Globālās pretkorupcijas koalīcijas «Transparency International» veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2018.gadā Latvijas pozīcijas nav uzlabojušās, liecina organizācijas publicētā informācija.

Pērn Latvijai indeksā piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij devuši 41.vietu 180 vērtēto valstu vidū. Arī 2017.gadā Latvijai indeksā bija 58 punkti, kas togad deva 40.vietu, 2016.gadā - 57 punkti un 44.vieta, bet 2015.gadā - 56 punkti. «Transparency International» partneri Latvijā «Delna» bija izvirzījuši mērķi, lai 2020.gadā Latvija indeksā sasniegtu vismaz 70 punktus.

Pērn Latvijas rādītājs indeksā bijis tāds pat kā Spānijai un Gruzijai.

«Delna» uzskata, ka jaunākie rezultāti liecina par Latvijas nespēju panākt progresu cīņā ar korupciju un ir nopietns signāls un izaicinājums jaunajai valdībai. Indeksu veidojošo datu analīze rādot, ka progresa trūkums joprojām ir tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātē atklāt un iztiesāt korupcijas lietas, kurās iesaistītas amatpersonas. Pēdējos gados Latvijā ir sāktas krimināllietas par kukuļdošanu, tirgošanos ar ietekmi, nelikumīgu partiju finansēšanu un nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, bet tās vēl nav iztiesātas, līdz ar to sodu sistēma nemazina nesodāmības izjūtu, vērtē «Delna».

Latvijas korupcijas uztveres indekss (KUI) būtiski neuzlabojas - rādītājs, salīdzinot ar 2019.gadu, ir pieaudzis par 1 punktu, sasniedzot 57 punktus no 100, un Latvija ieņem 42.vietu pasaulē kopā ar Kipru un Kostariku, liecina Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International (TI)" publiskotie dati.

Nulle nozīmē, ka sabiedrības uztverē valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 - ka valstī nav korupcijas. Pirms gada izziņotajos datos 180 pasaules valstu vidū Latvija ierindojās 44.vietā ar 56 punktiem no 100. 2018.gadā Latvijai indeksā bija piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij deva dalītu 41.vietu 180 vērtēto valstu un teritoriju vidū. Arī 2017.gadā Latvija saņēma 58 punktus, 2016.gadā - 57, 2015.gadā - 56, bet 2014.gadā - 54 punktus.

Kā informē "Sabiedrība par atklātību - Delna", lai arī šobrīd novēroto pieaugumu varētu novērtēt kā soli pareizā virzienā, tomēr Latvijas KUI ilgstoši stagnē un ir pārāk zems, kā arī atpaliek no citām Eiropas Savienības un Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD).

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi (LOSP) nelikvidēs, Zemkopības ministrija, sadarbojoties ar Nevalstiskajām organizācijām, likumus nav pārkāpusi, bet pietrūkst daži kilogrami apdrukāta papīra protokolu formātā, kas pārliecinātu Valsts kontroli par sadarbības atklātību.

Tāds secinājums Dienas Biznesam radās pēc LOSP tikšanās ar Valsts kontroli un biedrību Delna. Delna iepriekš publicēja rakstu Delna rosina izbeigt nepieņemamu NVO finansēšanas praksi un ieviest sistēmu sabiedriskā labuma organizāciju stiprināšanai, kas savukārt balstīts uz Valsts kontroles ziņojumu Nevalstisko organizāciju iesaiste Zemkopības ministrijas nozarēs aiz necaurskatāma aizsega? Faktiski tika kontrolēta Zemkopības ministrija, nevis LOSP, un daudzi no aptuveni 16 tūkstošiem LOSP veidojošo organizāciju biedriem nosprieduši, ka valsts finansējuma un jumta organizācijas vairs nav. Daži Dienas Biznesam pauda, ka saskata Valsts kontroles secinājumos politisku pasūtījumu, citi – VK kompetences robežu pārsniegšanu.

RP SIA Rīgas satiksme (RS) un SIA BRD projekts noslēgusi līgumu par būvprojekta izstrādi jaunas tramvaja infrastruktūras posma izbūvei un esošās tramvaja līnijas pārbūvei un autoruzraudzību Kohēzijas fonda finansētā projekta Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība ietvaros, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis.

Projekts ir viens no tā dēvētajiem Skanstes tramvaja projekta posmiem, kas paredz 3,6 kilometrus garas jaunas līnijas izbūvi pa maršrutu Pērnavas iela - Senču iela - Zirņu iela - Skanstes iela - Sporta iela, un vēl apmēram trīs kilometrus garas esošās 5. un 9.tramvaja maršrutu infrastruktūras rekonstrukciju līdz pilsētas centram. Līguma summa ir 2 054 388,00 eiro (bez PVN), kur iekļautas gan būvprojekta izstrādes izmaksas, gan autoruzraudzības izmaksas būvdarbu laikā.

Būvprojektēšanu jaunas tramvaja infrastruktūras posma izbūvei un esošās tramvaja līnijas pārbūvei paredzēts dalīt piecās kārtās – jaunizbūvējamais posms sadalīts divās kārtās, savukārt pārbūvējamais – trijās kārtās. Dalījums kārtās izvēlēts, jo būvprojektu izstrāde jaunizbūvējamam posmam būs komplicētāka un laikietilpīgāka, nekā būvprojektu izstrāde pārbūvējamajiem posmiem. Attiecīgi, kamēr vēl norisināsies būvprojekta izstrāde jaunizbūvējamam posmam, paralēli varēs uzsākt pārbūves darbus. Visu būvprojektu izstrādi plānots pabeigt 2020. gada 1. ceturksnī.

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" (TI) publicētajā jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā (KUI) Latvijas rādītājs, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem, ir uzlabojies, tomēr pieauguma temps ir lēns, un Latvija aizvien atpaliek no citām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD), informē biedrībā "Sabiedrība par atklātību - Delna" ("Delna").

2023.gada KUI Latvijas rādītājs, salīdzinot ar 2021. un 2022.gadu, ir uzlabojies par vienu punktu, sasniedzot 60 punktus no 100. Tādējādi Latvijas KUI rādītājs starp 27 ES valstīm ierindojas 14.vietā, dalot to ar Spāniju. Tas tehniski ir kāpums par vienu vietu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tomēr ES valstu vidējais KUI rādītājs ir augstāks - 64 punkti.

Latvijas KUI rezultātiem ilgtermiņā uzlabojoties pārāk lēni, tiek zaudētas izredzes pietuvoties Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP) noteiktajam mērķim 2024.gadā KUI sasniegt 64 punktus un 2027.gadā - 67 punktus. Līdz šim, lai sasniegtu četru punktu pieaugumu KUI, Latvijai ir bijuši nepieciešami teju desmit gadi.

Alojas novadā Staiceles upes krastā uzbūvēta desmit tūkstošus latu vērta uz pontoniem balstīta laipa. Par tās būvi deputāts un bijušais Staiceles mērs Jānis Bakmanis no Eiropas Savienības (ES) fondiem grib saņemt deviņu tūkstošu latu atmaksu, informē sabiedrība par atklātību Delna.

J. Bakmaņa pārstāvētā Eiropas stārķu pilsētu organizācija iesniegusi pieteikumu Lauku atbalsta dienestam (LAD) par 9000 latu atgūšanu, tomēr LAD neapstiprināja laivas piestātnes un peldvietas pontona izmaksas, jo konstatēja būtiskas atkāpes no sākotnējās ieceres, kā arī uz vietas konstatēja, ka izbūvētā laipa neliecina, ka tā varētu maksāt desmit tūkstošus latus, skaidro Delna.

Tomēr Eiropas stārķu pilsētu organizācija neatmeta cerības atgūt 9000 latu, un tiesā iesniedza pieteikumu pret LAD, lūdzot atcelt dienesta lēmumu - LAD prasīja organizācijai atmaksāt Eiropas Savienības finansējumu laivu un peldvietas pontona izbūvei. Tiesas spriedums būs zināms šā gada 21. oktobrī.

