Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Sērijveidu dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos mēneša laikā samazinājās par 2.1% līdz 1 390 EUR/m2 (martā 1 424 EUR/m2), liecina Ober-Haus nekustamā īpašuma tirgus apskats.

Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā 2008. gada aprīlī būtiski pieauga reģistrēto pirkuma līgumu skaits, kas ir lielāks nekā tas bijis gada pirmajos trijos mēnešos. Savukārt ir jāatzīmē situācija, ka pagājušā gadā pirmajos 4 mēnešos lielākais darījumu skaits bija janvārī, bet šogad tas ir aprīlī.

Šobrīd pilnīgi noteikt var runāt par cenas samazināšanās tendenci jaunajos projektos. Jaunajos projektos, kuru realizācija jau notiek projektu attīstītāji gatavi dot atlaidi pat līdz 10%. Arvien vairāk projektu attīstītāji ir gatavi apstiprināt oficiāli šo pozīciju.

Pēc Ober-Haus datiem nozīmīga cenu samazināšanās notika 25-30% jaunajos projektos, kuri atrodas Rīgā. Vidējā cenu korekcija notika robežās no 5 -15%. Pirmo reizi jauno projektu vēsturē Latvijā, vidējā projekta attīstītāju piedāvātā cena jaunceltnēm Rīgas mikrorajonos samazinājās par 6.5% līdz 2 098 EUR/m2, atgriežot cenas iepriekšējā gada aprīļa līmenī.

Jau drīzumā pret sešām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp Latviju, var tikt uzsākta t.s. pārmērīga budžeta deficīta procedūra, kas sliktākajā gadījumā draud ar lielām soda naudām valstij.

Spiegel.de ziņo, ka šī procedūra varētu tikt uzsākta jau šīs nedēļas beigās. Finanšu ministrija Db apstiprina, ka arī Latvijas ir to valstu starpā, kuras budžeta deficīts pārsniedz Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikto budžeta deficīta atsauces vērtību 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). 2008. gadā Latvijas budžeta deficīts bija 3.3% no IKP. Pārējās valstis, kas nav ievērojušas šos kritērijus ir Īrija, Grieķija, Spānija un Francija, kā arī eirozonā neietilpstošā Rumānija.

Pašlaik pārmērīgā budžeta procedūra jau tiek attiecināta uz divām valstīm – Apvienoto Karalisti (procedūra uzsākta 2008. gadā) un Ungāriju (procedūra uzsākta 2004. gadā), pārmērīgs deficīts šīm valstīm jānovērš līdz 2009./2010.gadam.

«Pēdējā laika notikumi ļoti atgādina 2008.-2009. gada hroniku, kad ļoti bieži – it īpaši brīvdienās – mums tika paziņoti jaunumi, kas vēl nesen šķita neiedomājami. Kaut arī var teikt, ka finansistiem un ekonomistiem ir izveidojusies imunitāte pret nepatīkamiem pārsteigumiem, piektdienas vakara paziņojumu par ASV reitinga samazinājumu tomēr var nosaukt par pamatīgu triecienu,» norāda Latvijas Krājbankas galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

Pārsteigumu nesagādāja pats S&P lēmums: fiskālā situācija ASV un - vēl jo vairāk- politiķu nespēja parādīt stingru nostāju budžeta deficīta un valsts parāda samazinājumam jau liecināja par ļoti lielu iespējamību, ka vismaz viena no kredītreitingu aģentūrām varētu izšķirties par labu ASV reitinga samazinājumam. Bet pārsteidzoši bija tas, ka paziņojums tika izdarīts brīdī, kad fondu tirgos valda panika un pasaules ekonomikai draud ja ne atkārtota recesija, tad nopietna attīstība tempu palēnināšanās. Drīzāk šķita, ka šī ziņa gaidāma rudenī, raksta analītiķe.

Pirmo reizi ASV vēsturē kāda no vadošajām kredītu aģentūrām samazinājusi līdz šim augstākās pakāpes – AAA reitingu. «Jāteic gan, ka pārējās divas vadošās kredītreitingu aģentūras Fitch un Moody’s vēl 2. augustā šo AAA reitingu apstiprināja un līdz šim nav paziņojušas par iespēju tuvākajā laikā to samazināt. Neapšaubāmi, mēs varam diskutēt par vairākiem jautājumiem: vai S&P lēmums par ASV reitinga samazinājumu bija pamatots, vai tā pamatā nebija vairāk politisku, nevis ekonomisko apsvērumu, kāpēc aģentūra apstiprināja reitinga samazinājumu par spīti atrastajai matemātiskajai kļūdai ASV fiskālas situācijas novērtējumā ($2 trilj.), kāpēc izvēlējas tieši šo laiku lēmuma paziņošanai utt. Tomēr nevar nepiekrist aģentūras viedoklim, ka 2. augustā apstiprinātais budžeta deficīta un valdības parāda samazinājuma plāns nav risinājums fiskālas situācijas uzlabojumam ilgtermiņā, turklāt ekonomiskās un fiskālās politikas veidošanas procesi pēdēja laikā neļauj cerēt, ka tuvākajā laikā politiskie spēki varētu vienoties par kvalitatīvāku risinājumu,» skaidro Ertuganova.

Eiropas Komisija (EK) ir piešķīrusi 150 miljonus eiro atbalstu visu ES dalībvalstu piena ražotājiem, kuri, tirgus problēmu un finansiālo grūtību spiesti, apsver iespēju brīvprātīgi samazināt piena ražošanas apjomus 3 mēnešu periodā savā saimniecībā, informē Zemkopības ministrija.

Atbalsta mērķis ir kompensēt ražotājiem īslaicīgu piena piegādes samazināšanu.Atbalsta shēmas izmantošana ir brīvprātīga, un katram piena ražotājam pašam ļoti atbildīgi jāizvērtē nepieciešamība un iespējas ražošanu samazināt vismaz 3 mēnešu periodā.

Ja piena ražotājam ir interese par šo EK piedāvājumu, kas būs spēkā no šā gada 11. septembra, ražotājs varēs tam pieteikties saskaņā ar Zemkopības ministrijas izstrādāto kārtību.

Pieejamais atbalsts piena ražotājam paredzēts par piena piegādes samazināšanu 3 mēnešu periodā, salīdzinot ar tādu pašu references periodu iepriekšējā gadā, ja ražotājs 2016. gada jūlijā ir veicis piena piegādi pirmajam pircējam (neattiecas uz tiešo tirdzniecību). Patlaban atbalsta likme paredzēta 140 eiro par tonnu par references periodā samazināto piegādes apjomu, t.i., par nepiegādāto piena daudzumu: ja piena piegādi samazina vismaz par 1500 kg 3 mēnešu periodā; par apjomu, kas nepārsniedz 50% no references periodā piegādātā daudzuma (var samazināt vairāk, bet atbalsts pienāksies tikai par 50%).

Diemžēl nav reāli ieviest eiro ātrāk par 2014. gadu, jo budžeta deficīta līmeni 3 % no IKP paredzēts sasniegt tikai 2012. gadā, Db oficiāli apstiprināja Latvijas Bankā.

«Saskaņā ar tautsaimniecības stabilizācijas programmu, ko 2008. gada decembrī apstiprināja Latvijas valdība un starptautiskie aizdevēji - Eiropas Komisija un Starptautiskais Valūtas fonds -, eiro ieviešana varētu notikt 2012.-2013.gadā. Šī programma saskaņā ar valsts budžeta deficīta samazināšanas plānu, kas šonedēļ apspriests ES finanšu ministru sanāksmē, diemžēl nav reāla. Kopīgās valūtas ieviešanas kritērijam atbilstošu budžeta deficīta līmeni jeb 3% no IKP šobrīd paredzēts sasniegt vien 2012.gadā, kas ļauj eiro ieviest, ātrākais, 2014. gadā,» informējusi Latvijas Banka.

Latvijas bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis norāda, ka Latvijā kopīgas valūtas priekšrocības sen labi zināmas, un tās attiecas uz ikvienu tautsaimniecības dalībnieku – iedzīvotājiem, uzņēmumiem, valdību un valsts izaugsmes iespējām kopumā. Eiro nozīmē pilnvērtīgu dalību spēcīgā ekonomiskā telpā, tai skaitā drošāku vidi investīcijām, zemākas aizņemšanās likmes, izdevumu un nedrošības zudumu valūtas konvertēšanai. Latvijai kā mazai un atvērtai, no eksporta un importa atkarīgai tautsaimniecībai, valūtas stabilitāte un drošība šajā ziņā ir ne tikai dažādu ērtību, bet ekonomiskās drošības jautājums.

Spānija pašlaik ir ceturtā lielākā eiro zonas ekonomika. Vēl nesenā vēsturē, pirms apmēram 4-5 gadiem, šī valsts kopā ar Portugāli, Itāliju, Īriju un Grieķiju tika uzskatīta par vienu no eiro zonas nestabilākajiem posmiem jeb iekļauta tā saucamajā PIIGS valstu grupā.

Spānijas vārds tika piesaukts pat kā iespējamais vienotās valūtas eiro sabrukšanas iemesls. Tomēr laiks iet, reformas no papīriem pārvēršas realitātē un 2015. gadā Spānijai veicās labi un tās izaugsme ievērojami pārsniedza pat eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstības tempus (un sagaidāms, ka arī 2016. gadā).

Spānijas tautsaimniecības atkopšanās gan 2015. gadā, gan 2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos balstījās uz privāto patēriņu, eksportu un investīciju pieaugumu. Pozitīvi tautsaimniecību ietekmēja šādi faktori:

auguši iedzīvotāju ienākumi pēc nodokļu un citu maksājumu veikšanas;

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas atlabšanu. Šķiet, ka pašreizējā ekonomiskā augšupeja atzīmē beigu punktu ieilgušam lejupslīdes un stagnācijas periodam, kas raisījis daudz jautājumu par eirozonas nākotni. Vai eirozonas fiskālai politikai pienācis laiks pārmaiņām?

Kopš vienotas valūtas ieviešanas 1999. gadā, tālāka eiro zonas integrācija ir bijusi visai gausa. Īpaši izteikti to var novērot fiskālās politikas jomā. Atšķirībā no citām monetārajām savienībām – eiro zonā faktiski nepastāv centralizēts budžets, līdz ar to visas fiskālās politikas sviras atrodas dalībvalstu rokās. Proti, lēmumi par nodokļu regulējuma pārmaiņām, tēriņiem aizsardzībai un pensiju indeksāciju netiek pieņemti centralizēti Eiropas institūcijās – tos pieņem dalībvalstu valdības. Līdz ar to arī atbildībai par fiskālās politikas sekām būtu jāgulstas uz pašu dalībvalstu pleciem, un, palielinoties atsevišķu valstu maksātnespējas draudiem, citām monetārās savienības valstīm nevajadzētu ciest. Tomēr vēl salīdzinoši nesenā Grieķijas krīze atgādina, ka realitātē aina ir citāda un bažas par atsevišķu dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspēju ir saistošas gan eiro zonai kopumā, gan arī pārējām tās dalībvalstīm.

Jau trešo gadu pēc kārtas eirozonā un Eiropas Savienībā kopumā notiek ekonomikas atlabšana. Tā turpināsies arī nākamgad – tikpat pieticīgā intensitātē kā šogad – lai arī stāvoklis pasaules ekonomikā kļūs arvien sarežģītāks, jaunākajā prognožu pārskatā informē Eiropas Komisija (EK).

Šogad naftas cenu samazināšanās, atbalstošas monetārās politikas un relatīvi zemas eiro ārējās vērtības ietekmē ekonomikas atlabšana ir bijusi noturīga un aptvērusi plašu dalībvalstu loku. Tomēr tā joprojām norit lēni, uzsver eksperti.

Pozitīvo faktoru ietekme mazinās, un vienlaikus rodas jauni sarežģījumi, piemēram, izaugsmes palēnināšanās jaunietekmes tirgus ekonomikas valstīs un pasaules tirdzniecībā, kā arī joprojām pastāvošā ģeopolitiskā spriedze. Ir sagaidāms, ka 2016. un 2017. gadā citu faktoru, piemēram, pieaugošas nodarbinātības un līdz ar to augstāku reālo izmantojamo (pēcnodokļu) ienākumu, labvēlīgāku kreditēšanas noteikumu, parādsaistību apjoma samazinājuma un ieguldījumu apjoma pieauguma ietekmē ekonomikas izaugsme būs pietiekama, lai atsvērtu minētos sarežģījumus. Dažās valstīs izaugsmi papildus balstīs strukturālo reformu pozitīvā ietekme.

Latvijas iedzīvotāji pērn ir palielinājuši savu finansiālo aizsardzību situācijām, ja ģimenē gadās kāds negaidīts dzīves pavērsiens, liecina Swedbank Baltijas finansiālās aizsardzības deficīta indekss.

Pērn finansiālās aizsardzības deficīta indekss ir samazinājies par 6 procentpunktiem, un vidēji veido 6159 eiro uz vienu nodarbināto. Indeksa samazināšanās ir pozitīva tendence, jo liecina, ka cilvēki kļūst finansiāli aizsargātāki pret sekām, ko rada negaidītas pārmaiņas, skaidro Swedbank.

Minētie 6159 eiro ir nauda, kas vidēji vienai ģimenei var pietrūkt, lai segtu saistības un iegūtu brīvu naudas rezervi dzīves pielāgošanai jaunajiem apstākļiem gadījumā, ja ar ģimenes galveno pelnītāju notiek kas neparedzēts. Finansiālās aizsardzības indekss veidojas no ģimenes apgādnieku gada ienākumu un saistību summas atskaitot uzkrājumus un esošo dzīvības apdrošināšanas aizsardzību.

Komentāru sniedz SEB galvenais ekonomists Roberts Bergkvists (Robert Bergqvist).

Fakts, ka ASV ir pazaudējusi augstāko kredītreitingu no vienas no trim galvenajām kredītreitinga aģentūrām, un arī turpmākā prognoze negatīva, ir kārtējais apstiprinājums nestabilajam globālajam līdzsvaram un Rietumu lielajam parāda līmenim, kas prasa daudz laika, lai to atrisinātu un ietekmē ekonomisko izaugsmi unpolitiku.

Lēmums ir acīmredzami negatīvs no šī brīža globālā ekonomiskā, finanšu un politiskā skatu punkta. Amerikāņiem tas nozīmē pieaugošu plaisu ASV tēlam kā dominējošajai ekonomiskajai lielvalstij, kā arī samazinājumu viņu ģeopolitiskajā ietekmē.

Tomēr kredītreitinga samazinājumu nevajag pārspīlēt. ASV valdības vērtspapīru un ASV dolāra globālās pozīcijas nav apdraudētas. Vairāk uztraukuma rada fakts, ka ASV ekonomikā sāk parādīties izaugsmes samazinājuma pazīmes, bet Obamas administrācijas un Federālo rezervju sistēmas rīcībā gandrīz nav ekonomiskās politikas sviru, lai cīnītos ar jaunu recesiju.

Februārī stāvoklis naudas piedāvājuma jomā bija stabils, pēc krasā noguldījumu pieauguma pērnā gada beigās un sezonālā samazinājuma janvārī atgriežoties mērenas izaugsmes gultnē. Vienlaikus arī februāra dati apliecināja, ka pāreja uz eiro noteikusi jaunu pieeju mājsaimniecību uzkrājumu uzglabāšanai, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Mājsaimniecību uzkrājumi, kas nonāca banku kontos decembrī un tur saglabājās janvārī, arī februārī noteica mājsaimniecību noguldījumu augsto līmeni. Savukārt kreditēšanā, pēc strukturālu pārmaiņu izraisīta straujāka samazinājuma janvārī, februāris iezīmējās ar jau ilgstoši vērojamās mērenās kredītportfeļa sarukuma tendences atgriešanos.

Uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumi februārī nedaudz pieauga, mēreni palielinoties mājsaimniecību, bet praktiski nemainoties uzņēmumu noguldījumiem. Mājsaimniecību noguldījumu gada kāpuma temps saglabājās augsts (12,9%), bet uzņēmumu noguldījumu atlikums pārsniedza iepriekšējā gada februāra līmeni par 5.4%.

Turpinot budžeta deficīta politiku Latvijas ekonomika nākotnē varētu ilgstoši stagnēt. Tā intervijā Db apgalvo Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Pastāv recesijas draudi vairāku gadu garumā Pastāv recesijas draudi vairāku gadu garumā Pastāv recesijas draudi vairāku gadu garumā No valdības puses ir izskanējuši daudz dažādi priekšlikumi attiecībā uz to, kas būtu jādara, lai atrisinātu esošo Pastāv recesijas draudi vairāku gadu garumā ekonomisko krīzes situāciju – jāiesaldē algas, jāatlaiž darbinieki, jāceļ nodokļi... Kā jūsu skatījumā šobrīd vajadzētu rīkoties valdībai?

«Ņemot vērā pašlaik jau sasniegto valsts konsolidēta budžeta deficīta līmeni, precizētās ieņēmumu un izdevumu prognozes, kā arī Saeimā pieņemtos lēmumus likumdošanā, citus deficītu ietekmējošos pasākumus un apzinātos riskus, izsaku nopietnas bažas par spēju pildīt Starptautiskās aizņēmuma programmas apņemšanās,» saka finanšu ministrs Einars Repše (JL).

Ceturtdien viņš par valsts budžeta pieauguma risku informēja Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (JL). Finanšu ministrijas aprēķinātie papildu valsts budžeta izdevumi, kas jau ir skaidri zināmi kā šā gada izdevumi, bet nebija paredzēti 2010. gada budžeta likumā un plānotajā deficīta apjomā, ir vairāk nekā 200 miljoni latu.

E.Repše uzsver, ka nepieciešama vēl stingrāka disciplīna budžeta deficīta ierobežošanai.

Valsts budžetā paredzētais izdevumu plāns jau palielināts par 216,8 miljoniem latu uz deficīta pieauguma rēķina. No tā 184,6 miljoni latu ir papildu izdevumi ieturēto pensiju atmaksai saskaņā ar Satversmes tiesas lēmumu, 12,3 miljoni latu - kompensācijām pašvaldībām saskaņā ar likumu par neiekasēto iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā arī 19,9 miljoni latu - no ārvalstu finanšu palīdzības un iestāžu ieņēmumu novirzīšanas izdevumu segšanai.

Lielākā daļa – ap 3.412 miljardiem Ls, no 7.5 miljardu eiro starptautiskā aizdevuma 2009. – 2011. gadā tiks izmantoti valsts budžeta deficīta segšanai un valsts parāda finansēšanai.

Lielākā daļu aizdevuma - budžeta deficīta segšanaiTo liecina Finanšu ministrijas (FM) publiskotā informācija par iecerēto Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Komisijas (EK), Pasaules Bankas (PB)un vairāku valstu sniegtā finanšu atbalsta izlietojumu valsts budžeta vajadzībām 2009. – 2011. gadā.

2009. gadā Latvija saņems 1.2 miljardus eiro no SVF ( šajā summā gan ieskaitīti jau saņemtie 590 milj. eiro), 2.9 miljardus eiro no EK , 200 milj. eiro no PB un kopumā 200 milj. eiro no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Igaunijas, Čehijas un Polijas.

Valsts budžeta iesniegšana Saeimā šogad notikusi it kā bez liekas nagu maukšanas nodokļu izmaiņu jomā, par ko valdību jau paslavējuši arī uzņēmēji.

Finanšu ministre valdības darbu novērtējusi ar «ļoti labi». Tomēr valdībai raitais solis padevies, tikai pateicoties nodokļu politikas bīdīšanas stratēģijai – asinis nolaistas un lielākās kaujas izcīnītas jau nodokļu reformas tapšanas gaitā. Tagad, «miera laikā», budžets Saeimā ieslīdēja nepieredzēti gludi, ja neskaita tradicionālo ķīvēšanos ap izglītības un veselības finansēšanu, tika meklēta nauda ceļiem, kā arī pievienojās matu skaldīšana par demogrāfijas veicināšanas pasākumiem, piemēram, daudzbērnu ģimeņu pabalstiem (dīvainā kārtā tieši labklājības ministram cenšoties pazemināt atbalsta likmi). Nākamā gada budžetā veselībai atvēlētā nauda pirmo reizi pārsniegusi miljardu eiro, un ar nākamo gadu beidzot spējam atvēlēt 2% no IKP valsts aizsardzībai.

Eiropas Komisija izvērtējusi Latvijas un vēl 5 ES valstu stabilitātes un konverģences programmas un veic sākotnējus pasākumus saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta procedūru.

Šodien Eiropas Komisija (EK) ir pārbaudījusi Īrijas, Grieķijas, Spānijas, Francijas, Latvijas un Maltas atjauninātās stabilitātes un konverģences programmas (SKP). Ņemot vērā pašreizējo straujo ekonomikas lejupslīdi, ir aplēsts, ka budžeta stāvoklis Īrijā, Spānijā, Francijā un Latvijā ir krasi pasliktinājies 2008. gadā un turpina pasliktināties 2009. gadā.

Tā kā visās sešās valstīs 2008. gadā budžeta deficīts pārsniedza 3 %, EK arī pieņēma ziņojumus saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvo daļu. Ir analizēti iemesli, kāpēc budžeta deficīts pārsniedz atsauces vērtību – 3 %, ņemot vērā situāciju ekonomikā un citus būtiskus faktorus.

Padziļinātas recesijas dēļ Itālijai būs nepieciešams vairāk laika, lai sasniegtu budžeta deficīta mērķi, pavēstījis valsts premjers Mario Monti, ziņo Euobserver. Tādējādi valsts sekojusi Spānijas pēdās, kura iepriekš pavēstījusi par budžeta deficīta samazināšanas problēmām.

Pašlaik Roma prognozē, ka valsts ekonomika šogad samazināsies par 1,2% no IKP un budžeta deficīta mērķi 0,1% apmērā nākamajā gadā neizdosies sasniegt, bet sabalansēts budžets būs iespējams tikai 2015. gadā. Savukārt Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) Itālijas nākotni zīmē vēl drūmākās krāsās, prognozējot, ka Itālijas ekonomika samazināsies par 1,9%.

Db.lv jau vēstīja, ka Spānija iepriekš pavēstīja par smagāku recesiju nekā iepriekš prognozēts un tadējādi nespēšanu sasniegt iepriekš noteikto budžeta deficīta mērķi. Vēstis no Madrides ar jaunu sparu uzviļņoja pieklusušās sarunas par aizdevumu Spānijai, kuru «pavilkt» nebūtu eirozonas spēkos.

Maksājumu bilances tekošā konta deficīta kritums 1. cetursknī līdz 19.4% no IKP lieliski raksturo šī brīža situāciju Latvijas ekonomikā, ko raksturo būtiski lēnāka attīstība un pamatīgi apgriezti tēriņi un patēriņa ambīcijas, ko apstiprina daudz lēnāks importa pieaugums.

Ja kopprodukta skaitlis būtu bijis lielāks, tekošā konta deficīta līmenis būtu uzlabojies vēl iespaidīgāk. Pērn 1.ceturksnī tas bija 26.4%, Db.lv norāda Andris Vilks, SEB bankas galvenais ekonomists.

"Šogad ikvienā mēnesī faktiskajos skaitļos deficīta līmenis bija zemāks, un kopumā ceturksnī tas ir mazāks nekā pērn pirmajā un arī ceturtajā ceturksnī. Jācer, ka preču un pakalpojumu eksports arī turpmāk palīdzēs sabalansēt rādītājus, jo par importu viss ir skaidrs, tas pieaugs pavisam nedaudz, jo iekšējais patēriņš uz vairākiem ceturkšņiem pieklusīs. Joprojām paturam prāta mūsu pakalpojuma eksporta iespējas un ambīcijas. Tās pagaidām piebalso ne visai pārliecinoši. Priecē fakts, ka joprojām izdodas piesaistīt ārvalstu tiešās investīcijas, un 7% ko IKP, kas ir bijis gada sākumā, ir jāuztver kā labs rādītājs. Taču tās joprojām nesedz vairāk kā vien mazliet vairāk par trešdaļu no tekošā konta deficīta," uzsver A.Vilks.

Otrdien notikušajā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu finanšu ministru sanāksmē ar starptautiskajām finanšu institūcijām esot panākta vienošanās, ka Latvijas budžeta deficīts šogad drīkstēs pārsniegt 5.3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP)

Kā apgalvo demisionējušās valdības finanšu ministrs Atis Slakteris: "Centrālais jautājums Ziemeļvalstu un Baltijas valstu finanšu ministru sanāksmē bija Latvijas ekonomika un tās iespējamie attīstības scenāriji. Izskaidrojot skaudro makroekonomisko situāciju Latvijā, ar sarunas dalībniekiem izdevās panākt vienošanos par atbalsta turpinājumu un budžeta deficīta apjoma pārskatīšanu, nepaliekot pie 5.3%. Tomēr jāapzinās, ka turpmākās sarunas būs sarežģītas, tās vedējiem padziļināti ar faktiem un skaitļiem uzskatāmi būs jāargumentē nepieciešamais Latvijai."

Db jau vēstīja, ka vakar ES dalībvalstu Ekonomikas un finanšu ministru padomē tika nolemts, ka Latvijas budžeta deficīts šogad nedrīkst pārsniegt 5.3 % no IKP, savukārt Latvijas Finanšu ministrija un jaunās valdības veidotāji par optimālāko variantu uzskata 2009. gada valsts budžeta deficīta palielināšanu līdz 7 % no IKP. Tādā gadījumā 2009. gada valsts budžeta grozījumos valsts izdevumi būs jāsamazina par vismaz 280 milj. Ls.

Kredītreitingu aģentūra Standard and Poor's piektdien pirmoreiz vēsturē pazemināja ASV kredītreitingu no AAA līmeņa līdz AA+ ar negatīvu prognozi, un izskaidroja savu lēmumu ar ASV valsts parāda un budžeta deficīta problēmām un ASV politiķu nespēju risināt šīs problēmas.

Aģentūra arī paziņoja, ka nākamajos divos gados ASV kredītreitings var tikt pazemināts vēlreiz, ja netiks panākts progress milzīgā ASV budžeta deficīta samazināšanā.

Standard and Poor's paziņoja, ka "politiskā balansēšana" pēdējos mēnešos parādījusi to, ka ASV vadība kļūst "mazāk stabila, mazāk efektīva un mazāk prognozējama" un palielinās risks, kā tā kādreiz varētu nepildīt parādsaistības.

ASV kredītreitings AAA tika pazemināts pirmoreiz, kopš 1917.gadā šo reitingu ASV piešķīra aģentūra Moody's. "Standard and Poor's" to piešķīra ASV 1941.gadā.

Nākamā gada valsts budžeta deficīta samazinājums būs jāveic par apmēram 70 miljoniem latu, norāda premjers Valdis Dombrovskis (V).

Mērķis esot, ka budžeta strukturālā bilance katru gadu tiek uzlabota par 0,5%, kas absolūtos skaitļos būtu ap 70 miljoniem latu. Dombrovskis Latvijas Radio 1 raidījumā Krustpunktā gan uzsvēra, ka to valdība panāks uz ekonomikas pieauguma rēķina un ierobežojot tēriņu pieaugumu, jo jauni konsolidācijas pasākumi vairs netiek plānoti.

Valdības vadītājs arī skaidroja, ka gada otrajā pusē, lemjot par iespējamiem papildus valsts budžeta piešķīrumiem, ministriju pieprasījumi tiks rūpīgi vērtēti, tomēr budžeta deficīta apstākļos visiem līdzekļus piešķirt nevarēs.

Premjers apliecināja, ka gada pirmajā ceturksnī valsts budžetā bijusi pārpilde un šī tendence turpinās arī šomēnes. Tas, ka ir budžeta pārpilde, protams, radot spiedienu un vēlmi nākt ar papildus budžeta pieprasījumiem, tomēr esot jāņem vērā, ka iespējamais līdzekļu pieaugums kādā nozarē būs atbilstošs tikai faktiskajām budžeta iespējām un nekas netiks darīts uz budžeta deficīta rēķina.

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas finanšu tirgus apskats.

Baltijas akciju tirgus

Latvija

Aizvadītajā nedēļā OMX Riga indekss praktiski visu akciju kotējumu samazināšanās dēļ krities par 2%. Par samazinājuma līderi kļuvušas Latvijas Balzāma akcijas, kuru cenas nedēļas laikā kritušās par 17.7%. Par 3.9% samazinājušies Liepājas Metalurga kotējumi: uzņēmuma vadība paziņojusi, ka uz gāzes cenu kāpuma fona uzņēmuma izdevumi pieaugs par 8.5 milj. Tajā pašā laikā dažas akcijas uzrādīja diezgan iespaidīgu kāpumu. Grindeks vērtspapīru cenas nedēļas laikā pieauga par 6.1%. Uzņēmuma rādītāji pirmā pusgada laikā ir ievērojami uzlabojušies, peļņa pieaugusi par 43%, bet apgrozījums tajā pašā laikā palielinājies par 23% (salīdzinājumā ar šo pašu pērnā gada periodu). SAF Tehnika finanšu rādītāji būtiski uzlabojušies aizvadītā ceturkšņa laikā un uz šā fona uzņēmuma akcijas pakāpušās par 3.2%

Madride riskē no jauna saasināt eirozonas parādu krīzi, ja Spānijai neizdosies atkārtot Itālijas sekmes ar investoru uzticības atjaunošanu. Bezdarbs valstī sasniedzis rekordlielus apjomus, bet «sliktu kredītu» ietekme uz valsts bankām ir augstākajā līmenī kopš 1994. gada, vēsta Reuters.

Aizvadītajā gadā, kad Itālijas parādzīmju likmes pārsniedza 7%, situāciju normalizēja Eiropas Centrālās bankas (ECB) finanšu injekcijas Eiropas Savienības (ES) banku sistēmā. Šā gada sākumā Spānijas un Itālijas aizņemšanās maksas samazinājās, taču Madride pamatīgi pārsteidza finanšu tirgus, kad pavēstīja, ka pērn tai nav izdevies sasniegt paredzētos budžeta deficīta mērķus un pārskatīja deficīta mērķi šim gadam.

«Situācija ar Spāniju ļoti ātri ir pasliktinājusies. Mēs uz Spāniju skatāmies kā uz nākošo satricinājuma avotu,» aģentūrai Reuters sacīja investīciju kompānijas RWC Partners pārstāvis Pīters Olvraits (Peter Allwright).

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās makroekonomikas prognozes, ko izmantos par pamatu vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2022. - 2024. gadam, tomēr uzskata, ka tās būtu jāpapildina, kā arī uzsver nepieciešamību papildus modelēt stresa scenārijus, ņemot vērā vairākus riskus.

FM prognozes par reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 2021. gadā ir optimistiskākas nekā prognozē Eiropas Komisija un Latvijas banka. FM prognoze līdzinās Starptautiskā Valūtas fonda scenārijam, optimistiskāk vērtējot 2021. gadu un, salīdzinot ar citiem prognozētājiem, paredzot aptuveni par 1% p. lēnāku izaugsmi 2022. gadā.

“Gan Latvijā, gan Eiropas Komisijā, gan citās starptautiskās institūcijās Latvijas izaugsmes perspektīvas šobrīd tiek vērtētas salīdzinoši pozitīvi. Šim gadam Latvijas izaugsme tiek prognozēta 3 - 4 % apmērā. Šobrīd nav scenāriju, kuros būtu paredzēts ekonomikas kritums vai pieaugums zem 3%, taču pastāv vairāki riski attiecībā uz nākama gada Saeimas vēlēšanām, pandēmijas kārtējo vilni, inflāciju un citi. Tādēļ Padome aicina izstrādāt “pesimistisko scenāriju”, kas paredz minēto fiskālo risku iespējamību,” norāda Inna Šteinbuka, FDP priekšsēdētāja.