Salīdzinoši niecīgais Latvijas vērtspapīru tirgus jūtamus ieguvumus no biržu darījuma izjutīs, bet, iespējams, tikai pēc pāris gadiem. Biržām apvienojoties, izveidosies transatlantiska birža ar nosaukumu Nasdaq OMX Group, kuras kopējā kapitalizācija būs 7.1 mljrd. USD. Eksperti OMX biržu grupu vērtē kā atraktīvu partneri par spīti tam, ka tā nav tik liela kā citas Eiropas biržas. Tomēr aptaujātie finanšu eksperti atzīst, ka šādu divu lielu kompāniju apvienošanās nenotiek ātri, tāpēc Baltijas valstu investori un uzņēmumi jūtamas pārmaiņas tuvākajā laikā nenovēros.

"No biržu apvienošanās tūlītējs ieguvums nebūs, bet pēc tam būs lielāks tirgus, lielāks investoru loks, kam būs pieeja informācijai. Tomēr tas nebūs ne gada, ne divu gadu jautājums," tā Parex Asset Management vadītājs Roberts Idelsons, piebilstot, ka apvienošanās nenotiek Baltijas valstu tirgus dēļ, bet vairāk Zviedrijas un citu Skandināvijas valstu dēļ. "Baltijas sektors jau šobrīd ir ļoti maza daļa no OMX, bet apvienošanās gadījumā mēs jaunajā struktūrā būsim pavisam nemanāmi," tā Hansabankas vērtspapīru brokeru nodaļas vadītājs Jānis Ogsts, pamatojot, ka ietekme uz Latvijas akciju tirgu būs relatīvi maza. Nākotnē biržas kompānijas parādīsies vairākos lielāko brokeru ekrānos, termināļos un protams, uzmanība būs lielāka, lielākos apjomos tiks investēta nauda, lēsa

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Kosmētikas ražotājam Madara Cosmetics, kurš šogad plāno izteikt akciju publisko piedāvājumu, varētu sekot vēl kāds uzņēmums, pauda biržas Nasdaq vadītājs Baltijā un Nasdaq CSD valdes priekšsēdētājs Indars Aščuks.

«Baltijā, tostarp arī Latvijā, pašlaik ir vairāki uzņēmumi, kuri plāno nākt uz biržu. Šogad maijā Lietuvā alternatīvajā tirgū First North akcijas sāka kotēt lauksaimniecības tehnikas uzņēmums East West Agro. Kā jau ziņots, Latvijā par ienākšanu biržā ir paziņojis kosmētikas ražotājs Madara Cosmetics. Ir vairāki uzņēmumi, tomēr tas būs viņu ziņā, kad par to publiski paziņot. Arī Igaunijā ir ļoti liela varbūtība, ka vēl šogad biržā ienāks vismaz viens jauns uzņēmums. Turklāt šogad First North sertificēto konsultantu sarakstam pievienojās vēl četri jauni sertificētie konsultanti, kas sniegs pakalpojumus un konsultēs augošus uzņēmumus sagatavošanās procesā ceļā uz alternatīvo tirgu First North,» sacīja Aščuks.

Vien dažas nedēļas pēc jaunās Microsoft operētājsistēmas Windows 8 prezentācijas Windows nodaļas vadītājs Stīvens Sinofskis (Steven Sinofsky), ko daudzi uzlūkoja kā potenciālo Microsoft izpilddirektora pēcteci, pametis kompāniju, liecina kompānijas paziņojums.

Ar operētājsistēmu Windows 8 pašlaik tiek saistīta kompānijas nākotne, un Microsoft nesniedza detalizētus komentārus, kādēļ S. Sinofskis pametis kompāniju. Līdzšinējais Windows nodaļas vadītāju uzņēmumu ir pametis nekavējoties.

«Tās ir šokējošas ziņas. Tas ir liels pārsteigums,» BBC pauda Pacific Crest Securities analītiķis Brendans Bārnikls (Bredan Barnicle), piebilstot, ka daudzi analītiķi S. Sinofski novērtēja kā potenciālo pašreizējā Microsoft izpilddirektora Stīva Balmera (Steve Ballmer) pēcteci.

Microsoft izpilddirektors S. Balmers pauda, ka izmaiņas vadībā tiek veiktas, lai nodrošinātu kompānijas līderpozīcijas savā sektorā. «Produkti un pakalpojumi, ko pēdējo mēnešu laikā piegādājam, iezīmē jaunas ēras sākumu Microsoft,» viņš skaidroja.

Viens no lielākajiem Rīgas Fondu biržas emitentiem - Latvijas kuģniecība - apsver akciju kotāciju Varšavas biržā, jo, iespējams, nevēlas pildīt informācijas atklāšanas prasības.

Varšavas biržas pārstāvis Marcins Prezlovskis (Marcin Przeszłowski) Db informēja, ka Varšavas biržai ar LK notiek sarunas un tā ir saņēmusi vēstuli, kurā biržas pārstāvji aicināti satikties ar uzņēmuma pārstāvjiem, taču patlaban tikšanās datums vēl nav zināms. Oficiāls pieteikums par vēlmi kotēt biržā akcijas nav saņemts, tā M. Prezlovskis. LK paziņojusi Rīgas biržai, ka regulāri interesējas par vērtspapīru tirgus norisēm reģionā. Lai detalizētāk izzinātu vērtspapīru tirgus situāciju, precīzāk izprastu tajā notiekošos procesus un sasaisti ar globālā tirgus aktualitātēm, LK atbildīgie eksperti un speciālisti vēlas mērķtiecīgi iepazīties ar šā tirgus ietekmīgākajām organizācijām un to piedāvātajām iespējām. Patlaban šādi jautājumi minētajā kontekstā LK vadības struktūrās nav skatīti vai pieņemti, teikts LK paziņojumā. LK lielākā akcionāra Ventspils naftas (VN) pārstāve Gundega Vārpa aģentūrai LETA teikusi, ka VN šobrīd neizskata iespēju savas akcijas kotēt citā biržā.

NASDAQ Stock Market, Inc. (NASDAQ®) ir pabeidzis iegādes un apvienošanās darījumu ar OMX AB, tādejādi izveidojot pasaules lielāko biržu - NASDAQ OMX Group, Inc. (NASDAQ OMX grupa), Db.lv informēja Rīgas Fondu biržas Korporatīvo komunikāciju departamenta vadītājs Āris Dreimanis.

NASDAQ OMX grupa darbojas visā pasaulē, tā ir pārstāvēta kā attīstītos, tā arī strauji augošos tirgos. Nasdaq OMX grupas pakalpojumu un produktu klāstā ietilpst dažāda veida vērtspapīru un citu aktīvu tirdzniecība, kapitāla piesaistes iespējas, finanšu pakalpojumi, tirdzniecības un norēķinu tehnoloģijas, tirdzniecības dati, indeksi.

''NASDAQ OMX grupa ir jaunas paaudzes kompānija biržu sektorā. Tā ir unikāla ar spēju klientiem sniegt atbalstu daudzos biznesa līmeņos, piedāvājot tiem tirdzniecības platformas, dažādu finanšu instrumentu tirdzniecībai, kotēšanos biržā, tirdzniecības un norēķinu tehnoloģijas, tirdzniecības datus un citus finanšu produktus un pakalpojumus,'' teica Bobs Greifelds (Bob Greifeld), NASDAQ OMX grupas vadītājs.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Džudo cīņa, Imantā barotas cūkas un paštaisītie garie kokteiļi restorānā Ščecina – raibs bijis uzņēmēja Gunāra Ķirsona ceļš uz labklājību, ko viņam pavēra plaukstošās firmas Lido izveide.

Spriežot pēc Lido zīmola attīstības, jūs savam biznesam esat ielicis tik stabilus pamatus, ka uz tiem var uzcelt augstceltni, varbūt pat debesskrāpi. Kas kurā šīs būves stāvā atrodas?

Šīs būves pamatos ir gribēšana uztaisīt kaut ko labu, kas būtu paliekoša vērtība, nevis ekonomiskie rādītāji. Šajā ziņā esam dīvaiņi un biznesu veidojam tā, lai gūtu gandarījumu no sava darba. Līdzīgi kā cilvēkam, kurš raksta romānu – literāts taču nesāk ar topošās grāmatas pārdošanas aprēķiniem, bet gan domā par to, lai uzrakstītais būtu tīkams lasītājiem.

Un jūs domājat par to, vai ēdīs Lido?

