Ekonomisti: 1150 eiro nevar uzskatīt par lielu algu; jebkādas izmaiņas jāsāk ar nodokļu nastas saprātīgu pārdali starp algota darba veicējiem un īpašumu ienākumu guvējiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Uz jautājumu, kas dotu lielāku efektu un pienesumu – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana (šobrīd 23%) vai neapliekamā minimuma celšana (šobrīd 75 eiro) – DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norāda, ka efekti būtu dažādi. DB jau rakstīja (05.02.2015.), ka no 2016. gada algām, kas lielākas par 1150 eiro, varētu nepiemērot ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu. Tāpat ir idejas par lielāku atvieglojumu apmēru trīs bērnu ģimenēm. Arī finanšu ministrs Jānis Reirs DB klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, neslēpa, ka nākamgad varētu būt izmaiņas darbaspēka nodokļos – IIN likme varētu tikt saglabāta šā gada līmenī, bet tiktu celts neapliekamais minimums. «Mēs plānojam sistēmu nākamgad mainīt – neapliekamā minimuma diferencēšanas jomā, lai noturētu spiedienu uz progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemēram, neapliekamo minimumu līdz 500 eiro ienākumiem varētu dubultot līdz 150 eiro, savukārt no 500 līdz 1000 vai 2000 – par to notiek diskusijas, vai neapliekamais minimums tiek atstāts šajā līmenī. Savukārt pie lielāka ienākumu līmeņa neapliekamais minimums vispār netiktu piemērots,» ieceres klāstīja J. Reirs.
Īre un dividendes
IIN likmi tālāk nevajag samazināt, uzskata P. Strautiņš. «Uzskatu, ka tās samazināšana no 25% bija aplamība. Tā vietā uzreiz vajadzēja celt neapliekamo minimumu,» pamatoja P. Strautiņš, jo IIN likmes samazināšana dotu jūtamu ieguvumu varbūt desmitajai daļai algota darba veicēju. «Neapliekamā minimuma celšana jūtami ietekmētu daudz lielāku cilvēku skaitu. Tā arī iedotu vairāk naudas tiem, kuriem tā vajadzīga,» atzīmēja P. Strautiņš. Tomēr 1150 eiro algu nevarētu dēvēt par lielu, lai gan katrs šo vārdu saprot dažādi. «CSP regulāri publicē datus par algu lielumu, kuri it kā tiek koriģēti ar ēnu ekonomikas vērtējumiem. Par šo brīdi datu vēl nav, bet vidējais līmenis varētu būt sasniedzis ap 800 eiro, bruto. Ja papētām nacionālo kontu datus, tad uzzinām, ka Latvijas iedzīvotāju kopējie ienākumi pērn bija ap 14 miljardiem eiro vai nedaudz vairāk (13,6 miljardi 2013. g.). Atskaitot pensijas un pabalstus (ap 2 miljardiem), iegūstam 12 miljardus, tātad ap 1000 eiro mēnesī uz vienu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju,» klāstīja P. Strautiņš, vēršot uzmanību uz to, ka liela daļa no tā ir ienākumi no īres, dividendēm un citiem īpašumu ienākumiem. «Tie ir daudz vairāk koncentrēti nelielā cilvēku lokā nekā algas, citiem vārdiem, daudz nevienlīdzīgāki.
Visu rakstu Grib plucināt vidusslāni lasiet 10. februāra laikrakstā Dienas Bizness.