2003.gada apaļkoksnes tirdzniecības pilotprojekta ietvaros plānoto saimniecisko darbību veikšanu, VAS «Latvijas valsts meži» (LVM) noteikusi tos uzņēmumus, kas uzvarējuši konkursā par apaļo kokmateriālu sortimentu piegādēm, un ar saimnieciski visizdevīgāko finansu piedāvājumu iesniedzējiem noslēgusi līgumus. Apaļo kokmateriālu sortimentu piegādes konkursu uzvarētājiem tiks veiktas 2003.gada laikā no Ziemeļkurzemes, Zemgales, Austrumvidzemes, Rietumvidzemes un Vidusdaugavas mežsaimniecībām ar kopējo apjomu 301 000 m3, norādīts LVM biroja vadītāja Tomasa Kotoviča informācijā. Līgumi par skujkoku un lapu koku zāģbaļķu, papīrmalkas, stabu un finierkluču - piegādēm noslēgti ar 40 nozares uzņēmumiem, kuru pamatdarbības veids ir apaļo kokmateriālu sortimentu mehāniskā un ķīmiskā pārstrāde un kuru rīcībā ir atbilstošas tehnoloģiskās iekārtas Latvijas Republikas teritorijā (prasība neattiecas uz papīrmalkas pircējiem). Līgumi par zāģbaļķu un finierkluču piegādēm noslēgti ar šādiem uzņēmumiem – SIA «4 Plus» par apses zāģbaļķu piegādi 900 m3 apjomā, SIA «Cord» par apses, priedes un egles zāģbaļķu piegādi 7 500 m3 apjomā, SIA «Holders grupa» par apses zāģbaļķu piegādi 500 m3 apjomā, SIA «Ošukalns» par apses un melnalkšņa zāģbaļķu piegādi 1 350 m3 apjomā, z/s «Penči» par apses, melnalkšņa, egles un priedes zāģbaļķu piegādi 690 m3 apjomā, SIA «Tehnika» par apses un melnalkšņa zāģbaļķu piegādi 400 m3 apjomā, a/s «Tukuma MRS» par melnalkšņa zāģbaļķu un bērza finierkluču piegādi 2 350 m3 apjomā, SIA «Vaidens» par apses zāģbaļķu piegādi 600 m3 apjomā, SIA «Laiko» par bērza finierkluču piegādi 1 850 m3 apjomā, un SIA «Latvijas Finieris» par bērza finierkluču piegādi 6 980 m3 apjomā. Tāpat līgumi par skujkoku zāģbaļķu piegādēm slēgti arī ar šādiem uzņēmumiem – SIA «Amatnieks» par priedes zāģbaļķu piegādi 340 m3 apjomā, SIA «BSW Latvia» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 39 030 m3 apjomā, SIA «CED» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 3 720 m3 apjomā, SIA «Frip» par priedes zāģbaļķu piegādi 3 470 m3 apjomā, SIA «Inmāra» par priedes zāģbaļķu piegādi 1 120 m3 apjomā, SIA «Jaunbaltiņi» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 2 320 m3 apjomā, SIA «Kurekss» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 24 620 m3 apjomā, SIA «LDM koks» par priedes zāģbaļķu piegādi 3 250 m3 apjomā, SIA «Merex» par egles zāģbaļķu piegādi 1 580 m3 apjomā, SIA «Nelss» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 39 420 m3 apjomā, SIA «Piebalgas» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 3 540 m3 apjomā, SIA «Pīlādži – 2» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 2 810 m3 apjomā, SIA «Priežavoti» par egles zāģbaļķu piegādi 490 m3 apjomā, SIA «Riika Wood» par priedes zāģbaļķu piegādi 420 m3 apjomā, SIA «Senten-Auto» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 1 980 m3 apjomā, SIA «Smiltene-Impex» par egles zāģbaļķu piegādi 11 300 m3 apjomā, SIA «Swedwood» par priedes zāģbaļķu piegādi 2 890 m3 apjomā, i/u «Toto» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 2 010 m3 apjomā, SIA «Ugāles zāģētava» par priedes zāģbaļķu piegādi 1 840 m3 apjomā un SIA «Vika Wood» par priedes zāģbaļķu piegādi 25 200 m3 apjomā. Apaļkoksnes tirdzniecības pilotprojekta ietvaros LVM par papīrmalkas piegādēm noslēgusi līgumus ar šādiem nozares uzņēmumiem – SIA «Baltfor» par bērza un priedes papīrmalkas piegādi 2 650 m3 apjomā, SIA «Domše Latvia» par egles papīrmalkas piegādi 2 000 m3 apjomā, SIA «Laskana» par egles papīrmalkas piegādi 800 m3 apjomā, SIA «Latsin» par bērza papīrmalkas piegādi 2 900 m3 apjomā, SIA «Rottneros» par apses un priedes papīrmalkas piegādi 30 800 m3 apjomā, SIA «Silva» par bērza un priedes papīrmalkas piegādi 19 800 m3 apjomā, SIA «Stora Enso Mežs» par bērza un egles papīrmalkas piegādi 5 750 m3 apjomā un SIA «Wertholz» par egles papīrmalkas piegādi 7 500 m3 apjomā. Tāpat LVM par konkursa uzvarētājiem stabu koksnes piegādēm atzinusi SIA «Irbe-1» un a/s «Jauda-koks» ar kuriem noslēgti stabu koksnes piegādes līgumi attiecīgi 700 m3 un 800 m3 apjomā, norādīts LVM biroja vadītāja Tomasa Kotoviča informācijā.

Aizvadītajā nedēļā egles baļķu iepirkuma vidējā cena Latvijā piedzīvoja nelielu kritumu, samazinoties vidēji par 12 santīmiem, līdz 22.83 Ls/kub.m. Domājams, iepirkuma cenas samazinājuma iemesli bija vairāki - uzpircēju aktivitātes palielināšanās, atsevišķi uzpircēji samazināja iepirkuma cenas, pieauga uzpircēju interese par zemas kvalitātes sortimentu.

Lai gan iepirkuma cena samazinājās, tomēr kritums nebija tik liels kā varēja domāt. Jāatzīmē, ka reģistrētajam egles baļķu uzpircēju skaitam patlaban ir tendence stabilizēties - pagājušās nedēļas laikā Latvijā šo sortimentu pieprasīja 54 dažādi uzpircēji. Stabilais uzpircēju loks, kas patlaban ir izveidojies, cenām, domājams, neļauj būtiski samazināties un tās saglabājas augstas. Šādā situācijā daudz kas ir atkarīgs no uzpircēju aktivitātes - ja tā būtiski nemainās, cenas var prognozēt stabilas. Strauja intereses krituma gadījumā sortimenta iepirkuma cena būs atkarīga no tā, kurš pametīs tirgu, bet intereses pieauguma gadījumā cenas, visticamākais, turpinās samazināties, noslīdot līdz 22.40 - 22.70 Ls/kub.m. Šajā intervālā egles baļķu iepirkuma vidējā cena, domājams, saglabāsies līdz pat Ziemassvētkiem.

Egles zāģbaļķu cena pagājušās nedēļas laikā turpināja kāpumu, palielinoties par 26 santīmiem, sasniedzot jaunu rekordu - 23.53 Ls/kub.m.

Cenas kāpumā, domājams, daļēji vainojami ir svētki, jo kopējā uzpircēju aktivitāte kritās. Vairums uzpircēju iepirkuma cenas saglabāja stabilas, atsevišķi tās pārskatīja pieauguma virzienā.

Tomēr būtiskāko ietekmi uz cenām atstāj pašreizējā situācija tirgū. Konkurences saasināšanās rezultātā arvien vairāk uzpircēju cenšas sameklēt piegādātājus, izmantojot sludinājumus rajonu laikrakstos. Cīkstēšanās par izejvielām noved pie iepirkuma cenu pieauguma. Kā piemēru var minēt Valkas rajonu, kur uzpircēju piedāvātā egles baļķu iepirkuma cena pirms gada bija ap 20 - 21 Ls/kub.m, taču patlaban ir pieaugušas virs 22 Ls/kub.m. Sevišķi tas sakāms par lielo dimensiju (garums virs 5 m un diametrs virs 22 cm) baļķiem, kuru iepirkuma cenas gada laikā ir kāpušas par vairāk nekā 3 Ls.

Aizvadītajā nedēļā egles baļķu iepirkuma vidējā cena, pieaugot par 48 santīmiem sasniedza jaunu visu laiku augstāko atzīmi, 23.26 Ls/kub.m.

Cenas kāpumu sekmēja daudzi faktori. Pirmārt, atsevišķi uzpircēji, acīmredzot piedāvājuma trūkuma dēļ, palielināja iepirkuma cenu un pārskatīja pieprasīto sortimentu, otrkārt, pieauga arī pašu uzpircēju aktivitāte - pagājušajā nedēļā vien uzpircēji pieprasīja 3500 dažāda veida, diametra, garuma sortimentus.

Jāatzīmē, ka lielo dimensiju (diametrs 25 cm un lielāks, garums virs 5.5 m) egles baļķus uzpircēji pieprasa samērā maz, domājams, augsto cenu dēļ. Jāatzīmē, ka šī sortimenta iepirkuma cena turas 27 - 31 Ls/kub.m intervālā. Daudz populārāki ir zāģbaļķi, kuru diametrs ir no 16 līdz 25 cm un garums - no 4 līdz 5.5 m. Šo sortimentu uzpircēji pieprasa visvairāk un tā iepirkuma cenas turas ap 23 - 24 Ls/kub.m. Tieši šī sortimenta iepirkuma cena pagājušās nedēļas laikā palielinājās visstraujāk, sasniedzot 24.60 Ls/kub.m.

Aizvadītajā nedēļā kokmateriālu iepirkuma cenas Latvijā visumā bija stabilas. Uzpircēju interese turpina saglabāties augsta, kas arī neļauj iepirkuma cenām būtiski svārstīties.

Kā jau Db prognozēja egles baļķu iepirkuma cenas, līdz ar uzpircēju aktivitātes kāpumu, lēnām samazinājās, nokrītoties par 4 santīmiem, līdz 22.79 Ls/kub.m. Domājams, ka arī turpmāko nedēļu laikā cena nedaudz samazināsies, saagaidāms, ka egles baļķu iepirkuma cena svārstīsies 22.40 - 22.70 Ls/kub.m intervālā.

Līdzīga situācija ir vērojama arī egles sīkbaļķu tirgū, kur iepirkuma vidējās cenas patlaban svārstās ap 20 Ls/kub.m. Lai gan iepirkuma vidējā cena sektorā zemās uzpircēju aktivitātes dēļ saglabājās svārstīga, gada otrajā pusē cenas pieaugošā pieprasījuma dēļ stabilizējas, iezīmējot pieauguma tendenci. Jāatzīmē, ka arī šī sortimenta iepirkuma cenas, šķiet, ir sasniegušas savu maksimumu un turpinās svārstīties 18 - 20 Ls/kub.m intervālā.

Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

2015. gada 2. pusgadā, salīdzinot ar 2015. gada 1. pusgadu, apaļo kokmateriālu vidējās iepirkuma cenas Latvijā turpināja samazināties, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

No skuju kokiem vidējās iepirkuma cenas visvairāk saruka egles apaļkokiem ar diametru līdz 14 cm, savukārt no lapu kokiem – melnalkšņa zāģbaļķiem ar diametru virs 24 cm.

No skuju koku zāģbaļķiem visvairāk cenas samazinājās egles apaļkokiem ar diametru līdz 14 cm – par 10 % jeb vidēji 5 eiro/m3 bez PVN, egles zāģbaļķiem ar diametru 18-26 cm – par 6 % jeb vidēji 5 eiro/m3 bez PVN un priedes zāģbaļķiem ar diametru 14-18 cm – par 6 % jeb vidēji 4 eiro/m3 bez PVN. Vismazākais cenu samazinājums bija priedes apaļkokiem ar diametru 18-26 cm un egles apaļkokiem ar diametru 14-18 cm un diametru vairāk nekā 26 cm – par 2 %.

A 1.aprīli Krievija, paceļot izvedmuitu baļķiem, to izvešanu padara par vēsturi, tādējādi kokrūpniekiem liekot revidēt nospraustos plānus.

Krievija turpina tās valdības 2007. gada februārī nolemtā izpildi -paaugstināt minimālo izvedmuitu zāģbaļķiem - pat neraugoties uz Eiropas Savienības un atsevišķu tās dalībvalstu, it īpaši Somijas aktīviem protestiem un draudiem ar iespējamo veto Krievijas uzņemšanai Pasaules tirdzniecības organizācijā. Jārēķinās, ka lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Japānas un Ķīnas kokrūpniekus. Minimālo izvedmuitu skujkoku apaļkokiem Krievija palielina pakāpeniski - ar šā gada 1. aprīli no pašreizējiem 10 eiro/m3 to palielinot līdz 15 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts 2009. gadā, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 50 eiro/m3 likmi. Uzņēmējiem jārēķinās, ka izvedmuita tiek noteikta % no darījumu vērtības, kas ar 1. aprīli būs 25 % (līdz šim 20 %) un 15 eiro (līdz šim 10 eiro) ir maksimāli iespējami mazākā summa.

Naftas cenas oktobrī piedzīvojušas straujāko kritumu mēneša laikā pēdējos 25 gados, raksta laikraksts Dienas bizness.Cenu kritums sasniedz rekordu

Iepriekšējā mēnesī Amerikas vieglās naftas WTI cena nākotnes darījumiem pazeminājās par 32.6%, kas nav noticis kopš melnā zelta tirdzniecības sākuma Ņujorkas biržā 1983. gadā. Kā galvenais iemesls tam tiek minēts recesijas sākums ASV (sk.Db 3.11,), kā dēļ pieprasījums pēc ogļūdeņražiem to lielākajā patērētājekonomikā krītas. Naftas patēriņš rūk arī Eiropā.

Kā vēl viens iemesls krasajam naftas cenu kritumam oktobrī tiek minēta arī panika tirgū - investori masveidā izņem no tā naudu. "Problēmu avots ir spekulācijas ar naftu. Dažbrīd, kad naftas fiziskais piedāvājums bija 67 miljoni barelu dienā, tirdzniecības apgrozījums pārsniedza trīs miljardus barelu," nesen sašutumu pauda naftas karteļa OPEC ģenerālsekretārs Abdala al Badri. "Viņi pārdeva naftu, kuras nebija, un tas turpinājās vairākus gadus," viņš teica.

Pasaules finanšu krīzes un tās radīto seku dēļ 2009. gadā skujkoku zāģbaļķu sortimentus valsts mežu apsaimniekotājs pārdos par 2005. gada cenām, šodien raksta avīze Dienas bizness.

"Cenas LVM varēja iegūt augstākas, ja vien trīsgadīgo līgumu pretendentiem — pircējiem nebūtu uzstādījuši, kā prasību līdzdalībai izsolē — obligātu automātisko baļķu uzmērīšanas līnijas esamību, tādējādi būtiski samazinot pretendentu skaitu," uzser kokapstrādes SIA Latvāņi direktors Laimonis Onzuls. Viņam šķitis dīvaini, ka LVM apaļkoksnes piegādēs cenu krituma un pretendentu sarukuma apstākļos vēl vairāk sašaurināja potenciālo pircēju loku.

Vairāk lasiet 13. janvāra Dienas biznesā.

2022. gada 1. pusgadā koksnes cena Latvijā piedzīvojusi vēl nepieredzētas svārstības, sākot ar netipiskām cenu izmaiņām līdz neizpildāmi lielam ārvalstu pieprasījumam pēc Latvijas koksnes, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Cenu svārstības bija cieši saistītas ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Kara un sankciju dēļ gada sākumā pieprasījums pēc Eiropā ražotās koksnes auga. No 2022. gada sākuma līdz pat aprīlim koksnes cenas kāpums bija novērojams visu sugu sortimentam.

Pārstrādātāji, gatavojoties neierasti lielam pieprasījumam, noliktavās izveidoja arī lielus uzkrājumus. Tomēr inflācijas ietekmē, kas ļoti atstāj iespaidu uz būvniecības aktivitāti, koksni vairs neiepērk lielos apjomos, bet gan tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam līdz tā pabeigšanai.

Šobrīd materiālu iepērk ļoti pārdomāti, turklāt daudzi būvniecības projekti tiek apstādināti un nereti jauni nemaz netiek plānoti. Arī loģistikas problēmas un degvielas cenas kāpums neveicina ātru noliktavu tukšošanos. Tādējādi 2022. gada 1. pusgadā zāģbaļķu tirgū neskaidrību un neparedzamu faktoru bijis daudz.

Db.lv apsekoja vairākas Ziemassvētku eglīšu tirdzniecības vietas, lai salīdzinātu eglīšu cenu. 2 metru eglīti vislētāk var iegādāties Centrāltirgū, kur to, nedaudz pakaulējoties, var nopirkt par 10 latiem.

Visdārgākās egles tiek tirgotas pašā centrā Kaļķu ielā pie restorāna McDonalds. Tur tiek tirgotas eglītes no Dānijas. Tur divus metrus gara eglīte maksā 25 latus, bet, ja ir vēlme kaulēties, var sarunāt arī pa 20 latiem. Tiesa Dānijas egles ļoti atšķiras no Latvijas eglēm. Pircēji ejot garām nereti domā, ka tās ir mākslīgās egles.

Turpat netālu Līvu laukumā tiek tirgotas vietējās Latvijas eglītes. Pats pārdevējs gan uz vietas nebija, bet pārdevēja no blakus esošās tirgus būdiņas zināja teikt, ka pirms nedēļas tur 2 metrus garu eglīti varēja nopirkt robežās no 10 līdz 15 latiem. Sazinoties ar pašu Līvu laukuma eglīšu tirgotāju, Db.lv uzzināja, ka tagad eglītes tur maksā jau līdz 20 latiem.

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2014. gada 2. pusgadu, apaļo kokmateriālu vidējās iepirkuma cenas Latvijā nedaudz samazinājās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

No skuju koku zāģbaļķiem vislielākais cenas kritums bija priedes zāģbaļķiem ar diametru 18-26 cm – par 9% jeb vidēji par 6 eiro/m3 bez PVN un samazinājums egles zāģbaļķiem ar diametru virs 26 cm – par 7%, kas ir 5 eiro/m3 bez PVN.

Priedes zāģbaļķiem ar diametru līdz 14 cm iepirkuma cenas saglabājās iepriekšējā perioda līmenī - 48 eiro/m3 bez PVN. Savukārt 1. pusgadā egles zāģbaļķiem ar diametru līdz 14 cm iepirkuma cena pieauga par 7% un sasniedza 52 eiro/m3 bez PVN.

Pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2009. gada 1. pusgadu, kad Latvijā gandrīz visu sugu apaļkokiem bija viszemākās iepirkuma cenas, egles zāģbaļķiem ar diametru līdz 14 cm cena ir dubultojusies, sasniedzot 52 eiro/m3 bez PVN. Priedes zāģbaļķiem ar diametru 14-18 cm cenu pieaugums pēdējo sešu gadu laikā ir par 84% jeb 31 eiro/m3 bez PVN (2015. gada 1. pusgadā – 68 eiro/m3 bez PVN), un priedes zāģbaļķiem ar diametru līdz 14 cm - pieaugums par 80% jeb 21 eiro/m3 bez PVN (2015. gada 1. pusgadā – 48 eiro/m3 bez PVN).

2022. gada sākumā koksnes tirgū bija vērojams cenu kāpums visos sortimentos salīdzinājumā ar 2021. gadu. Pieprasījums gada pirmajos ceturkšņos bija panikas un neziņas vadīts, bet gada nogalē situācija normalizējās, decembrī cenām lēnām stabilizējoties atbilstoši pieprasījumam.

Vislielāko kāpumu piedzīvoja enerģētiskā koksne, piemēram, apses malkas cena gada laikā kāpa par 125 %, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

2022. gadā koksnes cenas un pieprasījumu virzīja ekonomiskā un politiskā situācija, kas radīja neziņu par enerģētiskās koksnes pieejamību nākotnē. Skatot 2022. gada 1. ceturkšņa koksnes cenas, kad sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju vēl nebija stājušās spēkā, bija novērojams pieprasījuma pieaugums. Savukārt, karš Ukrainā un tam sekojošās sankcijas uzjundīja jaunu pieprasījuma mutuli, kā rezultātā Eiropā un Skandināvijā sākās neparasti augsta enerģētiskās koksnes un papīrmalkas iepirkšana. Noieta tirgi kļuva neprognozējami un pieprasījums bija panikas un neziņas vadīts. Nepieciešamība pēc koksnes veicināja mežistrādes pakalpojumu cenas pieaugumu. Nozarē bija vērojams speciālistu trūkums, kas pagājušajā gadā bija izteikti sāpīgs aspekts.

Viens no lielākajiem kokzāģētājiem Latvijā SIA Vika Wood nodevis ekspluatācijā 3 milj. eiro vērto jaunas baļķu šķirošanas līniju.

"Ar jaunās baļķu šķirošanas līnijas iedarbināšanu spēsim apstrādāt lielākus zāģbaļku apjomus, jo mežizstrāde ir pakārtota klimatiskajiem apstākļiem un tai ir izteikts sezonāls raksturs," skaidro SIA Vika Wood valdes loceklis Andris Krecers. Viņš savu teikto pamato ar to, ka jaunās līnijas baļķu šķirošanas ātrums ir 160 m minūtē, kamēr līdz šim tas bija tikai 55 metri minūtē.

"Tas nozīmē, ka baļķu šķirošanu varēsim veikt vismaz 2.5 reizes ātrāk, kā arī tos sašķirot ar augstu precizitāti, jo jaunās līnijas garums ir 300 m, pašlaik uz pusi mazāka — tikai 150 m," stāsta A. Krecers. Viņaprāt. šādas līnijas izveide ir solis pretī Latvijas mežu un koksnes īpašniekiem, lai tiem nebūtu jāgaida rindā uz baļķu uzmērīšanu kokzāģētavā, turklāt mežā sagatavotie baļķi jāglabā krautuvēs mežos vai pie mežu ceļiem, kur tos var izvest tikai noteiktos gadalaikos. «Ilgstoši glabājoties mežu krautuvēs, bez speciālas apstrādes skujkoku, it īpaši priedes zāģbaļķi zaudē savas īpašības un kvalitāti un līdz ar to pazeminās to realizācijas iespējas un cenas,» norāda A. Krecers. Viņš atzīst, ka vienmērīga balķu plūsma no meža cirsmām uz kokrūpniecības uzņēmumiem būtu iespējama tikai tad, kad līdz šiem mežiem ceļi būtu klāti ar asfaltu.

Būvniecības apjomu kritums būtiski samazinājis nepieciešamību pēc būvniecības materiāliem Baltijas jūras reģionā, un līdz ar to arī pieprasījums pēc dažāda veida kokrūpniecības produkcijas piedzīvojis lejupslīdi.

Rezultātā jūnijā Latvijā koksnes tirgū turpinājās cenu kritums visos tirgus segmentos. Jūnijā egles un priedes tievā zāģbaļķa vidējā cena samazinājās par apmēram 5 %, kas skaidrojams ar šo sugu papīrmalkas cenas kritumu. Bērza finierkluču un taras cena jūnijā piedzīvoja straujāku kritumu kā maijā, attiecīgi samazinoties par 5 % un 10 %. Tajā pašā laikā arī bērza papīrmalkas cena samazinājās no 65,00 eiro par kubikmetru līdz 58,00 eiro par kubikmetru, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Vispārēja aktivitātes samazināšanās būvniecības nozarē vērojama jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, kad būtiski samazinājās atsevišķu būvmateriālu pieejamība. Pēcāk inflācijas pieaugums sadārdzināja būvniecībā cenas, tādējādi samazinot arī tās aktivitāti. Tāpat arī Eiropas Centrālās bankas procentu likmju pieauguma dēļ ir grūtāk piesaistīt finansiālos līdzekļus nekustamā īpašuma iegādei, un, kamēr nenoteiktība procentu likmju celšanā nemazināsies, joprojām tiks veikti mazāk nekustamo īpašumu darījumu, kas arī negatīvi ietekmē būvniecības nozari. Lai arī mazāk, taču joprojām būvniecības bremzēšanos privātajā sektorā izraisa arī sabiedrības pārliecības trūkums par nākotni, ko pastiprina joprojām ilgstošais Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie apstākļi ietekmē ne tikai atsevišķu koksnes tirgus segmentu, bet gan visu kokrūpniecības nozari kopumā, un cenas turpina kristies visiem koksnes sortimentiem.

21 dalībnieks no 10 valstīm mēģināja uzstādīt dažādus pasaules un personiskos rekordus netradicionālajos sporta veidos trīspadsmitajās "Neiespējamības izaicinājuma" (Impossibility Challenger) pasaules rekordu sacensībās Dahau netālu no Minhenes, kuras organizēja Šri Činmoja Vācijas Maratona komanda. Sacensību ietveros tika uzstādīti 6 Ginesa, 9 pasaules un 8 personiskie rekordi, Db.lv informēja Neiespējamības izaicinājuma kontaktpersona Latvijā Artis Dobrovoļskis .

Paramits Sings Kaints (36) no Indijas vienas stundas laikā sasita plaukstas 11 627 reizes – gandrīz trīs reizes katrā sekundē. Šādā veidā viņš nepauda sajūsmu par citu uzstādītajiem rekordiem, bet gan pats sev nodrošināja iekļaušanu Ginesa pasaules rekordu grāmatā.

28 gadus vecais Jevgēnijs Kusčonovs no Vīnes apliecināja lielisku līdzsvara izjūtu. Kā pirmais pasaulē viņš 21 minūti un 20 sekundes stāvēja uz galvas uz braucošas automašīnas jumta, tādā veidā veicot 1,4 km lielu attālumu. Vienlaikus, stāvot uz galvas un nezaudējot līdzsvaru, viņš sniedza interviju Vācijas televīzijai.

Stefans Ehrenfelners (28) no Zalcburgas arī uzstādīja līdzsvara rekordu. Balansējot uz savām krūtīm kontrabasu, 1 minūtes un 30 sekunžu laikā viņš nogāja 27 metrus.

Neskatoties uz nespēju izpildīt vienu stratēģiski svarīgu projektu, būvnieku karteļa skandālā iesaistītā būvfirma SIA Velve pretendējusi uz citu apjomīgu, stratēģisku valsts iepirkumu.

Pagājušās nedēļas sākumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība nāca klajā ar satraucošu, publisku paziņojumu, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo būvuzņēmums SIA Velve (kuru savulaik Konkurences padome (KP) pieķēra un arī sodīja tā sauktajā būvnieku karteļa lietā) turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu. 2023. gada 31. decembrī SIA Velve kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms bija 26 miljoni eiro.

Lai arī šobrīd, importējot priedes apaļkoku, no Krievijas tiek prasīts fitosanitārais sertifikāts, tomēr 1. marts, ar kuru tādu pašu sertifikātu plānots pierasīt arī importējot egles apaļkoksni, ne vienam vien Latvijas kokrūpniekam liek būt piesardzīgam prognozēs. Arī SIA Komiss īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Nikolajs Perlovskis ir piesardzīgs, jo runas par to, ka Krievija nevarot šādu sertifikātu izsniegt egles apaļkokiem, ja to līdz šim var izdarīt priedei, viņam liekas ar zemtekstu. «Tā nav Krievijas attieksme pret Latviju, bet gan vairāk kā ES un Krievijas savstarpējās tirgošanās — maiņas monēta,» atzīst N. Perlovskis. Viņaprāt, tuvākajā laikā būs skaidrs, vai pēc 1. marta egles baļķu straume no Krievijas apsīks vai arī tomēr tiks rasts kompromiss starp ES un Krieviju. «Ja tomēr netiks panākta nekāda vienošanās, tad vienīgā iespēja būs investēt baļķu mizotājos Krievijā, un uz Latviju tiks sūtīti jau nomizoti egles baļķi, taču tā rezultātā pieaugs to importa cena un faktiski tie cenā pielīdzināsies Latvijā iegūstamajiem baļķiem,» prognozē N. Perlovskis.

Satversmes tiesa (ST) pēc vides un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža uzņēmuma SIA HansaWorld Latvia pieteikuma šodien atzina par neatbilstošu Satversmei Publisko iepirkumu likuma normu, kas ierobežo nodokļus maksājošo iepirkuma procedūru kandidātu un pretendentu tiesības.

ST vērtēja Publisko iepirkumu likuma 39.panta pirmās daļas 6.punktu, kas noteic pretendentu izslēgšanas nosacījumu publiskajos iepirkumos, nosakot, ka pretendentu izslēdz no dalības iepirkuma procedūrā, ja pretendenta darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi noteiktajā laika posmā ir mazāki par 70% no attiecīgās nozares darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem valstī.

Kā aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa, ST atzinusi apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 91.pantam, kas paredz personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā.

ST nolēma, ka apstrīdētā norma zaudē spēku 2012.gada 1.martā.

Iepirkumu procedūras plānošana un īstenošana var nebūt tik vienkāršs process, kā tas var šķist sākumā, tādēļ nereti rodas jautājumi par to, kā veiksmīgi novadīt šo procesu un kam pievērst papildus uzmanību.

Lai nodrošinātu pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, uzmanība jāpievērš visam iepirkuma plānošanas un īstenošanas procesam.

Saprotams, ka nelielos iepirkumos process nav tik sarežģīts, tomēr tiklīdz ir iesaistītas būtiskas investīcijas, palielinās gan riski, gan arī sabiedrības interese par iepirkuma procedūras gaitu un līdzekļu efektīvu un caurspīdīgu izlietošanu. Nereti ir dzirdēta sabiedrības neizpratne par dažu iepirkumu rezultātā noslēgtiem līgumiem un to sadārdzinājumiem, tomēr būtiski saprast, vai pasūtītājs ir darījis visu, kas tā spēkos, lai laicīgi identificētu visus riskus un spētu tos novērst.

Kā viens no jautājumiem, ko bieži mums uzdod pasūtītāji ir: "Kā nodrošināt godīgu konkurenci, sabalansējot iepirkuma dokumentācijā ietvertās prasības, lai tās nebūtu pārāk ierobežojošas?", tādēļ apskatīsim šo jautājumu sīkāk. Saprotams, ka pasūtītāji iepirkuma procedūras noslēgumā vēlas noslēgt līgumu ar tādu piegādātāju, kurš ne tikai atbilst prasībām, bet arī ir spējīgs kvalitatīvi izpildīt pasūtītāja doto uzdevumu iepirkuma līguma ietvaros.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Aizsardzības ministrija (AM) nolēmusi pārtraukt aptuveni 200 miljonus eiro vērto iepirkumu par bruņoto automašīnu piegādi, tāpēc rīkos jaunu transportlīdzekļu iepirkumu.

AM iepirkuma komisija ir nolēmusi pārtraukt iepirkumu par 4x4 vieglo un vidējo taktisko transportlīdzekļu iegādi, informēja AM Preses nodaļa.

Iepirkuma komisija ir secinājusi, ka Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) konstatētās nepilnības esošā iepirkuma procesa ietvaros nav iespējams novērst un, saskaņā ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu, sarunu procedūra ir jāpārtrauc.

Lai novērstu iepirkuma procesa nepilnības, nepieciešams veikt izmaiņas tehniskajā specifikācijā, ko saskaņā ar likumu, esošā procesa ietvaros nav iespējams veikt. Nepieciešams arī pārvērtēt transportlīdzekļu testēšanas kārtību. Lai to pilnvērtīgi izvērtētu un testētu tehniskos parametrus, nepieciešams citu valstu atbalsts, jo vairāku pozīciju testēšanai Nacionālo bruņoto spēku spējas nav pietiekamas. Līdz ar to, izmaiņas nepieciešams veikt arī testēšanas veidlapās, ko likums liedz darīt šī procesa ietvaros.

Gatavojoties Ziemassvētku eglīšu iegādei, šogad pircēji vairāk interesējoties par balteglēm, savukārt podiņu egles vairs neesot tik ļoti pieprasītas kā iepriekš, atzina Stādu audzētāju biedrības vadītājs un stādu audzētavas Dimzas līdzīpašnieks Andrejs Vītoliņš.

«Pasūtījumu apjoms pakāpeniski, bet lēnām aug. Par precīzākiem apjomiem pāragri runāt, bet skaidrs, ka šogad īpaša interese ir par balteglēm. Savukārt pēc eglītēm podiņos pieprasījums ir stabili zemā līmenī. Manā audzētavā pēc tām ir nedaudz vairāk pasūtījumu nekā pagājušajā gadā, tas gan nav rādītājs, bet kopumā podiņegles vairs nav tik populāras,» atzina A. Vītoliņš.

«Turklāt, ja baltegle ir veidota, tai konkurentu nav - smaržīga, mīkstām skujām, koša un nebirst. Tādēļ pēdējo divu gadu laikā vairāki lielie stādaudzētāji ir sākuši Ziemassvētku egļu jeb dažādu šķirņu baltegļu audzēšanu, vienlaikus testējot vēl dažādas šķirnes, jo gandrīz nekas no tā, kas populārs Eiropā, pie mums īsti labi neaug,» sacīja A. Vītoliņš.