Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Šoruden pirmo reizi «Stockmann» «Trako Dienu» kampaņas piedāvājumus pircējiem Latvijā būs iespējams iegādāties internetā, izmantojot mājaslapu «Crazydays.com». Tiešsaistes veikals darbosies arī Igaunijā un Somijā, kur «Trakās Dienas» norisināsies vienlaicīgi ar Latviju.

Interneta veikalā preces aplūkot un izveidot vēlmju sarakstu mazumtirgotājs piedāvā no trešdienas, 25.septembra, bet veikt pirkumus būs iespējams «Trako Dienu» laikā – no 2.oktobra plkst. 7.00 līdz 7.oktobra plkst. 2.00.

««Trako Dienu» interneta veikals ir nākamais uzņēmuma solis daudzkanālu iepirkšanās vides attīstībā un pirmā reize, kad «Stockmann» Latvijā ienāk interneta veikalu segmentā, tā nodrošinot klientiem iespēju veikt pirkumus ne vien klātienē, bet arī attālināti sev ērtā vietā un laikā,» teic Dace Goldmane, universālveikala «Stockmann» direktore. Digitālā attīstība ir viens no uzņēmuma stratēģiskajiem virzieniem, un šogad jau īstenoti tādi projekti kā jaunas klientu vadības sistēmas «Salesforce» un pasaulē lielākās mobilo maksājumu sistēmas «Alipay» ieviešana.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtas situāciju saistībā ar koronavīrusa izplatīšanos, mazumtirgotāja "Stockmann" ikgadējā kampaņa "Trakās Dienas" šajā pavasarī norisināsies tikai internetā, no 25. marta līdz 5. aprīlim.

"Šajās dienās "Stockmann" darbinieku un klientu veselība ir galvenā prioritāte. "Trakās Dienas" vienmēr ir bijusi ļoti populāra kampaņa mūsu klientiem. Tāpēc šoreiz mainām iepirkšanās formātu – organizējot klientiem "Trako Dienu" pirkumu veikšanu tikai internetā, "Trako Dienu" mājaslapā – crazydays.com.

Tādējādi varam nodrošināt klientiem ērtu iepirkšanās pieredzi, neizejot no mājām, kas īpaši svarīgi ir šajā ārkārtas situācijas laikā," teic universālveikala "Stockmann" direktore Dace Goldmane.

Lai padarītu apstākļus drošākus gan darbiniekiem, gan klientiem, universālveikalā pastiprināti tiek veikta telpu tīrīšana un dezinfekcija, kā arī tiek ievēroti visi norādījumi, ko izvirza atbildīgās institūcijas, stāsta veikala vadītāja.

Neskatoties uz to, ka laika apstākļi nedēļas nogalē nelutināja, šogad apdrošināšanas kompānijas BTA rīkotajā Sieviešu dienas rallijā, kas notika 10. martā, kopumā piedalījās 311 ekipāžas.

«BTA Sieviešu dienas rallija 2012» uzvarētājas:

1.vieta - "NKGTDC34FS4DS2S21? (Karlīna Gatere un Katrīna Gatere);

2.vieta - NORDE LADIES RACING TEAM&NISSAN JUKE (Elīna Freimane un Madara Fuksa);

3.vieta - SPIN FM dīdžejmeitenes (Sanita Pelēķe un Ligita Mieze).

Uzvarētājas citās nominācijās:

Izpalīdzīgākā ekipāža - rallija ģenerālsponsora - BTA Insurance Company simpātija. Par visai dīvainu palīdzības sniegšanas veidu - loga izsišanu konkurentei, pie balvas tika ekipāža - TBA (Trako babuļu asociācija)- Guna Pļaviņa un Ramona Bandone;

Modīgākie kostīmi - Šo nomināciju noteica Modes un izklaides centrs Riga Plaza, pie tās tika SWH ROCK Superdāmas- Arnita Sadauska un Madara Burka;

Finanšu ministrija (FM) ir pieteikusi apspriešanai vērienīgus grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, piedāvājot noteikt, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būtu atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik.

Pašlaik likums aizliedz azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. FM atzīmē, ka pāris gadus vecā Veselības ministrijas (VM) pētījumā tika secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55-64 gadu vecu respondentu vidū tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7%, tad 45-54 gadu vecuma grupā - 10%, 35-44 grupā - 12%, 25-34 gadu grupā - 18%, bet 15-24 gadus veco respondentu grupā - 12%. Vienlaikus esot vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā.

Martin Gruell sacīja:

«No transparency, no trust;

no trust, no credit;

no credit, no investment;

no investment, no growth!

So there is a simple logic: financial reporting is an essential building block for financial intermediation, foreign investment, and sustainable economic development.»

Šis īsais, bet ļoti precīzais izteiciens, rosināja mani mazliet vairāk pavērties Latvijā notiekošajā.

Finanšu sistēmas nozīme ekonomikas attīstībai

Visiem labi zināms, ka finanšu sistēma ir viens no pamatiem valsts ekonomikas attīstībai un stabilitātei un tās ietekme var būt izšķiroša gan tautsaimniecības augšupejas un kritumu tempiem (apmēriem), gan attīstības virzieniem. Efektīvs finanšu institūciju darbs var nest būtisku ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanos, bet tieši to augstās ietekmes dēļ, pastāv arī būtiski riski valsts finanšu sistēmas stabilitātei, kuru ignorēšana, gan likumdevēju, gan izpildvaras līmenī, var radīt nozīmīgas negatīvas sekas un nodarīt neatgriezeniskus postījumus ne tikai tuvākajā, bet arī tālākajā valsts attīstības perspektīvā. Risku vadības nozīmi finanšu sistēmā akcentē arī Eiropas Centrālā Banka: «Lai aizsargātu finanšu sistēmu un nodrošinātu finanšu stabilitāti, jānoskaidro galvenie risku avoti un vājās vietas un jāpanāk, lai visas iesaistītās puses, piemēram, finanšu institūcijas un uzraudzības institūcijas apzinātos šos riskus.» (skatīt šeit)

"Šī nav krīzes vadība, un man ir zināma pieredze un zināšanas par šiem procesiem. Es to drīzāk sauktu par koordinēšanu, viedokļu izlīdzināšanu, ja vēlaties, moderēšanu – jebko, bet tā nav vadība. Jo krīzē jābūt kādai personai, organizācijai, kas vada procesus uz kaut kādu konkrētu mērķi".

Tā intervijā laikrakstam Diena saka Krīzes vadības nodaļas vadītājs Kaspars Druvaskalns.

Fragments no intervijas

Jūs dažādu krīžu vadīšanā asistējat, iespējams, jau kādu desmito valdību. Vai šī valdība tiešām tik dramatiski atšķiras, vai vienkārši krīze ir nepieredzēta, ka mums tik slikti sokas ar tās vadību?

Nu te droši vien ir komplicēti jāatbild. Krīze neapšaubāmi ir nebijusi, tas ir jāatzīst. Bet atšķirības, protams, arī ir. Salīdzinot ar citām valdībām, šajā valdībā, ja es tā tīri subjektīvi varu vērtēt, nav vadības, process netiek vadīts. Šī nav krīzes vadība, un man ir zināma pieredze un zināšanas par šiem procesiem. Es to drīzāk sauktu par koordinēšanu, viedokļu izlīdzināšanu, ja vēlaties, moderēšanu – jebko, bet tā nav vadība. Jo krīzē jābūt kādai personai, organizācijai, kas vada procesus uz kaut kādu konkrētu mērķi. Šobrīd bieži vien ir grūti saprast un izdibināt, kāds ir mērķis, sasniedzamais rezultāts.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

ASV dolārs turpinās būt spēcīgs un ASV Federālo Rezervju sistēma normalizēs savu politiku straujāk nekā tirgus dalībnieki sagaida, uzskata Goldman Sachs galvenais ekonomists Jans Hatziuss.

«Mēs prognozējam, ka dolārs būs spēcīgs,» viņš uzsvēris, piebilstot, ka prognozē, ka dolārs ar eiro sasniegs paritāti līdz šā gada beigām.

Kopš pērnā gada novembrī notikušajām ASV Prezidenta vēlēšanām dolāra vērtība pret Japānas jenu ir augusi par 7%, bet pret eiro – par 2,6%, tirgus dalībnieku vidū valdot prognozēm, ka jaunais prezidents veicinās ekonomikas izaugsmi, mazinot nodokļus un palielinot izdevumus. D. Tramps ir uzsvēris, ka dolārs ir pārāk spēcīgs, savukārt ASV Valsts kases pārstāvis Stīvens Munhins norādījis, ka ārkārtīgi spēcīgais dolārs var īstermiņā negatīvi ietekmēt ekonomiku.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Par cenu prognozēšanu brīvajos tirgos. Cenu kustību prognozēšana mūsdienu brīvajos tirgos ir ļoti sarežģīts uzdevums. Globālie brīvie tirgi, kuri ir izvērsušies kolosālā plašumā, tādi kā eiro/dolārs (miljoni operatoru un apgrozījums ap $1 trlj. dienā) šodien ir pārvērtušies par ļoti lielām un ļoti sarežģītām stohastiskām sistēmām.

Šo sistēmu sarežģītību lielā mērā nosaka to duālais raksturs, līdz ar to, ka katrs tirgus operators vienlaicīgi ir gan sistēmas objekts, gan subjekts. Šādi tirgi šodien funkcionē saskaņā ar saviem specifiskiem likumiem un vairs nav tik cieši piesaistīti ekonomiskās bāzes stāvoklim. Tieši tādēļ pēdējos gados mēs vērojam tik ievērojamas cenu kustības, kas nebalstās uz fundamentāliem faktoriem. Tajā skaitā arī dolārs-eiro tirgū, kur dolāra cena no 2001.g. līdz 2008.g. pieauga dubultā (sk. 1. grafiku). Vai, piemēram, naftas tirgus, kurā 2005.g-2008.g. cena bija pieaugusi no 40 USD līdz 140 USD, un tad 5 mēnešu laikā nokrita līdz 35 USD (sk. 2. grafiku). Visi mēģinājumi izskaidrot šīs kustības ar fundamentāliem faktoriem noteikti neiztur kritiku.

Pēdējo gadu laikā uzņēmums Pillar Contractor ir pastāvīgi attīstījies, un tuvākie gadi plānoti tikpat dinamiski, atklāj Jānis Lāčaunieks, Pillar Contractor izpilddirektors.

2024.gads iesācies uzņēmumam labvēlīgi, un esošais līgumu portfelis jau tagad ļauj teikt, ka šis gads būs kārtējais izaugsmes gads, teic J.Lāčaunieks. Viņš atzīmē, ka Pillar Contractor mērķis ir kļūt par Latvijas Top 10 lielāko būvniecības nozares uzņēmumu, izvērtējot iespējas arī konkurēt eksporta tirgos. Mērķi ir augsti, taču, ja viss notiks tā, kā iecerēts, mēs tos varētu sasniegt salīdzinoši drīz, domā J.Lāčaunieks. Ceram, ka topā mēs varētu iekļūt ap 2025. gadu, bet jaunu eksporta tirgu apgūšana būs mūsu nākamās piecgades izaicinājums, teic Pillar Contractor izpilddirektors.

Pēdējos gados izaicinājumu nav trūcis - pandēmija, karš, inflācija. Kas visbūtiskāk skāra Pillar Contractor?

Nodokļu reformā paredzētie pasākumi veicinās mazo iemaksu veicēju līdzvērtīgu dalību pensiju izmaksā šodienas pensionāriem, kā arī uzlabos viņu aktivitāti sava sociālā nodrošinājuma veidošanā, uzskata Labklājības ministrija (LM).

Kā aģentūrai LETA pavēstīja LM sociālās apdrošināšanas departamenta direktora vietniece Airīna Dreimane, Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam paredz, ka saimnieciskās darbības veicēji, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, no ienākumiem veiks 5% maksājumu privātajā pensiju fondā, turklāt no autoratlīdzības izmaksātāja līdzekļiem par autoratlīdzības saņēmēju tiks veiktas 5% iemaksas pensiju apdrošināšanai.

Abi nodokļu politikas pamatnostādnes paredzētie pasākumi uzlabošot mazo iemaksu veicēju sociālo nodrošinājumu pensiju apdrošināšanai.Tāpat sociālā nodrošinājuma uzlabošanos veicinās nodokļu politikas pamatnostādnēs paredzētā minimālās algas palielināšana no 380 uz 430 eiro, skaidro Dreimane.

Vai būs dolāra krahs, ko gaidīt no rubļa un kad beigsies krīze, dpmoney.ru pastāstījis Citibank attīstības tirgu galvenais ekonomikas stratēģis Endrjū Hauels un Citibank Krievijas, NVS un Izraēlas valūtu un finansu pārvaldes priekšnieks Jūdžins Bellins.

Pēdējā laikā vismaz Krievijā tiek apspēlētas visas iespējamās prognozes par to, ka ASV valūta var kļūt nevērtīgāka, sabrukt – tiek piemēroti dažādi termini. Kāds ir Jūsu viedoklis attiecībā uz dolāra perspektīvām?

Kā saka, «baumas par manu nāvi bija stipri pārspīlētas» - pēdējā gada laikā daudzi ir teikuši, ka tūlīt dolārs kritīs, taču tas nav noticis.

Pat eiro, kuru daudzi gribēja salīdzināt kā iespējamo dolāra alternatīvu, pašlaik pieredz vairāk problēmu nekā dolārs. Daļēji šīs problēmas ir izraisījusi situācija Austrumeiropā, daļēji – eirozonas valstīs, jo dažas ekonomikas, kas ienākušas eirozonā, ir vājas un velk uz leju pārējās.

Jautājums par īpašumu kadastrālo vērtību Latvijā vienmēr ir bijis aktuāls – galvenokārt tāpēc, ka saistībā ar to tā īsti nekad nav bijis kārtības. Tā dēvētajos treknajos gados valstij un pašvaldībām piederošie īpašumi tika iznomāti par noteiktu procentu no kadastrālās vērtības, kas bija nesamērīgi zemāka pa to reālo tirgus cenu. Kad atbildīgās valsts iestādes beidzot attapās un kadastrālās vērtības pārskatīja, būtiski tās palielinot, bija jau pienācis ekonomiskās krīzes laiks, un daļa uzņēmēju, kas iepriekšējos gados bija noslēguši attiecīgos īres līgumus, vairs nespēja pildīt savas saistības.

Īsi sakot, kadastrālo vērtību jautājums mūsu valstī allaž ir ticis risināts, vadoties pēc principa «no viena grāvja – otrā», turklāt totāli nemācoties no iepriekšējos gados pieļautajām kļūdām. Arī šobrīd...

Jau nākamgad ir paredzēts veikt īpašumu kadastrālo vērtību pārskatīšanu lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, to palielinot aptuveni par 13%. Problēma slēpjas apstāklī, ka tieši no kadstrālās vērtības Latvijā tiek aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN). Tātad, palielinot nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību, ir jārēķinās, ka lauksaimniekiem būs jāmaksā ievērojami lielāks NĪN. Protams, var teikt, ka lauksaimnieciski izmantojamo zemju vērtība pēdējā laikā ir pieaugusi – tā ir taisnība. Tomēr būtiski ir saprast ne tikai faktus, bet arī to iemeslus. Ir dažādi apstākļi, kuru iespaidā tirgū ir visai liels pieprasījums pēc šāda veida īpašumiem, un tādējādi arī ir cēlusies to cena. Savukārt NĪN jāmaksā lauksaimniekiem, kuri zemi negrasās pārdot, tādējādi nopelnot. Citiem vārdiem sakot, sperot attiecīgo soli, tiks palielinātas lauksaimnieku ražošanas izmaksas. Jā, var teikt, ka jebkuram uzņēmējam, arī zemniekam ir iespēja ražošanas izmaksu pieaugumu iekļaut cenā, taču viss nav tik vienkārši.

No ekonomikas teorijas viedokļa ekonomiskajai situācijai valstī pasliktinoties, nodokļu un nodevu palielinājums nav pieļaujams.

Šodien ir izveidojusies situācija, kad iepriekš plānotie budžeta ieņēmumi ir bijuši pārlieku optimistiski, kurus, samazinoties eknomiskajai aktivitātei, ir radušās nopietnas grūtības izpildīt. Situāciju pasliktina fakts, ka optimistiskās prognozes iepriekš kalpoja par argumentu, lai palielinātu valsts pārvaldes izdevumus. Kļūda prognozēs un nepamatotais valsts sektora izdevumu palielinājums ir novedis situācijā, kad atbildīgās institūcijas izmisīgi meklē iespēju šo iztūrkumu mazināt, kā rezultātā saskaņošanā šobrīd atrodas vairāki normatīvie akti, kuru izstrādes tiešais mērķis ir viens — palielināt nodokļus, palielinot budžeta ieņēmumus, piemirstot izvērtēt arī grozījumu netiešo ietekmi.

To, ka nepārtikas precēm Latvijā ir raksturīgs liels uzcenojums, pircēji zina arī bez Konkurences padomes (KP) ziņojuma par veikto izpēti atsevišķu nepārtikas preču, piemēram, kosmētikas, sadzīves ķīmijas, trikotāžas piederumi u.tml. — tirgū.

Jūtot klientu trako kāri pēc naudas tērēšanas par visdažādākajiem niekiem, jādomā, ka trekno gadu gaitā ne viens vien tirgotājs preci pamanījies pārdot, kā izrādās, pat ar 1000% uzcenojumu. Fakts, ka šāda pārmērība ir iespējama, uzskatāmi norāda uz to, cik ļoti mums ir nepieciešamas jaunas vēsmas jaunu tirgus dalībnieku izskatā, un jau kuro reizi liek atgriezties pie problēmas, kā tādus līdz mazajai Latvijai dabūt.

Pēc KP atzinuma, augstie uzcenojumi lielā mērā ir skaidrojami ar Latvijas nelielo tirgu, kā arī augstajām loģistikas un mārketinga izmaksām. Savukārt cenu pazemināšanos var veicināt pieprasījuma samazinājums, kas pagaidām arī ekonomikas recesijas laikā neesot bijis gana vērienīgs (jāatgādina, ka mazumtirdzniecības apgrozījums pērn salīdzināmās cenās nepārtikas preču tirdzniecības uzņēmumos samazinājies par 31,5%), vai arī konkurences pieaugums - jaunu uzņēmumu ienākšana tirgū, kur šobrīd darbojas tikai daži lieli vairumtirgotāji, kas izplata populārāko starptautisko zīmolu preces. Tas licis KP secināt, ka tādējādi šim tirgum ir attīstības potenciāls un uzņēmumi varētu izdarīt izvēli par labu investīcijām Latvijā.

Saeimā iesniegto priekšlikumu – paredzēt īpašu tirdzniecības un nodokļu režīmu nerezidentu izveidotiem «čaulas» uzņēmumiem Latvijā, kuri veic darbības ārpus Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas, pēc būtības var uzskatīt par ofšoru režīma legalizāciju Latvijā. Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka tas rada nopietnus riskus finanšu sektora stabilitātei, drošai un stabilai investīciju videi valstī, kā arī grauj Latvijas kā uzticama sadarbības partnera tēlu.

FM ir identificējusi šādus būtiskākos riskus tā saucamā «ofšoru nodokļa» ieviešanā:

1. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija – apkalpojot nerezidentu biznesu ir augstāks risks, ka kredītiestāde tiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Bankām, apkalpojot klientus nerezidentus, vienmēr pastāv augstāks risks, ka kredītiestāde tiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Strādājot ar šādiem klientiem, ir apgrūtinātas iespējas pilnībā pārliecināties par līdzekļu izcelsmi, tāpēc, nerezidentus pārreģistrējot kā rezidentus, saglabājas risks, ka kredītiestāde var tikt iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, terorisma finansēšanā vai šādu darbību mēģinājumā un šis risks tiek pārnests uz plašāku klientu loku (rezidentiem).

Izmitināšanas pakalpojumi būtu jāsniedz tikai sertificētiem un nodokļus maksājošiem uzņēmējiem vai privātpersonām, komentējot ekonomikas ministram doto uzdevumu līdz nākamā gada beigām izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par jauna īstermiņa īres mītņu reģistra izveidi vai esošo datubāžu pielāgošanu Eiropas Parlamenta regulai, sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš uzsvēra, ka LVRA jau vairāku gadu garumā aktīvi ir iestājusies par īstermiņa īres tirgus sakārtošu un reģistra izveidi, kā arī aicinājusi iesaistīties valdību. "Uzskatām, ka darbs pie tā ir jāveic nekavējoties, bez liekas vilcināšanās," norādīja Kalniņš, piebilstot, ka asociācija noteikti aktīvi piedalīsies Ekonomikas ministrijas (EM) izveidotajā darba grupā, lai kopīgi definētu, kādi ierobežojoši nosacījumi vai prasības būtu piemērojamas attiecībā uz īstermiņa īres mītnēm kā izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas atsevišķu sektoru.

Kalniņš skaidroja, ka šādai iecerei ir potenciāls izskaust negodīgos tirgus spēlētājus, kas nozīmē godīgu konkurenci starp tradicionālajiem izmitinātājiem, piemēram, viesnīcām, un personīgo apartamentu īstermiņa izīrētājiem.

Kamēr bankas turpinās pelnīt ar spekulatīvām operācijām vērtspapīru tirgos, tostarp no «burbuļiem» ekonomikā, neviens nebūs pasargāts no turpmākām krīzēm banku sfērā un valstīm atkal būs jāiesaistās banku glābšanā, intervijā norādīja finansists no Krievijas Deniss Pospelovs.

«Tikmēr, kamēr bankas aktīvi pelnīs no visdažādāko veidu «burbuļiem» ekonomikā, mēs neesam pasargāti no krīzēm, kuras ienāks arī banku sfērā. Krīze, kura skar finanšu spekulantus, tomēr ir ļoti lokāla parādība. Nu spēlē biržā bagāti ļaudis, kāds ieguva, kāds zaudēja - ekonomikā kā tādā tas neko daudz nemaina. Taču, ja krīzē lielu naudu zaudē bankas, tad valstīm nākas maksāt kompensācijas noguldītājiem, jo praktiski visur tagad noguldījumi tiek garantēti. Valstīm nākas glābt bankas, jo tās ir pārāk lielas un svarīgas, lai nomirtu. Vissliktākais ir tas, ka krīze skar parastus cilvēkus, kuri vispār ne pie kā nav vainīgi, bet zaudē darbu, zaudē mājas,» sacīja Pospelovs, kurš Latvijā ir izveidojis investīciju kompāniju AFI Investīcijas.

Cenšoties iztīrīt noliktavas no aizsēdējušiem modeļiem, autotirgotāji kā nu prazdami cenšas iekārdināt pircējus ar vērienīgām atlaidēm.

Strauji samazinoties jauno auto pārdošanas apjomiem, autotirgotāji ir spiesti pielāgoties jaunajiem spēles noteikumiem. Teju ikvienam noliktavu pārpalikumi ir gana iespaidīgi, kuri lielākoties radušies pērnā gada nogalē, pārlieku optimistiski prognozējot automašīnu noietu 2008. gadā. Jāatzīst, ka šāda parādība šobrīd ir novērojama ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā, un izdevīgi piedāvājumi top bieži vien ar ciešu importētāju un rūpnīcas atbalstu.

Citas izejas nav

Vairākos tūkstošos eiro solītās atlaides un dažādi papildu bonusi vairs nav nekāds retums. Trako cenu maratonā agrāk vai vēlāk ir iesaistījies teju ikviens Latvijā pārstāvētais zīmols, nešķirojot pēc hierarhiskās piederības - vai tas būtu masu produkcijai vai arī premium markas auto. Vairums no aptaujātajiem autotirgotājiem atzīst, ka pašreizējā brīdī tas ir izdzīvošanas jautājums ikvienam, ieskaitot arī tirgus līderi Toyota. Viens no Toyota, Lexus pārstāvjiem Amserv Motors direktors Gundars Vectirāns atzīst, ka pēdējo desmit gadu laikā no importētāja puses nav piedzīvotas tik vērienīgas cenu atlaides.

Kopš 7. jūlija ir izsludināta ASV sankciju pret Irānu pirmā kārta, un to noteikumi ir daudz agresīvāk formulēti, nekā līdz 2015. gadam spēkā esošās sankcijās.

Tās tika atceltas un Irāna atjaunota pilnvērtīgā starptautiskajā apritē līdz ar daudzpusējo Kopīgo Visaptverošo rīcības plānu (angl. akronīms JCPOA), kas paredz pamatīgi samazināt Irānas kodolprogrammu un tās spējas, kas varētu rezultēties atomieroču izveidē.

Ar Donalda Trampa paziņojumu ASV no JCPOA izstājās 8. maijā, vienpusēji izsludinot nodomu atjaunot sankcijas pret Irānu ar mērķi gan vēl vairāk iegrožot tās kodoltehnoloģiju kapacitāti, gan arī mazināt tās destabilizējošo politisko ietekmi reģionā, kas sevišķi attiecas uz atbalstu Bašara al Asada režīmam Sīrijā.

Baltieši turas pa gabalu

Irānas eksperts un konsultāciju uzņēmuma Courland Advisors partneris Tibo Normands (Thibault Normand) db.lv komentē, ka jaunajā situācijā, kas vēl agresīvāk par iepriekšējām sankcijām iegrožo sadarbību ar Irānu, ieguvējas paredzami būs Krievijas un Ķīnas kompānijas. Lai gan irāņi kvalitātes dēļ priekšroku dod Eiropas tehnoloģijām, sankciju vēriena dēļ, pat ar visiem Briseles centieniem dot pretspiedienu Vašingtonai, eiropiešu turpmākās biznesa saiknes ar Irānu būs ļoti problemātiskas.