Igaunijas telekomunikāciju nozares spēlētāji apmierināti ar apvienošanos; Latvijā kavējas ar LMT un Lattelecom apvienošanu, valsts pusei aizvien svārstoties pieņemt lēmumu , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rezultātā Latvijā jau desmit gadus notiek apvienošanas izvērtēšanas process, bet rezultāta vēl nav. Pretēja situācija ir Igaunijā – pirms gada tika apvienoti fiksēto un mobilo pakalpojumu sniedzēji, un patlaban darījumā iesaistītie uzņēmumi uz šo lēmumu skatās pozitīvi – jau pirmajā gadā izdevies ietaupīt vismaz 1,5 miljonus eiro, savukārt tarifu kāpums nav novērots un konkurence tirgū nav mazinājusies, bet klientiem ir pieejami kompleksi piedāvājumi. Igaunijas telekomunikācijas nozares eksperti norāda, ka nākotnē, kad tiks atcelti vies abonēšanas tarifi Eiropas Savienībā, apvienotās kompānijas būs spēcīgāki spēlētāji tirgū un varēs pienācīgi konkurēt ar starptautiskajiem uzņēmumiem. Atsevišķi Latvijas tirgus dalībnieki uz iespējamo LMT un Lattelecom apvienošanu gan raugās ar aizspriedumiem.

Sākot ar šodienu no NASDAQ OMX Tallinn Oficiālā saraksta tiek izņemtas Eesti Telekom akcijas, liecina paziņojums biržā.

Akcijas pārtraukts kotēt pēc kompānijas iesnieguma. Tā kā Eesti Telekom ir izpildījis visus priekšnoteikumus akciju izņemšanai no biržas, pieņemts lēmums kompānijas akcijas izņemt no publiskās apgrozības.

Db.lv jau ziņoja, ka oktobrī noslēdzās TeliaSonera izteiktais Igaunijas telekomunikāciju kompānijas Eesti Telekom akciju atpirkšanas piedāvājums, kura rezultātā TeliaSonera piederēs 97.58 % jeb 134.6 miljonu Eesti Telekom akcijas, liecina paziņojums Tallinas biržā.

Līdz šim TeliaSonera pilnībā piederošajai kompānijai Baltic Tele AB piederēja 60.12 % jeb 82.9 miljoni Eesti Telekom akcijas un izteiktā akciju atpirkšanas piedāvājuma laikā iegādāti vēl 37.46 % jeb 51.5 miljoni akciju.

Noslēdzies TeliaSonera izteiktais Igaunijas telekomunikāciju kompānijas Eesti Telekom akciju atpirkšanas piedāvājums, kura rezultātā TeliaSonera piederēs 97.58 % jeb 134.6 miljonu Eesti Telekom akcijas, liecina paziņojums Tallinas biržā.

Līdz šim TeliaSonera pilnībā piederošajai kompānijai Baltic Tele AB piederēja 60.12 % jeb 82.9 miljoni Eesti Telekom akcijas un izteiktā akciju atpirkšanas piedāvājuma laikā iegādāti vēl 37.46 % jeb 51.5 miljoni akciju.

Ņemot vērā atpirkšanas piedāvājuma rezultātus TeliaSonera nolēmusi, ka piedāvājums paliks atklāts, lai palikušie mazākumakcionāri varētu vēl pārdot savas akcijas.

TeliaSonera par vienu Eesti Telekom akciju piedāvā 93 igauņu kronas (4.18 latus). Turklāt, saskaņā ar uzņēmuma akcionāru sapulcē pieņemto lēmumu, visi akcionāri saņems papildus dividendes 6.99 kronu (0.31 latu) par akciju apmērā.

Šā gada janvārī Aktsiaselts Eesti Krediidipank jauno īpašnieku padome, ņemot vērā bankas jauno stratēģiju, pieņēma lēmumu slēgt Aktsiaselts Eesti Krediidipank Latvijas filiāli un pievērsties turpmākai bankas pakalpojumu sniegšanai vienīgi Igaunijas tirgū.

Aktsiaselts Eesti Krediidipank Latvijas filiāle darbosies līdz šī gada 15.jūnijam, tomēr no šī gada 31.marta Latvijas filiāle vairs nepiesaistīs jaunus klientus un nepieņems jaunus noguldījumus. Visiem esošajiem Latvijas filiāles klientiem tiks veikta esošo noguldījumu un norēķinu kontos esošo naudas līdzekļu atmaksa. Izmaiņas neskars Aktsiaselts Eesti Krediidipank Igaunijas klientus.

Atbilstoši Aktsiaselts Eesti Krediidipank Latvijas filiāles vadītaja Artūra Toma teiktajam, Latvijas filiāle apkalpo aptuveni 1200 klientu un viņiem līdz šī gada maija beigām būs iespēja novirzīt savu naudas plūsmu uz citām kredītiestādēm.

Trešdien augstākos līmeņos turpināja doties Baltijas biržu raksturojošie indeksi. Visstraujāko pieaugumu šoreiz uzrādīja Tallinas biržu raksturojošais OMXT indekss – par 2.01 %. Savukārt Viļņas un Rīgas biržu indeksu vērtības palielinājās par attiecīgi 1.55 % un 0.94 %.

Visapjomīgākā tirdzniecība trešdien notika ar Tallink Grupp vērtspapīriem, kuri 111 darījumos tika tirgoti vairāk nekā 1 milj. EUR apjomā, kā rezultātā kompānijas akcijas cena palielinājās par 5.41 % līdz 0.39 EUR.

Otrs lielākais tirdzniecības apgrozījums bija ar TEO LT akcijām (apgrozījums sasniedza 375 tūkst. EUR), kuras cena palielinājās par 2.04 % līdz 0.58 EUR.

Rīgas biržā pārliecinošs apgrozījuma līderis bija Ventspils nafta, kuras akcijas 20 darījumos tika tirgotas 90.5 tūkst. Ls apjomā. Ventspils naftas akcijas cena gan šodien palika nemainīga – 95 santīmi.

Jāatgādina, ka sākot ar šo trešdienu no NASDAQ OMX Tallinn Oficiālā saraksta tiek izņemtas Eesti Telekom akcijas.

Krievijas finanšu grupā VTB ietilpstošais uzņēmums BM-Bank janvārī sev piederošos 59,7% Igaunijas bankas Eesti Krediidipank akciju pārdevis par 0,8 miljardiem rubļu (13 miljoniem eiro), liecina grupas finanšu pārskats.

Banka paziņojusi, ka darījuma rezultātā tai radušies 0,1 miljarda rubļu zaudējumi.

VTB daļa Igaunijas bankā pārdota ar grupu nesaistītam investoram.

Eesti Krediidipank VTB īpašumā nonāca, kad grupa pārņēma Bank Moskvi (tagad BM-Bank). 2016.gada jūnijā BM-Bank direktoru padome izskatīja jautājumu par dalības Eesti Krediidipank izbeigšanu. VTB piederēja 59,7% Igaunijas bankas Eesti Krediidipank akciju. Pērn novembrī banka informēja, ka iesaistījusies sarunās par sev piederošo akciju pārdošanu.

2015.gadā BM-Bank pārskatā norādīja, ka, neskatoties uz to, ka tā kontrolē vairāk nekā pusi Eesti Krediidipank akciju, Igaunijas bankā tai nav kontroles. Krievijas banka iesaistījās tiesvedībās ar citiem Eesti Krediidipank akcionāriem, kā rezultātā tiesa atņēma VTB pārstāvjiem tiesības Eesti Krediidipank padomē.

Igaunijas uzņēmums "Eesti Gaas" nepieciešamās atļaujas dabasgāzes sadales sistēmas operatora Latvijā AS "Gaso" iegādei cer saņemt šovasar, intervijā sacīja "Eesti Gaas" valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks.

"Protams, ka atļaujas mēs saņemsim tad, kad saņemsim, jo mūsu spēkos nav to kaut kā ietekmēt. Tomēr es ceru, ja viss notiks kā plānots, nepieciešamās atļaujas mēs saņemsim jau vasarā. Tomēr, protams, prognozēt to ir sarežģīti. Pašlaik mums ir bijušas dažas tikšanās ar ministriju pārstāvjiem, lai iepazīstinātu ar savu darbību un izstāstītu, kas mēs esam," teica Kāsiks.

Taujāts par iemesliem, kādēļ "Eesti Gaas" nolēma iegādāties "Gaso", viņš pauda, ka pirmais ir vēlme paplašināt "Eesti Gaas" darbību.""Eesti Gaas" pirms septiņiem gadiem bija tādā pašā situācijā, kādā šodien ir "Latvijas gāze". Mēs bijām relatīvi mazs uzņēmums, kas strādāja tikai Igaunijā. Pēdējo gadu laikā, kopš mums ir jauni īpašnieki, jauns menedžments, mēs esam ievērojami auguši un, strādājam sākot no Somijas un beidzot ar Poliju," minēja Kāsiks, piebilstot, ka pamatā tā ir gāzes tirdzniecība, bet Igaunijā uzņēmums pārvalda arī gāzes sadales infrastruktūru, tādēļ zina, kā to darīt.

Ņemot vērā pulcēšanās ierobežojumus, galvaspilsētas bārs "Tallinas Pagalms" no naktslokāla pārtapis par kafejnīcu.

Ikdienas režīmā "Tallinas Pagalms" darbojās kā bārs un katru nedēļas nogali organizēja dažādus pasākumus, piemēram, džeza, rokmūzikas, elektroniskās mūzikas koncertus, improvizācijas teātrus. Katru nedēļu "Tallinas Pagalmā" norisinājās vismaz 3-4 pasākumi abos ēkas stāvos, uz divām skatuvēm.

Aizvadītajā ziemā "Tallinas Pagalms" papildināja piedāvājumu ar kafejnīcu, attīstīja virtuvi, jo sākotnēji piedāvājumā bija tikai dzērieni un uzkodas.

"Šobrīd esam aizgājuši līdz tam, ka piedāvājam kārtīgas pusdienas un piegādi uz mājām. Tieši šobrīd, kad visi pasākumi ir atcelti un naktsdzīve ir noslēgta pilnībā, mums ir samērā veiksmīgi izdevies pārorientēties," stāsta "Tallinas Pagalma" līdzīpašnieks Ģirts Kumeliņš.

Konkurences padome (KP) 22.jūnijā pieņēmusi lēmumu atļaut AS "Eesti Gaas" iegūt izšķirošu ietekmi pār AS "Gaso". KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

AS "Eesti Gaas" grupas uzņēmumi pārdod klientiem cauruļvadu dabasgāzi, saspiestu dabasgāzi (CNG), saspiestu biometānu (CBM) un sašķidrinātu dabasgāzi (LNG), kā arī pārvalda lielāko gāzes sadales tīklu Igaunijas teritorijā. AS "Eesti Gaas" grupa aktīvi nodarbojas ar starptautisko gāzes vairumtirdzniecību. Vēl minētā uzņēmumu grupa nodarbojas arī ar saules enerģijas ražošanu un pārdošanu, kā arī ar elektroenerģijas mazumtirdzniecību.

“Eesti Gaas novērtē Latvijas valdības uzticību – mēs pilnībā saprotam sadales tīkla kā stratēģiska uzņēmuma nozīmi un vēlamies dalīties pieredzē kā gāzes tīklu operators, attīstīt uzņēmumu un piedāvāt Latvijas gāzes patērētājiem vislabākos pakalpojumus. Mūsu uzņēmumam sadales tīkla iegāde Latvijā ir nozīmīgs solis Eesti Gaas darbības izvēršanai, lai mēs reģionā kļūtu par lielāko enerģētikas uzņēmumu ar privāto kapitālu” norāda Eesti Gaas valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks.

AS Latvijas Biznesa banka biznesu pārņēmusī AS Eesti Krediidipank Latvijas filiāle nolēmusi aktīvāk startēt tirgū, ne vien līdz gada beigām trīskāršojot savu kredītportfeli, bet arī atverot jaunus klientu apkalpošanas centrus, sacīja bankas Latvijas filiāles vadītāja Ieva Rācenāja.

Eesti Krediidipank Latvijas filiāle pārņēmusi visu Latvijas Biznesa bankas biznesu, kas saistīts ar depozītu portfeli, kā arī labo kredītportfeli gandrīz trīs miljonu latu apmērā. Visi depozīti, klientu bāze, darbinieki un klientu apkalpošanas centri arī pārgājuši Eesti Krediidipank Latvijas filiālei.

«Tagad mums ir ļoti liela vēlme pelnīt un arī kreditēt. Tas ir mūsu galvenais uzdevums,» sacīja Rācenāja.

Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem Eesti Krediidipank kredītportfelis ir 2,665 miljoni latu, bet Rācenāja pauda cerību, ka līdz gada beigām kredītportfelis tiks palielināts par 10-12 miljoniem eiro (7-8,4 miljoniem latu). «Mums tas būtu ievērojams cipars, kura sasniegšanai būs ļoti smagi jāstrādā,» neslēpa bankas vadītāja.

Šonedēļ iespaidīga biržu raksturojošo indeksu izaugsme bija vērojama Tallinas un Viļņas biržā, tikmēr Rīgas biržā ar izaugsmi iepalika.

2010. gada otro darba nedēļu ar strauju kāpumu noslēdza Tallinas biržu raksturojošais OMXT indekss, kura vērtība nedēļas skatījumā palēcās par 15.61 %. Strauju kāpumu piedzīvoja arī Viļņas biržas OMXV, kura vērtība šonedēļ palielinājās par 8.69 %. Pastarīša lomā šoreiz nonāca Rīgas biržas OMXR indeksa, kura vērtība uz abu pārējo Baltijas biržu fona palielinājās vien par 0.47 %.

Jāpiebilst, ka pagājušonedēļ ievērojamus cenas kāpumus piedzīvoja vairums Baltijas biržās kotētās uzņēmumu akcijas (sevišķi strauji kāpumi bija Tallinas biržā).

Uz pārējo akciju fona ar īpaši iespaidīgu izaugsmi izcēlās azartspēļu kompānijas Olympic Entertainment Group akcijas, kuras cena nedēļas skatījumā pieauga par pat 34.09 % līdz 1.04 EUR.

Latvijas elektroenerģijas tirgotāka Latvenergo meitasuzņēmums Elektrum Eesti uzvarējis konkursā par elektroenerģijas piegādi Tallinai un Tartu, informē Latvenergo.

Papildināta ar 5., 6., 8., 9. rindkopu.

Jau vēstīts, ka nesen dibinātais Latvenergo šā gada septembra beigās ieviesusi jaunu zīmolu Elektrum, ar kuru cer iekarot piekto daļu no Igaunijas elektroenerģijas tirgus.

Noslēdzoties konkursam, Elektrum Eesti ieguvis tiesības nākamgad piegādāt elektroenerģiju 273 Tallinas pašvaldības īpašumā esošām ēkām un apgaismot Igaunijas galvaspilsētas ielas, stāsta Latvenergo pārstāvji.

Tallinas pilsēta gadā izmanto aptuveni 80 tūkst. megavatu elektroenerģijas, no kuriem 28 tūkst. tiek patērēti ielu apgaismojumam.

Šodien visi Baltijas biržu raksturojošie indeksi piedzīvoja vērtības kāpumu. Visstraujāko kāpumu demonstrēja pašmāju – Rīgas biržas OMXR indekss, kura vērtība palielinājās par 2.92 %. Tallinas un Viļņas biržu indeksi šodienas tirdzniecības sesiju noslēdza ar kāpumu par attiecīgi 1.53 % un 2.01 %.

Lielākais tirdzniecības apgrozījums Baltijā bija ar Eesti Telekom vērtspapīriem, kuri 37 darījumos tika tirgoti 16.53 milj. EUR apmērā. Rezultāta Eesti Telekom akcijas cena saruka par 0.31 % līdz 6.33 EUR.

Tikmēr otri tirgotākie vērtspapīri Baltijā šodien bija TEO LT akcijas, ar kurām tirdzniecības apgrozījums bija 587.6 tūkst EUR. TEO LT akcijas vērtība šodien palielinājās par 1.09 % līdz 0.54 EUR.

Jāatgādina, ka zviedru telekomunikāciju gigants TeliaSonera ir izteicis akciju atpirkšanas piedāvājumu abu minēto uzņēmumu (TEO LT un Eesti Telekom) mazākumakcionāriem. Igaunijas valdība, kas ir lielākais Eesti Telekom mazākumakcionārs šim piedāvājumam jau ir piekritusi.

Enefit mātes uzņēmums Eesti Energia, kurš ir Baltijā lielākais elektroenerģijas ražotājs, apvieno enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem vienā uzņēmumā - Enefit Taastuvenergia, teikts paziņojumā medijiem.

Šis uzņēmums pārvaldīs visas kompānijas struktūrvienības, kas nodarbojas ar atjaunojamās enerģijas ražošanu, tādējādi kļūstot par vienu no lielākajiem atjaunojamās enerģijas ražošanas uzņēmumiem Baltijas valstīs. Šis ir būtisks stratēģisks solis, lai nākamo piecu gadu laikā Eesti Energia divkārt palielinātu alternatīvo un tostarp arī atjaunojamo energoresursu izmantošanas apjomu.

«Pašlaik no atjaunojamiem energoresursiem, sadzīves atkritumiem un slānekļa gāzes mēs kopumā gadā saražojam vairāk nekā 700 gigavatstundu elektroenerģijas. Mūsu mērķis ir šo apjomu līdz 2020. gadam palielināt vairāk nekā divas reizes. Tas būtu līdzvērtīgs ceturtajai daļa no visas Igaunijas elektroenerģijas patēriņa. Šī plāna īstenošanai mēs esam apvienojuši vienā uzņēmumā līdz šim sadrumstalotās atjaunojamās enerģijas ražošanas struktūrvienības mūsu kompānijas iekšienē,» skaidro Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters.

Agrāk Igaunijas energokompānija Eesti Energia teica, ka tās mērķis ir iegūt 30% tirgus daļu Baltijas valstīs, taču tā bija nedaudz «naudas dedzināšanas» stratēģija, atzīst tagad par tirdzniecību atbildīgais kompānijas valdes loceklis Marguss Rinks.

«Ja vienīgais mērķis ir tirgus daļa, sāc «dedzināt naudu». Tagad raugāmies uz to, kā vislabāk pārdot saražoto elektrību. Stratēģija mainījās pagājušajā rudenī,» teica Rinks.

Viņš skaidroja, ka Eesti Energia ražošanas iespējas Igaunijā nedaudz pārsniedz desmit teravatstundas (TWh). Kompānijas stratēģija ir meklēt labāko risinājumu, kā pārdot šīs desmit TWh Baltijas valstīs, lai gūtu peļņu. Ja kompānija nevar pārdot elektrību Baltijas valstīs, caur biržu Nord Pool Spot tā tiek pārdota Somijai vai Zviedrijai.

«Tāpēc nesakām, ka mērķis ir iegūt 30% Baltijas tirgus, jo tas ir atkarīgs no apstākļiem. Ja, piemēram, apstākļi nebūs labi pārdošanai Baltijas tirgū, varam pārdot elektrību Ziemeļvalstīm,» teica kompānijas pārstāvis.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

TeliaSonera panākusi vienošanos ar Igaunijas valdību par Eesti Telekom akciju iegādi, liecina paziņojums Tallinas biržā.

Vienošanās panākta arī par to, ka par Eesti Telekom akcijām šogad tiks izmaksātas papildu dividendes, kā arī saskaņota dividenžu politika nākamajiem trim gadiem.

«Mēs novērtējam valdības lēmumu pieņemt šo piedāvājumu un esam priecīgi par vienošanos, ko esam panākuši. Valdībai bija ļoti profesionāla pieeja piedāvājuma vērtēšanā,» norāda TeliaSonera pārstāvis Pērs Arne Blumkvists.

Šodien Eesti Telekom biržā izsludināja ārkārtas akcionāru sapulci 1. oktobrī un plānus akcionāriem izmaksāt 964 miljonus igauņu kronu (43 miljonus latu) jeb 6.99 kronas (0.31 latu) par akciju.

Papildus dividendes tiks izmaksātas visiem akcionāriem.

Līdz šodienai uz TeliaSonera izteikto Igaunijas telekomunikāciju kompānijas Eesti Telekom izteikto akciju atpirkšanas piedāvājumu atsaukušies vēl 29.31 % uzņēmuma akciju īpašnieki, liecina paziņojums NASDAQ OMX Tallin biržā.

Līdz ar to kopējais TeliaSonera īpašumā esošais Eesti Telekom akciju īpatsvars veidos 90.29 %.

Patlaban TeliaSonera pieder 84 miljoni jeb 60.98 % no kopējā Eesti Telekom akciju skaita. Pēc piedāvājuma beigām TeliaSonera īpašumā nonāks vēl 40 miljoni akciju.

Atpirkšanas piedāvājums beigsies rīt, 9. oktobrī. TeliaSonera par vienu Eesti Telekom akciju piedāvā 93 igauņu kronas (4.18 latus). Turklāt, saskaņā ar uzņēmuma akcionāru sapulcē pieņemto lēmumu, visi akcionāri saņems papildus dividendes 6.99 kronu (0.31 latu) par akciju apmērā.

Līdz ar 2013. gada iestāšanos Tallina kļuvusi par pirmo galvaspilsētu pasaulē, kas saviem iedzīvotājiem sabiedrisko transportu ļauj izmantot bez maksas.

Pārejas periodā pirmās dienas Tallinas autobusos, trolejbusos un tramvajos pastiprināti dežūrēs municipālās policijas darbinieki, kas palīdzēs pasažieriem aprast ar jauno sistēmu, vēsta Postimees.

Tallinas Municipālās policijas darbinieki vienu nedēļu divu cilvēku komandā Tallinas sabiedriskajā transportā dežūrēs no 2. līdz 5. janvārim. Tāpat tiks izplatītas sabiedriskā transporta lietošanas pamācības.

Postimees arī ziņo, ka pirmajās nedēļās kontrole sabiedriskajā transportā nebūs «tik stingra», taču tas nenozīmējot, ka Tallinas sabiedrisko transportu var izmantot bez biļetes - bezmaksas vai maksas.

«Es ceru, ka visiem mums jaunajā situācijā mēs spēsim panākt mierīgu sadarbību, lai atrisinātu visas iespējamās problēmas,» norāda Tallinas Municipālās policijas vadītāja Monika Randa.

Pēdējos desmit gados Baltijas valstu un Somijas patēriņš samazinājies par aptuveni četriem miljardiem kubikmetru, radot lielus izaicinājumus dabasgāzes infrastruktūras uzņēmumiem.

To DB norāda Eesti Gaas valdes loceklis Rauls Kotovs, uzsverot, ka infrastruktūras uzņēmumiem joprojām jāspēj sabalansēt pieaugošās uzturēšanas izmaksas, tajā pašā laikā nodrošinot arī nepieciešamās investīcijas un nepalielinot pakalpojumu cenu. Eesti Gaas ir viens no lielākajiem un senākajiem enerģētikas uzņēmumiem Igaunijā, kurš Baltijas gāzes tirgū darbojas jau kopš 1865. gada. Šā gada janvārī Latvijā darbību sāka Eesti Gaas meitas uzņēmums EG Energija.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Laika gaitā dabasgāzes tirgus Baltijā ir krietni mainījies, atzīst R. Kotovs. «2008. gadā būtībā eksistēja tikai trīs dabasgāzes uzņēmumi, taču šobrīd Baltijas tirgū darbojas aptuveni simts dažādu ar gāzes industriju saistītu uzņēmumu, tostarp tirgotāji, importētāji, sistēmas pakalpojumu operatori, biogāzes ražotāji un citi. Tāpat jāpiebilst, ka pēdējos desmit gados būtiski samazinājies arī dabasgāzes patēriņa apjoms, tāpēc darbošanās šajā sfērā kļūst arvien izaicinošāka,» norāda Eesti Gaas valdes loceklis, piebilstot, ka šobrīd dabasgāzes tirgū konkurence ir ļoti aktīva, tāpēc visu laiku jādomā, kā uzlabot savus sniegtos pakalpojumus, lai klients joprojām izvēlētos Eesti Gaas kā savu primāro enerģijas piegādātāju. R. Kotovs uzskata, ka līdz ar Polijas–Lietuvas starpsavienojuma izbūvi būtiskas izmaiņas tirgu sagaida arī turpmāk. «Jaunais savienojums visiem dabasgāzes nozarē iesaistītajiem uzņēmumiem dos reālu pieeju pārējās Eiropas gāzes tirgiem. Daļēji jau šobrīd to nodrošina arī Lietuvā esošais Klaipēdas sašķidrinātās gāzes (LNG) terminālis, kas kalpo kā alternatīvs dabasgāzes piegādes avots, taču pagaidām piegāde un tirdzniecība pa caurļvadiem ir krietni elastīgāka,» domā R. Kotovs.

Konkurences padome ir saņēmusi Igaunijas uzņēmuma "Eesti Gaas" apvienošanās ziņojumu par plānotu izšķirošas ietekmes iegūšanu pār AS "Latvijas gāze" piederošo dabasgāzes sadales sistēmas operatoru Latvijā AS "Gaso", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Apvienošanās ziņojums saņemts 2023.gada 26.maijā.

Konkurences padomei viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas ir jāpieņem lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem vai arī par papildu izpētes sākšanu. Ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar Konkurences padomi.

Konkurences padomē norāda, ka "Eesti Gaas" meitassabiedrība SIA "Elenger" Latvijas teritorijā nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību, bet "Gaso" nodrošina dabasgāzes sadali, proti, piegādi gala patērētājiem, kas ir divi secīgi dabasgāzes piegādes un izplatīšanas procesa posmi un tādējādi tirgi, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki, ir vertikāli saistīti.

Šā gada 17.jūlijā notika AS "Latvijas Gāze" un AS "Eesti Gaas" darījuma noslēgums, kurā abi darījuma partneri veica visas darbības, lai "Eesti Gaas" iegūtu īpašumā visas dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" akcijas un kļūtu par tā vienīgo akcionāru, informēja advokātu birojā "Ellex Kļaviņš".

Izmantojot zīmolu "Elenger", "Eesti Gaas" darbojas vairākos ārvalstu tirgos - Latvijā, Lietuvā, Somijā un Polijā. Kopumā uzņēmumam ir 50 000 klientu. Igaunijā "Eesti Gaas" klientiem dabasgāzi piegādā pa cauruļvadiem, kā arī saspiesto un sašķidrināto dabasgāzi un pārvalda valstī lielāko gāzes sadales tīklu.

Klientu "Eesti Gaas" konsultēja "Ellex Latvija" ekspertu komanda, tostarp vecākais partneris Raimonds Slaidiņš, asociētais partneris Māris Brizgo, zvērināta advokāte Iveta Ceple, juristes Ineta Kaņepe un Gabriela Fomina, kā arī "Ellex" Igaunijā.

Jau ziņots, ka "Latvijas gāze" aprīļa vidū parakstīja galīgo vienošanos par "Gaso" pārdošanu "Eesti Gaas". Aprīļa beigās "Eesti Gaas" paziņoja, ka vērsusies ar iesniegumu arī Ministru kabinetā par atļauju no "Latvijas gāzes" iegādāties "Gaso", jo "Gaso" ir nacionālajai drošībai nozīmīga komercsabiedrība.

Igaunijas energokompānija Eesti Energia uzsākusi elektroenerģijas tirdzniecību Somijas mājsaimniecībām, izmantojot Enefit zīmolu.

Līdz ar to Somija kļuvusi par piekto tirgu, kurā uzņēmums tirgo elektroenerģiju. Enefit piedāvājums Somijas patērētājiem būs balstīts aktīvā mobilo pakalpojumu izmantošanā un iezīmē pirmo soli virzienā uz aktīvāku mājsaimniecību tirgus apgūšanu, kas paredz arī piedāvājuma izstrādi Latvijas patērētājiem.Saskaņā ar Eesti Energia valdes priekšsēdētāja Hando Sutera teikto, vienots elektroenerģijas tirgus Skandināvijā un Baltijā sniedz iespēju piedāvāt uzņēmuma pakalpojumus arī Somijā.

«Elektroenerģijas tirgus Somijā jau ilgstoši uzrāda ļoti augstus darbības rezultātus un ir kļuvis par piemēru, uz ko tiekties citām valstīm, atverot savus enerģijas tirgus. Neskaitot Igauniju, Somija būs viena no pirmajām valstīm pasaulē, kurā tiks izmantota vienota informācijas aprites sistēma, kas ietvers visus enerģijas pārdošanas un piegādes līgumus, kā arī klientu patēriņa datus. Tas ievērojami paātrinās un atvieglos tirdzniecības procesus visiem tirgus dalībniekiem, kā arī nodrošinās vienlīdzīgas iespējas pakalpojumu piedāvājumu sniegšanai klientiem. Tāpat arī somi ir vieni no Eiropā aktīvākajiem patērētājiem attiecībā uz tirgotāju maiņas biežumu. Somijas patērētāju interese par jauniem elektroenerģijas tirgotājiem ir ļoti augsta, un viņi ir atvērti izmēģināt dažādus inovatīvus risinājumus,» skaidro H. Suters.

AS "Eesti Post" vienīgā akcionāra ārkārtas pilnsapulcē apstiprināti stratēģiskās attīstības plāni nākamajiem pieciem gadiem. Viens no sapulcē pieņemtajiem lēmumiem ir uzņēmuma informācijas biznesa (e-rēķinu) nodalīšana, izveidojot meitasuzņēmumu "Finbite OÜ", kas no 2021. gada 1. janvāra turpinās piedāvāt pakalpojumus infoloģistikas biznesa jomā.

Sākot ar jauno gadu, elektronisko rēķinu platforma, kas līdz šim bija zināma kā "Omniva" rēķinu centrs, darbosies jau zem "Finbite" zīmola. "Finbite" atdalīšanas procesu nodrošina uzņēmuma juridiskais partneris "KPMG Law".

Par "Finbite OÜ" valdes locekli iecelts bijušais "Eesti Post" valdes loceklis Ahto Pērls (Ahto Pärl). "Esmu pārliecināts, ka infoloģistikas bizness kā atsevišķs uzņēmums spēs ievērojami efektīvāk apkalpot klientus un, to darot, piedāvāt viņiem lielāku pievienoto vērtību," komentēja A.Pērls.

"Eesti Post" uzraudzības padomes priekšsēdētājs Stens Soosaārs (Sten Soosaar) piebilda, ka, "ņemot vērā "Eesti Post" plānus koncentrēties uz kvalitatīvu pasta pakalpojumu attīstību, lēmums par "Finbite" nodalīšanu no uzņēmuma galvenās darbības jomas tika pieņemts, lai e-rēķinu bizness turpmāk saņemtu visu tam nepieciešamo uzmanību."