ECB beidzot drukās!

Finanses
2015. gada 23. janvāris 09:33

Vēsturiskā sanāksmē ECB paziņo par eiro kvantitatīvo mīkstināšanu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness

Eiropas Centrālā banka (ECB) aizvadījusi leģendāru sanāksmi, kuru tā sāka ar Lietuvas sveikšanu eiro pulciņā, bet turpināja ar eiro drukāšanas programmas jeb kvantitatīvās mīkstināšanas (QE) pasākumu izziņošanu. ECB vadītājs Mario Dragi atklāja, ka ik mēnesi centrālā banka uzpirks parāda vērtspapīrus 60 miljardu eiro apjomā (vairāk, nekā vidēji gaidīja finanšu tirgus dalībnieki), līdz būs vērojams noturīgs inflācijas pieaugums. Tas nozīmē, ka eiro kvantitatīvajai mīkstināšanai nav formālu ierobežojumu. Programma tiks uzsākta šā gada martā un varētu turpināties līdz nākamā gada septembrim, kas nozīmē, ka eiro QE apjoms būs «vismaz» 1,1 triljons eiro. M. Dragi pauda pārliecību, ka jaunajiem monetāās politikas mēriem un krītošajām naftas cenām eirozonas ekonomikā situāciju vajadzētu vērst par labu.

Iespējams, šis būtu arī labs brīdis, lai atgādinātu par klasiskas kvantitatīvās mīkstināšanas soļiem. Pirmais – centrālā banka izdomā naudu un par to sāk izpirkt vērtspapīrus (parasti pašus drošākos vērtspapīrus, piemēram, valdību obligācijas) no finanšu iestādēm. Otrajā solī vajadzētu samazināties šo vērtspapīru ienesīgumam (un naudas cenai kopumā iet uz leju) un bankām atbrīvojas skaidra nauda. Tālākā doma virzās šādi – finanšu iestādes redz, ka visapkārt ir ļoti zemas procentlikmes, un meklē veidus, kur nopelnīt vairāk. Tad bankas saprot, ka nu tām būtu jāaizdod biznesam un arī zemo procentlikmju laikmets potenciālajiem aizdevumu ņēmējiem kredītam liek izskatīties pievilcīgāk. Gala mērķis – kreditēšana biznesiem aug, cilvēki arī paši ņem aizdevumus, visi tērē vairāk, bezdarbs sarūk un ekonomika aug.

Kvantitatīvajai mīkstināšanai Eiropā ir gan daudz pretinieku, gan atbalstītāju. Otrie vērš uzmanību uz dolāru drukāšanas veiksmes stāstu ASV (tur tautsaimniecība atveseļojās straujāk). Tikmēr programmas noliedzēji norāda, ka deflācija eirozonā (decembrī gada skatījumā eirozonā bija vērojama deflācija -0,2% apmērā) ir izejvielu cenu krituma dēļ, kas pamatā ir labi ekonomikai. Tāpat viņi norāda, ka eirozonas ekonomikas ir pārāk atšķirīgas, lai QE būtu efektīva, un eiro drukāšana rada nekontrolējamas inflācijas risku nākotnē.

Plašāk lasiet rakstā ECB beidzot drukās! piektdienas, 23. janvāra, laikrakstā Dienas Bizness (7. lpp.)!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra