Divu gadu laikā no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) plānots ieguldīt 52 miljonus eiro labvēlīgas uzņēmējdarbības vides attīstīšanai Latgalē. Iecerēts, ka rezultātā jaunajās ražošanas teritorijās tiks izveidotas 818 darba vietas, bet degradēto teritoriju īpatsvars samazināsies par 124 hektāriem, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Latgale tradicionāli ir viens no ekonomiski atpalikušākajiem Latvijas reģioniem. Jau gadiem tajā ir viszemākā vidējā darba samaksa, kā arī iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir zemāks nekā kopumā Latvijā, nemaz nerunājot par bezdarbu, kas šā gada februārī tuvojās 20%, kamēr valstī vidēji tas nesasniedz 10%.  Lai situāciju mainītu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) strādā pie kārtējā rīcības plāna Latgales izaugsmei.

VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze stāsta, ka potenciālie projekti jau ir apzināti un tos piedāvā Latgales plānošanas reģiona attīstības padome. Iecerēts, ka ieguldīto 52 miljonu rezultātā jaunajās ražošanas teritorijās tiks izveidotas 818 darba vietas, bet degradēto teritoriju īpatsvars samazināsies par 124 hektāriem. 

I. Raugze stāsta, ka jaunas ražošanas teritorijas un to iekārtošana tiks veikta saziņā ar Latgales uzņēmējiem un ņemot vērā viņu vajadzības. Valsts sola ieguldīt naudu ražošanas teritorijas izveidē, savukārt uzņēmējam, kas tajā darbosies, būs jānodrošina noteikts skaits jaunu darba vietu. Jau ir gatavs arī projektu saraksts, kuru piedāvā Latgales plānošanas reģiona attīstības padome, kurā ietilpst visu Latgales novadu domes priekšsēdētāji.

Attīstības padomes priekšsēdētāja un Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele (Latgales partija) stāsta, ka ir, piemēram, jau gatavs projekts, kurā iesaistīsies Ludza, Zilupe un Kārsava. Projekta ietvaros tiks uzlabota ceļu infrastruktūra, kas ir viena no uzņēmējiem aktuālākajām problēmām.

Dienas aptaujātie Latgales uzņēmēji atzīst, ka ir priecīgi par katru reģionam piesaistīto centu, taču attiecībā uz konkrēto naudas izlietojumu vienprātības nav.

Tā, piemēram, uzņēmuma Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts ir piesardzīgs pret ieguldījumiem jaunās ražošanas teritorijās. «Vispirms jādomā par saturu, kāda ražošana tur būs. Citādi ražošanas teritoriju nemaz sagatavot nav iespējams. Piemēram, ja runājam par komunikācijām, jāzina, kādai jābūt elektrības jaudai. Pat ūdeni nevar pieslēgt, kamēr nezina, kāda diametra caurulēm jābūt, un tas viss atkarīgs no tā, kāda ražošana tur paredzēta. Informāciju tehnoloģiju uzņēmumiem būs viena veida prasības, bet tādam uzņēmumam kā mūsējais – pilnīgi citas. Pat pievadceļu nevar uzbūvēt nepieciešamajā platumā, ja nezina, kādas mašīnas pa to brauks. Man patiktu, ja nauda tiktu piešķirta jau strādājošiem uzņēmumiem tālākai attīstībai,» teic J. Šņepsts.

A. Gendele gan skaidro, ka bažām par neskaidrību jaunu ražošanas teritoriju izveidē nav pamata, jo tās tiks veidotas ciešā saziņā ar konkrētiem uzņēmējiem, apzinot to vajadzības un slēdzot nodomu protokolus.

Uzņēmuma Verems, kas darbojas Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā (RSAZ), valdes priekšsēdētājs Jānis Staris stāsta, ka degradētās teritorijas pieder privātīpašniekiem un, ja valsts šīs teritorijas neatpērk, tad nav pārliecības, vai šādos privātīpašumos vajadzētu investēt ERAF naudu: «Vislietderīgāk būtu naudu ieguldīt pašvaldībai piederošā infrastruktūrā, piemēram, autoceļos, kas ir visai Latgalei sāpīgs jautājums.»

I. Raugze gan sola, ka nauda netiks ieguldīta privātīpašniekiem piederošās teritorijās, jo mērķauditorija ir tieši pašvaldības. Būs dažas teritorijas, kuras varētu tikt atpirktas no privātīpašniekiem, taču ļoti ierobežotā apjomā.

«Uzskatu, ka būtu vērts ieguldīt līdzekļus izglītībā – Latgales augstskolās, un ne tikai infrastruktūrā, bet galvenokārt pasniedzēju profesionalitātē, to darba kvalitātes uzlabošanā, jo tas, kas uzņēmējiem pašlaik ir visvairāk nepieciešams, ir labi ceļi un izglītots darbaspēks,» stāsta J. Staris. Jāpiebilst, ka Verems, kas ir koncerna Latvijas finieris meitas uzņēmums un nodarbojas ar lielformāta bērza saplākšņu ražošanu, ir viens no lielākajiem darba devējiem Latgalē un nodarbina 300 strādājošo.

 

Plašāk lasiet rakstā 52 miljoni eiro Latgalei ceturtdienas, 26.marta laikrakstā Diena (6.lpp)!
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra