%.

Tādējādi arī Mintos investoru nopelnījuši situācijā, kad viss nenotika kā plānots. Pirms aizdevumu izsniedzēja pievienošanas Mintos, kompānijas riska vadības komanda veic rūpīgu pārbaudi, kurā tiek novērtēta aizdevumu izsniedzēja darbība un finansiālā stabilitāte.

Losandželosā notiekošās Emmy televīzijas balvu pasniegšanas ceremonijā visvairāk balvu - pa piecām - ieguvuši seriāli The Handmaid's Tale un Big Little Lies.

The Handmaid's Tale vadošā aktrise Elizabete Mosa ieguva balvu kā labākā dramatiskā aktrise un tas arī ieguva balvu kā labākais dramatiskais seriāls. Big Little Lies aktieru kolektīvs Nikola Kidmena, Lora Derna un Aleksandrs Skarsgārds visi ieguva Emmy, kā arī tā režisors Žans Marks Valī. Tas arī ieguva labākā miniseriāla balvu.

Stērlings K. Brauns no seriāla This is Us ieguva balvu kā labākais dramatiskais aktieris.

Komēdijseriāla Veep vadošā atrise Džūlija Luisa-Dreifusa astoto reizi ieguvusi balvu kā labākā komēdijseriāla aktrise, to iegūstot sesto reizi pēc kārtas.

17 kategorijās nominētais seriāls ieguva balvu arī kā labākais komēdijseriāls.Labākā komēdijseriāla aktiera balvu ieguva Donalds Glovers par lomu seriālā Atlanta.

Darbu sākusi latviešu uzņēmēju dibināta nekustamo īpašumu aģentu platforma «Big Bang Realty», ar kuras palīdzību ikviens var kļūt par nekustamo īpašumu aģentu un paturēt 100% no darījuma komisijas maksas.

«Big Bang Realty» platforma sniedz iespēju tās lietotājiem izmantot uzņēmuma zīmolu, kā arī nodrošina profesionālas apmācības nozares ekspertu vadībā. Platformas darbības princips ir tāds, ka aģenti darbību turpina neatkarīgi, paši plānojot savu laiku un nepieciešamo slodzi.

Platforma izveidē investēti vairāki tūkstoši eiro un no idejas par realitāti tā kļuva apmēram pusgada laikā, prātus kopā liekot un idejās daloties nekustamo īpašumu tirdzniecības speciālistam Oskaram Zariņam ar saviem domubiedriem un partneriem. Platforma pirmo reizi prezentēta šī gada inovāciju festivāla iNOVUSS ietvaros. Lapas izstrādi veica Latvijas speciālisti un izvēle par labu viņiem kritusi pēc vairāku pretendentu izvērtēšanas.

Administratīvā rajona tiesa atstājusi spēkā AS Baltijas Izaugsmes grupa (BIG) pārsūdzēto Ekonomikas ministrijas (EM) lēmumu, kas liedz BIG piemērot ar patērētājiem noslēgtajos kreditēšanas līgumos paredzēto līgumsodu.

Tiesa to atdzinusi par neproporcionālu, DB informēja PTAC pārstāve Ilze Žunde.

BIG patērētāju kreditēšanas līguma noteikumi paredzēja patērētājiem piemērot līgumsodu 3% apmērā no termiņā nesamaksātās summas par katru kavējuma dienu. Savā spriedumā Administratīvā rajona tiesa atzinusi, ka šāds līgumsods ir neproporcionāls un nostāda patērētāju neizdevīgā stāvoklī, kā arī atzīstams par nesamērīgi lielu.

DB jau rakstīja, ka PTAC lēmumu pieņēma, ņemot vērā saņemtās apmēram 40 patērētāju sūdzībās par BIG piemērotiem nesamērīgi lieliem līgumsodiem, kas bieži pārsniedza parāda apmēru. PTAC lēmums attiecināms gan uz iepriekš noslēgtajiem līgumiem, gan uz līgumiem, kas tiks noslēgti turpmāk.

Šobrīd aktuāla tēma ir «eiro sabrukšana». Pastāvot bažām par vienotās valūtas nākotni, pieaug investoru interese par iespējām sevi pasargāt no iespējamiem zaudējumiem nākotnē. Lai saprastu kādu investīciju stratēģiju izvēlēties, ir jātiek skaidrībā, par kādiem potenciālajiem «zaudējumiem» īsti iet runa un kas tiek saprasts ar frāzi «eiro sabrukšana».

Praksē tas varētu nozīmēt divas alternatīvas. Pirmajā gadījumā, tas nozīmētu, ka eiro zona pārstāj eksistēt un katra valsts atgriežas pie savas valūtas. Vairums finanšu analītiķu uzskata, ka šāds mazas varbūtības notikums nodarītu Eiropas valstu ekonomikā ārkārtīgi lielus zaudējumus un atstātu ievērojamu negatīvu ietekmi uz visas pasaules ekonomikas izaugsmi (īsu ieskicējumu var redzēt The Economist raksta «How it could happen; why it would be horrible», kuru var izlasīt, klikšķinot šeit. Sekojošā recesija radīs zaudējumus visiem investoriem, jo visticamāk zaudējumus cietīs pilnīgi visas aktīvu klases.

Norvēģijas darba inspekcija apturējusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmuma "Kreiss" darbību šajā valstī, jo uzņēmums autovadītājiem maksājis daudz mazāk nekā paredz Norvēģijā spēkā esošie noteikumi, informē Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācija.

Līdz ar to "Kreiss" no 20.janvāra vairs nedrīkst veikt kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, teikts NFL interneta vietnē.

Pēc Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas sniegtajām ziņām, Norvēģijas darba inspekcijai ir nesaskaņas ar "Kreiss" par to, ka uzņēmums autovadītājiem, kas veic kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, maksā daudz mazāku atalgojumu nekā prasa noteikumi.

Atbilstoši asociācijas sniegtajai informācijai, "Kreiss" šoferiem maksājis tikai 24 norvēģu kronas (2,43 eiro) stundā, lai gan minimālā darba samaksa kravas automobiļu vadītājiem Norvēģijā ir 175,95 kronas (17,81 eiro) stundā.

Tā kā "Kreiss" nav sniedzis Norvēģijas darba inspekcijai pieprasītās ziņas, inspekcija nolēmusi apturēt uzņēmuma pārvadājumus valsts teritorijā, sacīts Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas vietnē.

ASV tehnoloģiju kompānija Apple šodien laiž klajā savu jaunāko operētājsistēmu OS X Lion, vēsta The Telegraph.

Lion ir pēdējais Mac OS X papildinājums. Operētājsistēmas pirmā versija dienasgaismu ieraudzīja 2001. gadā. Mac OS X Lion esot iedvesmojis iPad, tāpēc jaunajā operētājsistēmas versijā būs vairāki vizuāli uzlabojumi, kuri ir pierasti Apple planšetdatoros. Kopumā Mac OS X Lion būs 250 jauninājumi, vēsta AFP.

Lion uzturēs arī visu operētājsistēmu aptverošu darba automātiskas saglabāšanas funkciju, kas nozīmē, ka katra lietojumprogramma regulāri saglabās veiktās izmaiņas. Tas ļaus izvairīties no informācijas zaudēšanas. OS X Lion ieviesta arī AirDrop funkcija, kas atvieglo datu pārsūtīšanu starp diviem Mac datoriem.

Latvijā ir 27. dārgākais benzīns pasaulē; vislētākā degviela ir Venecuēlā, bet visdārgākā – Norvēģijā , liecina Bloomberg un Associates for International Research veiktais pētījums par degvielas cenām dažādās pasaules valstīs šā gada trešajā ceturksnī.

Latvija minētajā pētījumā, atbilstoši benzīna dārdzībai šā gada trešajā ceturksnī ieņem 27. vietu. Līdzīgā pētījumā par šā gada otro ceturksni Latvijā benzīns tika novērtēts kā 31. dārgākais pasaulē. Pētījuma informācija arī liecina, ka Latvijā tas šā gada trešajā ceturksnī maksāja vidēji 1,72 ASV dolārus par litru (aptuveni 0,92 Ls).

Dažādās pasaules valstīs dzīves līmenis ir ļoti atšķirīgs. Piemēram, pērkot benzīnu pārtikušajā Norvēģijā, kur tas ir rekorddārgs, liela daļa iedzīvotāju, visticamāk, neizjūt būtisku sava maciņa svara samazināšanos, jo ienākumu bāze ir ļoti augsta. Pieejamie makroekonomikas dati salīdzināti ar trešā ceturkšņa degvielas cenām. Latvijā ir 27. dārgākais benzīns pasaulē, bet, lai iegādātos vienu litru benzīna, trešajā ceturksnī mums bijis jāatvēl 4,1% dienas ienākumu, liecina Bloomberg pētījums. Atliek secināt, ka mums ir 18. augstāks benzīna cenas «sāpīguma slieksnis» no pētījumā iekļautajām valstīm. Degvielas cenas «sāpīguma» slieksnis, salīdzinot ar Latviju, zemāks ir gan Lietuvā, kur no dienas ienākumiem litra benzīna iegādei jāatvēl 4,04% (topā 19. vieta), un Igaunijā, kur tam jāatvēl 3,46% dienas ienākumu (topā 26. vieta).

Maxima traģēdija nav iedragājusi reputāciju ārvalstīs, apgalvo būvkompānijās, kuras mērķtiecīgi strādā eksporta tirgu izvēršanā.

«Pēc Zolitūdes traģēdijas negatīvas indikācijas ārvalstu tirgos no mūsu sadarbības partneru un pasūtītāju puses neesam novērojuši,» pauž Guntis Rāvis, SIA Skonto Enterprises īpašnieks. Skonto Enterprises ir speciāli darbam ārvalstu tirgos izveidota kompānija. «Strādājam Norvēģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un šogad īpaši koncentrēsimies arī uz Vāciju un Dāniju,» skaidro G. Rāvis.

Arī būvniecības uzņēmumā Arčers DB apliecina: «Pēc Zolitūdes traģēdijas neesam izjutuši partneru attieksmes maiņu pret mums kā būvniekiem no Latvijas. Uz šo jautājumu varam atbildēt, ņemot vērā tikai savu pieredzi un darbību pēc 2013. gada 21. novembra, kas liecina – kopumā Latvijas būvnieku reputācija ārvalstīs nav cietusi.»

Norvēģijas kāzu tērpu zīmols Sadoni par vietu, kur šūt savas kleitas, izvēlējies Rīgu; tā dizainere un līdzīpašniece Trūde Sadoni (Trude Sadoni) ar šo lēmumu ir apmierināta

Līgavām ir jādod iespēja izpaust savu individualitāti kāzu kleitā, un par savu uzdevumu dizainere uzskata palīdzēšanu viņām to īstenot. T. Sadoni ik mēnesi vairākas dienas pavada Rīgā, lai būtu Sadoni ateljē un iesaistītos ikdienas procesos, pārējā laikā kopā ar savu vīru un biznesa partneri Hamidu Sadoni (Hamid Sadoni) klātesot ar e-pasta un citu sakaru līdzekļu palīdzību. Vairāk par tendencēm kāzu kleitu biznesā, e-komerciju un izaicinājumiem viņa stāsta intervijā DB.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā izvēlējāties šūt kleitas Latvijā? Tepat netālu – gan Lietuvā, gan Igaunijā – šī industrija arī ir labi attīstīta.

«Mana pieredze Norvēģijā ir tāda: ja dzīvo sistēmā, kas labi funkcionē, tas ir tik ērti, ka sistēmu krāpt negribi. Dzīve ir tik sakārtota, ka labprāt maksā nodokļus un zini - kad vajadzēs, tev būs ārsts un viss cits, kas nepieciešams,» intervijā izdevumam Ir sacījusi Norvēģijā dzīvojošā arhitekte un Vesterdāla Komunikācijas skolas profesore Vēsma Kontere McQuillan.

«Pēc Norvēģijā nodzīvotiem gadiem man ir jājautā: kāds ir iemesls cilvēkiem nemaksāt nodokļus? Tas taču ir veids, kā uzturi valsti, sabiedrisko sistēmu! Kādam ir jāmaksā par skolām, medicīnu, kultūru. Norvēģijā cilvēki to apzinās. Ja nemaksā nodokļus, tev nav pat iespējas bankā atvērt kontu. Faktiski nevari dzīvot,» pieredzē dalījusies profesore.

Uz norādi, ka Latvijā ir izplatīts veids maksāt nodokļus no minimālās algas, bet pārējo saņemt aploksnē, viņa atbildējusi: «Norvēģijā tas nav iespējams, jo informācija par katra cilvēka ienākumiem un uzkrājumiem ir publiski pieejama. Ekonomiskā sistēma ir caurskatāma. Labums, maksājot nodokļus, ir tāds, ka vari saņemt izglītības, medicīnas pakalpojumus. Piemēram, vizīte pie terapeita maksā 90 latus. Es kā nodokļu maksātāja par to maksāju tikai 18 latus, valsts sedz pārējo.

Pirms sarunas Norvēģijas valsts aģentūras Innovation Norway vadītāja Anita Krona Traseta gadskārtējā Ziemeļvalstu un Baltijas biznesa forumā sniedza lekciju par līderību pārmaiņu laikos. Pēc lekcijas kāds ievērojams Latvijas investoru vides pārstāvis DB sacīja, ka lekcijā pārāk daudz figurējis vārds «pārmaiņas», lai saprastu, kas tieši mainās. Šai sarunā rodamā atbilde ir, ka Norvēģijā mainās viss, un A.K. Traseta izsaka piesardzīgas bažas, vai tas notiks gana strauji, lai norvēģi saglabātu ierasto labklājības līmeni.

X-diena Norvēģijā ir klāt?

Mums, kas strādājam ar inovācijām, krīze ir visbrīnišķīgākais laiks. Beidzot tas ir noticis! OECD 2014. gadā bija veicis uzņēmējdarbības mērījumus Norvēģijā, un tā ir aktualitāte 84% iedzīvotāju – visu laiku rekords. Parasti šis rādītājs ir ap 50%. Tā ka krīze beidzot ir ietekmējusi norvēģu domāšanu, ka viņi spēj arī kaut ko darīt un ražot.

Vai tas liecina par izmisumu, vai arī tiešām cilvēki krīzi uztver tik pozitīvi kā jūs?

Norvēģi ir tādi labsirdīgi, ne sevišķi mērķtiecīgi par katru cenu. Bet jaunā paaudze tomēr ir atšķirīga. Viņi grib radīt lietas. Tāpēc vecākajai paaudzei šī krīze tiešām ir zināma frustrācija, jo mainās ierastā kārtība un daudzi zaudē darbu. Bet gados uzņēmīgākā vidē jau parādās zināma kaislība par darāmo un entuziasms.