Vārds «uzkrājums» ne vienmēr nozīmē, ka saņemsi iemaksāto; vajadzīga izpratne par finansēm, uzmanība un pieredze

Banku klientiem, kas plāno uzkrājumu veidošanu ar nodomu atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par šiem uzkrājumiem, ir risks apmaldīties piedāvājumā.

Piedāvājumu uzkrājošajā apdrošināšanā ir grūti izvērtēt un salīdzināt ar citiem finanšu produktiem. Grūtības saistās ar atšķirīgajiem līguma noteikumiem un komisijas maksu izvērtējumu. Šīs maksas ir augstas, un jo īpaši garantētā ieguldījuma plānos tās bieži arī netiek izdalītas un uzrādītas. Bet līgumu laušanas gadījumā pastāv risks uzkrājumu zaudēt vai atgūt ļoti nelielu iemaksu daļu un nedrīkst aizmirst, ka šādā gadījumā nāksies valstij atmaksāt atgūto IIN pārmaksu.

Principā šis ir stāsts par mazajiem burtiņiem lapas apakšā, kuros slēpjas darījuma sāls, un uzkrājošās apdrošināšanas slēdzējam būtu jāprasa, lai klientu konsultants viņam izskaidro visas saistītās izmaksas un riskus.

Kopumā uzkrājošā apdrošināšana Latvijā aizvien straujāk gūst iedzīvotāju ievērību un arī atsaucību ‒ šā gada pirmajā ceturksnī noslēgti 900 jauni līgumi. Šīs jomas speciālisti analizē, ka galvenokārt popularitāte ir uzkrājošās komponentes un atgūstamā IIN dēļ, tomēr papildus uzkrājuma veidošanai šāda konta turētājs automātiski iegūst arī dzīvības apdrošināšanas polisi. Tā var izrādīties visai noderīga lieta, jo «Tu vari paļauties uz labvēlīgu likteni, bet garantēt to nav iespējams», kā daiļrunīgi vēsta Mandatum Life dzīvības apdrošināšanas moto. Salīdzinot ar Latviju, Eiropā uz labu laimi paļaujas ievērojami mazāk.

Pēc Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) datiem šā gada 31. martā par dzīvības apdrošināšanu Latvijā spēkā bija 131,4 tūkst. līgumu – par nepilnu tūkstoti vairāk nekā pērn. No kopējiem dzīvības apdrošināšanai veltītajiem 290 milj. EUR uzkrājošo produktu tehniskās rezerves veido 260–270 milj. EUR. Kopumā dzīvības apdrošināšanas īpatsvars Latvijā 2014. gadā bija 16% no visu iemaksāto dažādu veidu apdrošināšanas prēmiju apjoma. 2013. gadā tie bija nepilni 22%, kamēr Eiropā dzīvības apdrošināšana sastāda 60% no visām apdrošināšanas prēmijām.

Šī proporcija norāda apdrošināmo vērtību balansu un mantas nozīmīguma īpatsvaru, bet netiešā veidā arī to, ka ekonomikas izaugsmes jomā veicams vēl garš ceļš. Visdrīzāk jau Latvijas iedzīvotāji tomēr nevērtē savu mantu augstāk par savu dzīvību, tomēr mantu bieži vien ir vienkārši spiesti apdrošināt, piemēram, kredītu un līzinga gadījumos. Lai stimulētu iedzīvotājus rūpēties par nebaltām dienām, ir ieviesta arī veicinoša likuma norma ‒ par ilgtermiņa dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu veidošanu ir tiesības saņemt pārmaksāto IIN.

Plašāk lasiet rakstā Latvietis uzkrājumu labirintā piektdienas, 15. maija, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra