Beidzot mūsu amatpersonas ir tikušas tālāk par tik ierasto un ļoti formālo frāzi par nepieciešamību atbalstīt uzņēmējdārbību — tā varētu vērtēt no Ekonomikas ministrijas puses izskanējušo ideju mikrouzņēmumiem ieviest fiksēto nodokli, kurā būtu ietverts gan PVN un ienākuma, gan, iespējams, arī citi nodokļi.
Respektīvi, mazais uzņēmējs vienu reizi gadā samaksātu valstij noteiktu summu, bet visu pārējo laiku nemaz neaizņemtu vietu garajos VID gaiteņos. Jāteic, ka šāda ideja ir apsveicama, īpaši ņemot vērā, ka līdzīga sistēma jau pastāv attiecībā uz IIN un ir guvusi gana lielu popularitāti.
Pašreizējā sistēma,kad uzņēmumi, kuru gada ienākumus nebūt nevar uzskatīt par lieliem — līdz 10 000 gadā, paralēli savam tiešajam darbam vēl arī smērē papīra blāķus, lai varētu nokārtot attiecības ar VID. Nav brīnums, ka šis birokrātiskais faktors tiek minēts kā viens no iemesliem, kāpēc cilvēki nereti labprātāk izvēlas darboties pelēkajā sektorā, nevis dibināt savus uzņēmumus. Bet šis aspekts ir būtisks katrai valstij, it īpaši pašreizējos ekonomiskajos apstākļos. Tiesa, šādi mikrouzņēmumi, maksājot fiksēto nodokļu likmi, nenodrošinātu lielus ieņēmumus valsts budžetam. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka pašreiz burtiski katru dienu darbu zaudē pietiekami daudzi cilvēki, bezdarba procents pieaug katru mēnesi, un neviens nespēj prognozēt, cik ilgi šāda tendence vēl turpināties.
Ko tad dara no darba atlaistie? Pagaidām saņem bezdarbnieka pabalstus, un ir grūti pateikt, ko viņi darīs brīdī, kad to termiņš beigsies. Savukārt, strādājot pats savā apavu darbnīcā, mazā veikaliņā un citos tamlīdzīgos uzņēmumos, šāds cilvēks nodarbina pats sevi, neprasa pabalstus valstij, nesēž nevienam uz kakla, kā arī viņam ir nauda, ko tērēt, tādējādi sildot valsts ekonomiku. Faktiski, veicinot šādu sīkuzņēmēju darbību, valsts spertu gan ekonomiku stimulējošu, gan arī sociāli atbildīgu soli. Jāņem gan vērā ir arī viens otrs cits aspekts šajā sakarā. Pirmkārt, pārskatāma būtu minētā gada ienākumu summa, līdz kurai kapitālsabiedrību var saukt par mikrouzņēmumu. Jāatzīst, ka pat pašreizējiem ekonomiskajiem apstākļiem, kad daudz dažādas izmaksas krīt, 10 tūkst. Ls ir pārāk pieticīgi griesti. Otrkārt, lai reāli stimulētu mazo uzņēmēju attīstību Latvijā, ar šādu soli vien ir par maz — tam ir nepieciešams vairāku pasākumu komplekss.
Šajā sakarā prieks, ka tā pati Ekonomikas ministrija beidzot ir sapratusi to, par ko uzņēmēji un Db skandina jau vairākus mēnešus — paredzēts pakāpeniski valsts pārvaldē ieviest principu, ka valsts iestādes nepieprasa no uzņēmējiem informāciju, ja tā jau ir pieejama kādā no valsts iestādēm. Vērtīga ir arī iecere samazināt dibināšanas pamatkapitālu sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, maksimāli samazināt dažādo atskaišu un izziņu pieprasīšanu un daudz kas cits. Tagad vien tikai jācer, ka šīs abas, kā arī vairākas citas ieceres tiešām ir paredzētas realizēšanai tuvākajā nākotnē, nevis tikai spalvu spodrināšanai pirms gaidāmajām vēlēšanām jūnijā.
