Šonedēļ saistībā ar marta sākumā atklāto naudas atmazgāšanas shēmu Finanšu policija veikusi deviņas kratīšanas Daugavpilī.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas (FP) pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja Ļubova Švecova Db sacīja, ka Daugavpilī veiktas deviņas kratīšanas ar trīs uzņēmumiem saistītos birojos un telpās. Viņa apstiprināja, ka dokumenti, datori un citi pierādījumi izņemti arī vismaz vienā Dittongrupas uzņēmumā, neprecizējot kurā. Jaunas aizturēšanas pagaidām gan nav veiktas. VID Komunikāciju daļā Db apstiprināja, ka viena no uzņēmumiem adrese ir Daugavpilī, Lāčplēša ielā 10. Šajā ēkā atrodas vairākas Daugavpils uzņēmējiem un Db veidotā 800 miljonāru saraksta dalībniekiem, Vladislavam Drīksnem un Eduardam Zavadskim, piederošas kompānijas. Db rīcībā esošā informācija liecina, ka VID Finanšu policijas pārvalde (FPP) kratīšanu veikusi SIA Latgalesjumts. Daugavpils uzņēmumi bijuši iesaistīti marta sākumā atklātajā nodokļu izkrāpšanas un naudas atmazgāšanas shēmā. Šajā tīklā pērnā gada pēdējo četru mēnešu laikā apgrozīti ap 6,5 milj. Ls un tā sastāvējusi no uzņēmumiem visā Latvijā.

Ņemot vērā makroekonomiskos un finanšu sektora rādītājus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēmusi atstāt bez izmaiņām pretcikliskās kapitāla rezerves (PKR) normu riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas iekšzemes klientiem, nosakot to 0% apmērā.

FKTK lems par nepieciešamību noteikt PKR normu apmērā virs 0%, ja Latvijas finanšu sektorā tiks novērots būtisks ciklisko sistēmisko risku pieaugums.Noteikto PKR normu kredītiestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves aprēķinā izmantos no 2019. gada 1.maija līdz 31. jūlijam.

Sākot ar 2015. gadu, FKTK reizi ceturksnī nosaka un publisko PKR normu darījumiem ar Latvijas iekšzemes klientiem, ko 12 mēnešus pēc noteikšanas jāsāk izmantot Latvijas un ārvalstu bankām, bet noteiktos gadījumos arī ieguldījumu brokeru sabiedrībām, veicot kredītiestādei specifiskās PKR normas aprēķinu.

PKR ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes ekonomiskās izaugsmes laikā uzkrāj pietiekamu kapitāla bāzi, lai varētu absorbēt zaudējumus lejupslīdes laikā – tā kalpos kā sava veida «drošības spilvens» kredītiestādēm, lai tās būtu spējīgas turpināt kreditēšanu arī nelabvēlīgos ekonomiskos apstākļos.

Ņemot vērā makroekonomiskos un finanšu sektora rādītājus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēmusi atstāt bez izmaiņām pretcikliskās kapitāla rezerves (PKR) normu riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas iekšzemes klientiem, nosakot to 0% apmērā, informē FKTK.

FKTK lems par nepieciešamību noteikt PKR normu apmērā virs 0%, ja Latvijas finanšu sektorā tiks novērots būtisks ciklisko sistēmisko risku pieaugums.

Noteikto PKR normu kredītiestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves aprēķinā izmantos no 2018. gada 1.novembra.

Sākot ar 2015. gadu, FKTK reizi ceturksnī nosaka un publisko PKR normu darījumiem ar Latvijas iekšzemes klientiem, ko 12 mēnešus pēc noteikšanas jāsāk izmantot Latvijas un ārvalstu bankām, bet noteiktos gadījumos arī ieguldījumu brokeru sabiedrībām, veicot kredītiestādei specifiskās PKR normas aprēķinu. PKR ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes ekonomiskās izaugsmes laikā uzkrāj pietiekamu kapitāla bāzi, lai varētu absorbēt zaudējumus lejupslīdes laikā – tā kalpos kā sava veida «drošības spilvens» kredītiestādēm, lai tās būtu spējīgas turpināt kreditēšanu arī nelabvēlīgos ekonomiskos apstākļos.

Ņemot vērā makroekonomiskos un finanšu sektora rādītājus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēmusi atstāt bez izmaiņām pretcikliskās kapitāla rezerves (PKR) normu riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas iekšzemes klientiem, nosakot to 0% apmērā.

FKTK lems par nepieciešamību noteikt PKR normu apmērā virs 0%, ja Latvijas finanšu sektorā tiks novērots būtisks ciklisko sistēmisko risku pieaugums.Noteikto PKR normu kredītiestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves aprēķinā izmantos no 2019. gada 1.februāra līdz 30. aprīlim. Sākot ar 2015. gadu, FKTK reizi ceturksnī nosaka un publisko PKR normu darījumiem ar Latvijas iekšzemes klientiem, ko 12 mēnešus pēc noteikšanas jāsāk izmantot Latvijas un ārvalstu bankām, bet noteiktos gadījumos arī ieguldījumu brokeru sabiedrībām, veicot kredītiestādei specifiskās PKR normas aprēķinu.

PKR ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes ekonomiskās izaugsmes laikā uzkrāj pietiekamu kapitāla bāzi, lai varētu absorbēt zaudējumus lejupslīdes laikā – tā kalpos kā sava veida «drošības spilvens» kredītiestādēm, lai tās būtu spējīgas turpināt kreditēšanu arī nelabvēlīgos ekonomiskos apstākļos.

Ņemot vērā makroekonomiskos un finanšu sektora rādītājus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēmusi atstāt bez izmaiņām pretcikliskās kapitāla rezerves (PKR) normu riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas iekšzemes klientiem, nosakot to 0% apmērā, informē FKTK.

Noteikto PKR normu kredītiestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves aprēķinā izmantos no 2019. gada 1. novembra. FKTK lems par nepieciešamību noteikt PKR normu apmērā virs 0%, ja Latvijas finanšu sektorā tiks novērots būtisks ciklisko sistēmisko risku pieaugums.

Sākot ar 2015. gadu, FKTK reizi ceturksnī nosaka un publisko PKR normu darījumiem ar Latvijas iekšzemes klientiem, ko 12 mēnešus pēc noteikšanas jāsāk izmantot Latvijas un ārvalstu bankām, bet noteiktos gadījumos arī ieguldījumu brokeru sabiedrībām, veicot kredītiestādei specifiskās PKR normas aprēķinu. PKR ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes ekonomiskās izaugsmes laikā uzkrāj pietiekamu kapitāla bāzi, lai varētu absorbēt zaudējumus lejupslīdes laikā – tā kalpos kā sava veida «drošības spilvens» kredītiestādēm, lai tās būtu spējīgas turpināt kreditēšanu arī nelabvēlīgos ekonomiskos apstākļos.

Ņemot vērā, makroekonomiskos un finanšu sektora rādītājus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēma atstāt bez izmaiņām pretcikliskās kapitāla rezerves (PKR) normu riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas rezidentiem, nosakot to 0% apmērā, informē FKTK.

Šo normu kredītiestādēm specifiskās PKR normas aprēķinā būs jāsāk izmantot no 2017. gada 1. novembra un tā būs spēkā līdz 2018. gada 1. februārim. Nākamo divu gadu laikā nepieciešamība paaugstināt PKR normu nav paredzēta. Tā kā norma noteikta 0% apmērā, papildu kapitāla rezerves darījumiem ar Latvijas rezidentiem bankām nebūs jāveido.

Sākot ar 2015. gadu, FKTK reizi ceturksnī nosaka un publisko PKR normu darījumiem ar Latvijas rezidentiem, ko 12 mēnešus pēc noteikšanas jāsāk izmantot Latvijas un ārvalstu bankām, bet noteiktos gadījumos arī ieguldījumu brokeru sabiedrībām, veicot kredītiestādei specifiskās PKR normas aprēķinu. PKR ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes ekonomiskās izaugsmes laikā uzkrāj pietiekamu kapitāla bāzi, lai varētu absorbēt zaudējumus lejupslīdes laikā – tā kalpos kā sava veida “drošības spilvens” kredītiestādēm, lai tās būtu spējīgas turpināt kreditēšanu arī nelabvēlīgos ekonomiskos apstākļos.

Ņemot vērā makroekonomiskos un finanšu sektora rādītājus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēmusi atstāt bez izmaiņām pretcikliskās kapitāla rezerves (PKR) normu riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas rezidentiem, nosakot to 0% apmērā, informē FKTK.

PKR norma darījumiem ar Latvijas rezidentiem no 2018. gada 1. februāra līdz 2018. gada 30. aprīlim tiek noteikta 0% apmērā. Nākamo divu gadu laikā nepieciešamība paaugstināt PKR normu nav paredzama.

Sākot ar 2015. gadu, FKTK reizi ceturksnī nosaka un publisko PKR normu darījumiem ar Latvijas rezidentiem, ko 12 mēnešus pēc noteikšanas jāsāk izmantot Latvijas un ārvalstu bankām, bet noteiktos gadījumos arī ieguldījumu brokeru sabiedrībām, veicot kredītiestādei specifiskās PKR normas aprēķinu. PKR ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes ekonomiskās izaugsmes laikā uzkrāj pietiekamu kapitāla bāzi, lai varētu absorbēt zaudējumus lejupslīdes laikā – tā kalpos kā sava veida “drošības spilvens” kredītiestādēm, lai tās būtu spējīgas turpināt kreditēšanu arī nelabvēlīgos ekonomiskos apstākļos.

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca (Ditton PĶR) 2009.gadā paredz ražošanas apjomu samazinājumu par 9-15% sakarā ar pasaules ekonomisko krīzi, īpaši automobīļu rūpniecībā.

Tādu prognozi uzņēmums sniedzis Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijai, liecina Ditton PĶR paziņojums Rīgas Fondu biržā. Šogad uzņēmuma ražošanas apjoms plānots par 7.86-7.9 milj. Ls, no kuriem 98.7% paredzēts eksportēt. Db jau rakstīja, ka Ditton PĶR šī gada otrajā pusē atlaiž 58 darbiniekus, atsaucoties uz Nodarbinātības valsts aģentūras Daugavpils filiālē iegūto informāciju. Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociāciju uzņēmums informējis, ka darbinieki tiks atlaisti proporcionāli ražošanas apjomu izmaiņām.

Uzņēmums norāda, ka sakarā ar nopietnu ekonomisko kritumu visās ražošanas nozarēs, ievērojamu kritumu reālajā biznesa sfērā, konkrēti automobīļu rūpniecībā, Ditton PĶR biznesa attīstību esot iespējams prognozēt, ņemot vērā divus būtiskus apstākļus. Kā viens no tiem tiek nosauktas būtiskas investīcijas ražošanas modernizācijā un energotaupības tehnoloģijās. Savukārt otrs apstāklis ir preferences no valsts puses attiecībā uz:

Ņemot vērā, ka makroekonomiskā un finanšu sektora situācija ir stabila un pašreizējie kreditēšanas izaugsmes tempi liecina, ka pārmērīgas kreditēšanas risks ir zems, šodien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēma atstāt bez izmaiņām pretcikliskās kapitāla rezerves (PKR) normu, nosakot to 0% apmērā, informē FKTK.

Šo normu kredītiestādēm specifiskās PKR normas aprēķinā būs jāsāk izmantot no 2017. gada 1. maija, bet tā kā norma noteikta 0% apmērā, papildu kapitāla rezerves darījumiem ar Latvijas rezidentiem bankām nebūs jāveido.

Sākot ar 2015. gadu, FKTK reizi ceturksnī nosaka un publisko PKR normu darījumiem ar Latvijas rezidentiem, ko 12 mēnešus pēc noteikšanas jāsāk izmantot Latvijas un ārvalstu bankām, bet noteiktos gadījumos arī ieguldījumu brokeru sabiedrībām, veicot kredītiestādei specifiskās PKR normas aprēķinu. PKR ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes ekonomiskās izaugsmes laikā uzkrāj pietiekamu kapitāla bāzi, lai varētu absorbēt zaudējumus lejupslīdes laikā – tā kalpos kā sava veida “drošības spilvens” kredītiestādēm, lai tās būtu spējīgas turpināt kreditēšanu arī nelabvēlīgos ekonomiskos apstākļos.

Ņemot vērā, ka kopējā makroekonomiskā un finanšu sektora situācija ir stabila un pašreizējie kreditēšanas izaugsmes tempi liecina, ka pārmērīgas kreditēšanas risks ir zems, šodien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēma atstāt bez izmaiņām pretcikliskās kapitāla rezerves (PKR) normu, nosakot to 0% apmērā.

Kā informē FKTK, šo normu kredītiestādēm specifiskās PKR normas aprēķinā būs jāsāk izmantot no 2016. gada 1. maija, bet tā kā norma noteikta 0% apmērā, papildu kapitāla rezerves prasība darījumiem ar Latvijas rezidentiem bankām nebūs nepieciešama.

Sākot ar šo gadu, FKTK reizi ceturksnī nosaka un publisko PKR normu darījumiem ar Latvijas rezidentiem, ko 12 mēnešus pēc noteikšanas sāks izmantot Latvijas un ārvalstu bankas, bet noteiktos gadījumos arī ieguldījumu brokeru sabiedrības, veicot kredītiestādei specifiskās PKR normas aprēķinu. PKR ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes ekonomiskās izaugsmes laikā uzkrāj pietiekamu kapitāla bāzi, lai varētu absorbēt zaudējumus lejupslīdes laikā – tā kalpos kā sava veida drošības spilvens kredītiestādēm, lai tās būtu spējīgas turpināt kreditēšanu arī nelabvēlīgos ekonomiskos apstākļos.

Ņemot vērā, ka makroekonomiskā un finanšu sektora situācija ir stabila un pašreizējie kreditēšanas izaugsmes tempi liecina, ka pārmērīgas kreditēšanas risks ir zems, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēma atstāt bez izmaiņām pretcikliskās kapitāla rezerves (PKR) normu, nosakot to 0% apmērā, informē FKTK.

Šo normu kredītiestādēm specifiskās PKR normas aprēķinā būs jāsāk izmantot no 2016. gada 1. novembra, bet tā kā norma noteikta 0% apmērā, papildu kapitāla rezerves darījumiem ar Latvijas rezidentiem bankām nebūs jāveido.

Jau ziņots, ka, sākot ar šo gadu, FKTK reizi ceturksnī nosaka un publisko PKR normu darījumiem ar Latvijas rezidentiem, ko 12 mēnešus pēc noteikšanas sāks izmantot Latvijas un ārvalstu bankas, bet noteiktos gadījumos arī ieguldījumu brokeru sabiedrības, veicot kredītiestādei specifiskās PKR normas aprēķinu.

PKR ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes ekonomiskās izaugsmes laikā uzkrāj pietiekamu kapitāla bāzi, lai varētu absorbēt zaudējumus lejupslīdes laikā – tā kalpos kā sava veida drošības spilvens kredītiestādēm, lai tās būtu spējīgas turpināt kreditēšanu arī nelabvēlīgos ekonomiskos apstākļos.

Ņemot vērā makroekonomiskos un finanšu sektora rādītājus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēmusi atstāt bez izmaiņām pretcikliskās kapitāla rezerves (PKR) normu riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas iekšzemes klientiem, nosakot to 0% apmērā, informē FKTK.

Noteikto PKR normu kredītiestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves aprēķinā izmantos no 2018. gada 1.maija.

Sākot ar 2015. gadu, FKTK reizi ceturksnī nosaka un publisko PKR normu darījumiem ar Latvijas iekšzemes klientiem, ko 12 mēnešus pēc noteikšanas jāsāk izmantot Latvijas un ārvalstu bankām, bet noteiktos gadījumos arī ieguldījumu brokeru sabiedrībām, veicot kredītiestādei specifiskās PKR normas aprēķinu. PKR ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes ekonomiskās izaugsmes laikā uzkrāj pietiekamu kapitāla bāzi, lai varētu absorbēt zaudējumus lejupslīdes laikā – tā kalpos kā sava veida drošības spilvens kredītiestādēm, lai tās būtu spējīgas turpināt kreditēšanu arī nelabvēlīgos ekonomiskos apstākļos.

Ņemot vērā, ka makroekonomiskā un finanšu sektora situācija ir stabila un pašreizējie kreditēšanas izaugsmes tempi liecina, ka pārmērīgas kreditēšanas risks ir zems, šodien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēma atstāt bez izmaiņām pretcikliskās kapitāla rezerves (PKR) normu, nosakot to 0% apmērā, informē FKTK.

Šo normu kredītiestādēm specifiskās PKR normas aprēķinā būs jāsāk izmantot no 2017. gada 1. februāra, bet tā kā norma noteikta 0% apmērā, papildu kapitāla rezerves darījumiem ar Latvijas rezidentiem bankām nebūs jāveido.

Jau ziņots, ka, sākot ar 2015. gadu, FKTK reizi ceturksnī nosaka un publisko PKR normu darījumiem ar Latvijas rezidentiem, ko 12 mēnešus pēc noteikšanas sāks izmantot Latvijas un ārvalstu bankas, bet noteiktos gadījumos arī ieguldījumu brokeru sabiedrības, veicot kredītiestādei specifiskās PKR normas aprēķinu. PKR ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes ekonomiskās izaugsmes laikā uzkrāj pietiekamu kapitāla bāzi, lai varētu absorbēt zaudējumus lejupslīdes laikā – tā kalpos kā sava veida drošības spilvens kredītiestādēm, lai tās būtu spējīgas turpināt kreditēšanu arī nelabvēlīgos ekonomiskos apstākļos.

Savu līdzdalību akciju veidā AS Ditton Pievadķēžu rūpnīca samazinājis viens no tās lielākajiem akcionāriem Vladislavs Drīksne, bet līdzdalību ieguvis jauns akcionārs – Pāvils Samuilovs.

Tādu informāciju uzņēmums sniedzis Rīgas Fondu biržā. V. Drīksnem pašreiz pieder 780 tūkst. AS Ditton Pievadķēžu rūpnīca (Ditton PĶR) akciju jeb 10.54% no uzņēmuma akcijām. Savukārt P.Samuilovs pašreiz ir 700 tūkst. jeb 9.46% uzņēmuma akciju turētājs.

P. Samuilovs iepriekš bijis cita Ditton PĶR akcionāra SIA Berg Invest Holding, kura nosaukums 2008. gada februārī mainīts uz SIA Max Invest Holding, valdes loceklis. Lielākais Ditton PĶR akcionārs pašreiz ir Eduards Zavadskis, kam pieder 20% uzņēmuma akciju. E.Zavadskis ir arī Ditton PĶR valdes priekšsēdētājs.

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca (Ditton PĶR) ārkārtas akcionāru pilnsapulcē lēmusi piešķirt vairākas pilnvaras uzņēmuma valdei un padomei, to skaitā par filiāļu un kopuzņēmumu izveidošanu un par ražošanas reorganizāciju un modernizāciju.

Uzņēmuma publiskotie akcionāru pilnsapulces lēmumi Rīgas Fondu biržā liecina, ka, ņemot vērā pasaules ekonomiskās krīzes procesu attīstību un padziļināšanos, Ditton PĶR akcionāru pilnsapulce uzskatījusi par nepieciešamu piešķirt uzņēmuma valdei un padomei visas nepieciešamās pilnvaras uzņēmuma attīstības pretkrīzes programmu izstrādāšanai. Tāpat pilnvaras valdei un padomei piešķirtas nepieciešamo līgumu un vienošanos noslēgšanai ar valsts un pašvaldības pārvaldes institūcijām un privātpersonām, kā arī ar Eiropas Savienību un trešo valstu subjektiem, tai skaitā, par investīcijām un emisijām, par filiāļu un kopuzņēmumu izveidošanām, par ražošanas reorganizāciju un modernizāciju, par garantijām un finansēšanu. Ditton PĶR akcionāru pilnsapulce arī pozitīvi novērtējusi uzņēmuma valdes un padomes darbību padziļinošās pasaules krīzes apstākļos.

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca (Ditton PĶR) apgrozījums šā gada 9 mēnešos bijis 6.36 milj. Ls, kas ir par 4.8% mazāk kā pērn attiecīgajā laika periodā.

Tā liecina Rīgas Fondu biržā publicētais uzņēmuma finanšu pārskats. Ditton PĶR peļņa bijusi 2.11 milj. Ls, kas saistīta ar neražošanas aktīvu, uzņēmumam piederoša zemes gabala, pārdošanu. Preču produkcija izlaista 6.33 milj. Ls apmērā, kas ir par 8.5% mazāk kā iepriekšējā gada 9 mēnešos.

Finanšu pārskatā uzņēmums ir norādījis, ka 3. ceturksnī ekonomiskās krīzes parādības un pieprasījuma samazināšanās patērētāju tirgos negatīvi ietekmējusi Ditton PĶR gatavās produkcijas tirgus pieprasījuma pazemināšanos un nestabilitāti. Tas esot par pamatu turpmākajām tirgus un tirgus cenu nestabilitātes prognozēm, kuru apstākļos darbojas Ditton PĶR. Dabisks produkcijas cenu pieaugums no vienas puses un pieprasījuma pazemināšanās no otras puses nesniedzot pamatojumu optimistiskām prognozēm attiecībā uz ražošanas apjomu saglabāšanu.

Pērn par 145 % pieaugusi fizisko personu reģistrēto komercķīlu maksimālo prasījumu kopsumma, kamēr juridiskajām personām šī summa augusi tikai par 5.7 %.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem komercķīlu pieteikumiem. «Lai arī pērn turpināja pieaugt pret komercķīlu izsniegto kredītu apjoms, taču tā tempi ir ievērojami mazinājušies līdz 5.7 % - no vairāk nekā 50% (2006.g. - 55,1%, 2005.g. - 60%, 2003.g.- 73,2%) iepriekšējos gados,» skaidro SIA pārstāvis Ainars Brūvelis. Viņš aplūkojot komercķīlu ņēmēju (kreditoru) struktūru, secina, ka izmaiņas nav skārušas visus komercķīlu ņēmējus vienādi - ja juridisko personu izsniegto kredītu pret komercķīlu pieauguma apjoms ir ievērojami mazinājies, tad fizisko personu - pieaudzis par 145,4% (no 26.7 milj. Ls 2006. g. līdz 65.7 milj. Ls - 2007. g.). Kopā 2007. gadā reģistrēta 27 071 komercķīla, kas ir par 20.4 % vairāk nekā 2006. gadā. Kopējā maksimālo prasījumu summa pērn sasniedza 14.45 miljardus Ls. 2008. gada janvārī spēkā bija komercķīlas par kopējo maksimālo prasījumu summu - 26,8 miljardiem Ls. Jāņem vērā: personas reģistrētā komercķīlas maksimālā prasījuma summa nenozīmē, ka persona ir aizņēmusies tik lielu summu, skaidro A. Brūvelis.

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca (Ditton PĶR) apgrozījums šī gada pirmajos 3 mēnešos bijis 2.05 milj. Ls, kas ir par 2.4% vairāk nekā prognozēts, liecina uzņēmuma iesniegtais nerevidētais un nekonsolidētais finanšu pārskats Rīgas Fondu biržā. Uzņēmuma šī gada pārskata perioda faktiskā izpilde ir par 16.2% mazāka par pērnā gada attiecīgo periodu.

Peļņa pirms nodokļiem šajā laika periodā bijusi 1.48 milj. Ls, kas ir par 1.43 milj. Ls vairāk par prognozi sakarā ar neražošanas aktīvu, uzņēmumum piederošā zemes gabala, pārdošanu. Ditton PĶR peļņa pēc nodokļiem ir 1.44 milj. Ls. Finanšu pārskatā norādīts, ka ieņēmumi no pārējās uzņēmuma darbības bijuši 1.24 milj. Ls. Preču produkcijas izlaista par 2.05 milj. Ls, kas ir par 9% mazāk nekā iepriekšējā gada 3 mēnešos. Šogad Ditton PĶR tiek prognozēts 8.7 milj. Ls liels apgrozījums.

Parex Asset Management

Aizvadītajā nedēļā akciju apgrozījums Rīgas Fondu biržas tirdzniecības sistēmā samazinājās līdz 723 tūkstošiem latu (1.03 miljoniem eiro). Biržas kapitalizācijas indekss RIGSE atskaites perioda laikā noslīdēja par 0.04%, līdz 429.00 punktiem.

Lielākais apgrozījums tika fiksēts ar farmācijas uzņēmuma Grindeks akcijām – 236 tūkstoši latu (335 tūkstoši eiro) jeb 33% no kopējā akciju apgrozījuma biržā. Uzņēmuma akcijas cena nedēļas laikā nemainījās, paliekot pie 3.95 latu atzīmes.

Metalurģijas uzņēmums Liepājas metalurgs publicēja 2004. gada neauditēto finanšu pārskatu. Kompānijas apgrozījums, salīdzinot ar 2003. gadu, ir palielinājies par 51%, līdz 146.7 miljoniem latu (210.6 miljoniem eiro). Savukārt uzņēmuma peļņa pieaugusi par 85%, līdz 4.5 miljoniem latu (6.5 miljoniem eiro).

Andis Staģis

Rīgas Fondu biržas vērtspapīru tirgus analītiķis

Aizvadītās nedēļas laikā Olainfarm akcijas piedzīvoja vairākus ievērojamus notikumus. Minēto akciju apgrozījums - 43.85 tūkstoši latu - ierindojās līderpozīcijā starp visvairāk tirgotajām akcijām, aiz sevis atstājot SAF Tehnika un Ditton PĶR akciju apgrozījumus ar attiecīgi 31.97 un 22.21 tūkstoti latu.

Arī lielāko akcijas cenas procentuālo pieaugumu piedzīvoja Olainfarm - iepriekšējās nedēļas pēdējā darījuma cena - 0.76 lati, salīdzinājumā pret pagājušās nedēļas pēdējo cenu - 0.95 lati, ir pieaugusi par 25%. Vēl akciju cenas ievērojami pieauga Grindekam un Ditton PĶR - attiecīgi līdz 2.73 (+13.28%) un 0.35 (+12.9%) latiem.

Tā kā epidemioloģiskā situācija uzlabojas un vakcinācijas kampaņas paātrinās visā Eiropas Savienības (ES), Eiropas Komisija ierosina dalībvalstīm pakāpeniski atvieglot ceļošanas pasākumus, tostarp jo īpaši attiecībā uz ES digitālā "Covid" sertifikāta turētājiem.

Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, EK ir ierosinājusi atjaunināt kopējos kritērijus attiecībā uz riska apgabaliem un ieviest ārkārtas apstākļos izmantojamu procedūru, lai risinātu jautājumu par bažas raisošu vai uzmanību prasošu jaunu vīrusa variantu izplatību. Priekšlikumā ir iekļauti arī īpaši noteikumi attiecībā uz bērniem, lai nodrošinātu ceļojošo ģimeņu vienotību, un standarta derīguma termiņš attiecībā uz testiem.

Galvenie atjauninājumi vienotajā pieejā attiecībā uz ceļošanas pasākumiem ES iekšienē, pamatojoties uz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) publicēto ar krāsu kodiem iezīmēto karti.

Lietā par četru miljonu eiro izkrāpšanu no Eiropas Savienības (ES) fondiem iesaistīti arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieki.

To intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» atklāja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

«Pašlaik daudz nevaru pastāstīt, tādēļ, ka tas ir noticis šodien, un, iespējams, izmeklēšanas interesēs informācija vēl netiek atspoguļota, bet katrā ziņā ir zināms, ka tur ir iesaistīti arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbinieki,» viņš pastāstīja.

Ministrs par šo tēmu ir sazinājies ar LIAA vadītāju Andri Ozolu un tuvākajā laikā plāno ar viņu tikties, lai aprunātos par to, kas īsti ir noticis un, kā vaina un atbildība ir šajā jautājumā.

Atbildīgajiem jārēķinās ar sekām, atzina ministrs. Vaicāts, vai viņš runā arī par politiskām sekām, Nemiro skaidroja, ka politisks lēmums nevar būt pārsteidzīgs. «Mēs noteikti gribam sīkāk saprast lietas apstākļus,» viņš uzsvēra, piebilstot, ka šis notikums ir jauns, tāpēc nav tik daudz informācijas, lai jau varētu runāt par politiskiem lēmumiem.

«Mūsu pieprasītā valsts atbalsta summa sastādīja mazāk par 0,1% no summas, kas novirzīta Parex Banka atbalstam,» norāda Ditton pievadķēžu rūpnīcas vadība, paužot neizpratni par atteikto kredītu izejmateriālu iegādei.

DB publicē Ditton pievadķēžu rūpnīcas vēstuli ieguldītājiem un investoriem:

«Diemžēl, ar VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka lēmumu tika atteikts piešķirt kredīta līdzekļus izjevielu (metāla) iegādei, par ko mēs Jūs iepriekš informējām un kurus plānojām saņemt eksportējošo nozaru valsts atbalsta programmas ietvaros.

Kā iemesls tam norādīts apstāklis, ka AS Ditton pievadķēžu rūpnīca veic komerciālo sadarbību galvenokārt ar Krievijas Federāciju un valsts bankas valsts amatpersonas neredz KF ekonomikas attīstības perspektīvas, konkrēti, mašīnbūvē.

Piekrītiet, ka valstij, kuras ārējā ekonomiskajā apgrozījumā Krievijas Federācija kā partneris sastāda līdz 50%, tamlīdzīgi valsts bankas valsts amatpersonu apgalvojumi ir mazākais dīvaini.

Aizdomās par vairāk nekā 4 miljonu eiro izkrāpšanu un naudas legalizāciju, Valsts policija šodien veic kratīšanas dažādās vietās Latvijā. Ir pieci aizturētie, informēja Valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

Šodien Valsts policija veic vairākas kratīšanas dažādās vietās Latvijas teritorijā iepriekš uzsāktā kriminālprocesa ietvaros pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas un Krimināllikuma 195.panta trešās daļas par iespējamām krāpnieciskām darbībām ar mērķi nepamatoti saņemt naudas līdzekļus no Eiropas Savienības Reģionālā attīstītības fonda, izmantojot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programmas sniegtās iespējas, kā arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Kriminālprocesā šobrīd tiek veiktas procesuālās darbības, tai skaitā vairākas kratīšanas.

Patlaban Valsts policija aizturējusi piecas personas aizdomās par naudas līdzekļu izkrāpšanu un iespējamu tās legalizēšanu vairāk nekā 4 000 000 eiro apmērā.