Stāvot Gaismaspils būvlaukumā ar baltu ķiveri galvā un oranžo vesti mugurā, kultūras ministres ārštata padomnieks arhitekts Jānis Dripe pauž pārliecību, ka vēl joprojām projekta infrastruktūras būvniecības darbus ir iespēja pabeigt laikā - līdz 2014. gadam, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Taču drošu pārliecību par to grauj skaitļi: līdz nodošanas brīdim palicis mazliet vairāk nekā 13 mēnešu, darbus iespējams veikt 14 mēnešos, un Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) krājumu pārvešanai nepieciešami septiņi mēneši, raksta laikraksts Diena.

Kritiku esot izpelnījusies arī būvniecības darbu iepirkuma procedūra, jo pēc neveiksmīga konkursa ministrija ķērusies klāt sarunu procedūrai ar galvenās ēkas būvnieku - Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA), ko kritizē biedrība Delna.

«Mūsu lielā problēma šodien ir infrastruktūra - visu inženierkomunikāciju pieslēgums pie īstajiem, nevis pagaidu tīkliem. Atbilstoši normālai procedūrai tiem būtu jābūt 14 mēnešiem, bet šodien saruna ir par to, kā to izdarīt ātrāk. Mums ir konsultācijas ar IUB, Delnu, ar esošo būvdarbu veicēju. Teorētiski tas vēl ir iespējams,» laikrakstam stāstījis J. Dripe.

Lai mudinātu sabiedrību neklusēt, kļūstot par korupcijas vai kādu citu prettiesisku rīcību lieciniekiem vai upuriem, bet iestāties par tiesiskāku un demokrātiskāku valsti, sabiedrība par atklātību Delna šodien Rīgas Centrālajā stacijā uzsāka kampaņu Cel trauksmi!, informē Delna.

Viens no kampaņas mērķiem ir informēt sabiedrību par to, ko nozīmē celt trauksmi, kas ir trauksmes cēlējs un kā celt trauksmi, sevi aizsargājot. Kampaņas laikā izveidota mikrolapa www.celtrauksmi.lv, kur atrodama visa nepieciešamā informācija trauksmes cēlējam, tāpat Delna turpina sniegt bezmaksas juridisko palīdzību trauksmes cēlējiem.

#1/10

Foto: LETA

#2/10

Foto: LETA

#3/10

Foto: LETA

#4/10

Foto: LETA

#5/10

Foto: LETA

#6/10

Foto: LETA

#7/10

Foto: LETA

#8/10

Foto: LETA

#9/10

Foto: LETA

#10/10

Foto: LETA

Skatīties pārējos attēlus

Pret Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonām - direktora pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu un Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieku Andreju Urtānu - sāktā disciplinārlieta beigusies bez rezultāta, un amatpersonas atjaunos amatā, šodien preses konferencē informēja Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija informējusi, ka divos iespējamos pārkāpumos nevar pieņemt lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu, jo nepieciešama papildus lietas apstākļu izvērtēšana, kas nav šīs komisijas kompetencē.

Savukārt vienā no konstatētajiem pārkāpumiem - par iesēdumu izlīdzināšanu - komisija uzskata, ka departaments veic pietiekamu uzskaiti un ieklātā materiāla daudzumu spēj fiksēt.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Lange pieņēmis lēmumu par Vaivoda un Urtāna atjaunošanu amatā no rītdienas, 18.jūlija.

Savukārt "Sabiedrība par atklātību "Delna"" šodien publicējusi informāciju, ka izpilddirektora padomnieka Māra Knoka atstādināšana no lietas izmeklēšanas, izveidojot komisiju, bija nevajadzīgs un nelietderīgs solis disciplinārlietas izmeklēšanas procesā.

Pirms diviem mēnešiem atlaistā Normunda Vilnīša pēcteci Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatā apstiprinās jau nākamā Saeima, kas tiks ievēlēta 17. septembrī paredzētajās ārkārtas vēlēšanās.

To otrdien prognozēja gan KNAB priekšnieka pretendentu vērtēšanas komisijas priekšsēdētāja amatā apstiprinātā Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane, gan pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Atklātais konkurss uz KNAB priekšnieka amatu oficiāli tiks izsludināts ceturtdien un pretendentiem būs mēnesis laika, lai pieteiktos.

E. Dreimane un Sabiedrības par atklātību Delna juridiskā analītiķe Aiga Grišāne īpaši uzsver, ka šoreiz komisijā, kura vērtēs potenciālos KNAB priekšnieka amata kandidātus, darbosies speciālisti, nevis politiķi.

A. Grišāne norādīja, ka ar līdzīgiem priekšlikumiem – rīkot uz KNAB priekšnieka amatu atklātu konkursu un pretendentu vērtēšanu uzticēt speciālistiem, Delna nākusi klajā jau 2008. gadā.

Jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils ir uzbūvēta par 90%, tādējādi līdz ēkas pabeigšanai jāveic vien 10% būvdarbu. Turklāt būvniecības procesa laikā ir ieekonomēti aptuveni trīs miljoni latu, informē pilnsabiedrība Nacionālā Būvkompāniju apvienība (NBA).

Vienlaikus NBA noliedz sabiedrības par atklātību Delna izteiktos apgalvojumus, ka radušās šaubas par Gaismas pils pabeigšanu paredzētā termiņa ietvaros un ka būvnieki termiņus kavējuši jau iepriekš. «Uzsveram – būvdarbi norit un vienmēr ir noritējuši saskaņā ar darbu grafiku, kuru esam parakstījuši ar ēkas pasūtītāju. NBA vienmēr ir iekļāvusies noteiktajos termiņos, un tas ir palīdzējis būt tur, kur esam šobrīd – līdz ēkas pabeigšanai ir atlikuši tikai 10% būvdarbu,» sacīja NBA padomes loceklis A. Pauniņš.

Pilnsabiedrība gan atzīst, ka ekonomiskās krīzes ietekmes dēļ notika būvniecības tempu samazinājums, taču arī šajā periodā būvdarbi tika veikt saskaņā ar apstiprinātu grafiku.

Satiksmes ministrija (SM) konkursu uz AS Pasažieru vilciens (PV) valdes locekļu amatiem nav rīkojusi, jo gadījumā, ja kāds no valdes locekļiem vai visa valde iesniedz atlūgumu, uzņēmuma akcionāram jārīkojas operatīvi un nav iespējas sarīkot pretendentu atlases konkursu, kas ir laikietilpīgs process.

Kā norāda satiksmes ministra Aivja Roņa biroja vadītājs Aivis Freidenfelds, «valdei ir jānodrošina uzņēmuma operatīva vadība».

Freidenfelds arī norāda, ka likumā Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām nav noteikts, ka uz valdes locekļu amatiem jārīko konkurss. Ir nosacījums, ka par valdes locekli var būt fiziskā persona, kura pārvalda valsts valodu, kuras darba pieredze, izglītība un kvalifikācija nodrošina valdes locekļa uzdevumu profesionālu izpildi.

Akcionārs jau iepriekš izsludinātā sēdē 7.maijā bija iekļāvis jautājumu par PV valdes sastāvu, taču sēdē tika izsludināts pārtraukums, kuras laikā PV valdei tika uzdots iesniegt papildu informāciju, kā rezultātā 18.maijā tika saņemts gan valdes priekšsēdētāja Nila Freivalda atlūgums, gan 18.maijā arī pārējo trīs valdes locekļu atlūgumi. Attiecīgi, akcionārs lēma par jauna valdes priekšsēdētāja apstiprināšanu, gan arī jaunu valdes apstiprināšanu, sacīja Freidenfelds.

Uzņemoties līdzatbildību par Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas izveidošanas neveiksmīgo sākumu, darbu tajā pamet arī bijusī Sabiedrības par atklātību - Delna pārstāve Inese Voika, kura šonedēļ, lai pilnvērtīgi pievērstos darbam komisijā, aizgāja no Delnas padomes priekšsēdētāja amata.

Voika nosūtījusi atlūguma vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) un to nodevusi arī plašsaziņas līdzekļu rīcībā.

«Šajā procesā, kāds tas izveidojies, nav iespējams īstenot komisijai uzticētos uzdevumus. Tāpēc ir nepieciešams jauns sākums, lai komisijas darbu izveidotu tā, ka tas radītu uzticību un pārliecību sabiedrībā, ka tā varēs sasniegt savus mērķus,» teikts vēstulē.

Voika arī norāda, ka Sabiedrība par atklātību - Delna bija komisijas izveides iniciatore, un bija gandarīta par valdības atbalstošo nostāju komisijas izveidē. Tomēr tālākā procesā viņa pati esot pieļāvusi kļūdu, atbalstot sasteigtu un nepārdomātu procesu. «Tas ir jālabo, vispirms veidojot komisijas darba pamatus - likumisko mandātu un uzdevumu, no kā tālāk izrietēs nepieciešamība pēc komisijas locekļu kvalifikācijas un prasmēm,» pauž Voika.

Starp 11.Saeimas deputātu kandidātiem lielākā parādniece ir Jūrmalas pilsētas domes deputāte un SIA Man-Tess finanšu analītiķe Marija Vorobjova (LPP/LC), kuras parādsaistības ir 944 899 lati, savukārt dāsnākais aizdevējs ir tieslietu ministrs un iekšlietu ministra pienākumu pildītājs Aigars Štokenbergs (V), kurš aizdevis 882 790 latus, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna deputātu kandidātu un divu premjera amata kandidātu reputācijas datubāzei apkopotie dati.

Nākamais lielākais parādnieks 20 lielāko parādnieku sarakstā ir Ainis Dābols (ZRP), kura parādsaistības ir sasniegušas 712 110 latus, Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) - 614 311 lati, Valdis Liepiņš (ZRP) - 564 295 lati, Gatis Sprūds (VL-TB/LNNK) - 402 263 lati, Edmunds Sprūdžs (ZRP) - 329 977 lati, Ivars Zariņš (SC) - 182 026 lati, Rihards Eigims (ZZS) - 178 000 latu, Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) - 140 455 lati, Jānis Reirs (V) - 137 398 lati.

Vjačeslava Dombrovska (ZRP) parādsaistības ir 130 000 latu, Alda Cimoškas (V) - 126 394 lati, Nadeždas Galkinas (LPP/LC) - 117 430 lati, Ilmas Čepānes (V) - 85 553 lati, Ilzes Verginas (V) - 84 448 lati, Ivetas Grigules (ZZS) - 81 496 lati, Vitālija Orlova (SC) - 80 657 lati, Edgara Tavara (ZZS) - 72 954 lati, Viktora Makarova (ZRP) - 72 312 lati, Dzintara Jaundžeikara (LPP/LC) - 70 000 latu.

Pērn 20 lielāko ienākumu guvēju vidū bija Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij), kura ieņēmumi sasnieguši 324 002 latus, un deputātu kandidāti Augusts Brigmanis (ZZS) - 73 239 latus un Ilma Čepāne (V) - 65 968 latus, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna deputātu kandidātu un divu premjera amata kandidātu reputācijas datubāzei apkopotie dati.

Andris Bērziņš (ŠRP-LPP/LC) pērn nopelnījis - 63 629 latus,

Solvita Āboltiņa (V) - 58 332 latus,

Ainārs Šlesers (ŠRP-LPP/LC) - 55 133 latus,

Ņikita Ņikiforovs (SC) - 50 125 latus,

Jānis Vucāns (ZZS) - 44 949 latus,

Janīna Kursīte-Pakule (V) - 43 078 latus,

Andris Bērziņš (ŠRP-LPP/LC) - 38 312 latus,

Ausma Cimdiņa (ŠRP-LPP/LC) - 35 379 latus,

Oskars Zīds (ZZS) - 34 152 latus,

Staņislavs Šķesters (ZZS) - 33 609 latus,

Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) - 33 302 latus,

Valdis Zatlers (ZRP) - 33 202 latus,

Sarmīte Ēlerte (V) - 32 418 latus,

Aija Barča (ZZS) - 32 088 latus,

Ina Druviete (V) - 30 794 latus,

Pērnruden iegādājoties mašīnu Volvo S 80, ar kuru pats piecus gadus braukājis darba darīšanās, Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS) nav pieļāvis interešu konfliktu. Tā nule noslēgtajā pārbaudē secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Portāls zz.lv pavasarī ziņoja, ka draudzīgā daudzgadu sadarbība ar uzņēmumu ALD Automotive, ar specifiskām konkursu prasībām radot tai iespēju būt vienīgajai spēkratu piegādātājai Jelgavas pašvaldībai, tās vadītājam A.Rāviņam izrādījusies veiksmīga. 2007.gada mašīnu Volvo S 80, ar kuru teju piecus gadus mērs brauca darba darīšanās, pēc līzinga beigām ALD Automotive viņam pērn gada nogalē pārdevusi par divreiz zemāku cenu nekā tādus pašus modeļus tirgo citiem.

Lai arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājas lapā publicētajā A.Rāviņa deklarācija kā auto iegādes cena pavasarī bija norādīti 3859 lati, pats mērs sākotnēji LTV raidījumam Panorāma stāstīja, ka auto iegādāts par gandrīz 6000 tūkstošiem latu, jo VID mājas lapā norādītā summa ir bez pievienotās vērtības nodokļa. Viņaprāt, 6000 latu ir adekvāta cena, jo bijušajam dienesta Volvo ir liels nobraukums.

Saeimas deputātu privāto automašīnu vidū ir gan prestižu auto marku spēkrati, gan tautā iecienītas automašīnas, un deputātu iecienītākās auto markas Volvo, Volkswagen, Toyota un BMW.

Tā liecina Sabiedrības par atklātību – Delna veiktā analīze, kurā noskaidrots, kādas automašīnas deputātiem atrodas lietošanā vai īpašumā.

Saeimas deputātu privātie un lietojamie auto ir ļoti atšķirīgi, līdzīgi kā tas ir sabiedrībā, kur auto var būt pēdējo gadu jaunākie modeļi vai desmit un vairāk gadus vecas mašīnas.

Saeimas deputātu par 2012. gadu iesniegtās VID amatpersonas deklarācijas liecina, ka populārākās markas braucamrīki, kas parlamentāriešiem atrodas īpašumā vai lietošanā, ir Volvo, Volkswagen, Toyota un BMW. Šī markas automašīnas arī ir starp TOP 10, kas Latvijā ir visvairāk reģistrētas. Deputātiem īpašumā esošie auto vidēji ir gandrīz par četriem gadiem vecāki, nekā lietošanā esošie, proti, vidējais īpašumā esošo auto ražošanas gads ir 2001., pretēji lietošanā esošo mašīnu ražošanas gadam, kas ir 2005.gads.

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International apkopotajā 2016.gada Korupcijas uztveres indeksā Latvija ar 57 punktiem ierindojas 44.vietā starp 176 valstīm. Salīdzinot ar 2015.gadu Latvija pakāpusies indeksā par diviem punktiem, kas ir līdz šim labākais punktu skaits, taču ieņem zemāku vietu valstu kopvērtējumā nekā pērn, kad bijām 40.vietā.

Kritums par četrām pozīcijām signalizē par stagnāciju korupcijas mazināšanā, norāda Sabiedrība par atklātību – Delna.

Korupcijas uztveres indekss summē dažādu avotu datus, kas atspoguļo uzņēmēju un ekspertu korupcijas līmeņa uztveri valsts pārvaldē. Valstīm tiek piešķirti punkti skalā no 0 līdz 100, kur 0 nozīmē, ka valstī ir augsta korupcija, bet 100, ka korupcija ir zema.

Eiropas Savienības vidējais punktu skaits šogad ir 65 punkti. Latvija indeksā ierindojas aiz Igaunijas, kurai piešķirti 70 punkti un 22.vieta pasaulē, un Lietuvas, kurai 59 punkti un 38.vieta. Igaunijas rādītāji pēdējā gada laikā palikuši nemainīgi un kopš 2005.gada ne reizi nav nokrituši zemāk par 64 punktiem. Lietuva pēdējā gadā zaudējusi 2 punktus.

Aivars Lembergs (Zaļo un zemnieku savienība, ZZS) un Ainārs Šlesers (Šlesera Reformu partija LPP/LC, ŠRP LPP/LC) ieguvuši zemāko vērtējumu Sabiedrības par atklātību – Delna deputātu kandidātu vērtējumā, kurā iekļauti arī politisko spēku izvirzītie premjera amata kandidāti.

Pirmdien atklātā deputātu kandidātu reputācijas datubāze arī parāda, ka Zatlera Reformu partijā zemāko vērtējumu ieguvis eksprezidents Valdis Zatlers.

Organizācija izvērtēja 212 kandidātu, kas ir sešu politisko spēku sarakstu augšgalā, iedalot viņus vairākās kategorijās – kandidāti, par kuriem nav publiski pieejama informācijas, kas ļautu novērtēt viņu saistību ar korupciju; zems risks (-1); viela pārdomām (-2); pamats bažām (-3); nopietns pamats bažām (-4); bīstami (-5).

Delnas analītiķe Līga Stafecka pirmdien uzsvēra, ka Lembergam ir nepārspēts profila garums un viņš novērtēts ar zemāko vērtējumu – mīnus pieci, kas nozīmē, ka publiski pieejamā informācija par kandidātu liecina par sistemātisku neētisku rīcību un/vai iespējamu iesaisti liela mēroga korupcijas gadījumos, aizskarot sabiedrības intereses.

Latvijas Kuģniecība (LK) privatizācijai kopš 2000.gada līdz pat tās īstenošanai 2002.gadā kopīgās apspriedēs gatavojās Tautas partijas līderis Andris Šķēle, gāzes kompānijas Itera Latvija prezidents Juris Savickis, Ventspils mērs Aivars Lembergs, vairāki Ventspils uzņēmēji un viņus apkalpojoši juristi un menedžeri.

Pa to liecina šodien klajā nākušajā rokasgrāmatā "Kā nozagt miljardu?" publiskotās Savicka, uzņēmēju Olafa Berķa un Jurija Bespalova, kā arī bijušā baņķiera Arnolda Laksas liecības prokuratūrai, visticamāk, tā dēvētajā Lemberga krimināllietā.

Informācija par tā saukto Ventspils un Rīgas grupu vienošanos kopīgi privatizēt LK līdz šim vairākkārt izskanējusi neoficiāli vai arī kā pārstāsts no Lemberga krimināllietas sējumiem, taču grāmatā publiskotas pilnas ar parakstu apstiprinātas liecības, ko sniegušas vairākas personas, kas tieši iesaistītas šajā darījumā, kā arī citi tiesībsargājošo institūciju rīcībā esoši materiāli.

Ir noskaidroti trīs spēcīgāko ideju autori metu konkursā par eiro komunikācijas stratēģijas izstrādi un īstenošanu. Tie ir – MRS grupa sadarbībā ar RCL, Mooz! sadarbībā ar Komunikācijas aģentūra un Hill and Knowlton Latvia. Metu konkursam seko iepirkumu procedūra, kad iepirkuma komisija izvērtēs potenciālos partnerus, informē Finanšu ministrija.

Žūrijas komisija idejas vērtēja aizklāti. Labākās idejas noteica punktu summa, kas veidojās no ekspertu individuāli iesūtītajiem punktiem. Tie piešķirti katrai idejai saskaņā ar nolikumā iekļautajiem vērtējuma kritērijiem. Ideju autori, atverot tā dēvētas devīžu aploksnes, kļuva zināmi tikai vakar. 635 punktus žūrija bija piešķīrusi MRS grupa un RCL darbam, 580 punktus - Mooz! un Komunikācijas aģentūras idejai un Hill and Knowlton Latvia saskaņā ar žūrijas vērtējumu ir 540 punktu.

Aplokšņu atvēršanā piedalījās visu piecu ideju pieteikumu autoru pārstāvji, sabiedrības par atklātību Delna vadītāja Inese Voika, žūrijas komisijas priekšsēdētāja Baiba Melnace, kā arī vairāki iepirkumu komisijas pārstāvji.

Rīgas domes Pilsoniskās savienības frakcijas deputāts Jānis Šiliņš pēdējā gada laikā daudzkārt izmantojis pašvaldības dienesta automašīnu, lai naktīs brauktu uz un no Rīgas naktsklubiem. Nosodījumu šādai deputāta rīcībai pauž gan domes vadība, gan viņa pārstāvētās frakcijas vadība un sabiedrība par atklātību Delna, svētdien ziņoja LNT Top 10.

Rīgas domē deputātiem astoņām komitejām ir paredzētas četras automašīnas dažādu darba pienākumu veikšanai. Viens auto pieejams visu diennakti - ārkārtas gadījumiem, piemēram, lai dotos uz kādu notikuma vietu plūdu, ugunsgrēku vai dažādu citu avāriju gadījumos.

Mikroautobusa lietošanu koordinē dežurante, kas reģistrē žurnālā, kurš deputāts, cikos un uz kādu adresi braucis. Deputātu rīcību un motīvus gan neviens nevērtē.

Pētot autotransporta lietošanas laikus raidījuma veidotāji atklājuši, ka itin bieži un ļoti vēlās nakts stundās Rīgas domes autotransports pabijis tādās adresēs kā Skolas ielā 2, Brīvības ielā 211 un Aristīda Briāna ielā 9 - šajās adresēs atrodas galvaspilsētā pazīstami naktsklubi Essential, Godvil, Kefīrs un Piens.

Apkopojot informāciju par 212 deputātu kandidātiem no vēlēšanās sevi pieteikušajām partijām, sešiem ar korupciju tieši vai netieši saistītiem kritērijiem atbilda 88 kandidāti, secinājusi Sabiedrība par atklātību – Delna, kas izveidojusi apšaubāmās reputācijas kandidātu topu jeb «antitopu».

Kandidāti tika vērtēti pēc sešiem ar korupciju tieši vai netieši saistītiem kritērijiem: apšaubāma reputācija saistībā ar neētisku rīcību, atrašanās interešu konfliktā, izvirzītas apsūdzības ar korupciju saistītos nodarījumos, lieli skaidras naudas uzkrājumi un neskaidri finanšu darījumi, bieža partiju maiņa un apšaubāma nonākšana valsts vai pašvaldību uzņēmumu padomēs un valdēs.

Kopumā no 212 kandidātiem, kuri iekļauti datu bāzē, šiem kritērijiem atbilda 88 kandidāti. Starp tiem 24 no Par Labu Latviju kandidātiem, 18 no Vienotība kandidātiem, 16 no VL-TB/LNNK un ZZS kandidātiem, pa 7 no SC un PCTVL sarakstiem.

Latvijā apsver iespēju ieviest ģimenes ienākumu deklarācijas sistēmu attiecībā uz valsts amatpersonām un potenciālu finansiālas atlīdzības piešķiršanu trauksmes cēlējam, norāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

KNAB saņēmis vairāk nekā 50 priekšlikumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2021. - 2024.gadam projekta sabiedriskās apspriešanas laikā. Priekšlikumus nosūtīja nevalstiskās organizācijas, kā arī viena partija.

Lielāko daļu priekšlikumu par paredzētajiem pasākumiem korupcijas novēršanā un apkarošanā Latvijā nākamajos gados KNAB ņēma vērā vai ņēma vērā daļēji.

Pamatojoties uz saņemto priekšlikumu saturu, KNAB Pretkorupcijas pasākumu plāna projektā precizēja vairāku uzdevumu izpildes termiņus un līdzšinējos pasākumus, kā arī papildināja šo plāna projektu ar vairākiem jauniem pasākumiem.

Ietverto pasākumu tvērums saskaņošanas gaitā vēl var mainīties. Pašlaik Pretkorupcijas pasākumu plāna projekts izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.