Tikmēr vismaz līdzšinējie valsts iestāžu darbinieku atalgojuma sistēmas uzlabojumi ir veicinājuši tikai vienu - atalgojuma palielinājumu, bet ne pārskatāmas un caurspīdīgas sistēmas veidošanos, kurā tiktu izmantoti vienoti kritēriji neatkarīgi no iestādes finanšu resursiem un vēlmes tos izmantot vai neizmantot.

Kā parādīja Baltc Screen veiktais žurnālistiskais eksperiments, kā potenciālam konkursa dalībniekam augustā aptaujājot virkni valsts iestāžu, kuras bija izsludinājušas vakances oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis, valsts iestāžu darbiniekiem papildus ikmēneša atalgojumam tiek piedāvātas visdažādākās piemaksas un prēmijas.

Šo piemaksu un prēmiju kopējais apmērs atsevišķos gadījumos tuvojās pat solītā ikmēneša atalgojuma apmēram, turklāt faktiski nevienā telefonsarunā potenciālie darbā pieņēmēji nesāka interesēties par zvanītāja izglītību un kvalifikāciju, kā arī nepieminēja kādus kopējos kritērijus vai samaksas noteikumus.

To, ka pašlaik nepastāv nekāda vienota sistēma valsts iestāžu darbinieku atalgojuma noteikšanā, apliecina ne tikai fakts, ka Ministru prezidenta biroja vadītājs Māris Riekstiņš, pateicoties iespaidīgam vadības līgumam, kļuvis par vienu no vislabāk apmaksāto amatpersonu valstī, apsteidzot ne tikai savu priekšnieku Aigaru Kalvīti, bet arī Valsts prezidentu Valdi Zatleru.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Arodbiedrības ierosina iesaldēt algas budžeta sektorā strādājošajiem, kuru atalgojums pārsniedz 1 000 latu robežu.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība par pieņemamu varētu atzīt scenāriju, ja algas uz gadu tiek iesaldētas tiem budžeta sektorā strādājošajiem, kuru atalgojums pārsniedz 1000 latu robežu.

Arodbiedrība atgādina savas prasības, ko LBAS iesniedza jau 2007. gada nogalē A. Kalvīša vadītajai valdībai:

1. kompensēt visiem darbiniekiem inflācijas radītos zaudējumus, inflācijas koeficientu nosakot atbilstoši reālajai inflācijai (prasību iesniegšanas brīdī inflācijas vidējais rādītājs valstī bija 17%);

2. atgriezties pie NTSP š.g. 30. aprīļa sēdes lēmuma minimālo darba algu nosakot 180 latu apmērā, ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamo minimumu noteikt 60% apmērā no tās, proti – 108 lati. Šādu pat metodiku pielietot nosakot neapliekamo minimumu par apgādājamo personu, t.i. 70% apmērā no neapliekamā minimuma strādājošajam. Vienlaicīgi atgādinām, ka joprojām nav atrisināts jautājums par neapliekamā minimuma piemērošanu strādājošo pensionāru algām, kā arī nav izpildīts solījums par sociālā pabalsta paaugstināšanu no 45 uz 60 latiem, kā arī priekšlikums par attaisnoto izdevumu jūtamu palielināšanu!

Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

2011. gadu lielākie nedzīvības apdrošinātāji noslēguši ar krasi atšķirīgiem rādītājiem: tikai Latvijas tirgū strādājošā Balta cietusi teju divu miljonu latu zaudējumus, bet arī citās Baltijas valstīs pārstāvētā BTA uzrādījusi trīs miljonu latu peļņu.

Kompāniju publicētie finanšu pārskati liecina, ka Balta 2011. gads noslēdzies ar 1,94 miljonu latu zaudējumiem iepretim 1,44 miljonu latu peļņai pirms gada, kompānija bruto prēmijās kopumā bija parakstījusi 30,23 miljonus latu, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Tajā skaitā visvairāk – 9,63 miljoni latu – parakstītas nekustamā īpašuma apdrošināšanā, kam ar 8,52 miljoniem latu seko sauszemes transporta apdrošināšana.

Tikmēr BTA Insurance Company SE pērn uzrādījusi 3,00 miljonu latu peļņu, kas ir par 30,2% mazāka nekā pirms gada, komānija bruto prēmijās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Vācijā kopumā bija parakstījusi 92,99 miljonus latu (+21,7%). Tajā skaitā visvairāk – 40,74 milj. Ls- prēmijas parakstītas sauszemes transportlīdzekļu

Tā kā tiek prasīts savilkt ciešāk jostas sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, arī Saeimai būtu jārāda piemērs, ierobežojot nākamgad plānotos izdevumus, pārliecināti ir vairums laikraksta Diena aptaujāto parlamenta frakciju vadītāju.

Jāatzīmē, ka lielākā daļa gan piesardzīgi izsakās par iespēju Saeimai iekļauties 10,67% ietaupījuma robežās, sakot, ka aprēķini vēl nav veikti, tomēr gandrīz visi piekrīt — ja tiks iesaldētas sabiedriskajā sektorā strādājošo algas, ir likumsakarīgi, ka arī deputātu atalgojums un piemaksas nevar palielināties.

Lai Saeima sasniegtu valdības sākto kursu uz izdevumu samazināšanu, tai būtu jāatrod vismaz pusotra miljona latu ietaupījums.

"Mēs noteikti skatīsimies, ko varam samazināt. Kancelejai ir uzdots to izanalizēt," norāda Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze. Saeimas kancelejas direktora vietnieks Valdis Ziemelis stāsta, ka kanceleja izdevumus ir analizējusi, bet konkrētāka informācija par iespējamo samazinājumu būšot tikai pēc tam, kad valdība nākamā gada valsts budžetu būs iesniegusi Saeimā.

Valsts kontroles ziņojums atklāj, ka prēmijas pērnā gada nogalē maksājušas teju visas ministrijas. Dāvanu kartes 20 tūkstošu latu vērtībā izsniedzis arī KNAB.

Valsts iestādes un ministrijas pērnā gada nogalē materiāli stimulējušas savus darbiniekus par 1.05 milj. Ls, Valsts kontrole prasa atbildīgo amatpersonu saukšanu pie atbildības.

nonwrited articleAizsardzības īpašumu valsts aģentūra darbiniekus materiāli stimulējusi par 106.8 tūkst. Ls, turklāt visiem nodarbinātajiem izmaksātas naudas balvas 100% apmērā no darba algas, jeb 237.9 tūkst. Ls. Valsts robežsardzē tika izmaksātas prēmijas par kopējo summu Ls 100.3 tūkst. Ls

Interešu konflikta novēršanai valsts augstāko amatpersonu darbībā, optimālais risinājums būtu noteikt, ka šīm amatpersonām netiek paredzēta iespēja saņemt prēmijas.

Tādējādi tiktu novērsta arī valsts budžeta līdzekļu neobjektīva izmantošana, kā arī nodrošināta prakse, kas ir līdzvērtīga ārvalstīs esošajai. Ar šādiem īpaši izveidotās darba grupas secinājumiem valdību otrdien, 12.februārī, iepazīstināja Finanšu ministrija (FM).

Kā informē Finanšu ministrija, par tiesību normu pārkāpumiem prēmiju izmaksā augstākajām amatpersonām ziņojumu Saeimai bija sniegusi Valsts kontrole. Ministru prezidenta uzdevumā līdzšinējo praksi augstāko amatpersonu prēmēšanā analizēja darba grupa, kurā tika iekļauti pārstāvji no FM, Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Valsts civildienesta pārvaldes.

Valstī ir taupības politika, jostas jāsavelk ciešāk, algas valsts sektorā palielināt aizliegts, Ziemassvētku ballītes rīkotas netiks...

Šādus un vēl daudz līdzīgus tekstus pēdējo dienu, nedēļu un mēnešu laikā nākas dzirdēt, ieslēdzot teju jebkuru TV ziņu raidījumu, un kārtējais komentārs par situāciju valstī tiek prasīts premjeram Ivaram Godmanim vai finanšu ministram Atim Slakterim.

Taču izrādās, ka lielā mērā viņu vārdi par situācijas pasliktināšanos ir domāti tikai TV kamerām un visiem tiem, kas nestrādā kā dā no ministrijām vai tām īpaši mīļām institūcijām, piemēram, VID vai Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) u.c. Respektīvi, noteiktās minsitrijās un dienestos burtiski nupat ir tērētas pat līdz miljonam latu lielas naudas summas, lai izmaksātu saviem darbiniekiem prēmijas. Turklāt vismaz PVD gadījumā tas notiek ar attieksmi: nu ko jūs piekasījāties - vidējā prēmijas summa taču it tikai 719 lati!

Nedzīvības apdrošināšanas kompānijas pagājušā gadā kopumā bruto prēmijās parakstījušas 219 miljonus latu, kas ir par 28 % mazāk nekā pirms gada.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka atlīdzībās kopumā kompānijas pērn izmaksājušas 141.9 miljonus latu, kas ir par 14 % mazāk nekā 2008. gadā.

Gjensidige Baltic pagājušo gadu pabeidza ar bruto prēmiju kritumu par 1 %, līdz 45.7 miljoniem latu, bet atlīdzībās kompānija izmaksāja par 23 % vairāk nekā pirms gada – 30.5 miljonus latu.

Balta pagājušā gada laikā zaudējusi 32 % biznesa, prēmijās gadā kopumā parakstot 41.8 miljonus latu. Atlīdzībās Balta pērn izmaksājusi 26.3 miljonus latu – par 22 % mazāk nekā pirms gada.

18 miljonu latu bruto prēmijās parakstījusi If Latvia, kas ir par 28 % mazāk nekā pirms gada, bet izmaksāto atlīdzību apjoms sarucis par 4 %, līdz 10.6 miljoniem latu.

Domāju, neviens nav jāpārliecina par to, cik svarīgi ir samazināt ēnu ekonomikas apjomus, uzlabot nodokļu maksāšanu un veidot godīgu uzņēmējdarbības vidi. Ciešā saistībā ar augstāk minētajiem mērķiem ir jāskata arī jautājums par minimālās algas apmēra paaugstināšanu valstī.

Nav noslēpums, ka daudzviet privātajā sektorā nodarbinātie cilvēki saņem divas algas – oficiālo minimumu un papildus daļu «aploksnē», no kuras netiek maksāti nekādi nodokļi. Nosakot lielāku minimālo algu, samazinātos «aplokšņu» algas apmērs un palielinātos valsts nodokļu ieņēmumi. Mazinoties pelēkās naudas daudzumam biznesā, uzlabotos arī godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēja.

Nesen izskanēja ziņas, ka labklājības ministrs Uldis Augulis ierosinājis nākamajā gadā palielināt minimālo algu no 360 līdz 375 eiro mēnesī. (1) Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens tikmēr norādījis, ka minimālās algas celšanai uz valsts budžetu būtu «fiskāli neitrāla» ietekme – izdevumu pieaugums tiktu kompensēts ar lielākiem nodokļu ieņēmumiem, tāpēc teorētiski būtu iespējams noteikt minimālo algu arī 400 eiro apmērā. Galvenais - jāizvērtē cik lielas algas varētu maksāt uzņēmēji, jo jau pašlaik aptuveni 140 000 cilvēku oficiāli saņem mazāku atalgojumu nekā minimālā alga.(2)

2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 373 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 95 eiro jeb 7,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 8,54 līdz 9,10 eiro). Savukārt vidējā neto alga pieauga par 7.1% un beidzot pārsniedza psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro robežu, sasniedzot 1006 eiro.

Lai gan algu kāpums kopumā bija visai straujš, tas ne tuvu neturēja līdzi inflācijas skrējienam, vērtē banku ekonomisti. Viņuprāt šogad sāksies pirktspējas atjaunošanās, 2024. gadā tā paātrināsies.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka augstās inflācijas dēļ vidējās algas pirktspēja samazinājās par 8,7%. Kopējā darba ņēmēju pirktspēja samazinājās ne tik krasi, jo darba algu fonds auga par 11,5%, palielinoties strādājošo skaitam un nostrādātajam laikam, beidzoties pandēmijas ierobežojumu ietekmei. Spilgts piemērs ir izmitināšanas un ēdināšanas nozare, kurā algu fonds auga pat par 58,1%, kultūras un izklaides nozarē tas auga par 20%.

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Kopš 2008. gada sākuma līdz 2023. gada 3. ceturkšņa beigām izglītības nozares vidējās regulārās bruto mēnešalgas izmaiņas bijušas visbēdīgākās uz pārējo fona un drīzumā būs pielīdzināmas mazumtirdzniecības veikala darbinieka vidējai regulārai mēnešalgai.

Pieņemot skolotāja algu par bāzi vai vienību, 2008. gadā veikala darbinieks vidēji pelnīja 0,7 izglītības darbinieka vidējās algas, bet 2023. gadā jau 0,91 izglītības darbinieka algu.

Krīzes un svārstības

Vidējā alga dažādās nozarēs aug dažādi, tādēļ arī par visu nozaru pārstāvjiem, jo sevišķi laikā, kad naudas vērtība strauji mainās, nav iespējams spriest vien no valsts vidējās algas izmaiņas. Līdz ar algas devalvēšanos vai straujāku pieaugumu mainās atsevišķās nozarēs strādājošo labklājība un pozicionējums starp citiem. Proti, pat, piedzīvojot algas pieaugumu, cilvēki nevar atļauties tikpat daudz kā tie, kuriem algas pieaugums bijis lielāks. Pirms 2008. gada krīzes daudzas nozares atradās pavisam citā situācijā nekā šodien, un, salīdzinot izglītības un veselības aprūpes darbinieku vidējās algas, tās bija krietni tuvākas nekā šobrīd. Salīdzinājumam Dienas Bizness izvēlējās dažādu nozaru apakšnozares, lai parādītu gan izmaiņas apstrādes rūpniecībā, gan valsts pārvaldē, gan tirdzniecībā.

Apturot vai iesaldējot bibliotēkas būvniecības projektu, valdība parādītu savas lemtspējas vājumu un plānošanas tuvredzību, uzskata Gaismas pils būvnieku – Nacionālās būvkompāniju apvienības vadītājs Māris Saukāns.

«Valsts ir uzņēmusies saistības, kas traktējamas ne vien mūsu savstarpējā līguma ietvaros, bet arī kontekstā ar šī brīža procesiem tautsaimniecībā. Valdība ir pieņēmusi lēmumu Par Gaismas pils būvniecību – šis bija un joprojām ir nozīmīgs solis, kura vērtību un nozīmīgumu varēs baudīt tikai pēc šī projekta pabeigšanas. Apturot vai iesaldējot - zaudējumi būs vērtējami miljonos latu,» komentē M. Saukāns.

Viņš norādīja, ka Gaismas pils apturēšana nozīmētu to, ka laikā, kad uzņēmējdarbība sāk stagnēt, valdība nevis steidzinās beidzot pieņemt publiskās partnerības likumu, veicināt uzņēmējdarbību utt, tādā veidā stabilizētot IKP ieņēmumus, bet gluži otrādi - kārtējo reizi dzirdami nodomi «iesaldēt, apturēt, samazināt». «Ja tā turpināsies, tad mēs varam būt droši par jebkuru pieņemto lēmumu. Mēs atrodamies un strādājam reālā tirgus situācijā, nevis mācību poligonā,» pavēstīja M. Saukāns. Drīzāk valstij būtu jāpalielina ienākumi, nevis jāsamazina izdevumi, vēstīja M. Saukāns.

Eiropas Komisija (EK) piedāvā minimālās algas Eiropas Savienībā (ES) rēķināt pēc vienotiem principiem, kas gan nenozīmētu vienādu minimālo algu noteikšanu visā ES.

EK atzīmē, ka minimālā alga pastāv visās ES dalībvalstīs. 21 valstī minimālā alga ir noteikta ar likumu, bet sešās dalībvalstīs - Dānijā, Itālijā, Kiprā, Austrijā, Somijā un Zviedrijā - minimālās algas aizsardzību nodrošina tikai koplīgumi.

EK vērtējumā, lielākajā daļā dalībvalstu darba ņēmēju minimālā alga nav adekvāta vai pastāv nepilnības minimālās algas aizsardzības tvērumā. Tāpēc EK piedāvā ar direktīvu izveidot satvaru, kas uzlabošot minimālās algas adekvātumu un nodrošināšot darba ņēmēju piekļuvi minimālās algas aizsardzībai ES.

Komisijas priekšlikumā tiekot ievērots subsidiaritātes princips: tā nosaka minimālo standartu satvaru, ievēro dalībvalstu kompetences un sociālo partneru autonomiju un līgumslēgšanas brīvību algu jomā.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtījusi Valsts prezidentam aicinājumu neizsludināt 27.oktobrī Saeimā apstiprināto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā", kas paredz minimālās algas palielināšanu, informēja LDDK pārstāvji.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda, ka likumprojekta sagatavošanā nav ievēroti labas likumdošanas principi, kā arī Latvijas regulējumā noteiktā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība.

"LDDK vairākkārt uzvērusi konceptuālu atbalstu minimālās algas pieaugumam, norādot uz nepieciešamību noteikt attiecību pret vidējo darba samaksu iepriekšējā gadā un izstrādājot sabalansētus kritērijus minimālās algas prognozētai noteikšanai. LDDK rosina izstrādāt ilgtspējīgu mehānismu minimālās algas noteikšanai, jo minimālās algas pieaugumam ir jābūt prognozējamam un plānveidīgam," pauž Meņģelsone.

Minimālo algu no nākamā gada palielina līdz 620 eiro 

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas nosaka minimālās algas...

Tāpat LDDK norāda, ka, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā, kas pieņemta Eiropas Savienības Padomē 4.oktobrī, noteikto, dalībvalstīm divu gadu laikā kopš direktīvas spēkā stāšanās jāpārņem direktīvas nosacījumi, kas norāda uz 13.Saeimas pretēju pieeju minimālās algas noteikšanas procesā atbilstoši Direktīvā noteiktajiem principiem.

Neiebilstot minimālās algas pakāpeniskai celšanai Latvijā, LDDK aicina Valsts prezidentu ņemt vērā, ka Latvijā darbaspēka izmaksas ir augstākas nekā Baltijas reģiona kaimiņvalstīs. Minimālās algas palielinājums radīs būtisku slogu atsevišķu nozaru un reģionu darba devējiem, un Latvijā piemērotais diferencētais neapliekamais minimums būtiski ietekmē nodokļu slogu pie atšķirīgiem atalgojuma līmeņiem, kā arī ietekmē bruto un neto attiecību pie vidējās un minimālās algas.

Strauja minimālās algas paaugstināšana rada spiedienu uz lielāku atalgojuma pieaugumu citās algu grupās un palielina darbaspēka izmaksas, ņemot vērā virsstundu apmaksu, minimālo VSAOI, darba nespējas lapu apmaksu un dīkstāvi.

Vienlaikus LDDK norāda, ka likumprojekta virzībā nav ņemta vērā līdz šim pastāvošā kārtība un prakse minimālās algas noteikšanā. Atbilstoši Darba likumam, minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu nosaka Ministru kabinets.

Vienlaikus Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka sākotnēji priekšlikumu par minimālās mēneša darba algas noteikšanu izskata Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes sēdē, un pēc tam priekšlikums tiek iesniegts izskatīšanai Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē, savukārt pēc izskatīšanas Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē tas tiek izskatīts Ministru kabinetā. Tāpat Labklājības ministrija kopīgi ar Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju katru gadu izvērtē ekonomisko situāciju valstī un izstrādā priekšlikumus par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam.

LDDK: Balsojums par minimālo algu demonstrē aizejošā parlamenta aroganci 

13.Saeimas deputāti savā pēdējā plenārsēdē 27.oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus...

LDDK uzskata, ka, sākotnēji iesniedzot likumprojektu priekšvēlēšanu laikā un virzot tālāk pieņemšanai likumprojektu par tik nozīmīgiem jautājumiem aizejošajam Saeimas deputātu sasaukumam, tas pieņemts sasteigti, neiesaistot sociālos partnerus izsvērta un aprēķinos balstīta lēmuma pieņemšanā, īstenojot demokrātisku un visā Eiropā plaši izmantotu konsultāciju mehānismu. Lēmuma pieņemšanas procesā nav uzklausīti darba devēju iebildumi par konsekvencēm, kādas varētu rasties, enerģētikas krīzes apstākļos radot darba devējiem vēl lielāku papildu slogu.

Tāpat LDDK vērš uzmanību, ka tik būtiska lēmuma pieņemšanā ignorēt sociālos partnerus, kuri būtībā ir tie, kas rada valsts iekšzemes kopproduktu un ir sociāli atbildīgi pret valsti neprognozējamos apstākļos, saglabāt uzņēmumu un vienlaikus nodrošināt darba vietas, liecina par aizejošā parlamenta deputātu aroganci.

LDDK ir nacionāla līmeņa darba devēju pārstāvis, sociālekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, kā arī organizācija pārstāv darba devēju intereses Saeimā.

Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, lai gan pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt un viņa kriminālprocess nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB šodien paziņojumā presei raksta, ka 20.aprīlī lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku persona, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Čerņavska.

VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.

Tāpat koruptīvā noziegumā lūgts apsūdzēt komercsabiedrības valdes locekli, bet pret viņa radinieku ierosināts sākt kriminālvajāšanu par trīs noziegumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu.

Krīzes laikā Rīgas domes struktūras grib maksāt prēmijas četras reizes gadā algas apmērā un paredz līdzekļus algu maksāšanai 13 reizes gadā.

No 5. janvāra darbu sāks Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pakļautībā esoša Projektu vadības un attīstības direkcija, kurā paredzēts darbs četriem cilvēkiem - direkcijas vadītājam, tā vietniekam, palīgam un galvenajam būvniecības tāmju speciālistam.

Algas 13 mēnešiem

Jaunās direkcijas budžets nākamgad plānots198 tūkst. Ls liels, no kā nedaudz virs 110 tūkst. Ls paredzēts novirzīt atalgojumam. Spriežot pēc direkcijas budžeta projekta, jādomā, ka tās darbiniekiem - četrām personām plānots algas maksāt 13 mēnešus gadā, turklāt finansējums paredzēts arī prēmijām un naudas balvām. «Prēmija ir materiāls stimulēšanas veids darbiniekam par savu pienākumu teicamu veikšanu, kā arī pateicība par ieguldījumu darbā,» teikts paskaidrojuma rakstā direkcijas budžeta projektam, kurā arī norādīts, ka materiāla stimulēšana ir vienu reizi ceturksnī prēmija algas apmērā. Budžetā iekļauti arī līdzekļi Pilsētas attīstības departamenta koplīgumā paredzētā vienreizējā materiālā pabalsta izmaksai veselības uzlabošanai, darbiniekam aizejot ikgadējā atvaļinājumā. Pabalstā tiek izmaksāt 50 - 100 % no darbinieka mēnešalgas atkarībā no stāža. Sākotnēji Projektu vadības un attīstības direkcijas budžets bija iecerēts nedaudz lielāks - vairāk nekā 201 tūkst. Ls, bet pēc Rīgas domes budžeta komisijas lēmuma tika samazināti bāzes izdevumi pilsētas nākamā gada finansēs. Tiesa, precīzi, cik daudz naudas tiks atvēlēts jaunās direkcijas darbībai, algām un prēmijām, varēs zināt tikai pēc 9. decembra, kad iecerēta nākamā gada Rīgas budžeta apstiprināšana. Proti, lemjot par budžeta apstiprināšanu, deputāti neskopojas ar visdažādākajiem priekšlikumiem.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir nākusi klajā ar paziņojumu, ka neatbalsta ierosinājumu, ka darba sludinājumos jānorāda darba algas koridors, jo saskata apdraudējumus uzņēmumu konkurētspējai darbinieku piesaistē gan Latvijas teritorijā, gan Baltijas reģionā.

Proti, LTRK satrauc tas, ka publiska informācija par piedāvātās algas lielumu var veicināt darbinieku pārpirkšanu. Savukārt potenciālie darba ņēmēji uzstāj uz nepieciešamību darba sludinājumos algas koridoru minēt, lai velti netiktu tērēts laiks, piesakoties uz darba interviju darba vietā, kuras piedāvātais atalgojums nav atbilstošs vēlamajam. Jāteic, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas lēmums, izskatot iesniegtos grozījumu priekšlikumus Darba likumā, ir – darba sludinājumos būs jāiekļauj algas mēneša, stundas vai gada bruto samaksas amplitūda.

Tiesa, par to vēl būs jāvienojas Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, taču jau tagad skaidrs, ka tas nebūs viegli, jo to varētu neatbalstīt darba devēji. Darba meklētāju gadījumā argumenti ir skaidri un vienkārši – algas norādīšana darba sludinājumā vieglāk ļautu atsijāt tos darba piedāvājumus, kuri tieši piedāvātās darba samaksas dēļ šķiet neatbilstoši. Savukārt darba devēji uzsver, ka algas ir komercnoslēpums, jo ietekmē uzņēmuma konkurētspēju. Savukārt DB aptaujātie personālspeciālisti teic, ka algas koridora norādīšana, visticamāk, nekādu lielu kaitējumu nevar nodarīt. Jo konkurents no koridora, piemēram, 1000 līdz 1500 eiro, nevar izsecināt, kāda tad alga tiek maksāta konkrētajam speciālistam. Turklāt, ja runā par augsta līmeņa speciālistiem, par kuriem konkurē uzņēmumi Baltijas reģiona mērogā, tad algas koridora norādīšanai, visticamāk, ietekmes nebūs, jo šajā segmentā nevienu neiekārdinās ar 50 eiro lielāku algu, jo izšķiroši svarīga ir uzņēmuma reputācija un piedāvātā darba prestižs.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

No 2003. gada līdz 2008. gadam KNAB darbiniekiem izmaksātas vairāk nekā divu miljonu latu prēmijas, liecina KNAB finanšu atskaites, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Tajās esot redzams, ka prēmijas KNAB vadītāji varētu būt izmaksājuši sev un no prēmiju fonda varētu būt kompensētas darbinieku ciešanas par nozagtās naudas skandāla piesegšanu, secina Neatkarīgā. KNAB darbinieku skaits minētajā laika posmā svārstījies no 115 līdz 144 cilvēkiem. Prēmijas maksātas ne visiem – 2007. un 2008. gadā vidēji simt darbiniekiem.

«Ja pieņemam, ka laika posmā no 2003. gada līdz 2008. gadam ik gadu simt darbinieku saņēmuši prēmijas no kopējā 2,02 miljonus latu lielā prēmiju katla, tad matemātiski var aprēķināt, ka sešos gados katrs no simt darbiniekiem papildus algai prēmijās vidēji saņēmis vēl 20 000 latu jeb 3333 latus gadā. Prēmiju apmērs gan ir bijis atšķirīgs. KNAB vadība un tai tuvas lojālās personas saņēmušas lielākas summas, līdz pat 9425 latiem gadā. Vienkāršie darba rūķi – zemākas, sākot no 133 latiem gadā,» norāda laikraksts.

Janvāra beigās presē parādījās informācija, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir aicinājusi visus apdrošināšanas brokerus sniegt informāciju par kontiem, kuros tiek turētas apdrošināšanas prēmijas. Tā kā pašlaik Finanšu un kapitāla tirgus komisija vēl tikai veic pārbaudes, tad par jebkādām Latvijas apdrošināšanas brokeriem piemērojamām sankcijām, tai skaitā brokeru licenču atņemšanu, runāt vēl ir pāragri.

Salīdzinājumam var minēt, ka pirms kāda laika ar šādu problēmu apdrošināšanas brokeru uzraugs saskārās arī Lietuvā. Tāpat kā Latvijā arī Lietuvā likums skaidri un nepārprotami norāda, ka apdrošināšanas brokeriem no klientiem saņemtos naudas līdzekļus ir jātur nošķirti no saviem naudas līdzekļiem. Pēc tam, kad Lietuvas Apdrošinātāju uzraudzības komisija atklāja šo pārkāpumu, tā pieņēma lēmumu par vairāku apdrošināšanas brokeru licenču anulēšanu.

Kādēļ tas ir svarīgi? Skats no industrijas puses

Apdrošināšanas brokeri apdrošināšanas prēmijās var saņemt salīdzinoši lielas naudas summas. Saskaņā ar Latvijas Apdrošināšanas Brokeru Asociācijas mājas lapā atrodamajiem datiem 2010.gada 3. ceturksnī vislielākā viena brokera noslēgto apdrošināšanas līgumu prēmiju summa ir LVL 196 768. Nenoliedzami šis ir ievērojams skaitlis. Lai gan pastāv iespēja, ka daļu no prēmijām klienti pa tiešo maksāja apdrošinātājam, pat tādā gadījumā atlikusī summa ir ievērojama.