Pērn ārvalstīs nodarbinātie tautieši uz Latviju nosūtījuši 594,78 miljonus eiro
, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā liecina Latvijas Bankas aplēses. Pastāv četri faktori, kāpēc cilvēki maina dzīvesvietu. Iedarbojoties uz šiem faktoriem, valsts var mazināt aizbraucēju plūsmu un veicināt aizbraukušo cilvēku atgriešanos Latvijā, uzskata Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. 


Mazo uzņēmumu darbības atbalstīšana un motivācijas sistēma darba devējiem, kuri sniedz iespējas emigrējušiem tautiešiem - tie ir vieni no nosacījumiem biznesā, kas varētu palīdzēt atgriezties tautiešiem no ārvalstīm. Būtiski ir koncentrēties ne tikai uz tiem, kas jau aizbraukuši, bet domāt, kā motivēt palikt tos, kuri vēl tikai apsver domu par aizbraukšanu. «Turklāt valsts ar savu attieksmi, procedūrām un rīcību nedrīkst pieļaut svārstīgo skaita pieaugumu. Vēl jo vairāk – nebūtu jāpārsteidzas ar aktīvu aicināšanu mājup, pirms nav radīta vide, kurā cilvēki var īstenot savas dzīves ieceres. Nedrīkst pieļaut atkārtotu vilšanās sajūtu tajos, kas reiz aizbraukuši,» DB uzsvēra Swedbank vadītājs Latvijā Māris Mančinskis. Protams, viņaprāt, valstī ir jāveido tāda politika, kas veicina ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, vispirms ieguldot izglītības sistēmas modernizēšanā, inovāciju izstrādē un tādējādi ceļot darba ražīgumu, kāpinot iedzīvotāju ienākumus. «Taču šajā procesā laiks spēlē vienu no galvenajām lomām, bet tā, kā vienmēr, ir par maz. Tādēļ viens no šī brīža risinājumiem ir izveidot pieejamu un reāli strādājošu iekšējās mobilitātes sistēmu, kas ļautu cilvēkiem atrast darbu tepat Latvijas robežās. Tas, protams, nenozīmē tikai informāciju, ka te ir darbs, bet arī sociālo nodrošinājumu – īres dzīvokļus, bērnudārzus, skolas,» uzskaitīja M. Mančinskis. Otrs aspekts, kas veicinātu pašreizējo Latvijas iedzīvotāju stabilitātes sajūtu un, iespējams, ļautu domāt par atgriešanos tiem, kas reiz devušies prom, ir mazo uzņēmumu darbības atbalstīšana, piemēram, ļaujot reinvestēt peļņu uzņēmuma attīstībā, nevis ar nodokļu slogu grūžot uzņēmumus pelēkajā zonā tiktāl, ka tie vairs nespēj piesaistīt investīcijas savai turpmākajai attīstībai. 


Lai arī Latvijā pēdējā gada laikā aizvien vairāk diskutē par mūsu tautiešu reemigrāciju, iespējamām darba vietām valsts sektorā, ir daudz un dažādi apstākļi, kas to varētu kavēt, DB uzsvēra DPA valdes loceklis Sandis Kolomenskis. Jautājums ir par Latvijas konkurētspēju atalgojuma ziņā, jo, piemēram, Kipras tūrisma operators jaunākajam pārdošanas pārstāvim bez speciālās izglītības sola darba algu 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas. Nodokļu slogs Kiprā strādājošiem, kuri saņem līdz 32 000 eiro gadā, ir tikai 18%. Ja salīdzinām ar Latviju, tur arī klimats ir siltāks, līdz ar to zemākas dzīvošanas izmaksas – nav jāmaksā par apkuri, nav jāiegādājas ziemas apģērbs u.tml. 


Ja nespēsim konkurēt ar algu līmeni līdzīgās valstīs kā Kipra, tad ar izmaiņām pabalstos neko nespēsim, piebilda S. Kolomenskis. 


Plašāk lasiet rakstos Vairāk nekā
 pusmiljardu eiro…
 un … Sviras ir vairākas, 
bet tās ir jādarbina
 trešdienas, 25. februāra, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra