Ceturtdien, 05. jūnijā Eiropas Centrālā Banka (ECB) nolēma nemainīt eiro bāzes procentu likmi, bet ECB vadītāja preses konferencē sniegtais eiro zonas ekonomikas novērtējums un izmantotās frāzes norāda uz satraukumu par cenu kāpumu, kas neizslēdz procentu likmju paaugstināšanu jūlija sanāksmē.
ECB noskaņojums mēneša laikā ir krietni pamainījies. Anglijas CB šodien arī nolēma likmes nemainīt. Energoresursu un pārtikas cenu augstā līmeņa būtiskā ietekme uz inflāciju ir galvenais procentu likmju nemainīšanas iemesls gan eiro zonā, gan Anglijā.
Latvijā kompānijām un privātpersonām kredītos izsniegti vairāk nekā 16 miljardi eiro. Līdz ar to starpbanku procentu likmju izmaiņas būtiski ietekmē kredītņēmēju izdevumus. ECB šodien paziņoja, ka inflācijas prognoze eiro zonai šim gadam koriģēta no 2.6%-3.2% rajona uz 3.2%-3.6% līmeni. 2009. gada inflācijas prognoze paaugstināta uz 1.8%-3% rajonu. ECB atzīst, ka pieaudzis cenu kāpšanas risks un bažas rada cenu un algu izmaiņu nosavstarpējās attiecības, kuras var radīt papildus spiedienu uz inflāciju. Rezultātā eiro zonā ir pieaudzis procentu likmju paaugstināšanas risks. ECB pamainījusi arī IKP prognozes, šogad plānojot izaugsmi 1.5%-2.1% robežās, bet nākamajā gadā tiek gaidīta izaugsme 1%-2% robežās. Valūtu tirgū pēc ECB preses konferences bija vērojama eiro cenas pakāpšanās. Eiro cena dienas beigās pārkāpa aizvakar pēc ASV CB vadītāja izteikumiem zaudēto 1.55 dolāru atzīmi (Bernanke – Trišē 1:1).
Andris Lāriņš, Nordea Markets finanšu tirgus eksperts: “Pretstatā ASV, ECB jau gadu nav veikusi izmaiņas eiro procentu likmēs. To pašu diemžēl nevar teikt par tirgus procentu likmēm, jo kopš globālās kredītu krīzes sākuma pagājušā gada augustā eiro procentu likmes tirgū ir krietni pakāpušās pateicoties pieaugušajam riskam. Tas ir krietni sadārdzinājis procentu maksājumus par kredītiem arī Latvijas iedzīvotājiem, kuri pārsvarā izvēlas eiro kredītus ar īstermiņa procentu likmēm. Sliktā ziņa kredītu ņēmējiem ir tā, ka ECB galveno uzmanību pievērš tieši cīņai ar inflāciju un uz ekonomikas attīstības tempu pavājināšanos pagaidām tiek pievērtas acis (kaut ir redzams arī satraukums par šo jautājumu). Inflācijas dēļ eiro zonā procentu likmes nav sekojušas ASV un britu scenārijam, kur primārā cīņa bija par ekonomikas izaugsmes atbalstīšanu ar procentu likmju pazemināšanas palīdzību. Šodien ECB vadītāja izteikumi pat ir palielinājuši eiro bāzes procentu likmes paaugstināšanas risku”.
Nordea Markets prognozē, ka, lai arī ir pieaudzis eiro procentu likmju pieaugšanas risks, eiro bāzes procentu likme visu šo gadu var saglabāties 4.00% līmenī, bet nākamajā gadā būs vērojams bāzes procentu likmju pazeminājums. Kas attiecas uz kredītņēmējiem tik svarīgajām Euribor likmēm, tad Nordea sagaida, ka nākamā pusgada laikā 3 mēnešu likme var atkāpties no pašreiz sasniegtā līmeņa tuvāk 4.5% līmenim, kas samazinās kredītņēmēju procentu maksājumus. Nākamajā gadā 3 mēnešu likmei būtu jānokļūst vēl zemākos līmeņos. Šādu scenāriju var apdraudēt energoresursu un pārtikas cenu turpmāks kāpums jaunos rekorda līmeņos (Nordea gan pašreiz drīzāk sagaida šo cenu pazemināšanos nevis tālāku kāpumu).
Šodien Anglijas CB savā sanāksmē nolēma mārciņas bāzes procentu likmi nemainīt un atstāja to 5.00% līmenī. Starp G7 valstīm mārciņas bāzes procentu likme joprojām ir visaugstākā. Par procentu likmes galveno nemainīšanas iemeslu jau labu laiku tiek minēti inflācijas augšanas draudi. Skatoties uz britu ekonomikas datiem, Anglijas CB par procentu likmju pazemināšanu varētu izšķirties ātrāk nekā ECB un likmju pazeminājums varētu notikt jau kādā no augusta vai septembra sanāksmēm.