Dzīves dārdzība nepieaugs strauji

Finanses
2015. gada 15. jūlijs 10:45

Inflācija būs zema, turklāt algu pieaugums cenu kāpumu kompensēs, trešdien raksta laikraksts Diena.

Pēc tam, kad vairākus mēnešus pēc kārtas patēriņa cenu indekss uzrādīja vēlmi palielināties, jūnijā gada inflācijas rādītājs saruka uz pusi līdz 0,6%, tādējādi atkal dienaskārtībā izvirzot jautājumu par to, vai zemas inflācijas periodam, ko Latvija izbauda jau vairāk nekā divus gadus, būs lemts turpināties.

Jautājums ir ļoti svarīgs ne tikai no ierindas iedzīvotāja skatpunkta, bet arī no valsts un korporatīvo finanšu plānošanas viedokļa, jo būtībā ir indikators tautsaimniecības attīstībai tuvākajā nākotnē, turklāt gan ar labvēlīgiem, gan ar ne tik labvēlīgiem faktoriem. Zema inflācija ir draudzīga patērētāju aktivitātes pieaugumam, taču vienlaikus tā var arī liecināt, ka kaut kur pasaulē vai tepat, Latvijā, ir procesi, kuru ietvaros naudas aprite kļūst lēnāka, kas galu galā var būt aizmetnis jaunām ekonomikas problēmām, rezultātā samazinot arī ierindas iedzīvotāja labklājības līmeni.

Galvenais cenu samazinājuma iemesls jūnijā saistīts ar ikgadējām sezonālajām svārstībām, kad izpārdošanu ietekmē rūk cenas apģērbu un apavu veikalos, bet, tirgus plauktos ienākot jaunajai augļu un dārzeņu ražai, krītas pārtikas produktu cenas. Šogad gan sezonālā mēneša deflācija iestājusies agrāk nekā parasti. Tradicionāli statistiskais cenu kritums vairāk piederas jūlijam. Taču šoreiz situāciju varētu būt pamainījis gan samērā agrais pavasaris, gan Krievijas noteiktais embargo dažādiem Eiropas Savienības valstu pārtikas produktiem. Proti, kādreiz agro dārzeņu sezonas sākumā bija vērojams cenu lēciens, bet tagad samērā piesātinātais tirgus diktē savu, proti, vēlmi pārdot. Tādējādi pagājušajā mēnesī salīdzinājumā ar maiju dārzeņi kļuva par 15,4% lētāki, bet pārtikas cenas kopumā saruka par 1,3%. Savukārt apaviem un apģērbiem akciju ietekmē cenas samazinājās vairāk nekā par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Kopējo cenu līmeni ietekmēja arī cenu svārstības energoresursu tirgū. Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula zina teikt, ka energoresursu cenu samazinošo ietekmi uz inflāciju radīja galvenokārt a/s Latvijas gāze samazinātais tarifu līmenis rūpnieciskajiem patērētājiem (tas samazināja siltumenerģijas cenu). Tā kā jūlijā tarifs varētu sarukt vēl straujāk, turklāt tiks samazināti dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām, kā arī otrajā pusgadā gaidāms siltumenerģijas cenu sarukums Ventspilī un Liepājā, energoresursu cenu ietekme šā gada inflācijā varētu vēl vairāk samazināties, uzskata Latvijas Bankas eksperte.

Plašāk lasiet laikrakstā Dzīves dārdzība nepieaugs strauji trešdienas, 15. jūlija, laikrakstā Diena (9. lpp.)!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra