Valdību veidojošā koalīcija, nesadzirdot uzņēmēju iebildumus, atrod papildu līdzekļus teju vai 100 milj. eiro apmērā.

Tas panākts, piedāvājot atteikties no atvieglojumiem, ieviešot jaunus un palielinot esošos nodokļus.

Skarbi valdību veidojošo politiķu un pašas valdības lemto un skatīto vērtē uzņēmēji. Šāda rīcība tiek uztverta kā necieņa pret iepriekš dotajiem solījumiem par prognozējamu nodokļu politiku, kas Latviju tikai padarīs vēl mazāk pievilcīgu potenciālo investoru acīs. Biznesa viedoklis par to, kur un kā ņemt valsts makā papildu naudu, gan atšķiras, jo daļa uzskata, ka to var iegūt, palielinot azartspēļu un alkohola nodokļa likmes, kā arī apkarojot ēnu ekonomiku.

«Šobrīd mēs redzam, ka valdība netur divus ļoti būtiskus solījumus ar nozīmīgu ietekmi uz legālā sektora uzņēmumu konkurētspēju, - tie ir darba nodokļi un plānotais obligātās iepirkuma komponentes (OIK) pieaugums. Acīmredzot valdība pilnībā neizprot riskus, kādus līdz ar to rada ekonomikai kopumā,» situāciju komentē LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Savukārt LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers uzsver, ka ar valdību un Finanšu ministriju apspriežot nākamā gada budžetu, redzam, ka piedāvātās izmaiņas nodokļu sistēmā bremzēs reālu darba samaksas un valsts ieņēmumu pieaugumu. «Šķiet, valdība ir aizmirsusi, ka arī tā ir darba devējs ļoti daudziem darbiniekiem. Mēs gaidījām jau pieņemto lēmumu īstenošanu darbaspēka nodokļu samazināšanā, taču tā vietā valdība vēlas atņemt ienākumus labāk atalgotajiem darbiniekiem, bet principiāli neskar kapitālu, tādējādi stiprinot jau tā augstās ēnu ekonomikas potenciālu,» tā P. Krīgers. Sociālie partneri norāda, ka nākamā gada budžeta piedāvājums liek domāt, ka turpmāk algu pieaugums Latvijā būtiski sabremzēsies, pieaugs ēnu ekonomika, kurā strādājošie baudīs lielākas priekšrocības nekā legālajā uzņēmējdarbībā strādājošie, kā arī samazināsies investīcijas, vēl vairāk mazinot jaunu, labi apmaksātu darba vietu rašanos. Šāda ekonomikas attīstība radīs sekas, ka, mazinoties nodokļus maksājošo darba vietu skaitam, pasliktināsies arī nākotnes pensionāru izredzes un esošo pensiju potenciālais pieaugums. Sociālie partneri uzskata, ka valdībai jātur dotie solījumi un jāpārvirza nodokļu slogs no darbaspēka uz patēriņu un kapitālu.

Nākamā gada budžeta ietvaros sākušās asas diskusijas arī par to, kā noturēt OIK pašreizējā 26,79 eiro/MWh līmenī. Tā kā Finanšu ministrijas pozīcija ir kategoriski pret to, ka OIK iespējamais pieaugums tiktu segts no valsts budžeta līdzekļiem, uzvirmojušas diskusijas par Subsidētā elektroenerģijas nodokļa (SEN) likmju celšanu. SEN tika ieviests 2014. gada sākumā un ar 5- 15% lielām likmēm uzlikts tiem uzņēmumiem, kas pārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma (OI) ietvaros. Par SEN likmju pacelšanu izskanējušas vairākas versijas, no kurām viena paredz SEN likmes pacelšanu līdz 25% visiem subsidētās elektroenerģijas ražotājiem, bet cita - līdz 10% nākamgad, līdz 15% - 2017. gadā un līdz 22% 2018. gadā. 31. augusta ārkārtas valdības sēdē konkrēts lēmums vēl netika pieņemts, taču jautājuma aktualitāte saglabāsies. «Mūsu pozīcija ir tāda, ka jautājumu varētu risināt ar a/s Latvenergo izstāšanos no obligātā iepirkuma atbalsta sistēmas, jo tieši Latvenergo saņem aptuveni trešdaļu no visiem OI maksājumiem. Ja valsts pieļāva kļūdas, izlemjot par subsīdiju apjomu, tad lai pati caur savu uzņēmumu arī par to maksā, nevis uzliek vēl papildu nodokļa slogu privātajiem komersantiem,» DB sacīja Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe. Viņš norādīja: ja tiks vēl vairāk pacelts SEN, tad tas var celt gan siltumenerģijas tarifus, gan radīt vēl papildu problēmas Krievijas krī zes skartajiem lauksaimniekiem, kam zemo piena cenu dēļ biogāzes bizness ļauj izdzīvot.

Visu rakstu lasiet otrdienas, 1. septembra, laikrakstā Dienas Bizness! 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra