Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Izlietotā iepakojuma, nolietoto elektropreču un videi kaitīgo preču apsaimniekotāja AS «Latvijas Zaļais punkts» valdē un padomē reģistrētas vairākas izmaiņas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pirmdien, 19.februārī no uzņēmuma valdes priekšsēdētājas amata atbrīvota Anita Saulīte, un viņas vietā šajā amatā iecelts Jānis Aizbalts, kurš kopš 2017.gada aprīļa ir valdes loceklis AS «Latvijas Zaļais punkts» meitas uzņēmumā SIA «Eko Reverss», bet kopš šī gada sākuma ir valdes priekšsēdētājs arī uzņēmumos SIA «Eko Kurzeme», SIA «Eco Teh Baltia» un SIA «Eco Baltia vide».

AS «Latvijas Zaļais punkts» valdē turpina darboties valdes locekles Kristīne Grapmane un Sigita Namatēva.

Tāpat atbrīvota uzņēmuma padome piecu cilvēku sastāvā, no amata atceļot padomes priekšsēdētāju Undīni Būdi, padomes priekšsēdētāja vietniekus Māri Simanoviču un Viesturu Tamužu, kā arī padomes locekļus Ivetu Krauju un Egilu Svaru.

Piezīmes no Fleet Europe Forum apmeklējuma

Valsts neatkarības svinību dienā šogad tika apmeklēta starptautiskais, gadskārtējais autoparku vadības forums Briselē Fleet Europe Forum. Tā mērķis ir ik gadu pulcēt industrijas ekspertus, lai dalītos savā vīzijā un stratēģijā par labāko autoparku vadības pakalpojumu sniegšanas praksi. Šogad forumā vairāk nekā 470 dalībnieki – gan no vadošajiem pakalpojumu sniedzējiem, gan pakalpojumu saņēmējiem. Klātesoši bija uzņēmumi, kuru autoparki mērāmi pat vairakos desmitos tūkstošu auto, tādi kā Coca Cola, Nestle, Microsoft un citi. No foruma mājās ir pārvestas vairākas arī Latvijas uzņēmumiem svarīgas atziņas. Galvenās tendences autoparka vadības nozarē:

Lai rosinātu Latvijas uzņēmumu, valsts iestāžu un pašvaldību izpratni par drošu uzņēmuma autoparku un veicinātu labo praksi to pārvaldībā, ikgadējā apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) un Satiksmes ministrijas rīkotajā konkursā noskaidroti Latvijas uzņēmumi, kuros vissekmīgāk veikta autoparku pārvaldīšana.

Ceturtdien, 28. novembrī, Rīgas Motormuzejā apbalvošanas ceremonijā Zelta kategorijas apbalvojumi tiks piešķirti 8 uzņēmumiem, bet kopumā apbalvoti tiks 42 uzņēmumi un valsts un pašvaldību autoparki, kas aktīvi un atbildīgi iesaistās ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.

Latvijas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 200 000 transportlīdzekļu, kas ikdienā piedalās satiksmē. Starp šogad apbalvotajiem uzņēmumu autoparkiem sevišķi izcelti tie, kas līdztekus rūpēm par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu ikdienā demonstrē atbildīgu attieksmi pret braukšanas kultūru un atļauto braukšanas ātrumu.

“Ātruma faktors ir mainīgs – šoferiem ir jājūt robeža starp vienkārši ātru braukšanu un iekļaušanos satiksmē. Vienlaikus uzņēmumiem ir jāspēj laikā piegādāt kravas, apkalpot klientus un ievērot termiņus. Tāpēc droša braukšanas ātruma ievērošana ir komplekss pasākumu kopums no maršruta plānošanas līdz autovadītāja braukšanas kultūrai. Šogad konkursa dalībnieku kopējais transportlīdzekļu skaits pārsniedz 10 000 auto, turklāt piedalās arī paši lielākie Latvijas autoparki,” atklāj Kristaps Liecinieks, konkursa žūrijas priekšsēdētājs un BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs.

Toyota Corolla ir leģendārs auto, kas savu īpašnieku mīlestību spējis iekarot teju 50 gadu garumā, mainoties līdzi laikam un tendencēm, bet vienlaikus saglabājot un paaugstinot savu kvalitāti un uzticamību. Taču šobrīd izaicinājumu Corolla, šķiet, met jaunais Toyota modelis – Yaris. Un ir pamatotas cerības, ka Yaris savā ziņā varētu atkārtot Corolla uzvaras gājienu autopasaulē

Corolla vēsture sākās 1966. gadā, kad pasaules autotirgū debitēja pirmā šī modeļa automašīna. Kopš tā laika šis uzticamais un drošais auto ticis pilnveidots, lai atbilstu un pārsniegtu miljoniem autovadītāju cerību visā pasaulē. Šobrīd Corolla cienītājiem ir pieejams jau 11. paaudzes modelis, kas atkal veidots tā, lai saviem saimniekiem radītu gan emocionālu, gan praktisku gandarījumu. Arī Toyota Yaris jau drīz pēc nobraukšanas no konveijiera ir ieguvis nedalītu autobraucēju atzinību visā pasaulē. Taču šī nav sacensība starp pieredzi un jaunību! Katram no šiem spēkratiem ir savs lietojums. Katram – savi plusi un izaicinājumi. Viss ir atkarīgs no tā, kādām vajadzībām izvēlaties savu auto.

SIA “Moller Auto Insurance Services” ir reģistrēts Latvijas Bankas apdrošināšanas brokeru reģistrā un turpmāk nodrošinās apdrošināšanas brokera pakalpojumus auto dīlera “Moller Auto” klientiem visā Latvijā, informē uzņēmums.

Kopumā jaunā uzņēmuma izveidē investēti 100 000 eiro. Sākotnēji tas piedāvās transportlīdzekļu apdrošināšanu privātpersonām un juridiskām personām ar nelielu autoparku, taču jau šogad apdrošināšanas pakalpojumu klāstu plānots būtiski paplašināt.

Šobrīd SIA “Moller Auto Insurance Services” transportlīdzekļu apdrošināšanas pakalpojumi ir pieejami privātpersonām, kā arī uzņēmumiem ar nelieliem autoparkiem. Savukārt nākamgad uzņēmums plāno nodrošināt pilna spektra apdrošināšanas brokera pakalpojumus ikvienam klientam, arī uzņēmumiem ar lieliem autoparkiem. Tad līdzās transportlīdzekļu apdrošināšanai būs pieejama arī veselības apdrošināšana, īpašuma apdrošināšana un citi apdrošināšanas veidi.

Lai noskaidrotu auto nodokļu izmaiņu būtību, 21.janvārī notiks atklāta diskusija, kurā tiks meklētas atbildes uz neskaidriem jautājumiem.

Semināru rīko autoparku vadības uzņēmums Transporent un tās laikā Latvijas lielāko autoparku īpašnieki, uzņēmumu vadītāji, finanšu direktori, nodokļu konsultanti un valsts institūciju pārstāvji meklēs atbildes uz tādiem jautājumiem kā kontrolēt un optimizēt nodokli par dienesta automašīnas izmantošanu personiskām vajadzībām, kā sakārtot un automatizēt autoparka ceļazīmju uzraudzības procesu, kā pareizi izvēlēties labāko auto uzraudzības sistēmu.

«Šobrīd, kad sabiedrībā valda daudz neskaidrību, kā jaunie nodokļi ietekmēs uzņēmuma autoparka izmaksas un, līdz ar to, arī uzņēmuma saimniecisko darbību, ir pats piemērotākais laiks gan privātajiem uzņēmējiem, gan valsts iestāžu autoparku pārvaldītājiem pilnveidot izmaksu uzskaites procesus un rast risinājumus, kas mazinātu nodokļu pieauguma ietekmi uz saimnieciskās darbības rezultātiem. Normatīvo aktu izpētes rezultātā esam izvērtējuši vairākus risinājumus, kas nodrošinātu ērtāku un efektīvāku nodokļu administrēšanas procesu, samazinot nodokļu pieauguma radīto ietekmi. Kā viens no tiem ir tehnoloģiju intensīvāka izmantošana autoparku pārvaldē - licencētas auto uzraudzības sistēmas, kas nodrošina maršrutu uzskaiti un kontroli, kopējā autoparka nobraukuma un degvielas patēriņa optimizāciju, kā arī kalpo par neapstrīdamu apliecinājumu automašīnu izmantošanai saimnieciskās darbības nodrošināšanā,» skaidro SIA Transporent valdes priekšsēdētāja Vita Štelmahere.

Latvijas Zaļais punkts sadarbībā ar Tet Rīgas maratonu pieteicis pirmo «Zaļo punktu», kurā maratona dalībnieki šogad skrējiena laikā varēs atveldzēties un spēkus atjaunot dabai draudzīgā veidā.

Tet Rīgas maratona «Zaļais punkts» ir solis pasākuma ekoloģiskās pēdas nospieduma samazināšanā – aicinājums skrējējiem ikdienā aktīvāk ieviest zaļo dzīvesveidu, šķirot atkritumus, gādājot par videi draudzīgāku maratona norisi, lai tuvāko gadu laikā kļūtu par vienu no ilgtspējīgākajiem lielpilsētu maratoniem starptautiskā mērogā.

Pirmais Tet Rīgas maratona «Zaļais punkts», ko nodrošinās Latvijas Zaļais punkts, tiks noformēts un iekārtots tikai no dabai draudzīgiem, atkārtoti pārstrādājamiem un vairākkārt izmantojamiem materiāliem. Aptuveni 29 000 skrējējiem jeb pilnīgi visu distanču dalībniekiem, kuri pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izvietotajā punktā atveldzēsies, ūdens un izotoniskie dzērieni tiks pasniegti glāzēs no atkārtoti pārstrādāta kartona, kas bioloģiski noārdās. Izlietotās glāzes un arī augļu pārpalikumi tiks nodoti biodegradācijas šūnās, lai iegūtu biogāzi. Šajā punktā 34 000 glāžu uzpildīšanai ūdens pudeļu vietā tiks izmantotas ūdens cisternas (4770 litri ūdens un 330 litri izotoniskā dzēriena). Savukārt glāžu starplikas, ko izmanto, lai glāzes varētu izkārtot vairākos stāvos, pēc tam tiks nogādātas pārstrādei «Nordic Plast» rūpnīcā.

Atkritumu apsaimniekošanas nozarē sākusi darboties jauna, Latvijas uzņēmēju dibināta ražotāju atbildības sistēma SIA «Latvijas zaļais fonds». Uzņēmums nodrošina izlietotā iepakojuma un videi kaitīgu atkritumu apsaimniekošanu.

«Latvijas zaļais fonds» nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu. Jaunajā ražotāju atbildības sistēmā iesaistījušies vairāk nekā 50% Latvijas riepu nozarē darbojošos uzņēmumu.

Kā vienu no atbildīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas stūrakmeņiem uzņēmums uzsver atkritumu šķirošanas un nodošanas pieejamību un ērtību – tai būtu jābūt pēc iespējas vienkāršākai un saprotamākai gala patērētājam.

Izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas jomā uzņēmums uzsācis sarunas ar vairākām pašvaldībām par papildu šķirošanas konteineru izvietošanu, lai nodrošinātu to pieejamību. Pāris gadu laikā uzņēmums plāno izvietot vairāk nekā 10 tūkstošus šādu konteineru.

Latvijas uzņēmumu interese un gatavība saimniekot videi draudzīgi pieaug, norāda AS «Latvijas Zaļais punkts» vides pārvaldības vadītāja Laura Berga.

«Esam novērojuši, ka pēdējā laikā pieaug Latvijas uzņēmumu interese un gatavība saimniekot videi draudzīgi – domājot gan par Latvijas vides saudzēšanu, gan par to, kā efektīvi izmantot resursus un līdz ar to samazināt arī biznesa darbības izmaksas,» saka Berga.

Lai Latvijā veicinātu videi draudzīgāku uzņēmējdarbību, AS «Latvijas Zaļais punkts» aicina uzņēmumus veikt izvērtējumu savas darbības ietekmei uz vidi, kā arī energoauditu. Tas ļauj uzņēmumam ieraudzīt, kas tiek darīts pareizi un ko vēl var uzlabot šajā jomā, kā arī samazināt uzņēmuma kopējās izmaksas.

Izveidojot efektīvu atkritumu un otrreiz pārstrādājamo materiālu apsaimniekošanas sistēmu, šo resursu izmaksas iespējams samazināt pat par 20-25 %

ASV pārdzīvotais finanšu satricinājums investīciju banku dēļ atsauksies arī uz Latviju, jo saglabāsies augstas kredītu likmes.

Aptaujātie finanšu tirgus speciālist lēš, ka atbalsis Latvijā no Volstrītas giganta Lehman Brothers (LB) pieteiktā bankrota var būt dažādas - sākot ar resursu cenu un līdz ar to kredītu sadārdzināšanos un beidzot ar lielākiem mīnusiem pensiju plānos, kuros piesaistītie līdzekļi vairāk ieguldīti akcijās. Akciju cenas pasaules biržās pēdējās dienās piedzīvo lielāko kritumu kopš 2001. gada 11. septembra teroraktiem Ņujorkā. «Tikai pirmdien visā pasaulē no akciju indeksu kritumiem zaudējumi bija 10 mljrd. eiro. Un otrdien tas turpinās,» tā ekonomikas doktors profesors Jānis Ofmanis. Viņš domā, ka ietekme Latvijā, vismaz pagaidām, būs psiholoģiska. AB.LV galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis norādīja, ka LB krahs parādīja finanšu krīzes dziļumu, ko tagad pārdzīvo gan amerikāņu, gan pasaules banku sistēma. Pēc viņa teiktā, šīs banku krīzes būtiski atšķiras no ASV banku krīzes 80.gados, kad gruva tikai nelielas bankas - šodien krīze faktiski skārusi sistēmu veidojošas finanšu iestādes. «Nenoteiktība un uzticības zaudēšana pasaules starpbanku tirgū noveda līdz «kredītu krīzei» - būtiskam kreditēšanas apjomu samazinājumam, kas jau palēninājis pasaules ekonomikas pieauguma tempus. Abas krīzes izsauca pesimisma vilni gan pasaules akciju, gan obligāciju tirgū, kur zaudējumi kopš 2007. gada augusta jau mērāmi vairākos desmitos triljonu USD,» tā viņš.

Paplašinātā aktīvu pirkšanas programma (PAPP) eiro zonā tika uzsākta 2015. gada martā, kad inflācija bija noslīdējusi negatīvā teritorijā un, vērojot globālās ekonomikas norises, bija nopietnas bažas par iespēju nonākt deflācijas spirālē.

Vienlaikus eiro zonas ekonomikas izaugsmes prognozes 2014. gada nogalē tika samazinātas, 2015. gadā sagaidot vien 1% iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un bezdarbu 11% līmenī.

Pagājuši gandrīz 3 gadi, inflācija tuvojas Eirosistēmas mērķim (vidēja termiņa cenu pieaugums tuvu, bet zem 2% gadā), eiro zonas tautsaimniecībā vērojama noturīga izaugsme un arī citi rādītāji liecina par pozitīvām tendencēm.

Pieaugot izaugsmes tempiem un izzūdot deflācijas riskiem, eiro zonas ekonomikai ir nepieciešams mazāks monetārās politikas atbalsts. Uz to norāda arī lēmums samazināt ikmēneša PAPP aktīvu pirkumu apjomu, sākot ar 2018. gada janvāri.

Kopš PAPP uzsākšanas ir novērojama pakāpeniska inflācijas virzība uz 2% mērķi un 2018. gadā gaidāmie pirkumi vairs būtiski nemainīs Eirosistēmas bilances apjomu. Taču kāda ir bijusi programmas makroekonomiskā ietekme līdz šim? Un caur kuriem kanāliem ir notikusi PAPP transmisija uz reālo ekonomiku? Par to vairāk šajā rakstā, kurā analizēšu svarīgākos secinājumus no mūsu veiktās ekonometriskās analīzes.

ES Zaļais kurss skars ikvienu meža nozarē strādājošu uzņēmumu, visticamāk, samazināsies koksnes resursu ieguvei pieejamo platību apmērs, tādējādi raisot ķēdes reakciju, tāpēc Latvijai ir jābūt savai zinātniski pamatotai pozīcijai, lai šo izaicinājumu pārvērstu ieguvumos.

Tāds ir Latvijas Meža sertifikācijas padomes organizētās 6. starptautiskās konferences Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana – veiksmīgas sociālekonomiskās attīstības pamatnosacījums Eiropas Savienības jaunās vides politikas ieviešanas periodā referentu un diskusiju secinājums.

Latvijas Meža sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa uzsvēra, ka tie lēmumi, kuri ir pieņemti un kurus vēl arī tiek plānots pieņemt saistībā ar Eiropas Zaļo kursu, attieksies arī uz Latviju un ietekmēs ļoti daudzus sektorus. Par savu vietu un konkurētspēju šajā jaunajā pasaules sistēmā ir jādomā ne tikai Latvijai, bet arī citām valstīm, kurās ir liels mežu īpatsvars, kurās ir attīstīta meža nozare. “Šajā jomā liela nozīme būs Latvijas zinātniekiem un jo īpaši zinātnē balstītiem secinājumiem par to, kas un kā jādara Latvijā, jo tas, kas ir labs un derīgs kādā dienvidu zemē, kur mežs ir retums, nav un nevar būt piemērojams tādā valstī kā Latvijā, kur meži aizņem vairāk nekā pusi no visas valsts teritorijas,” tā M. Liopa.

Nesen notikušajā ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP26) Glāzgovā pasaules līderi turpināja sarunas par klimata mērķu sasniegšanu, jo tikai kopdarbojoties iespējams ierobežot globālo sasilšanu.

Eiropas Savienības (ES) mērķis ir 30 gados, līdz 2050. gadam, samazināt neto emisijas līdz nullei, sasniedzot klimata neitralitāti. Vērtējot COP26 konferences iznākumu, jāsaka, ka ir panākts progress, bet darbs jāturpina — glāze ir puspilna. Pārliecība par klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu joprojām ir dzīva, un mērķi ir izpildāmi. Lai to izdarītu, jāiesaistās it visiem, katram savā līmenī — valstīm, pilsētām, uzņēmumiem un cilvēkiem.

Skaidrs, ka pat 2050. gadā joprojām tiks radītas jaunas oglekļa emisijas. Taču jau šobrīd ir pieejamas tehnoloģijas un nākotnē attīstīsies risinājumi, kas emisijas palīdzēs piesaistīt un noglabāt. Piemēram, lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir liels emisiju piesaistes potenciāls. Lielākā daļa Latvijas pilsētu saprot savus izaicinājumus un ir apzinājušas problēmas emisiju jomā. Piemēram, Rīgas izaicinājums ir ēku siltināšana un transports. Savukārt Liepāja ēku siltināšanā ir pirmrindnieks, līdzīgi kā Valmiera un Ventspils. Šobrīd daudzas Latvijas pilsētas un jaunizveidotie novadi izstrādā savas klimata, enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, iezīmē savu ceļu uz klimata neitralitāti.

Eiropas Komisija (EK) šodien ierosinājusi izveidot digitālo zaļo sertifikātu, lai atvieglotu iedzīvotāju brīvu un drošu pārvietošanos Eiropas Savienībā (ES) Covid-19 pandēmijas laikā, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paredzēts, ka digitālais zaļais sertifikāts būs apliecinājums tam, ka persona ir vakcinējusies pret Covid-19, ir saņēmusi negatīvu testa rezultātu vai ir pārslimojusi Covid-19. Tas bez maksas būs pieejams digitālā vai drukātā formātā. Tajā būs iekļauts QR kods, kas nodrošinās sertifikāta drošību un autentiskumu.

Tāpat plānots, ka EK izveidos vārteju, lai nodrošinātu, ka visus sertifikātus var verificēt visā ES, un palīdzēs dalībvalstīm tos tehniski ieviest. Dalībvalstis joprojām ir atbildīgas par to, kurus ceļotājiem piemērojamos sabiedrības veselības ierobežojumus var atcelt, bet tām šādi atbrīvojumi tāpat būs jāpiemēro ceļotājiem, kuriem ir digitālais zaļais sertifikāts.

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Ja patiešām Eiropas Zaļais kurss tiks ieviests tādā formā, kā pašlaik izskan iespējamie šī kursa ieviešanas scenāriji, tad Latvijas tautsaimniecība, kas saistīta ar zemes izmantošanu, beigs savus eksistenci.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumā Miljonārs saka uzņēmuma Karavela īpašnieks Andris Bite.

Fragments no intervijas

"Pašreizējais jaunākās modes kliedziens teju vai visās sfērās ir Eiropas Zaļais kurss, kas patiešām ietekmēs ne tikai tos, kuri saimnieko uz zemes, – lauksaimniekus, mežsaimniekus, bet arī kokrūpniecību, pārtikas pārstrādi, tai skaitā zivrūpniecību un arī zivju ieguvi, transportu un faktiski visu mūsu dzīvi. Esmu par to, ka ir nepieciešams samazināt visa veida atkritumus, veikt to maksimāli iespējamu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu, taču jautājumi ir par tā konkrētām izpausmēm, riskiem un ietekmi. Ja patiešām tas tiks ieviests tādā formā, kā pašlaik izskan iespējamie šī kursa ieviešanas scenāriji, tad Latvijas tautsaimniecība, kas saistīta ar zemes izmantošanu, beigs savus eksistenci. Ne jau velti vairāku uzņēmēju nevalstisko organizāciju vadītāji apgalvo, ka Zaļais kurss ir ieguvis nevis vīzijas, bet gan halucināciju apveidus. Piemēram, izvirzītie mērķi par noteiktu apjomu samazināt augu aizsardzības līdzekļus un minerālmēslus būtiski samazinās iegūstamās ražas apjomu salīdzinājumā ar pašreizējo. Ticu un ceru, ka veselais saprāts uzvarēs un Zaļais kurss iegūs praktiskus un reāli izpildāmus pasākumus un sasniegs izvirzīto mērķi. Pielikšu visas savas pūles, lai tā notiktu. Šajā ziņā izšķirošs būs 2022. un 2023. gads ar to inflācijas līmeni, kāds būs pārtikā, ko pašlaik patērētājs neredz veikalā. Sekas pašreizējām sarunām ar veikaliem par preču cenām plauktos pircējs ieraudzīs tikai apmēram pēc diviem ceturkšņiem – sešiem mēnešiem. Tas liecina, ka būs dramatisks cenu lēciens, jo Karavelai ir pozīcijas, kuru produktiem tirgū būs 40% pieaugums, kas veikalu plauktos pārvērtīsies vismaz par 60% kāpumu. Tas nozīmē, ka jau pašlaik situācija, kad būtiski pieaug minerālmēslu cenas (jo aug dabasgāzes cenas), pārtikas pieejamība samazināsies, jo tā vienkārši kļūs daudz dārgāka. Tieši šis varētu būt tas būtiskākais arguments, kas atvēsinās sakarsušos prātus saistībā ar Zaļā kursa iespējamajiem ieviešanas scenārijiem. Protams, ja arī iegūtā raža būs par 30- 50% mazāka, tad tas atsvērs produkcijas cenu dubultošanos. Vienlaikus šādā situācijā, visticamāk, nekādus klimata neitralitātes mērķus realitātē sasniegt nebūs iespējams. Viens ir stāsts, kur Briseles ierēdņi ir izdomājuši, kādā sapņu pilī vēlas nokļūt, bet otrs stāsts ir lielo ekonomiku vēlme šo situāciju izmantot, lai ierobežotu konkurenci nevis tikai ar Latvijas vai Lietuvas, bet arī ar Polijas, Čehijas, Ungārijas, Slovākijas ražotājiem. Latvijas valstij nav vēlmes analizēt ekonomiku un modelēt tās nākotni konkrētos apstākļos (pie noteiktiem nosacījumiem). Vecajās ES dalībvalstīs saprot, ka industrijas no tām bēg un tāpēc šis process ir jāapstādina".

Par it kā klimata izmaiņu apturēšanai paredzētajiem aizliegumiem mežsaimniecībā un lauksaimniecībā un to ietekmi uz Latvijas ekonomiku Māris Ķirsons laikrakstam Diena intervē mežsaimnieku Māri Liopu.

Eiropas Savienības (ES) zaļais kurss būtiski ietekmēs zemes apsaimniekošanu un darba vietas Latvijā. Runa ir ne tikai par lauksaimniecības, mežsaimniecības un kūdras nozares uzņēmumiem un attiecīgajām darba vietām, bet par teju vai visu preču un pakalpojumu cenu paaugstināšanos. Šis ir ļoti svarīgs iemesls, lai Latvijai būtu sava zinātniski pamatota pozīcija, lai iespējamo problēmu pārvērstu ieguvumā, skaidro Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas priekšsēdētājs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs M.Liopa.

Fragments no intervijas

Vai problēmas gaidāmas arī lauksaimniekiem?

Vides apsaimniekošanas koncerna AS "Eco Baltia" uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" ar meitasuzņēmuma starpniecību - AS "Latvijas zaļais punkts" - pabeidzis ceļu un ielu uzturēšanas uzņēmuma SIA "Pilsētas eko serviss" iegādes darījumu, informē kompānijā.

Darījums paredz 100% daļu iegādi uzņēmumos "Pilsētas eko serviss", SIA "PES serviss" un SIA "B 124". Darījuma īstenošanai piesaistīts "Luminor Bank" aizdevums. Darījuma summa netiek izpausta.

Darījuma pabeigšanai Konkurences padomes (KP) atļauja tika saņemta 2022.gada decembrī.

Abu pušu klientiem, partneriem un darbiniekiem esošajos sadarbības līgumos un iestrādnēs izmaiņas patlaban nav plānotas.

"Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs un "Eco Baltia" vides apsaimniekošanas segmenta vadītājs Jānis Aizbalts norāda, ka situācija ekonomikā, ražošanas izmaksu kāpums un energoresursu cenas ikvienam uzņēmumam rada papildu izaicinājumus. Vienlaikus uzņēmējdarbībā tas ir laiks, lai meklētu un ieviestu jaunus efektivitātes risinājumus, turpinātu attīstīties un nostiprinātu pozīcijas tirgū.

AS «AJ Power Recycling» noslēgusi līgumu ar SIA «Latvijas zaļais fonds» īpašniekiem par 100% uzņēmuma kapitāldaļu iegādi.

Novembra sākumā pabeigts arī uzņēmumu apvienošanās process, kas ļaus «AJ Power» paplašināt pakalpojumu klāstu klientiem, tādējādi nostiprinot līderpozīcijas tirgū.

Uzņēmumu grupa «AJ Power» klientiem šobrīd piedāvā piecu veidu pakalpojumus – elektroenerģiju, dabasgāzi, saules enerģiju, dabas resursu nodokļa apsaimniekošanas sistēmu un enerģētikas projektu īstenošanu. SIA «Latvijas zaļais fonds» ir stabils nozares uzņēmums, kas veiksmīgi darbojas iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanas nozarē. Tas, līdzās citiem pakalpojumiem, ir viens no «AJ Power» uzņēmumu grupas attīstības virzieniem.

«Noslēgtā vienošanās par kapitāldaļu iegādi ļaus «AJ Power Recycling» veikt nopietnas investīcijas atkritumu pārstrādē un attīstīt šķirošanas procesus, kas ir ļoti būtisks elements Dabas resursu nodokļa (DRN) administrēšanā. Apvienojot abu uzņēmumu pieredzi un zināšanas, klientiem tiks nodrošināts aizvien labāks apkalpošanas serviss un vēl konkurētspējīgāki piedāvājumi,» skaidro Roberts Samtiņš, «AJ Power» uzņēmumu grupas vadītājs.

Zaļais iepirkums kā sistēmas detaļa labi raksturo Latvijas lauksaimniecības politikas virzību – vārdos zaļi, bet darbos maļam pa vecam

Zaļa valsts ir tikai politiķu mutēs. Publikāciju ar šādu virsrakstu DB varēja lasīt pirms diviem gadiem (13.04.2015). Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītāja Gustava Norkārkļa citāta aktualitāte nav mazinājusies. Tiesa, pa šo laiku bioloģiski apsaimniekoto hektāru kļuvis vairāk, veikts kārtīgs lēciens iespējās izaudzēto atbilstoši pārstrādāt, bet patērētāji arvien vairāk meklē tīru pārtiku un ir kļuvuši zinošāki par to, kā nošķirt produktu, kas atbilst rūpnieciskas kvalitātes standartiem no produkta, ko izauklējusi daba bioloģiskajā saimniecībā Latvijā. Ārēji mūsu politiķiem joprojām patīk piesaukt Latvijas kā zaļas valsts tēlu un ar šādu lozungu greznoties ārvalstu vizītēs. Diemžēl tā ir plika bižutērija, jo seguma šai izpausmei nav. Patiesībā situācija ir visai atšķirīga no tās ainas, ko dažam labam patīk uzburt vienā vai citā auditorijā. Ar katru gadu palielinās Latvijā izlietoto pesticīdu apjoms un aug minerālmēslu patēriņš, Latvijas lauksaimniecībai kļūstot nevis zaļākai, bet ķimikālijām bagātākai. Tas ir arguments, ar kuru pietiek, lai secinātu, ka īstā aina ir politisks atbalsts tādas lauksaimniecības ceļam, kur izdzīvo tikai lielākais un stiprākais, un to vidū bioloģisko saimniekotāju pagaidām īsti nav. Faktiski šis jautājums ir arī par cilvēkiem laukos, ne tikai par to, ko ikdienā kraujam uz šķīvja un bāžam mutē.

Šodien atklāts Zaļā veloceliņa posms, kas savieno Kantora un Imulas ielu un vijas caur Mārupītes ieleju.

810 metrus garais posms bija pēdējais posms «zaļā koridora» izveidē. Celiņa posms stiepjas Mārupītes ielejā, vienā no Rīgas kultūrvēsturiski un bioloģiski vērtīgajām daļām. Nosaukums Zaļais veloceliņš dots tāpēc, ka veloceliņš pamatā vijas cauri pilsētas zaļajai zonai (Uzvaras un Arkādijas parks, Māras dīķis un Mārupītes ieleja).

Atšķirībā no citiem Rīgas veloceliņiem, kas kalpo galvenokārt kā infrastruktūra, Zaļais veloceliņš ir vairāk piemērots atpūtai un ģimenes izbraucieniem, norāda Rīgas dome. Veloceliņa izbūve tika sākta, lai nodrošinātu iedzīvotājiem un tūristiem iespēju aktīvi pavadīt brīvo laiku, izbaudot Rīgas parkus un Mārupītes dabas ainavu, kā arī sniegt drošas pārvietošanās iespējas ikdienas velobraucējiem.

Lai palielinātu klientu skaitu, «Zaļais gurķis» nolemj pārcelties uz centru.

«Mastu ielā blakus Andrejsalai galvenokārt ēdinājām klientus no tuvākās apkārtnes. Vairāki mūsu klienti izteicās, ka labprāt apmeklētu «Zaļo gurķi» biežāk, bet nesanāk pa ceļam. Tāpēc nolēmām negaidīt, kad klients atnāks pie mums, bet paši pārcēlāmies tuvāk, ērtāk sasniedzamā vietā Kr. Barona ielā Latvijas Dabas muzeja pagarbstāva telpās ar ieeju no Merķeļa ielas,» saka Andris Taranda, kafejnīcas «Zaļais gurķis» līdzīpašnieks. Viņš uzskata, ka atrašanās vietai ir liela nozīme. Ja ir labs pakalpojums vai produkts, kas novietots ērti pieejamā vietā, tā ir labākā kombinācija veiksmīgam biznesam.

Jaunās telpas ļauj piesaistīt jaunus klientus. Jau pirmajā darba dienā jaunajās telpās «Zaļais gurķis» klāja kafijas pauzes galdu semināra dalībniekiem. «Šobrīd galvenokārt saskaramies ar apmeklētājiem, kuri apzināti nemeklē ēdienu bez gaļas. Šāds apmeklētājs ir mūsu lielākais izaicinājums. Ne tādā nozīmē, ka mums ir jāpārliecina vai par katru cenu jāpārdod, nē. «Zaļais gurķis» pārdod prieku, kas tiek nodots tālāk caur ēst gatavošanu. Mēs uzskatām, ka kvalitatīvs un veselīgs ēdiens vairo dzīvesprieku. Prieks nekad nevar būt uzspiests, jo tad tas nebūs patiess,» teic A. Taranda. Cilvēkam, kurš agrāk nav ēdis «Zaļā gurķa» gatavotos ēdienus, skatoties uz tiem, galvā rosās daudzi jautājumi – ēst, neēst, kas tie par ēdieniem, kas ir soja, vai tas tiešām ir veselīgi utt. Par pastāvīgiem ceļabiedriem kļūst cilvēki, kuri ir atvērti pārmaiņām un nebaidās uzdrīkstēties doties pretī nezināmajam. «Daudzi, kas nobaudījuši «Zaļā gurķa» ēdienu pirmo reizi, ar izbrīnu atzīst, ka nav varējuši iedomāties, ka ēdiens bez gaļas ir tik garšīgs,» viņš norāda.

Eiropas Savienības un citu valstu klimata neitralitātes mērķi ir viens no būtiskākajiem tehnoloģiju nomaiņas dzinējspēkiem, kura rezultātā pārmaiņas piedzīvos gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji visā pasaulē.

Tādu secinājumu pauž energokompāniju vadītāji. Tiek prognozēts, ka pārmaiņas notiks 30 gadu laikā, turklāt pakāpeniski.

Klimats mainīs Eiropu

“Tehnoloģiju maiņas dzinējspēks pašlaik ir Eiropas Savienības un visas pasaules uzstādītais klimata neitralitātes mērķis, kura sasniegšanai Eiropā ir Zaļais kurss un tam pakārtotās politikas,” uzsver AS Latvenergo valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Viņš norāda, ka laika gaitā atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas kļūst lētākas, tādējādi lētāka kļūs vēja un saules enerģija. “Jaunas tehnoloģijas finansiāli daudz pievilcīgākas padara gan elektroautomašīnas, gan to komponentu, piemēram, enerģijas uzkrājēja, ietilpību, darba mūžu,” tā K. Cikmačs. Viņaprāt, klimata neitralitātes mērķu izpilde mainīs ne tikai energokompānijas un ar tām saistītās nozares, bet ikvienu cilvēku visā pasaulē. “Tas neapšaubāmi notiks nākamo 30 gadu laikā, jo Eiropa ir definējusi, ka līdz 2050. gadam kļūs klimata neitrāla, taču, lai šo mērķi sasniegtu, ir jāizdara daudz dažādu mājasdarbu jau līdz 2030. gadam un ne tikai elektroenerģijas iegūšanas veida kontekstā, bet arī – kā pārvietosimies, kā radīsim siltumu,” stāsta K. Cikmačs. Viņš norāda, ka siltumapgāde un transports ir lieli enerģijas patērētāji un vienlaicīgi izmešu radītāji.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!