DNB grupa Latvijā 2015. gada pirmo pusgadu ir noslēgusi ar tīro peļņu 8,1 miljona eiro apmērā. Šī gada otrā ceturkšņa tīrā peļņa bijusi 4 miljoni eiro - šis rezultāts ir līdzvērtīgs gada pirmajā ceturksnī sasniegtajam peļņas apmēram.

Bankā norāda, ka šādu peļņu bija iespējams sasniegt, pateicoties stabilam procentu ieņēmumu un komisiju ieņēmumu līmenim, kā arī stingrajai izmaksu kontrolei.

Pastāvīgi īstenotās sabalansētās kredītpolitikas rezultātā 2015.gada otrajā ceturksnī DNB bankas izveidotais uzkrājumu līmenis tika noturēts ļoti zemā līmenī, tam sasniedzot 386 tūkstošus eiro.

DNB grupas neto depozītu portfelis 2015.gada otrā ceturkšņa beigās sasniedza 1,2 miljardus eiro, kas ir par 9% vairāk nekā pagājušā gada otrā ceturkšņa beigās. Piesaistīto depozītu un izsniegto kredītu attiecība sasniedza 74%, kas ir par 11 procentu punktiem vairāk nekā 2014.gada attiecīgajā periodā.

DNB grupas Latvijā tīrā peļņa 2014. gada beigās sasniegusi 20 miljonus eiro, tādējādi tā ir gandrīz divkāršojusies salīdzinājumā ar 2013. gadā sasniegto peļņas rādītāju, kas bija 10,6 miljoni eiro, informē bankas pārstāvji.

Paredzams, ka 2015. gadā gan Latvijas un globālās tautsaimniecības attīstības zemā tempa, gan ģeopolitiskās situācijas rezultātā Latvijas banku sektors un arī DNB banka saskarsies ar izaicinājumiem. Tomēr jāuzsver, ka DNB grupa Latvijā turpinās savu līdzšinējo stabilo attīstību, turpinot paaugstināt bankas efektivitāti un veicinot klientu apmierinātību ar DNB bankas sniegtajiem finanšu produktiem un pakalpojumiem, saka DNB bankas prezidents Atle Knai.

DNB grupas Latvijā operacionālie ienākumi 2014. gadā sasniedza 60,2 miljonus eiro. Neskatoties uz ienākumu pieaugumu vairākās bankas darbības pamatjomās, kopējo ienākumu apjomu negatīvi ietekmēja eiro ieviešana. Lai uzlabotu darbības rezultātus, viena no DNB bankas darbības prioritātēm 2014. gadā bija arī efektivitātes veicināšana. Īstenojot dažādus uz efektivitātes palielināšanu vērstus projektus, DNB grupas Latvijā kopējie izdevumi tika samazināti par 11% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu, sasniedzot 40,2 miljonus eiro.

Šī gada 2. ceturksnis DNB grupai Latvijā noslēdzies ar 12,2 miljonu eiro tīro peļņu, bet bankas operacionālā peļņa šajā periodā bijusi 10,6 miljoni eiro. Kreditēšanas jomā DNB Latvijā labākie rezultāti fiksēti privātpersonu segmentā, savukārt juridisko personu kreditēšanā straujākā attīstība uzrādīta mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, informē bankas pārstāvji.

Klientu noguldījumu apjoms uz šī gada 30. jūniju saglabājies 1,2 miljardu eiro apmērā, savukārt kopējo neto aizdevumu portfelis bija 1,5 miljardi eiro. Šī gada otrajā ceturksnī turpināja uzlaboties arī bankas kredītportfeļa kvalitāte; iepriekš izveidotie uzkrājumi problemātiskajiem kredītiem tika samazināti vēl par 1,4 miljoniem eiro. Tādējādi 2017. gada pirmajā pusgadā kopējais iepriekš izveidoto uzkrājumu problemātiskajiem kredītiem samazinājums veidojis 2,1 miljonu eiro.

Tīro procentu ienākumu jomā 2017. gada pirmais pusgads noslēdzies ar 19,5 miljoniem eiro, rādītājiem saglabājoties iepriekšējā gada pirmā pusgada līmenī. Savukārt izmaksu kopējais apjoms veido 18,4 miljonus eiro, kas ir 6 % samazinājums, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, atzīmē bankā.

DNB bankas Latvija deviņu mēnešu operacionālā peļņa ir sasniegusi 14,1 miljonu eiro. Pateicoties zemajam - 0,36 miljoni eiro - uzkrājumu līmenim, neto peļņas līmenis ir ļoti tuvs operacionālās peļņas līmenim, sasniedzot 13,4 miljonus eiro, informē bankā.

Šādu peļņu ir izdevies sasniegt, pateicoties pastāvīgi pieaugošajai DNB bankas klientu aktivitātei, izmantojot bankas sniegtos finanšu produktus un pakalpojumus, kā arī bankas nemitīgajam darbam, paaugstinot efektivitāti un samazinot administratīvās izmaksas.

DNB grupas neto depozītu portfelis 2015. gada trešā ceturkšņa beigās sasniedza 1,2 miljardus eiro, kas ir par 8% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgā perioda beigās. Piesaistīto depozītu un izsniegto kredītu attiecība sasniedza 75%, kas ir par 10 procentu punktiem vairāk nekā 2014. gada attiecīgajā periodā.

DNB banka šā gada pirmajos deviņos mēnešos īpašu uzmanību pievērsa finansējuma pieejamības palielināšanai gan privātpersonām, gan lielajiem, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem. Šā gada pirmajos trīs ceturkšņos tika izsniegti jauni kredīti 169 miljonu eiro apmērā, un šis rādītājs ir par gandrīz 10% augstāks nekā pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos jaunizsniegto kredītu apjoms. DNB grupas Latvijā neto kredītportfelis 2015. gada septembra beigās sasniedza 1,5 miljardus eiro.

DNB grupas Latvijā peļņa pēc uzkrājumiem un nodokļiem pirmā pusgada beigās sasniedza 9 miljonus eiro, informē bankas pārstāvji.

DNB grupas Latvijā kopējie operacionālie ieņēmumi pirmajā pusgadā bija 31,2 miljoni eiro.

DNB grupas Latvijā depozītu apjoms ceturkšņa beigās sasniedza 1,06 miljardus eiro. Vietējā finansējuma rādītājs jūnija beigās sasniedza 63%, kas atbilst gaidītajam rezultātam.

DNB grupas Latvijā neto kredītportfelis šā gada jūnija beigās sasniedza 1,7 miljardus eiro. Pirmā pusgada laikā tika izsniegti kredīti 94 miljonu eiro apmērā. ¬68% no jaunizsniegtajiem kredītiem saņēma privātpersonas, kā arī mazie un vidējie uzņēmumi, savukārt 32% - korporatīvie klienti.

Uzkrājumi (tajā skaitā kredītu norakstīšana) pirmajā pusgadā bija zemākie kopš 2008. gada un sasniedza 0,45 miljonus eiro. Galvenie iemesli zemajam uzkrājumu līmenim bija kredītu portfeļa un klientu maksāšanas disciplīnas uzlabošanās.

Neraugoties uz globālajiem politiskajiem procesiem, kas ietekmējuši arī finanšu tirgu, un augsto konkurenci nozarē, pagājušais gads DNB grupai Latvijā ir bijis ļoti veiksmīgs, informē bankas pārstāvji.

DNB grupa Latvijā 2016. gadu noslēgusi ar 33,5 miljonu eiro peļņu, tādējādi vairāk nekā divas reizes jeb par 128% pārsniegusi iepriekšējā gada rādītājus. Pērn sasniegti augsti rezultāti hipotekārajā un juridisko personu kreditēšanā, kā arī radīti vairāki jauni produkti un risinājumi.

Pērn DNB grupas Latvijā operacionālā peļņa bijusi 32,5 miljoni eiro, kas ir par 85 % vairāk nekā gadu iepriekš. Papildus pieaugošajiem pamatdarbības rādītājiem 2016. gada peļņu ietekmējusi arī DNB bankai piederošo VISA Europe Limited akciju pārdošana pagājušā gada vasarā.

DNB grupas noguldījumu portfelis pērn veidoja 1,2 miljardus eiro, bet kopējais aizdevumu portfelis - 1,6 miljardus eiro. Kopumā privātpersonām un juridiskajām personām 2016. gadā ir izsniegti kredīti 353,4 miljonu apmērā, kas ir par 69 % augstāks rādītājs nekā 2015. gadā.

Kredītu uzkrājumiem saglabājoties zemā līmenī (2,5 miljoni EUR), 2015. gada DNB grupas Latvijā tīrā peļņa sasniedza 14,7 miljonus eiro, informē bankas pārstāvji.

2014.gadā bankas tīrā peļņa bija 20 miljoni eiro.

DNB Grupas Latvijā kopējo ienākumu apjoms 2015. gadā sasniedza 55,5 miljonus eiro, savukārt administratīvo izmaksu apjoms bija 37,8 miljoni eiro.

DNB bankas Latvijā likviditātes rādītājs pārskata perioda beigās bija 45,2%, un kapitāla pietiekamība bija 17,6%.

Kredītu jomā lielākās pozitīvās izmaiņas skāra hipotekāro kreditēšanu. Vasaras vidū tika izstrādāti jauni hipotekārā kredīta nosacījumi, DNB banka iesaistījās valsts mājokļu programmā, kā arī palielināja finansējuma apmēru un samazināja komisijas maksas DNB bankas meitas uzņēmuma SIA Salvus piedāvātajiem nekustamajiem īpašumiem. Rezultātā hipotekāro kredītu apjoms 2015. gada otrajā pusgadā pieauga par 80%, salīdzinot ar pirmo pusgadu.

DNB grupa Latvijā 2016. gada pirmos deviņus mēnešus ir noslēgusi ar 28,9 miljonu eiro peļņu.

Tādējādi tīrās peļņas apmērs ir pārsniedzis pagājušā gada attiecīgā perioda rādītājus vairāk nekā 2 reizes jeb par 116%. Kreditēšanas jomā sasniegts būtisks apjomu pieaugums, informē bankas pārstāvji.

Operacionālā peļņa šā gada pirmajos deviņos mēnešos ir sasniegusi 27,3 miljonus eiro un attiecībā pret pagājušo gadu augusi teju divas reizes jeb par 94%. Lai arī DNB grupas peļņas pieaugumu šogad ir ietekmējusi bankai piederošo VISA Europe Limited akciju pārdošana, ļoti būtiska nozīme peļņas kāpināšanā ir bijusi arī bankas pamatdarbības rezultātu uzlabošanai.

DNB grupas Latvijā neto komisijas maksas ienāefektivitātes uzlabošanas, tostarp arī attālināto pakalpojumu sniegšana, šā gada pirmajos trīs ceturkšņos veicinājis izmaksu samazināšanukumi 2016. gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 10%. Sistemātisks darbs pie . Tās salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn izdevies samazināt par 3%.

DNB grupa Latvijā gada pirmo ceturksni ir noslēgusi ar tīro peļņu 6,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 59% augstāks rezultāts salīdzinājumā ar 2015. gada pirmajā ceturksnī sasniegto, informē bankas pārstāvji.

Tikmēr operacionālā peļņa, salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā, augusi par 14% un veido 5,3 miljonus eiro. Pozitīvie rezultāti tika sasniegti, fokusējoties uz biznesa apjoma palielināšanu, vienlaikus turpinot darbu pie efektivitātes paaugstināšanas un izmaksu samazināšanas.

Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, šā gada pirmajos trīs mēnešos kopumā no jauna izsniegto kredītu apjoms pieaudzis par 71%. 19% pieaugums vērojams piešķirto privātpersonu patēriņa un karšu kredītu apjomos. Par 47% pieaudzis izsniegtā līzinga finansējuma apjoms, bet kredīti uzņēmējdarbības finansēšanai izsniegti par 55% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2015. gadā.

DNB grupa Latvijā 2016. gada pirmo pusgadu ir noslēgusi ar peļņu 22,8 miljonu eiro apmērā, tādējādi peļņas apmērs pārsniedz pagājušā gada attiecīgā perioda peļņas rādītāju 2,8 reizes, informē bankā.

Operacionālā peļņa šā gada pirmajos sešos mēnešos ir sasniegusi 21,3 miljonus eiro, kas ir par 136% vairāk nekā 2015.gada attiecīgajā periodā. Šādu peļņas pieaugumu ir izdevies sasniegt, pateicoties arvien labākiem bankas pamatdarbības rezultātiem, kā arī bankai piederošo VISA Europe Limited akciju pārdošanas darījuma noslēgumam.

DNB grupas Latvijā neto komisijas maksas un pārējie ienākumi 2016.gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada pieauga par 15%, sasniedzot 8,6 miljonus eiro, savukārt procentu ienākumi samazinājās par 6%, sasniedzot 19,6 miljonus eiro.

Kredītiestāžu centieniem meklēt veidus eiro konvertācijas ienākumu zudumu segšanai piepulcējies arī lēnākas ekonomikas izaugsmes risks, kas var atspoguļoties kredītņēmēju maksājumu disciplīnā un banku ieņēmumos.

Veido uzkrājumus

Pirmajā ceturksnī banku peļņa sasniegusi 43 miljonus eiro, kas ir par trešdaļu mazāk nekā pirms gada, kad peļņa sasniedza 64,9 miljonus eiro. Kā skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) eksperti, peļņa lielākoties samazinājusies vienas bankas struktūras izmaiņu rezultātā. Tomēr tieši gada sākumā vairākas bankas veidojušas papildu uzkrājumus nedrošiem kredītiem, pasliktinot rezultātus.

Kaut arī pagaidām visas bankas rezultātus vēl nav publicējušas, starp lielākajiem tirgus spēlētājiem izrāvienu guvusi Swedbank, nopelnot 32 miljonus eiro. Peļņu kāpinājusi arī SEB banka līdz 6,6 miljoniem eiro, bet DNB grupas peļņa pirmajā ceturksnī sasniegusi 3,6 miljonus eiro.

Šogad pirmajā ceturksnī lielākā peļņa starp Latvijas bankām bija Swedbank, kurai seko Rietumu banka, ABLV Bank un SEB banka, savukārt zaudējumi bija divām bankām - Eesti Krediidipank Latvijas filiālei un PrivatBank, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

2017.gada pirmajos trijos mēnešos Swedbank peļņa bija 24,192 miljoni eiro, kas ir par 0,05% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, un veidoja 23,1% no kopējās banku sektora peļņas.

Vienlaikus Rietumu bankas peļņa šogad pirmajos trijos mēnešos bija 15,431 miljons eiro, kas ir par 8,6% mazāk nekā pirms gada, un veidoja 14,7% no kopējās banku sektora peļņas, ABLV Bank nopelnījusi 14,761 miljonu eiro, kas ir par 31,4% mazāk, un veidoja 14,1% no kopējās banku sektora peļņas, bet SEB bankas peļņa bija 14,53 miljoni eiro, kas ir par 81,4% vairāk nekā pērn pirmajā ceturksnī, un veidoja 13,9% no kopējās banku sektora peļņas.

Pārējo Latvijas banku peļņa šogad pirmajā ceturksnī nepārsniedza desmit miljonus eiro.

Latvijas banku sektors kopumā 2017. gada pirmajos sešos mēnešos darbojies ar peļņu 165 miljonu eiro apmērā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sniegtā informācija. Šajā periodā ar peļņu darbojās 15 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos 98.2%).

Banku sektora kopējais noguldījumu apmērs jūnijā saruka par 0.8% jeb 158.2 miljoniem eiro. Iekšzemes klientu noguldījumu atlikuma pieaugums, kopumā par 0.9% jeb ~111 miljoniem eiro (attiecīgi par 1.5% jeb 86.3 miljoniem eiro pieauga mājsaimniecību un par 0.1% - uzņēmumu noguldījumi), nespēja kompensēt ārvalstu klientu noguldījumu sarukumu par 3.1% jeb 269.1 miljonu eiro. Jūnija beigās kopējais piesaistīto noguldījumu atlikums banku sektorā veidoja 20.3 miljardus eiro.

Kopējā kredītportfeļa atlikums jūnijā saruka par 0.3% jeb 50.9 miljoniem eiro, t.sk. iekšzemes uzņēmumu kredītu apjoms pieauga par 0.7% jeb 51.8 miljoniem eiro, kamēr iekšzemes mājsaimniecību kredītportfelis samazinājās par 0.2% jeb 8.1 miljonu eiro, savukārt ārvalstu klientiem izsniegto kredītu apmērs saruka par 3.8% jeb 85 miljoniem eiro. Kopējais kredītportfeļa atlikums jūnija beigās veidoja 15 miljardus eiro.

500 lielākie Latvijas uzņēmumi 2013. gadā kopā apgrozījuši 28,04 mljrd. eiro, kas ir tikai par 0,6% vairāk nekā gadu iepriekš

Šis ir vēsturiski zemākais lielāko uzņēmumu apgrozījuma pieaugums vairāku pēdējo gadu laikā, ja neskaitām 2009. gadu ar kopējā apgrozījuma kritumu par 22,3%, ko ietekmēja ārkārtas situācija jeb vispārējā ekonomiskā krīze. Savukārt TOP 500 uzņēmumu kopējā peļņa (nerēķinot zaudējumus) pērn ir palielinājusies par 7,6%, tai pašā laikā vidējā peļņas rentabilitāte ir ievērojami samazinājusies – par gandrīz 34%.

Šādus datus apliecina DB, Lursoft, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un DNB bankas sadarbībā tapušais gadskārtējais Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500.

Lai gan vispārēji 2013. gads tomēr aizvadīts plusa zīmē, TOP 500 uzņēmumu kopējos rādītājos jaušama diezgan strauja bremzēšanās. To uzskatāmi apliecina iepriekšējā gada attiecīgie skaitļi – piemēram, 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu TOP 500 uzņēmumu kopējais apgrozījums pieauga par 11,3%, peļņa par 15,2%, bet vidējā peļņas rentabilitāte – par 44,9%.

DNB banka un Deloitte Latvija skaidro, kādu ietekmi uzņēmumu ikdienā atstās jaunā nodokļu reforma.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas

Iedzīvotāju ienākuma nodoklī būtiskākā būs likmes maiņa kapitāla ienākumiem. Patlaban ir vairākas likmes - 10 un 15 %. 10 % banka ietur no depozīta procentiem, arī uz dividenžu izmaksu fiziskām personām. 15 % jāmaksā, piemēram, atsavinot nekustamo īpašumu, ja tas pieder fiziskai personai. Abas šīs likmes, domājams, tiks paceltas līdz 20 % vai pat tiks piemērota tā pati diferencētā likme, kas algas ienākumam. Savukārt algota darba ienākumiem piemērojamās likmes šobrīd tiek aktīvi apspriestas. Sākotnējais piedāvājums paredzēja ieviest 20% likmi visiem ienākumiem, bet šobrīd jau tiek runāts par diferencētām likmēm: 20% piemērojot tikai pirmajiem 20 tūkstošiem EUR gada ienākuma, pēc tam - 23% likme līdz 55 tūkstošiem EUR gadā un 31% likme ienākumam, kas pārsniedz 55 tūkstošus gadā. Pirms brīža NTSP jau izskanēja versija, ka augšējā likme varētu būt pat 33.5% apmērā, tā daļēji saglabājot vai asimilējot solidaritātes nodokli.

2/3 no lielākajiem Latvijas TOP 100 uzņēmumiem pērn palielinājuši savu rentabilitāti, lai gan kopējais 106 tūkst. apskatīto uzņēmumu apgrozījums ir samazinājies; peļņa ir augusi

Tā liecina DB apsekojums pēc Lursoft datiem, no kā var secināt, ka uzņēmumi pārskata izmaksas un domā par efektivitāti. Runājot par to, ko darīt uzņēmumam, lai paaugstinātu rentabilitāti, nodokļu eksperts Mārtiņš Vanags DB norāda, ka tas ir ļoti individuāls jautājums un atkarīgs no nozares. «Pēc manām domām, pats galvenais ir strādāt vēl efektīvāk un ar lielāku ražību. Citādi augstu rentabilitāti nav iespējams saglabāt. Protams, ja tas vienīgi nav ļoti inovatīvs uzņēmums,» novērojis M. Vanags. Jautāts, kādas ir tās kļūdas, ko pieļauj uzņēmumi, mēģinot celt rentabilitāti, viņš min ietaupījumu nākotnes investīciju jomā vai apgrozījuma nepalielināšanu. Īstermiņā tas varētu dot rezultātus, bet galu galā uzņēmums saēdīs sevi pats no iekšpuses.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 67 komercķīlas, bet 109 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 196 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 135 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 62 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi SIA Lameko Impex – 2,157 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS DNB banka. Uzņēmums bankai devis arī komercķīlu 1,27 miljonu eiro apmērā. Lameko Impex darbības veidi kokmateriālu, būvmateriālu un sanitārtehnikas ierīču vairumtirdzniecība. Uzņēmuma apgrozījums pērn sasniedza 14,37 miljonus eiro, bet peļņa – 126 tūkstoši eiro.

Tāpat bankai komercķīlas 1,27 miljonu eiro un 325 tūkstošu eiro vērtībā devusi SIA Smiltene Impex. Ķīlas ņēmējs bijusi AS DNB banka.

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Pēdējā laikā Eiropas valstu augstākajos ešelonos dzirdami aicinājumi uzņēmējiem stimulēt ekonomiku, maksājot darbiniekiem lielākas algas. Loģika ir vienkārša un uzskatāma par vienu no daudzajiem kvantitatīvās stimulēšanas mehānismiem. Proti, nauda rada aizvien jaunu naudu, un, jo vairāk tās ir apritē, jo lielākas iespējas pašiem uzņēmumiem paaugstināt peļņu, bet valstij – palielināt iekasējamo nodokļu apjomu, trešdien raksta laikraksts Diena.

To, ka, parādoties lielākai naudas apritei ekonomikā, tiek iegriezta aktivitātes pieauguma spirāle, pierādīja jau tā dēvētie treknie gadi. Taču, lai nenonāktu līdzīgā situācijā kā 2008. gadā, attiecībā uz šo ekonomikas stimulēšanas mehānismu jāraugās, lai izaugsmes dzinējspēks vairāk būtu orientēts uz nopelnīto naudu, nevis ir aizņēmums. Var teikt, ka pēckrīzes Latvija atalgojuma jomā spēj sasniegt samērā labus rezultātus. Pērn vidējā darba samaksa Latvijā palielinājās par 6,8% līdz 765 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Algu kāpuma sports var palīdzēt, ja tas izglābj patērētājus no pesimisma un «viņi sāk aktīvāk aizņemties ieguldījumiem nekustamajos īpašumos. Ja Latvijas neto ārējais parāds vairs nesamazinātos, bet stabilizētos vai pieaugtu līdz ar nominālo iekšzemes kopproduktu (IKP), tas būtu labi no finanšu stabilitātes skatpunkta. Šobrīd šis parāds samazinās, Latvijas mājsaimniecībām un uzņēmumiem dzenot lejā savas saistības un bankām šo naudu atdodot savām mātesbankām», situāciju komentē DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

DNB grupa Latvijā 2017. gada pirmo ceturksni noslēgusi ar 5,6 miljonu eiro tīro peļņu, savukārt operacionālā peļņa šajā periodā veidojusi 4,9 miljonus eiro, informē bankas pārstāvji.

Klientu noguldījumu apjoms uz pirmā ceturkšņa beigām sasniedzis 1,2 miljardus eiro, bet kopējais aizdevumu portfelis - 1,5 miljardus eiro.

1.ceturkšņa pamatdarbības rezultāti uzrāda zināmu stabilitāti. Tīrie procentu ienākumi veidoja 9,6 miljonus eiro, neto komisiju apmērs 3,3 miljonus eiro, tādējādi tīro procentu ienākumu apjoms ir samazinājies par 2 %, tīro komisijas ienākumu apjoms pieaudzis par 1 % salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni.

Kopējās izmaksas šī gada pirmajā ceturksnī bija 9,1 miljons eiro, kas ir par 7 % mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, savukārt administratīvās izmaksas samazinājušās par 2 %. Šāds ietaupījums ir panākts, pateicoties efektīvākam filiāļu tīklam, bankai esot pieejamai vietās, kur klientiem tas visvairāk nepieciešams. Tāpat būtisku ietekmi veidojis arī darbs pie pārņemto aktīvu portfeļa - tam samazinoties, attiecīgi tiek veicināts arī uzturēšanas un administrēšanas izmaksu samazinājums.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir apmierināti ar savu dzīvi (67%), tostarp katrs desmitais aptaujātais norādījis, ka ar to ir pilnībā apmierināts. Tikmēr pretējas sajūtas pauduši 29% respondentu, atzīstot, ka nav apmierināti ar savu dzīvi. Šādu ainu rāda jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Visbūtiskākie faktori, kas rada apmierinātību ar dzīvi, aptaujāto skatījumā ir laba veselība (74%), materiālā labklājība (61%) un saticība ģimenē (51%). Nedaudz vairāk nekā trešdaļa aptaujāto norādījuši, ka apmierinātību ar dzīvi veicina drošības sajūta par rītdienu (32%).

Tiesa gan, jautāti nevis par kopējo apmierinātību ar dzīvi, bet gan apmierinātību ar savu un savas ģimenes materiālo labklājību, aptaujātie iedzīvotāji bijuši nedaudz skeptiskāki - 53% norādījuši, ka ir ar to apmierināti, bet neapmierinātību pauda 42% aptaujāto. 2011. gadā aina bija bēdīgāka - atbildot uz identisku jautājumu, ar savu un savas ģimenes labklājību apmierināti bija tikai 28% aptaujāto.

Sākot no 2016. gada, iemaksu apjoms pensiju kapitālam 2. līmenī tiek palielināts no 5% uz 6%, atgādina DNB banka.

Ņemot vērā to, ka lielai daļai Latvijas iedzīvotāju pensiju 2.līmenis ir vienīgais jebkāda veida uzkrājums, arī iemaksu pieaugums par piektdaļu ir vērā ņemams papildinājums vecuma pensijas nodrošināšanai, norāda DNB Asset Management aktīvu pārvaldnieks Tarass Buka.

Uzkrājumu pensiju 2. līmenī ietekmē ne tikai iemaksu apjoms, kas tieši atkarīgs no darba algas lieluma, bet arī dalības ilgums pensiju 2. līmenī un izvēlētā pensijas plāna peļņa.

Pieņemot, ka jauna pensiju 2. līmeņa dalībnieka izvēlētais pensiju plāns vidēji gadā nodrošinās 4,34% peļņu, iemaksu likmes paaugstināšana no 5% uz 6% no bruto algas šim dalībniekam nozīmētu papildu pensijas 2. līmeņa kapitālu 9,2 tūkstošu eiro apmērā, kas veidojas no papildu iemaksām 4 tūkstošu eiro apmērā un kapitāla pieauguma 5,2 tūkstošu eiro apmērā.

Vislielāko interesi par sava pensijas 2. līmeņa uzkrājumu izrāda cilvēki, kuru ienākumu līmenis pārsniedz 800 eiro mēnesī. Tikmēr cilvēki ar zemākiem ienākumiem sava pensijas kapitāla uzkrāšanu biežāk atstāj novārtā, necenšoties ietekmēt tā pieaugumu, liecina pēc DNB bankas pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti.

Viena no iespējām, kas ļauj ikvienam sekot līdzi pensiju 2. līmeņa darbības rezultātiem, ir vietne manapensija.lv. Vaicājot, cik bieži šī iespēja izmantota, atklājies, ka visbiežāk (vienu reizi gadā vai biežāk) to dara iedzīvotāji ar ienākumiem virs 800 eiro mēnesī (31 %), kamēr no tiem, kam ienākumi ir līdz 600 eiro mēnesī, – 18 %. Atbildi, ka pensiju 2. līmeņa darbības rezultātiem nav sekojuši ne reizi vai vienu reizi pirms vairāk nekā pieciem gadiem, visbiežāk minēja iedzīvotāji grupā ar zemākajiem ienākumiem (67 %).

Ikviens Latvijas iedzīvotājs savu individuālo pensiju 2. līmeņa uzkrājumu var noskaidrot arī ar vietnes Latvija.lv palīdzību. Tomēr aptaujas dati atklāj, ka arī šo bezmaksas iespēju savā labā izmanto mazāk nekā puse aptaujas dalībnieku (39 %), kamēr 59 % atzinuši, ka to nedara nekad. Visbiežāk – vienu vai vairākas reizes gadā – savu individuālo pensijas 2. līmeņa uzkrājumu pārbauda vislabāk pelnošie aptaujas dalībnieki (800 un vairāk eiro mēnesī). Šajā grupā tā atbildējis katrs ceturtais respondents. Tikmēr atbildi „nekad” visbiežāk sniedza tie, kuri pelna līdz 600 eiro mēnesī (65 %).

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.

No Latvijā strādājošajām bankām pirmajā ceturksnī pelnošākās bankas bija Swedbank, ABLV Bank un Rietumu banka.

Swedbank strādāja ar 23,65 miljonu eiro peļņu, ABLV Bank ar 20,08 miljonu eiro peļņu, Rietumu banka ar 19,49 miljonu eiro peļņu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas publicētā statistika.

SEB bankas peļņa pirmā ceturkšņa beigās - 9,39 miljoni eiro, bankas Citadele - 5,37 miljoni eiro, DNB bankas - 4,14 miljoni eiro, Norvik bankas - 2,9 miljoni eiro, PrivatBank - 2,55 miljoni eiro, Baltikums Bank - 2,47 miljoni eiro, Expobank - 2,42 miljoni eiro.

Latvijas Pasta bankas peļņa pirmajā ceturksnī - 1,14 miljoni eiro.

Reģionālā investīciju banka šogad trīs mēnešos nopelnījusi 978 700 eiro, Bank M2M Europe - 898 100 eiro, Rigensis Bank - 896 700 eiro, Danske Bank Latvijas filiāle - 785 300 eiro, Bigbank Latvijas filiāle - 488 300 eiro, Baltic International Bank - 305 900 eiro, Eesti Krediidipank Latvijas filiāle - 6700 eiro.