Dienas biznesa un biržas NASDAQ OMX Riga organizētajā vikorīnā pareizi uz visiem sarežģītajiem jautājumiem atbildēja 170 cilvēki, taču izlozes kārtā pie balvas iPad2 tika Anita Putniņa. Apsveicam!

Publicējam arī pareizās atbildes uz jautājumiem:

1) Kas ir NASDAQ OMX?

a) Pirmā elektroniskā birža pasaulē

b) Lielākā biržu grupa pasaulē

c) Biržu grupa, kurā tiek tirgotas NOKIA akcijas

d) Visas atbildes ir pareizas

2) Kurā gadā Latvijā biržā notika pirmā tirdzniecības sesija?

a) 1991

b) 1995

c) 1996

3) Kurā gadā Rīgas Fondu birža oficiāli nomainīja savu nosaukumu uz NASDAQ OMX Riga?

a) 1995

b) 2001

c) 2009

4) Kuru valstu biržas ietilpst vienotajā Baltijas vērtspapīru tirgū?

Pēc iespaidīgā krituma ceturtdien, ASV fondu biržas uzsākušas jauno tirdzniecības dienu ar piesardzīgu optimismu, kuru izraisījušas ziņas par ASV bezdarba līmeņa samazināšanos.

Biržu indekss Dow Jones Industrial average tirdzniecības sesiju sāka ar 1,4% pieaugumu, S&P 500 ar 0,52% un Nasdaq Composite ar 1,08% pieaugumu.

Samazinājies arī Eiropas biržu indeksu kritums - Parīzes biržas indekss CAC 40 piektdienas pēcpusdienā pieauga par 1,12%, Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājis savu kritumu līdz 0,88%, bet Londonas FTSE 100 līdz 0,4%.

Jau vēstīts, ka pasaules biržu indeksi ceturtdien piedzīvoja apjomīgu kritumu, kas atbalsojās visā pasaulē – ievērojami samazinājās biržu indeksi ASV, Eiropā, Āzijā un pat Dienvidāfrikā. Indeksu kritums bija lielākais pēdējo divu gada laikā un lika runāt par finanšu krīzes atgriešanos.

Eiropas biržu indeksi trešdien kritās, valdot neziņai par Breksitu, ASV ekonomikas perspektīvu un citām problēmām, bet ASV biržu indeksi nemainījās, jo biržas bija slēgtas ASV valsts sēru dienā.

Biržu indeksi pirmdien bija pieauguši pēc ASV un Ķīnas vienošanās par pamieru tirdzniecības karā, bet otrdien tie atsāka kristies, kad investori fokusējās uz konkrēta progresa trūkumu ilgtermiņa vienošanās panākšanā.

Eiropas biržu indeksu kritums turpinājās trešdien, kad investori sāka fokusēties arī uz citām problēmām.

ASV svētdien paziņoja, ka uz 90 dienām apturēs no gadumijas paredzēto muitas tarifu paaugstināšanu Ķīnas ražojumiem divsimt miljardu dolāru vērtībā. Savukārt Ķīna piekrita samazināt muitas tarifus no ASV importētajām automašīnām.

«Capital Economics» analītiķi trešdien secināja, ka ASV prezidentam Donaldam Trampam un Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam «šķiet, ir dažāda izpratne, par ko viņi vienojušies», bet «šī vienošanās vismaz radījusi pauzi strīda eskalācijā».

Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr.65.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdus "ceļu satiksmes negadījumu izraisīt (izraisītājs, izraisījušais)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarīt (nodarījušais)" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

izslēgt 3. punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona -- fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;"

izslēgt 9. punktu;

izteikt 11. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kur transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme), neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

Trešdien augstākos līmeņos turpināja doties Baltijas biržu raksturojošie indeksi. Visstraujāko pieaugumu šoreiz uzrādīja Tallinas biržu raksturojošais OMXT indekss – par 2.01 %. Savukārt Viļņas un Rīgas biržu indeksu vērtības palielinājās par attiecīgi 1.55 % un 0.94 %.

Visapjomīgākā tirdzniecība trešdien notika ar Tallink Grupp vērtspapīriem, kuri 111 darījumos tika tirgoti vairāk nekā 1 milj. EUR apjomā, kā rezultātā kompānijas akcijas cena palielinājās par 5.41 % līdz 0.39 EUR.

Otrs lielākais tirdzniecības apgrozījums bija ar TEO LT akcijām (apgrozījums sasniedza 375 tūkst. EUR), kuras cena palielinājās par 2.04 % līdz 0.58 EUR.

Rīgas biržā pārliecinošs apgrozījuma līderis bija Ventspils nafta, kuras akcijas 20 darījumos tika tirgotas 90.5 tūkst. Ls apjomā. Ventspils naftas akcijas cena gan šodien palika nemainīga – 95 santīmi.

Jāatgādina, ka sākot ar šo trešdienu no NASDAQ OMX Tallinn Oficiālā saraksta tiek izņemtas Eesti Telekom akcijas.

Līdzās valsts galvenajam kontrabandas apkarotājam Vladimiram Vaškevičam Oderovas lietas telefonsarunās figurē arī Ivars Bērziņš, tiesa, tagad darbu VID viņš ir pametis un dzīvo lepni, šodien, 31.janvārī, informē laikraksts Dienai.

"Divdesmit gadu vecumā plašākai sabiedrībai nezināmam Ivaram Bērziņam piederēja firma, kuras apgrozījums bija pusmiljons latu gadā. Divdesmit divu gadu vecumā viņš bija priekšnieks Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodaļā, kas organizē naftas produktu kontroles pasākumus valstī. Divdesmit sešu gadu vecumā viņš sazvanās ar personām, kas saistītas ar degvielas kontrabandu. Kad 2004.gadā tika ierosināta krimināllieta, I.Bērziņš darbu VID pamet, taču joprojām turpina ciemoties pie bijušajiem kolēģiem. No darba zaudējuma necieš arī viņa dzīves līmenis. Patlaban I.Bērziņš (29) brauc ar jaunākās klases mersedesu, kas maksā vidēji 70 000 latu un ir reģistrēts uz firmas vārda. Dzīvo savrupmājā Mežaparkā, kas pieder viņa tēvam, bet nesen ar ģimeni atgriezās no atpūtas Maldivu salās. Vērienīgajā Oderova degvielas kontrabandas lietā, ko pēdējos mēnešos izskata Rīgas apgabaltiesā, viņš ir liecinieka statusā," informē laikraksts.

Grieķijai nāksies vai nu upurēt labklājību, vai arī izstāties no eirozonas un tādējādi zaudēt veselas desmitgades, pavēstījis valsts centrālās bankas vadītājs Vasilis Rapanos.

Šā gada pirmais ceturksnis Grieķijai būs ārkārtīgi svarīgs, jo izšķirsies vai Grieķija paliks eirozonā, vai arī to pametīs, kas atsviedīs valsti 20 – 25 gadus tālā pagātnē, norādīja centrālās bankas vadītājs.

«Es ceru, ka mūsu politiskā sistēma saprot, cik kritisks ir šis brīdis. Politiķiem vajadzētu atteikties no partiju interšu pārstāvēšanas, kā arī no personīgajām ambīcijām un atbalstīt valdību tās centienos izglābt valsti,» sacīja V. Rapanos.

Grieķija pašlaik aizvada sarunas ar privātajiem kreditoriem par parādu norakstīšanu, kas paredzēta, lai samazinātu kreditoriem piederošo obligāciju nominālo vērtību par 50%. Tādējādi valsts parādsaistības samazināsies par 100 miljardiem eiro, vēsta The Wall Street Journal. Šīm sarunām jānoslēdzas šā gada sākumā, un tās ir svarīgs priekšnoteikums, lai Atēnas varētu saņemt Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Savienības finanšu palīdzību.

Sabiedrības sašutums par zemajām termiņnoguldījumu likmēm Latvijā ir pilnīgi saprotams. Teju ikviens izjutis pieaugošos kredītmaksājumus, ko veicināja īstermiņa procentu likmes eiro valūtā (ko dēvē par Euribor) pārliecinošā pietuvošanās četriem procentiem, neizslēdzot iespēju tuvākajos mēnešus sasniegt pat 4.5% un vairāk.

Krājobligācijas, ko izlaiž Valsts Kase, sola ienesīgumu ap 4% gadā atkarībā no šo obligāciju dzēšanas termiņa. Taču vēsturiski populārie banku termiņnoguldījumi ienesīguma ziņā būtiski atpaliek no krājobligācijām, to likmēm arvien atrodoties 2% – 4% robežās.

Vai tiešām pie vainas ir tikai bieži pieminētā nepietiekamā konkurence starp bankām? Nebūt nē - ikviena iedzīvotāja rokās ir iespēja izvēlēties sev atbilstošāko ilgtermiņa noguldījumu veidu, lai tas būtu ienesīgs un atbilstu individuālajai vajadzībai. Taču, lai izdarītu pareizās izvēles, vispirms būtiski ir saprast savas vajadzības un atrast tām atbilstošākos risinājumus.

Uzkrājumu veidošanas ceļojums

Pēdējos mēnešos iezīmējusies tendence tehnoloģiju kompānijām mainīt savus vadošos darbiniekus. Izmaiņas notikušas arī spēļu izstrādātājas Zynga «spicē», tās finanšu pārvaldes vadītājam, vēsta Mashable.

Jau rakstīts, ka šonedēļ kompāniju Microsoft pametis tās Windows nodaļas vadītājs Stīvens Sinofskis, kuram iepriekš daudzi nodaļas vadītāji paredzēja nākamā Microsoft izpilddirektora amatu, tāpat pirms pāris nedēļām Apple paziņoja, ka darbu tajā pametīs mazumtirdzniecības vadītājs Džons Brovets un Skots Forstals, kas bija atbildīgs par kļūdainā un neprecīzā Apple karšu pakalpojuma ieviešanu, savukārt kompānijā Yahoo pēdējā gada laikā nomainījušies trīs izpilddirektori. Nozares analītiķi izmaiņas tehnoloģiju uzņēmumos vērtē kā jaunu tendenci, kad, sekojot straujajām izmaiņām tehnoloģiju jomā un ņemot vērā pieaugošo un neparedzamo konkurenci, kompānijas cenšas no pārmaiņām neatpalikt arī vadības līmenī.

Vēlreiz iedragātas Vācijas cerības, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) nākamais vadītājs būs vācietis, ziņo BBC.

Bijušais valsts finanšu ministrs Pērs Steinbreks (Peer Steinbrueck) atzinis, ka nav ieinteresēts ieņemt šo amatu. Steinbreks Sueddeutsche Zeitung teicis: «Es neesmu pieejams šim darbam.»

Jau vēstīts, ka Vācijas centrālās bankas vadītājs Aksels Vēbers (Axel Weber) vairs nav ECB vadītāja amata kandidāts, jo viņš pametīs savu pašreizējo amatu, lai, visticamāk, pievienotos privātajam aizdevējam Deutsche Bank.

BBC norāda, ka viņi abi iebilst pret ECB politiku pirkt obligācijas no valstīm ar augstiem parādu līmeņiem.

Vēbers un Itālijas centrālās bankas vadītājs Mario Draghi (Mario Draghi) tika uzskatīti par diviem visreālākajiem kandidātiem uz krēslu, ko tagad ieņem francūzis Žans Klods Trišē (Jean-Claude Triche). Viņš savu amatu pametīs oktobrī.

Pēdējie divdesmit gadi Baltijas valstu vēsturē ir bijuši veiksmes stāsts, uzrunājot Tallinā notiekušās starptautiskās konferences «Baltijas ceļš: pēc 20 gadiem. Atšķirību mazināšana Baltijas jūras reģionā» dalībniekus, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, informē Saeimas Preses dienests.

Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka Baltijas valstis divdesmit gadu laikā panākumus ir guvušas dažādās sfērās. Latvija, Lietuva un Igaunija ir vienīgās no bijušajām Padomju Savienības valstīm, kas kļuvušas par ES un NATO dalībniecēm.

Baltijas valstis ir spējušas īstenot kardinālas reformas, piedzīvojušas strauju ekonomisko augšupeju, gan arī izjutušas globālās krīzes ietekmi. Lai arī pēdējie gadi nav bijuši viegli, bet pirms divdesmit gadiem mūsu realitāte bija pārtikas taloni un svešzemju militārpersonu klātbūtne, atgādināja S. Āboltiņa.

«Šodien ir sarežģīts laiks Eiropā. Pirms diviem gadiem tas bija ļoti sarežģīts laiks Latvijai, taču mēs bijām izlēmīgi un pārliecināti savās darbībās. Mēs pārvarējām krīzes situāciju un šobrīd varam redzēt grūto darbu rezultātus,» akcentēja S.Āboltiņa.

Tuvāko divdesmit gadu laikā avio pārvadājumu attīstība radīs vajadzību pēc vairāk nekā 28 tūkstošiem jaunu lidaparātu, bet vairāk nekā desmit tūkstoši lidmašīnu tiks aizstātas ar jaunākiem un efektīvākiem modeļiem, prognozē kompānija Airbus. Savukārt absolūti lielākā daļa lidojumu notiks starp gandrīz simts lielpilsētām.

Savā jaunākajā Globālā tirgus prognozē (Global Market Forecast) Airbus paredz, ka līdz 2031. gadam pasaulē tiks saražoti aptuveni 28,2 tūkstoši jaunu lidaparātu (ar 100 un vairāk vietu ietilpību), kuru kopējā vērtība būs teju četri triljoni ASV dolāru. No tiem vairāk nekā 27,3 tūkstoši būs pasažieru lidmašīnas ar kopējo vērtību 3,7 triljoni ASV dolāru.

Kopumā nākamo divdesmit gadu laikā pasažieru aviopārvadājumu apjoms pieaugs par aptuveni 4,7% gadā un šajā laika posmā aptuveni 10,3 tūkstoši pašreizējo lidaparātu tiks nomainīti pret jaunākiem un efektīvākiem modeļiem.

Savukārt pasaules aviokompāniju pasažieru lidaparātu flote līdz 2031. gadam būs palielinājusies par 110%, no pašreizējiem aptuveni 15,5 tūkstošiem lidaparātu pieaugot līdz aptuveni 32,5 tūkstošiem. Līdz 2031. gadam dubultosies kravas lidaparātu flote, kas sasniegs trīs tūkstošus lidaparātu pašreizējo 1,6 tūkstošu vietā.

Nasdaq (NASDAQ: NDAQ) šodien paziņoja balvas «Nasdaq Baltic Awards 2019» uzvarētājus, godinot labākos Nasdaq Baltijas biržu uzņēmumus atklātības, labas pārvaldības un investoru attiecību izcilības jomā, izceļot aktīvāko un nozīmīgāko biržas biedru sniegumu.

Pirmo reizi tika atzīmēti arī spilgtākie notikumi kapitāla tirgū Baltijā un citu tirgus dalībnieku devums Baltijas kapitāla tirgus ilgtspējīgā attīstībā.

Balvas sešās nominācijās un viena speciālbalva tika piešķirtas Baltijas biržu un Nasdaq CSD organizētajā tiešraides ceremonijā vienlaikus Tallinā, Rīgā un Viļņā. Atzīmējot īpašo notikumu, Nasdaq prezidente Adena Friedmana uzaicināja Nasdaq Baltijas biržās kotētos uzņēmumus LHV Group, MADARA Cosmetics un Lietuvos Energija vienlaikus svinīgi iezvanīt tirdzniecības sesijas zvanu Nasdaq MarketSite, Ņujorkas Taimskvērā, ASV.

«Patiess prieks sveikt divgades Nasdaq Baltic Awards pirmos laureātus. Uzvarētāji ar savu spožo sniegumu labas pārvaldības, atklātības un investoru attiecību jomās kombinācijā ar akciju cenas pieaugumu biržā, ir uzstādījuši augstu latiņu visiem regulētā un alternatīvā First North tirgus emitentiem, kas savukārt iedvesmo un vairo investoru uzticību ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ekonomiskajai izaugsmei kopumā,» gandarījumu pauda Indars Aščuks, Nasdaq Baltijas tirgu vadītājs. «Mēs vēlamies pateikties visiem kapitāla tirgus ekosistēmas dalībniekiem, sabiedrotajiem un partneriem par lielo ieguldījumu investīciju kultūras veicināšanā Baltijā, padarot reģionu pievilcīgāku investīciju piesaistei.»

Iespējams, kļūda bija Arvila Ašeradena palikšana Ekonomikas ministra amatā. Neizskatās, ka viņam būtu kāds plāns, lai stratēģiski atrisinātu elektrības OIK jautājumu. Tikmēr valsts politikas trūkums enerģētikā draud arī ar dabasgāzes cenu nepamatotu sadārdzināšanos un iespējamu enerģētisko krīzi nākamā gada ziemā.

Mums ļoti paveicās, ka šogad bija tik maiga ziema. Sals tuvu mīnus divdesmit grādiem bija tikai vienu nedēļu, un jau tad ar tobrīd iesūknēto gāzes daudzumu Inčukalna pazemes gāzes krātuve strādāja maksimālā režīmā. Vēl pāris aukstu dienu un vajadzētu ierobežot gāzes padevi Latvijas iedzīvotājiem.

Pierādījās, ka aukstā laikā Krievija tikai pa cauruļvadu tehniski nevar piegādāt dabasgāzi ne tikai Latvijas, Igaunijas un Lietuvas klientiem, bet tai pašai ir nepieciešamas Inčukalna jaudas, lai apgādātu savus klientus reģionā, kas tradicionāli ir apgādāti no mūsu gāzes krātuves. Šī gada aukstajās dienās Krievija lūdza, lai Latvija ieslēdz reverso plūsmu un apgādā to ar gāzi. Aukstajā nedēļā Inčukalns, kā tas ir bijis vienmēr arī pagātnē, nodrošināja gāzes piegādes uz četrām valstīm – Latviju, Lietuvu, Igauniju un Krieviju.

Salīdzinājumā ar apjomīgu finansiālo atbalstu un iespēju turpināt darbu, ko savu valstu tūrisma nozares uzņēmumiem nodrošina Lietuva un Igaunija, Latvijā tūrisma eksports tiek nogalināts.

Atbalsta trūkums krīzes apstākļos sekmēsies ar lielāko tūrisma kompāniju aiziešanu no Latvijas, atstājot tirgū vien nelielos uzņēmumus, kas iespējams pāries pelēkajā zonā.

Lielākais nozares nodokļu maksātājs paliek bez atbalsta

Aizvadītais gads kompānijai bija veiksmīgs – Latvijā tika sasniegts gandrīz 21 miljona eiro apgrozījums, Lietuvā – 4,6 miljoni eiro, bet Igaunijā – 1,85 miljoni eiro. Mēs pārcēlāmies uz jaunām biroja telpām, kā arī aktīvi ieguldījām līdzekļus jaunu tirgu apguvē un tehnoloģiju izmantošanā. Saskaņā ar 2018. gada datiem tūrisma nozarē mēs bijām viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Gada laikā nodokļos Latvijā tika nomaksāts gandrīz 1 miljons eiro, no tiem 300 000 veido PVN maksājumi, savukārt vairāk nekā pusmiljons ir tieši ar nodarbinātību saistītie nodokļi. Esam godprātīgs nodokļu maksātājs, ko Valsts ieņēmumu dienests iekļāvis starp sudraba līmeņa uzņēmumiem. Jāpiezīmē, ka Lietuvā nodokļu maksājumi pagājušajā gadā veidoja 160 000 eiro, bet Igaunijā – 100 000 eiro.

Ceturtdienas pēcpusdienā turpinājās Eiropas biržu indeksu kritumu, savukārt, ASV biržu indeksi auga. Apstājās naftas cenu kritumus un nedaudz samazinājās zelta cena, bet dolārs pieauga attiecībā pret eiro.

Eiropas biržu indeksi 28. jūlija pēcpusdienā turpināja kritumu ceturto dienu pēc kārtas - Frankfurtes biržas indekss DAX par 1,45% līdz 7 147,70 punktiem, Londonas FTSE 100 par 0,37% līdz 5 834,80 punktiem un Parīzes CAC 40 par 1.08%, sasniedzot 3 693,92 punktus.

Neskatoties uz bažām par draudošu ASV maksātnespēju, valsts biržu indeksi izrāda pieaugumu. ASV biržu indekss Dow Jones industrial average ceturtdienas pēcpusdienā palielinājies par 0,06%, Standard & Poor's 500 par 0,07% un Nasdaq par 0,18%.

Par 0,5% samazinājusies arī eiro vērtība – viens eiro maksāja 1,4291 dolārus, salīdzinot ar ceturtdienas rītu, kad eiro maksāja 1,4391 dolārus. Dolāra vērtība pieaugusi arī pret Japānas jenu, sasniedzot 78,5300 jenas par vienu dolāru.