Pērn 1. jūlijā ieviestā stimula – pētniecības un attīstības tēriņiem ļaujot piemērot koeficientu 3 un par šo summu samazināt peļņas nodokli – efektu vēl nemana, pusgads ir pārāk īss atskaites laiks
, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To rāda SIA Lursoft veiktais pētījums par uzņēmumu gada pārskatos norādītajām pētniecības un attīstības (P&A) izmaksām un uzņēmumu skaitu, kuri šādus ieguldījumus norādījuši savās bilancēs iesniegtajos gada pārskatos. Jāņem vērā, ka par 2014. gadu visi uzņēmumi, it īpaši lielie, bilances vēl nav iesnieguši, un tas nozīmē, ka kopējās investīcijas tieši P&A būs lielākas par nepilniem 13 milj. eiro. Tomēr SIA Lursoft dati rāda, ka mazie un vidējie uzņēmumi vismaz pērn nav atspoguļojuši un varbūt arī nav veikuši ieguldījumus P&A un nav centušies šādiem tēriņiem izmantot koeficienu 3 un samazināt ar peļņas nodokli apliekamo ienākumu apmēru. Izskan arī viedoklis, ka seši mēneši tomēr ir bijis pārāk īss laiks, lai varētu spriest par šīs nodokļa atlaides efektivitāti, ja bieži vien tiek izmantota nogaidīšanas taktika, proti – paskatīsimies, kā sokas pionieriem, kuri veic ieguldījumus P&A un arī piemēro šo atlaidi, vai ir kādas domstarpības vai jautājumi no nodokļu administrācijas.

«Kaut arī šobrīd vēl nav pieejami lielo uzņēmumu 2014. gada pārskati, no iesniegtajiem (gandrīz 85 000 uzņēmumu gada pārskatiem) redzams, ka P&A izmaksas bilancē iekļāvuši tikai 302 uzņēmumi,» pētījuma datus komentē SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa. Visticamāk, uzņēmumu, kuri pērn investējuši līdzekļus pētniecībai un uzņēmuma attīstībai, ir ievērojami vairāk, tomēr gada pārskatā šo pozīciju, kā redzams no apkopotās statistikas, uzņēmumi norāda ļoti reti. «Prakse rāda, ka vairākumā gadījumu šos tēriņus uzņēmumi iekļauj citos izmaksu posteņos, piemēram, ražošanas izmaksās. Līdz ar to šobrīd apkopotā informācija no uzņēmumu gada pārskatiem nedod iespēju izdarīt adekvātus secinājumus par to, vai pērn pieņemtās izmaiņas normatīvajos aktos ir sekmējušas uzņēmumu pievēršanos P&A. Tāpat no šī brīža statistikas par iepriekšējiem gadiem nevaram gūt pilnīgu priekšstatu par to, vai uzņēmumu ieguldītās investīcijas pētniecībai un attīstībai uzlabo to finanšu rādītājus,» iemeslus izskaidro D. Kiopa.

«Vidēji katrā uzņēmumā, kas novirzījis līdzekļus pētniecībai un attīstībai, pagājušajā gadā strādājuši trīs darbinieki, savukārt astoņos uzņēmumos darbinieku skaits 2014. gadā pārsniedzis pat 100 strādājošo,» norāda D. Kiopa. Lursoft pētījums rāda, ka starp uzņēmumiem, kuri pērn P&A veltījuši lielākos līdzekļus, atrodami visdažādāko jomu uzņēmumi, tostarp gan ūdensapgādes uzņēmums, gan medicīnas iestāde, pētījumu un eksperimentālo izstrāžu veicējs dabaszinātnēs un inženierzinātnēs, naftas produktu pārkraušanas uzņēmumi u.c. «Pašlaik vēl ir pāragri vērtēt tikai pērnvasar ieviestās peļņas nodokļa atlaides izmantošanu ar koeficientu 3,» uzsver SIA Deloitte Latvia nodokļu eksperts Kaspars Rumba. Ne viņš, ne arī uzņēmēji nenoliedz, ka ir uzstādīts sava veida «siets», kuram gan vajadzētu «atsijāt» blēžus, taču risks strīdam ar nodokļu administrāciju, kā arī šīs atlaides ieguvuma samērojamība ar tā pareizas grāmatvedības izmaksām varētu būt galvenie šķēršļi tās plašākai izmantošanai. Biznesam ne pārāk patīkams nosacījums ir tas, ka uzņēmumi nodokļu atlaidi var saņemt tikai pēc gada. «Jāņem vērā, ka Latvijā ieviestā sistēma ir viena no dāsnākajām pasaules mērogā, tādējādi sagaidāms, ka tās popularitāte pieaugs,» uzskata K. Rumba. Tāpēc objektīvu izvērtējumu, visticamāk, varēs sniegt tikai, sākot ar 2018. gadu.


Plašāk lasiet rakstā Pētniecībā un attīstībā ieguldījumus uzrāda tikai
 daži simti
 otrdienas, 19. maija, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra