2003.gada apaļkoksnes tirdzniecības pilotprojekta ietvaros plānoto saimniecisko darbību veikšanu, VAS «Latvijas valsts meži» (LVM) noteikusi tos uzņēmumus, kas uzvarējuši konkursā par apaļo kokmateriālu sortimentu piegādēm, un ar saimnieciski visizdevīgāko finansu piedāvājumu iesniedzējiem noslēgusi līgumus. Apaļo kokmateriālu sortimentu piegādes konkursu uzvarētājiem tiks veiktas 2003.gada laikā no Ziemeļkurzemes, Zemgales, Austrumvidzemes, Rietumvidzemes un Vidusdaugavas mežsaimniecībām ar kopējo apjomu 301 000 m3, norādīts LVM biroja vadītāja Tomasa Kotoviča informācijā. Līgumi par skujkoku un lapu koku zāģbaļķu, papīrmalkas, stabu un finierkluču - piegādēm noslēgti ar 40 nozares uzņēmumiem, kuru pamatdarbības veids ir apaļo kokmateriālu sortimentu mehāniskā un ķīmiskā pārstrāde un kuru rīcībā ir atbilstošas tehnoloģiskās iekārtas Latvijas Republikas teritorijā (prasība neattiecas uz papīrmalkas pircējiem). Līgumi par zāģbaļķu un finierkluču piegādēm noslēgti ar šādiem uzņēmumiem – SIA «4 Plus» par apses zāģbaļķu piegādi 900 m3 apjomā, SIA «Cord» par apses, priedes un egles zāģbaļķu piegādi 7 500 m3 apjomā, SIA «Holders grupa» par apses zāģbaļķu piegādi 500 m3 apjomā, SIA «Ošukalns» par apses un melnalkšņa zāģbaļķu piegādi 1 350 m3 apjomā, z/s «Penči» par apses, melnalkšņa, egles un priedes zāģbaļķu piegādi 690 m3 apjomā, SIA «Tehnika» par apses un melnalkšņa zāģbaļķu piegādi 400 m3 apjomā, a/s «Tukuma MRS» par melnalkšņa zāģbaļķu un bērza finierkluču piegādi 2 350 m3 apjomā, SIA «Vaidens» par apses zāģbaļķu piegādi 600 m3 apjomā, SIA «Laiko» par bērza finierkluču piegādi 1 850 m3 apjomā, un SIA «Latvijas Finieris» par bērza finierkluču piegādi 6 980 m3 apjomā. Tāpat līgumi par skujkoku zāģbaļķu piegādēm slēgti arī ar šādiem uzņēmumiem – SIA «Amatnieks» par priedes zāģbaļķu piegādi 340 m3 apjomā, SIA «BSW Latvia» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 39 030 m3 apjomā, SIA «CED» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 3 720 m3 apjomā, SIA «Frip» par priedes zāģbaļķu piegādi 3 470 m3 apjomā, SIA «Inmāra» par priedes zāģbaļķu piegādi 1 120 m3 apjomā, SIA «Jaunbaltiņi» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 2 320 m3 apjomā, SIA «Kurekss» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 24 620 m3 apjomā, SIA «LDM koks» par priedes zāģbaļķu piegādi 3 250 m3 apjomā, SIA «Merex» par egles zāģbaļķu piegādi 1 580 m3 apjomā, SIA «Nelss» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 39 420 m3 apjomā, SIA «Piebalgas» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 3 540 m3 apjomā, SIA «Pīlādži – 2» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 2 810 m3 apjomā, SIA «Priežavoti» par egles zāģbaļķu piegādi 490 m3 apjomā, SIA «Riika Wood» par priedes zāģbaļķu piegādi 420 m3 apjomā, SIA «Senten-Auto» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 1 980 m3 apjomā, SIA «Smiltene-Impex» par egles zāģbaļķu piegādi 11 300 m3 apjomā, SIA «Swedwood» par priedes zāģbaļķu piegādi 2 890 m3 apjomā, i/u «Toto» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 2 010 m3 apjomā, SIA «Ugāles zāģētava» par priedes zāģbaļķu piegādi 1 840 m3 apjomā un SIA «Vika Wood» par priedes zāģbaļķu piegādi 25 200 m3 apjomā. Apaļkoksnes tirdzniecības pilotprojekta ietvaros LVM par papīrmalkas piegādēm noslēgusi līgumus ar šādiem nozares uzņēmumiem – SIA «Baltfor» par bērza un priedes papīrmalkas piegādi 2 650 m3 apjomā, SIA «Domše Latvia» par egles papīrmalkas piegādi 2 000 m3 apjomā, SIA «Laskana» par egles papīrmalkas piegādi 800 m3 apjomā, SIA «Latsin» par bērza papīrmalkas piegādi 2 900 m3 apjomā, SIA «Rottneros» par apses un priedes papīrmalkas piegādi 30 800 m3 apjomā, SIA «Silva» par bērza un priedes papīrmalkas piegādi 19 800 m3 apjomā, SIA «Stora Enso Mežs» par bērza un egles papīrmalkas piegādi 5 750 m3 apjomā un SIA «Wertholz» par egles papīrmalkas piegādi 7 500 m3 apjomā. Tāpat LVM par konkursa uzvarētājiem stabu koksnes piegādēm atzinusi SIA «Irbe-1» un a/s «Jauda-koks» ar kuriem noslēgti stabu koksnes piegādes līgumi attiecīgi 700 m3 un 800 m3 apjomā, norādīts LVM biroja vadītāja Tomasa Kotoviča informācijā.

Aizvadītajā nedēļā egles baļķu iepirkuma vidējā cena Latvijā piedzīvoja nelielu kritumu, samazinoties vidēji par 12 santīmiem, līdz 22.83 Ls/kub.m. Domājams, iepirkuma cenas samazinājuma iemesli bija vairāki - uzpircēju aktivitātes palielināšanās, atsevišķi uzpircēji samazināja iepirkuma cenas, pieauga uzpircēju interese par zemas kvalitātes sortimentu.

Lai gan iepirkuma cena samazinājās, tomēr kritums nebija tik liels kā varēja domāt. Jāatzīmē, ka reģistrētajam egles baļķu uzpircēju skaitam patlaban ir tendence stabilizēties - pagājušās nedēļas laikā Latvijā šo sortimentu pieprasīja 54 dažādi uzpircēji. Stabilais uzpircēju loks, kas patlaban ir izveidojies, cenām, domājams, neļauj būtiski samazināties un tās saglabājas augstas. Šādā situācijā daudz kas ir atkarīgs no uzpircēju aktivitātes - ja tā būtiski nemainās, cenas var prognozēt stabilas. Strauja intereses krituma gadījumā sortimenta iepirkuma cena būs atkarīga no tā, kurš pametīs tirgu, bet intereses pieauguma gadījumā cenas, visticamākais, turpinās samazināties, noslīdot līdz 22.40 - 22.70 Ls/kub.m. Šajā intervālā egles baļķu iepirkuma vidējā cena, domājams, saglabāsies līdz pat Ziemassvētkiem.

Aizvadītajā nedēļā iepirkuma cenas lielākajai daļai koksnes sortimentu iepirkuma cenas samazinājās. Ar mīnusa zīmi bija rakstāmas populārāko sortimentu - egles, priedes baļķu iepirkuma cenas, cenas pieauga sīkbaļķiem un taras klučiem.

Iepirkuma cenas kritums egles baļķiem bija neliels - cena samazinājās par 66 santīmiem, līdz 22.22 Ls/kub.m. Daudzi uzpircēji, acīmredzot pieaugošā piedāvājuma dēļ samazināja sortimenta iepirkuma par apmēram 1 - 2 Ls/kub.m, kas atspoguļojās arī iepirkuma vidējā cenā. Kritās arī priedes baļķu iepirkuma cenas - A klases priedes baļķu iepirkuma cena samazinājās par 93 santīmiem, līdz 36.02 Ls/kub.m, bet zemākas kvalitātes priedes baļķu iepirkuma cena palika aptuveni iepriekšējā - pieauga par 2 santīmiem, līdz 21.17 Ls/kub.m.

Arvien lielāku popularitāti gūst mazāku dimensiju kokmateriāli - baļķi, sīkbaļķi. Pieprasījums pēc šiem kokmateriāliem ir palielinājies, augušas ir arī iepirkuma cenas, piemēram gada sākumā skujkoku sīkbaļķu iepirkuma cena svārstījās ap 15.50 Ls/kub.m, patlaban svārstās ap 16.20 Ls/kub.m. Pieaudzis ir arī uzpircēju skaits, kas iepērk šos sortimentus, kas, domājams, ietekmēja arī iepirkuma cenas. Apses sīkbaļķus iepirka vidēji par 11.50 Ls/kub.m, skujkoka - par 16.44 Ls/kub.m, egles sīkbaļķus - par 18.90 Ls/kub.m, priedes un lapkoka - par attiecīgi 16.59 Ls/kub.m un 8.00 Ls/kub.m.

Egles zāģbaļķu cena pagājušās nedēļas laikā turpināja kāpumu, palielinoties par 26 santīmiem, sasniedzot jaunu rekordu - 23.53 Ls/kub.m.

Cenas kāpumā, domājams, daļēji vainojami ir svētki, jo kopējā uzpircēju aktivitāte kritās. Vairums uzpircēju iepirkuma cenas saglabāja stabilas, atsevišķi tās pārskatīja pieauguma virzienā.

Tomēr būtiskāko ietekmi uz cenām atstāj pašreizējā situācija tirgū. Konkurences saasināšanās rezultātā arvien vairāk uzpircēju cenšas sameklēt piegādātājus, izmantojot sludinājumus rajonu laikrakstos. Cīkstēšanās par izejvielām noved pie iepirkuma cenu pieauguma. Kā piemēru var minēt Valkas rajonu, kur uzpircēju piedāvātā egles baļķu iepirkuma cena pirms gada bija ap 20 - 21 Ls/kub.m, taču patlaban ir pieaugušas virs 22 Ls/kub.m. Sevišķi tas sakāms par lielo dimensiju (garums virs 5 m un diametrs virs 22 cm) baļķiem, kuru iepirkuma cenas gada laikā ir kāpušas par vairāk nekā 3 Ls.

Aizvadītajā nedēļā egles zāģbaļķu iepirkuma vidējā cena Latvijā sasniedza 22.95 Ls/kub.m, līdz ar to uzstādot jaunu visu laiku rekordu. Zīmīgi šķiet tas, ka šogad cenas rekords tiek labots jau otro reizi - septembra sākumā egles baļķu iepirkuma vidējā cena sasniedza 22.88 Ls/kub.m.

Viens no iemesliem, kāpēc palielinājās iepirkuma vidējā cena, domājams, ir pieprasījuma pieaugums pēc kvalitatīvas lielo dimensiju koksnes, par kuru uzpircēji piedāvāja pat 41 Ls/kub.m. Joprojām pieprasīta ir arī t.s. stabu koksne - taisni un gari skujkoku baļķi, cena šim sortimentam arī ir virs vidējās. Jāatzīmē, ka atsevišķi uzpircēji palielināja iepirkuma cenas dažiem sortimentiem. Kā papildu faktoru cenu kāpumam var minēt arī uzpircēju aktivitātes samazinājumu šajā segmentā.

Db (16.10.2002.) jau rakstīja, ka īslaicīgs egles baļķu iepirkuma cenas kāpums virs 22.90 Ls/kub.m ir iespējams, taču cenas nostiprināšanās virs šīs atzīmes šķiet maz ticama. Patlaban ir grūti prognozēt iepirkuma cenas tālāku virzību, domājams, ka tā varētu nedaudz kristies, taču līdz gada beigām saglabāties 22.40 - 22.70 Ls/kub.m intervālā.

Aizvadītajā nedēļā iepirkuma cenas pieauga lielākajai daļai pieprasīto sortimentu. Cenas īpaši nemainījās retās koksnes (ozola, oša) sortimentiem, savukārt atsevišķiem lapkoku un nešķirota skujkoka sortimentiem.

Jāatzīmē, ka pagājušās nedēļas laikā bija vērojams ļoti straujš uzpircējfirmu aktivitātes kāpums - reģistrētais uzpircēju skaits sasniedza 81 (+20 pret iepriekšējo nedēļu). Straujais aktivitātes kāpums atstāja ietekmi arī uz iepirkuma vidējām cenām.

Aizvadītajā nedēļā turpinājās bērza finierkluču uzpircēju aktivitātes kāpums. Tirgū pēc ilgāka laikposma atkal parādījās augsti kvalitatīva A klases sortimenta uzpircēji, kas par kubikmetru kokmateriāla piedāvāja līdz pat 92.50 Ls/kub.m.

Rezultātā pēc vasaras sastinguma A klases bērza finierkluču iepirkuma vidējā cena pieauga par 14.29 Ls, sasniedzot 41.08 Ls/kub.m - tāda, kāda tā bija gada sākumā. Zemākas kvalitātes bērza finierkluču iepirkuma cena, līdz ar aktivtātes pieaugumu, palēcās par 1.59 Ls, sasniedzot 19.81 Ls/kub.m.

Aizvadītajā nedēļā kokmateriālu iepirkuma cenas Latvijā visumā bija stabilas. Uzpircēju interese turpina saglabāties augsta, kas arī neļauj iepirkuma cenām būtiski svārstīties.

Kā jau Db prognozēja egles baļķu iepirkuma cenas, līdz ar uzpircēju aktivitātes kāpumu, lēnām samazinājās, nokrītoties par 4 santīmiem, līdz 22.79 Ls/kub.m. Domājams, ka arī turpmāko nedēļu laikā cena nedaudz samazināsies, saagaidāms, ka egles baļķu iepirkuma cena svārstīsies 22.40 - 22.70 Ls/kub.m intervālā.

Līdzīga situācija ir vērojama arī egles sīkbaļķu tirgū, kur iepirkuma vidējās cenas patlaban svārstās ap 20 Ls/kub.m. Lai gan iepirkuma vidējā cena sektorā zemās uzpircēju aktivitātes dēļ saglabājās svārstīga, gada otrajā pusē cenas pieaugošā pieprasījuma dēļ stabilizējas, iezīmējot pieauguma tendenci. Jāatzīmē, ka arī šī sortimenta iepirkuma cenas, šķiet, ir sasniegušas savu maksimumu un turpinās svārstīties 18 - 20 Ls/kub.m intervālā.

Aizvadītajā nedēļā kritumu turpināja bērza finierkluču iepirkuma cenas. Gan A klases, gan arī zemākas kvalitātes finierkluču iepirkuma cenas samazinājās vidēji par attiecīgi 2.80 Ls, līdz 50.45 Ls/kub.m un par 84 santīmiem, līdz 22.42 Ls/kub.m.

Kopumā ņemot, uzpircēju interese par šo sortimentu īpaši nemainījās, tomēr cenu samazinājums, domājams, jāsaista gan ar pircēju vēlmi mazāk iepirkt A klases finierklučus, gar arī ar to, ka, iespējams, patlaban iepriekš noslēgtie piegāžu līgumi tiek pildīti pietiekoši un nav lielas nepieciešamības pēc papildu kokmateriālu resursiem. Nedaudz savādāka situācija ir vērojama mēneša beigās, kad iepirkuma cenas nedaudz pieaug, jo, beidzoties piegāžu līgumiem, reizumis ir nepieciešams iepirkt papildu resursus, lai izpildītu saistības.

Turpretī bērza baļķu iepirkuma cenas pagājušās nedēļas laikā palielinājās par 2.12 Ls, līdz 20.79 Ls/kub.m. Iepirkuma cenu kāpumu sekmēja uzpircēju intereses kritums šajā segmentā.

Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

Aizvadītajā nedēļā egles zāģbaļķu iepirkuma iepirkuma vidējā cena sasniedza 22.88 Ls/kub.m, tādējādi sasniedzot jaunu absolūto rekordu. Iepriekšējā visu laiku augstākā iepirkuma cena, 22.81 Ls/kub.m tika uzstādīta pagājšgad novembrī.

Cenas pieaugumu var izskaidrot ar uzpircēju intereses kāpumu. Līdzīgas tendences bija vērojamas arī citiem sortimentiem - A klases priežu baļķu iepirkuma cena pieauga par 1.14 Ls, līdz 36.95 Ls/kub.m, bet zemākas kvalitātes baļķu iepirkuma cena samazinājās par 15 santīmiem, līdz 21.15 Ls/kub.m. Pieaugumu turpināja arī bērza finierkluču iepirkuma cenas - A klases sortimentu iepirka par 49.21 Ls/kub.m, kas ir par 2.99 Ls vairāk nekā iepriekšējā nedēļā, savukārt zemākas kvalitātes bērza finierkluču iepirkuma cenas pieauga par 21 santīmu, līdz 21.62 Ls/kub.m.

Septembra sākums tradicionāli ir iezīmējies ar uzpircēju aktivitātes pieaugumu. Pašreizējais pieprasījums atrodas apmēram pagājušā gada oktobra līmenī, līdz ar to arī cenas turas augstas.

Aizvadītajā nedēļā bija vērojama kokmateriālu iepirkuma cenu samazināšanās. Iepirkuma cenu samazinājums skāra galvenokārt skujkoku sortimentus, savukārt lapkoku sortimenta iepirkuma cenas pārsvarā nemainījās vai pieauga.

Pagājšnedēļ turpinājās bērza finierkluču iepirkuma cenas pieaugums. Iepirkuma cenas pieauga gan A klases, gan arī zemākas kvalitātes sortimentam: A klases finierkluču iepirkuma cena pieauga par 3.61 Ls, sasniedzot 46.22 Ls/kub.m, savukārt zemākas kvalitātes finierkluču iepirkuma cenas pagājšnedēļ pieauga par 1.64 Ls, sasniedzot 21.41 Ls/kub.m. Domājams, ka bērza finierkluču iepirkuma cena savu pieauguma potenciālu vēl nav izsmēlusi, taču straujš cenas kāpums visticamāk, nav gaidāms. Visticamākais, A klases bērza finierkluču iepirkuma cenas līdz gada beigām turpinās svārstīties 40 - 50 Ls/kub.m diapazonā, savukārt zemākas kvalitātes finierkluču iepirkuma cena tuvāko nedēļu laikā, visticamākais, samazināsies, taču līdz gada beigām, domājams, tā saglabāsies 19 - 21 Ls/kub.m robežās.

Aizvadītajā nedēļā Latvijā bija vērojams uzpircēju piedāvāto iepirkuma cenu kāpums skujkoku baļķiem. Iepirkuma cenu kāpums bija vērojams gan egles, gan arī priedes zāģbaļķiem, tādējādi minēto sortimentu iepirkuma cenas atkal pietuvojās gada rekordiem.

Egles zāģbaļķu iepirkuma cena pagājšnedēļ palielinājās par 43 santīmiem, līdz 22.80 Ls/kub.m. Virs 22 Ls/kub.m atzīmes iepirkuma vidējā cena ir turējusies jau 5 nedēļas pēc kārtas un nekas neliecina par to, ka iepirkuma cena varētu strauji samazināties.

Tomēr maz ticams, ka egles baļķu iepirkuma cenai šogad izdosies nostiprināties virs 22.90 Ls/kub.m, kaut gan īslaicīgu kāpumu izslēgt nevar - uzpircēju interese par sortimentu saglabājas un būtisku intereses kritumu tuvākajā laikā prognozēt ir grūti. Jāpiebilst, ka lielo uzpircēju interese par sortimentu vēl joprojām ir vērojama ap 22 Ls/kub.m, taču, lai arī mazie uzpircēji bieži piedāvā augstākas cenas, tomēr lielākai to daļai piedāvātās iepirkuma cenas ir zem 24 Ls/kub.m.

2015. gada 2. pusgadā, salīdzinot ar 2015. gada 1. pusgadu, apaļo kokmateriālu vidējās iepirkuma cenas Latvijā turpināja samazināties, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

No skuju kokiem vidējās iepirkuma cenas visvairāk saruka egles apaļkokiem ar diametru līdz 14 cm, savukārt no lapu kokiem – melnalkšņa zāģbaļķiem ar diametru virs 24 cm.

No skuju koku zāģbaļķiem visvairāk cenas samazinājās egles apaļkokiem ar diametru līdz 14 cm – par 10 % jeb vidēji 5 eiro/m3 bez PVN, egles zāģbaļķiem ar diametru 18-26 cm – par 6 % jeb vidēji 5 eiro/m3 bez PVN un priedes zāģbaļķiem ar diametru 14-18 cm – par 6 % jeb vidēji 4 eiro/m3 bez PVN. Vismazākais cenu samazinājums bija priedes apaļkokiem ar diametru 18-26 cm un egles apaļkokiem ar diametru 14-18 cm un diametru vairāk nekā 26 cm – par 2 %.

Aizvadītajā nedēļā kokmateriālu iepirkuma cenas Latvijā turpināja lejupslīdi, kas bija sākusies jau iepriekšējā nedēļā. Iepirkuma cenas pieauga tikai melnalkšņa, priedes baļķiem, bērza un priedes papīrmalkai, kā arī skujkoka sīkbaļķiem, pārējiem sortimentiem tās vai nu nemainījās, vai arī bija rakstāmas ar mīnusa zīmi.

Cenas izteiksmē lielāko kāpumu pagājšnedēļ piedzīvoja priedes baļķu iepirkuma cena, kas palielinājās par 1.48 Ls, līdz 22.70 Ls/kub.m. Jāatzīmē, ka nu jau trešo nedēļu pēc kārtas palielinās A klases priedes baļķu iepirkuma cena, kas pagājšnedēļ palielinājās par 72 santīmiem, līdz 37.52 Ls/kub.m, savukārt zemākas kvalitātes kokmateriālu iepirkuma cena, gluži pretēji, samazinās (par 1.79 Ls, līdz 18.22 Ls/kub.m).

Lielākie cenas kritumi pagājušajā nedēļā bija vērojami šķirotiem skujkoku sīkbaļķiem - iepirkuma vidējā cena samazinājās gan egles, gan priedes sīkbaļķiem, kuru iepirkuma vidējās cenas samazinājās par attiecīgi 4.74 Ls, līdz 15.92 Ls/kub.m un 5.37 Ls, līdz 14.95 Ls/kub.m. Domājams, iepirkuma cenu kritumu izraisīja pārmaiņas iepirkuma struktūrā - palielinājās to firmu īpatsvars, kas piedāvāja pirkt koksni par zemāku cenu.

Aizvadītajā nedēļā A klases bērza finierkluču iepirkuma cena sasniedza jaunu iepirkuma cenas rekordu - Latvijā šo sortimentu pagājšnedēļ iepirka vidēji par 57.02 Ls/kub.m, kas ir par 7.67 Ls/kub.m vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.

Visticamākais, iepirkuma cenas pieaugumu sekmēja to uzpircēju aktivitātes, kas pārdevējus cenšas sameklēt ar privātsludinājumu starpniecību. Grūti pateikt, vai augstās cenas, kas tiek publicētas šādos sludinājumos ir pamatotas, jo nav zināmi citi uzpircēju izvirzītie noteikumi, piemēram, uzmērīšanas koeficients. Jebkurā gadījumā šīs firmas vai nu tiešām iepērk ļoti augsti kvalitatīvu sortimentu vai arī apzināti norāda augstāku iepirkuma cenu, cerībā piesaistīt vairāk piegādātāju. Jāpiebilst, ka uzpircēji, kas regulāri iepirkuma cenas publicē rajonu laikrakstos, reti kad piedāvā cenu, kas ir augstāka par 30 Ls/kub.m.

Pieaugot finierkluču iepirkuma cenai, kāpusi ir arī mazākas kvalitātes finierkluču iepirkuma cena, kas pagājšnedēļ palielinājās par 68 santīmiem, līdz 23.65 Ls/kub.m. Jāpiebilst, ka līdz ar cenu ir augušas arī uzpircēju prasības, kas, iespējams, varētu liecināt par lielu piedāvājumu tieši šajā segmentā. Iepirkuma cenas pagājšnedēļ pieauga arī bērza baļķiem (par 0.98 Ls, līdz 19.44 Ls/kub.m), taču jāatzīmē, ka uzpircēju interese par šo sortimentu ir ievērojami mazāka, nekā finierklučiem, tāpēc cenu svārstības šeit ir lielākas.

2022. gada 1. pusgadā koksnes cena Latvijā piedzīvojusi vēl nepieredzētas svārstības, sākot ar netipiskām cenu izmaiņām līdz neizpildāmi lielam ārvalstu pieprasījumam pēc Latvijas koksnes, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Cenu svārstības bija cieši saistītas ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Kara un sankciju dēļ gada sākumā pieprasījums pēc Eiropā ražotās koksnes auga. No 2022. gada sākuma līdz pat aprīlim koksnes cenas kāpums bija novērojams visu sugu sortimentam.

Pārstrādātāji, gatavojoties neierasti lielam pieprasījumam, noliktavās izveidoja arī lielus uzkrājumus. Tomēr inflācijas ietekmē, kas ļoti atstāj iespaidu uz būvniecības aktivitāti, koksni vairs neiepērk lielos apjomos, bet gan tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam līdz tā pabeigšanai.

Šobrīd materiālu iepērk ļoti pārdomāti, turklāt daudzi būvniecības projekti tiek apstādināti un nereti jauni nemaz netiek plānoti. Arī loģistikas problēmas un degvielas cenas kāpums neveicina ātru noliktavu tukšošanos. Tādējādi 2022. gada 1. pusgadā zāģbaļķu tirgū neskaidrību un neparedzamu faktoru bijis daudz.

Būvniecības apjomu kritums būtiski samazinājis nepieciešamību pēc būvniecības materiāliem Baltijas jūras reģionā, un līdz ar to arī pieprasījums pēc dažāda veida kokrūpniecības produkcijas piedzīvojis lejupslīdi.

Rezultātā jūnijā Latvijā koksnes tirgū turpinājās cenu kritums visos tirgus segmentos. Jūnijā egles un priedes tievā zāģbaļķa vidējā cena samazinājās par apmēram 5 %, kas skaidrojams ar šo sugu papīrmalkas cenas kritumu. Bērza finierkluču un taras cena jūnijā piedzīvoja straujāku kritumu kā maijā, attiecīgi samazinoties par 5 % un 10 %. Tajā pašā laikā arī bērza papīrmalkas cena samazinājās no 65,00 eiro par kubikmetru līdz 58,00 eiro par kubikmetru, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Vispārēja aktivitātes samazināšanās būvniecības nozarē vērojama jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, kad būtiski samazinājās atsevišķu būvmateriālu pieejamība. Pēcāk inflācijas pieaugums sadārdzināja būvniecībā cenas, tādējādi samazinot arī tās aktivitāti. Tāpat arī Eiropas Centrālās bankas procentu likmju pieauguma dēļ ir grūtāk piesaistīt finansiālos līdzekļus nekustamā īpašuma iegādei, un, kamēr nenoteiktība procentu likmju celšanā nemazināsies, joprojām tiks veikti mazāk nekustamo īpašumu darījumu, kas arī negatīvi ietekmē būvniecības nozari. Lai arī mazāk, taču joprojām būvniecības bremzēšanos privātajā sektorā izraisa arī sabiedrības pārliecības trūkums par nākotni, ko pastiprina joprojām ilgstošais Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie apstākļi ietekmē ne tikai atsevišķu koksnes tirgus segmentu, bet gan visu kokrūpniecības nozari kopumā, un cenas turpina kristies visiem koksnes sortimentiem.

Aizvadītajā nedēļā kokmateriālu iepirkuma cenas pēc nelielās korekcijas iepriekšējā nedēļā stabilizējās.

Lielāko iepirkuma cenas pieaugumu demonstrēja skujkoka baļķi. Jāatzīmē, ka zāģbaļķu segmentā šim sortimentam ir vērojams vislielākais iepirkuma cenas svārstīgums. Šeit gan ir jāpiebilst, ka uzpircēju interese par sortimentu gan ir visai liela, taču nenoturīga, turklāt pieprasītā kvalitāte dažādiem uzpircējiem atšķiras visai pamatīgi - sākot no bojātiem zemas kvalitātes baļķiem, kuru iepirkuma cena ir zema, līdz pat kvalitatīviem, taisniem un svaigi zāģētiem, kuriem iepirkuma cenas ir visai augstas.

Pieprasītākais sortimenta pagājšnedēļ bija priedes baļķi, kas jau visu šo gadu konkurē ar egles baļķiem. Sortimenta iepirkuma vidējā cena līdz ar intereses kāpumu arī pieauga par 1.88 Ls/kub.m, sasniedzot 24.43 Ls. Iepirkuma cenas pieauga gan A klases baļķiem - par 17 santīmiem līdz 36.19 Ls/kub.m, gan arī zemākas kvalitātes priežu baļķiem, kuru iepirkuma cena pieauga vidēji par 59 santīmiem, sasniedzot 21.76 Ls/kub.m.

A 1.aprīli Krievija, paceļot izvedmuitu baļķiem, to izvešanu padara par vēsturi, tādējādi kokrūpniekiem liekot revidēt nospraustos plānus.

Krievija turpina tās valdības 2007. gada februārī nolemtā izpildi -paaugstināt minimālo izvedmuitu zāģbaļķiem - pat neraugoties uz Eiropas Savienības un atsevišķu tās dalībvalstu, it īpaši Somijas aktīviem protestiem un draudiem ar iespējamo veto Krievijas uzņemšanai Pasaules tirdzniecības organizācijā. Jārēķinās, ka lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Japānas un Ķīnas kokrūpniekus. Minimālo izvedmuitu skujkoku apaļkokiem Krievija palielina pakāpeniski - ar šā gada 1. aprīli no pašreizējiem 10 eiro/m3 to palielinot līdz 15 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts 2009. gadā, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 50 eiro/m3 likmi. Uzņēmējiem jārēķinās, ka izvedmuita tiek noteikta % no darījumu vērtības, kas ar 1. aprīli būs 25 % (līdz šim 20 %) un 15 eiro (līdz šim 10 eiro) ir maksimāli iespējami mazākā summa.

Aizvadītajā nedēļā kokmateriālu iepirkuma cenas lielākajai daļai sortimentu pieauga. Daļai sortimetu cenas palika iepriekšējās, īpaši tas sakāms par cēlkoksnes (oša, ozola) sortimentiem.

No pieprasītākajiem kokmateriālu sortimentiem iepirkuma cenas kritums pagājšnedēļ tika fiksēts priežu baļķiem, kuru iepirkuma vidējā cena samazinājās par 52 santīmiem, līdz 24.69 Ls/kub.m. Iepirkuma cenas kritums tika fiksēts gan A klases priežu baļķiem, kuru iepirkuma vidējā cena samazinājās par 66 santīmiem, līdz 36.54 Ls/kub.m, bet zemākas kvalitātes sortimentam - par 55 santīmiem, līdz 21.89 Ls/kub.m. Iepirkuma cenas kritums tika fiksēts arī priedes un egles sīkbaļķiem, kuru iepirkuma cena samazinājās attiecīgi par 1.54 Ls, līdz 16.81 Ls/kub.m un par 0.50 Ls, līdz 18.50 Ls/kub.m.

Lai gan uzpircēju interese par kokmateriāliem pagājšnedēļ būtisii nemainījās, lielākajai daļai pieprasītāko sortimentu cenas izmaiņa bija rakstām ar plusa zīmi, jo atsevišķi uzpircēji pārskatīja iepirkuma cenas. Egles baļķu iepirkuma vidējā cena palielinājās par 19 santīmiem, līdz 22.64 Ls/kub.m, pieauga arī A bērza finierkluču iepirkuma cenas (par 1.53 Ls, līdz 42.61 Ls/kub.m), zemākas kvalitātes finierklučus iepirka nedaudz - par 4 santīmiem zemāk (19.77 Ls/kub.m).

Naftas cenas oktobrī piedzīvojušas straujāko kritumu mēneša laikā pēdējos 25 gados, raksta laikraksts Dienas bizness.Cenu kritums sasniedz rekordu

Iepriekšējā mēnesī Amerikas vieglās naftas WTI cena nākotnes darījumiem pazeminājās par 32.6%, kas nav noticis kopš melnā zelta tirdzniecības sākuma Ņujorkas biržā 1983. gadā. Kā galvenais iemesls tam tiek minēts recesijas sākums ASV (sk.Db 3.11,), kā dēļ pieprasījums pēc ogļūdeņražiem to lielākajā patērētājekonomikā krītas. Naftas patēriņš rūk arī Eiropā.

Kā vēl viens iemesls krasajam naftas cenu kritumam oktobrī tiek minēta arī panika tirgū - investori masveidā izņem no tā naudu. "Problēmu avots ir spekulācijas ar naftu. Dažbrīd, kad naftas fiziskais piedāvājums bija 67 miljoni barelu dienā, tirdzniecības apgrozījums pārsniedza trīs miljardus barelu," nesen sašutumu pauda naftas karteļa OPEC ģenerālsekretārs Abdala al Badri. "Viņi pārdeva naftu, kuras nebija, un tas turpinājās vairākus gadus," viņš teica.

2022. gada sākumā koksnes tirgū bija vērojams cenu kāpums visos sortimentos salīdzinājumā ar 2021. gadu. Pieprasījums gada pirmajos ceturkšņos bija panikas un neziņas vadīts, bet gada nogalē situācija normalizējās, decembrī cenām lēnām stabilizējoties atbilstoši pieprasījumam.

Vislielāko kāpumu piedzīvoja enerģētiskā koksne, piemēram, apses malkas cena gada laikā kāpa par 125 %, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

2022. gadā koksnes cenas un pieprasījumu virzīja ekonomiskā un politiskā situācija, kas radīja neziņu par enerģētiskās koksnes pieejamību nākotnē. Skatot 2022. gada 1. ceturkšņa koksnes cenas, kad sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju vēl nebija stājušās spēkā, bija novērojams pieprasījuma pieaugums. Savukārt, karš Ukrainā un tam sekojošās sankcijas uzjundīja jaunu pieprasījuma mutuli, kā rezultātā Eiropā un Skandināvijā sākās neparasti augsta enerģētiskās koksnes un papīrmalkas iepirkšana. Noieta tirgi kļuva neprognozējami un pieprasījums bija panikas un neziņas vadīts. Nepieciešamība pēc koksnes veicināja mežistrādes pakalpojumu cenas pieaugumu. Nozarē bija vērojams speciālistu trūkums, kas pagājušajā gadā bija izteikti sāpīgs aspekts.

Pasaules finanšu krīzes un tās radīto seku dēļ 2009. gadā skujkoku zāģbaļķu sortimentus valsts mežu apsaimniekotājs pārdos par 2005. gada cenām, šodien raksta avīze Dienas bizness.

"Cenas LVM varēja iegūt augstākas, ja vien trīsgadīgo līgumu pretendentiem — pircējiem nebūtu uzstādījuši, kā prasību līdzdalībai izsolē — obligātu automātisko baļķu uzmērīšanas līnijas esamību, tādējādi būtiski samazinot pretendentu skaitu," uzser kokapstrādes SIA Latvāņi direktors Laimonis Onzuls. Viņam šķitis dīvaini, ka LVM apaļkoksnes piegādēs cenu krituma un pretendentu sarukuma apstākļos vēl vairāk sašaurināja potenciālo pircēju loku.

Vairāk lasiet 13. janvāra Dienas biznesā.

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2014. gada 2. pusgadu, apaļo kokmateriālu vidējās iepirkuma cenas Latvijā nedaudz samazinājās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

No skuju koku zāģbaļķiem vislielākais cenas kritums bija priedes zāģbaļķiem ar diametru 18-26 cm – par 9% jeb vidēji par 6 eiro/m3 bez PVN un samazinājums egles zāģbaļķiem ar diametru virs 26 cm – par 7%, kas ir 5 eiro/m3 bez PVN.

Priedes zāģbaļķiem ar diametru līdz 14 cm iepirkuma cenas saglabājās iepriekšējā perioda līmenī - 48 eiro/m3 bez PVN. Savukārt 1. pusgadā egles zāģbaļķiem ar diametru līdz 14 cm iepirkuma cena pieauga par 7% un sasniedza 52 eiro/m3 bez PVN.

Pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2009. gada 1. pusgadu, kad Latvijā gandrīz visu sugu apaļkokiem bija viszemākās iepirkuma cenas, egles zāģbaļķiem ar diametru līdz 14 cm cena ir dubultojusies, sasniedzot 52 eiro/m3 bez PVN. Priedes zāģbaļķiem ar diametru 14-18 cm cenu pieaugums pēdējo sešu gadu laikā ir par 84% jeb 31 eiro/m3 bez PVN (2015. gada 1. pusgadā – 68 eiro/m3 bez PVN), un priedes zāģbaļķiem ar diametru līdz 14 cm - pieaugums par 80% jeb 21 eiro/m3 bez PVN (2015. gada 1. pusgadā – 48 eiro/m3 bez PVN).

Db.lv apsekoja vairākas Ziemassvētku eglīšu tirdzniecības vietas, lai salīdzinātu eglīšu cenu. 2 metru eglīti vislētāk var iegādāties Centrāltirgū, kur to, nedaudz pakaulējoties, var nopirkt par 10 latiem.

Visdārgākās egles tiek tirgotas pašā centrā Kaļķu ielā pie restorāna McDonalds. Tur tiek tirgotas eglītes no Dānijas. Tur divus metrus gara eglīte maksā 25 latus, bet, ja ir vēlme kaulēties, var sarunāt arī pa 20 latiem. Tiesa Dānijas egles ļoti atšķiras no Latvijas eglēm. Pircēji ejot garām nereti domā, ka tās ir mākslīgās egles.

Turpat netālu Līvu laukumā tiek tirgotas vietējās Latvijas eglītes. Pats pārdevējs gan uz vietas nebija, bet pārdevēja no blakus esošās tirgus būdiņas zināja teikt, ka pirms nedēļas tur 2 metrus garu eglīti varēja nopirkt robežās no 10 līdz 15 latiem. Sazinoties ar pašu Līvu laukuma eglīšu tirgotāju, Db.lv uzzināja, ka tagad eglītes tur maksā jau līdz 20 latiem.