Finanses

Diskusijas par savstarpējo aizdevumu pakalpojumu likumu turpināsies

Žanete Hāka, 28.09.2016

Jaunākais izdevums

Trešdien notika pirmā Finanšu ministrijas un nozares dalībnieku sanāksme par likumprojektu Savstarpējo aizdevumu pakalpojumu likums, informē FM pārstāvis Aleksis Jarockis.

Diskusijā tika panākta vienota izpratne par to, ka ir nepieciešams pietiekami plašs regulējums, kas aptver gan tādas platformas, kas sniedz aizdevumus tiešā veidā, gan arī tādas platformas, kas darbojas kā starpnieki starp kredītdevējiem un kredītņēmējiem, lai nodrošinātu tirgus attīstības tendencēm atbilstošu regulējumu.

Vienošanās par likuma darbības jomu ir būtisks solis, tomēr vēl ir virkne jautājumu, par kuriem diskusijas ir turpināmas, jo īpaši attiecībā uz konkrētiem mehānismiem, kas ļautu mazināt ar platformu darbību saistītos riskus, kā arī investoru aizsardzību un informētību.

Līdz ar to Finanšu ministrija sadarbībā ar kompetentajām institūcijām un nozares pārstāvjiem turpinās aktīvu darbu pie projekta, lai tuvāko mēnešu laikā to varētu izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē, informē FM pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Buks: Nebanku finanšu pakalpojumu sniedzēji ir banku konkurenti, bet to attīstība atkarīga no uzraudzības prasībām

LETA, Žanete Hāka, 18.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku finanšu pakalpojumu sniedzēji zināmā mērā ir konkurenti banku sektoram, bet abus segmentus nevar strikti salīdzināt, jo nav vienots regulējums, sacīja Nordea Bank Latvijas filiāles vadītājs Jānis Buks.

Viņš vērsa uzmanību, ka, piemēram, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nav prasību par politiski nozīmīgu personu identificēšanu un to darījumu uzraudzību, tiem nav «zini savu klientu» anketu. Savukārt īstermiņa aizdevējus uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, nevis Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). «Līdz ar to dzīvojam dažādās pasaulēs,» sacīja bankas vadītājs.

Savukārt FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza paskaidroja, ka maksājumu un e-naudas iestādēm ir līdzvērtīgas prasības naudas atmazgāšanas jomā kā bankām. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums attiecas ne tikai uz bankām, bet arī uz maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, maksājumu iestādēm, e-naudas iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām ir pienākums pilnībā nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma prasību, tajā skaitā likumā noteiktajos gadījumos klientu identificēšanas, izpētes un uzraudzības, izpildi. Minēto likuma prasību izpilde nozīmē, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem likumā noteiktajos gadījumos ir jānoskaidro, vai klients atbilst politiski nozīmīgas personas, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļa vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītas personas statusam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ieviešot nelabvēlīgu regulējumu, aizdevumu platformas no Latvijas var aiziet

Žanete Hāka, 28.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Latvijā tiek izstrādāts Savstarpējo aizdevumu pakalpojumu likums, taču sākotnējā redakcijā ir iekļauti vairāki punkti, kas ierobežos šo kompāniju darbību un var veicināt to aiziešanu no tirgus, norāda Twino vadītājs Jevgeņijs Kazaņins.

Ja šie nosacījumi tiks iekļauti regulējuma gala versijā, tas liks kompānijām pārvietot savu darbību uz Igauniju.

Viņš uzsver, ka ka Finanšu ministrijai patlaban ir iespēja izveidot saprātīgu likumu, kas veicinātu ne tikai platformu attīstību Latvijā, bet arī piesaistītu platformas no citām valstīm, ja nosacījumi būs labvēlīgi. Ņemot vērā situāciju ar Brexit, Latvijai ir iespēja piesaistīt kompānijas no Lielbritānijas un kļūt par šo platformu centru, uzsver Twino vadītājs.

Lai gan alternatīvo finanšu joma vēl ir samērā jauna, straujie izaugsmes tempi apliecina, ka tā ir kļuvusi par vērā ņemamu spēlētāju finanšu nozarē. Septembrī publiskotajā Kembridžas Universitātes Biznesa skolas Alternatīvo finanšu centra ziņojumā1 norādīts, ka 2015. gadā kontinentālās Eiropas alternatīvo finanšu tirgus sasniedza 1 miljarda eiro apgrozījumu jeb, salīdzinot ar 2014. gadu, piedzīvoja 72% izaugsmi. Lielākais šī tirgus segments ir savstarpējo aizdevumu pakalpojumi ar pērnā gada apgrozījumu – 578 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mintos pozitīvi vērtē pirmās sarunas ar FM par savstarpējo aizdevumu pakalpojumu sniedzēju regulējumu

Žanete Hāka, 29.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzinīgi vērtējam Finanšu ministrijas uzsākto darbu pie savstarpējo aizdevumu pakalpojumu sniedzēju regulējuma izstrādes, uzsver savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte.

«Mēs redzam, ka ministrijas darbinieki patiesi vēlas izstrādāt likumprojektu, kas būtu arī praktiski piemērojams dzīvē. Tas ir pozitīvs signāls visiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem – valsts parāda, ka ir gatava strādāt kopsolī ar uzņēmumiem, lai veidotu labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi ārpus banku finanšu pakalpojumu tirgus dalībniekiem, padarot finansējumu pieejamāku gan maziem un vidējiem uzņēmumiem, gan privātpersonām,» viņš piebilst.

«Vienlaikus, ir svarīgi uzsvērt, ka likumprojekts ir pašā izstrādes sākumstadijā un vēl liels darbs veicams pirms tā skatīšanas Ministru kabinetā un Saeimā. Esam gandarīti, ka ir panākta konceptuāla vienošanās par to, ka likumam ir jābūt pietiekami plašam, lai aptvertu visus savstarpējo aizdevumu modeļus. Esam pārliecināti, ka Latvija, pieņemot konkurētspējīgu likumu, var iezīmēt savu vietu Eiropas kartē kā valsts, kas draudzīga finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem,» skaidro M. Šulte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politikas veidotāji un Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) vēl nespēj vienoties par kopfinansēšanas regulējuma tālāku virzību.

Pirmdien Ministru kabineta komiteja skatīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto Kopfinansējuma pakalpojuma likumprojektu, kas paredz attīstīt finanšu un kapitāla tirgū savstarpējo aizdevumu pakalpojumus. Tomēr pēc politikas veidotāju un nozares pārstāvju diskusijām likumprojekta tālāka virzība tika atlikta.

Tiesiskā regulējuma mērķis ir attīstīt finanšu un kapitāla tirgū savstarpējo aizdevumu pakalpojumus. Šī mērķa ietvaros plānots noteikt kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēja darbības principus, atbildību, licencēšanas un uzraudzības kārtību, ieguldītāju un aizdevumu saņēmēju interešu aizsardzības pasākumus.

Likumprojekts neparedz cesiju darījumu publisku piedāvāšanu un realizēšanu, proti, komercdarbības modeli, kas ietver arī vietni cedentu un cesionāru savešanai kopā. Nosakot, ka kopfinansējuma pakalpojumu sniegšana tiek realizēta bez prasījumu cesijas, būtiski tiek samazināti kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēja darbības riski. Paredzēts, ka likumprojektā ietvertais darbības modelis aizstās pašreizējo praksi kādu piekopj komersanti, kuri sevi definējuši, kā kopfinansējuma platformas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Latvijas alternatīvo finanšu pakalpojumu nozare 18 mēnešus pēc normatīvā regulējuma pārmaiņām

Gvido Endlers, 4finance Latvia izpilddirektors, 09.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izmaiņas ir ievērojami ietekmējušas finanšu nozari un patērētājus. Likuma grozījumi ir mainījuši pakalpojumu vidi, likuši mainīties nozares uzņēmumiem, radījuši jaunas iespējas, mudinājuši izglītoties.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi un ko tie nosaka

Kopš 2016. gada 1. janvāra Latvijā ir spēkā Patērētāju tiesību aizsardzības likums redakcijā (izdarīti grozījumi ar 28.05.2015. likumu Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā), kas nosaka būtiskus kredīta kopējo izmaksu ierobežojumus tiem uzņēmumiem, kas saņēmuši licenci patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Starp šiem uzņēmumiem līderis Latvijā ir AS “4finance” (4finance).

Latvijā ir noteiktas kredīta izmaksas un noteikts, kādas kopējās izmaksas ir patērētāja interesēm neatbilstošas. Vienlaikus noteikti citi kredīta līguma izmaksu ierobežojumi – ja aizdevuma atmaksas termiņš nepārsniedz 90 dienas, maksimālā kredītsaistību izpildes summa nevar pārsniegt paša kredīta summu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestrēgusi Kopfinansējumu pakalpojumu likumprojekta tālāka virzība, un tirgus dalībnieki uzsver, ka tā esošā redakcija zaudējusi sākotnējo nozīmi, turklāt pastāv vairākas domstarpības par likuma veidošanu starp kompānijām un valsts institūcijām, kā rezultātā Latvija platformām kļūst nepievilcīga, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Dažu gadu laikā kopfinansējuma tirgus Latvijā ir audzis ievērojami, taču regulējums netiek līdzi izaugsmei. Sākotnējā valsts institūciju aktivitāte Kopfinansējumu pakalpojumu likumprojekta izstrādē bija liela, bet šobrīd tā bremzējas, kas atbaidījis daļu tirgus spēlētāju. Kā liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) apkopotie dati, šā gada pirmajā ceturksnī caur Latvijas savstarpējo aizdevumu platformām finansēti aizdevumi 201 miljona eiro apmērā. Ja salīdzina ar 2017. gada attiecīgo periodu, kad Latvijas platformās tika investēti 96 miljoni eiro, investēto līdzekļu apjoms ir dubultojies. Savukārt, salīdzinot pirmā ceturkšņa datus ar 2017. gada ceturto ceturksni, kad Latvijas savstarpējo aizdevumu platformās tika investēti 155 miljoni eiro, pieaugums vērojams 30% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ministrs: Lietuva vēlas kļūt par Baltijas un Ziemeļvalstu finanšu tehnoloģiju līderi

LETA, 10.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva, kur ir labvēlīgi apstākļi inovatīvu finanšu pakalpojumu attīstībai, vēlas kļūt par finanšu tehnoloģiju līderi Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā, paziņojis Lietuvas finanšu ministrs Viļus Šapoka.

Šapoka šādu valsts nodomu pirmdien plāno prezentēt Londonā notiekošajā starptautiskajā finanšu tehnoloģiju konferencē Innovate Finance Global Summit.

Mēs uzņemamies atbildību un vadību pār iespējām. Es skaidri pasaku - mēs cenšamies kļūt par finanšu tehnoloģiju reģionālo līderi, paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem norādīja Šapoka.

Viņš klāstīja, ka Lietuva pēdējo gadu laikā ir radījusi labu pamatu finanšu tehnoloģiju sektoram, kā arī vēlas vēl vairāk uzlabot apstākļus inovatīvajai uzņēmējdarbībai. Lietuvā ir labvēlīga infrastruktūra, programmas finanšu institūciju inovatīvas darbības veicināšanai, maksājunu un elektroniskās naudas licences izsniedzot uz trim mēnešiem. Tāpat ir pieņemts likums par tā dēvēto pūļa finansēšanu, un ir legalizēta savstarpējo aizdevumu platformu darbība. Valdība arī ir pavērusi plašākas iespējas attālinātai klientu identifikācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru