Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Pasaules biržu indeksi pirmdien kritās, ASV informācijas tehnoloģiju (IT) firmu akciju cenām būtiski samazinoties sakarā ar bažām par izaugsmes palēnināšanos šajā ietekmīgajā sektorā.

Volstrītas indekss «Nasdaq Composite», ko nosaka galvenokārt tehnoloģiju uzņēmumu akcijas, kritās par 1,4%, samazinoties par vismaz 1% trešo tirdzniecības dienu pēc kārtas. Saruka arī abi pārējie Volstrītas indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500», kā arī nozīmīgāko biržu indeksi Eiropā un Āzijā.

Kritums notika pirms šonedēļ gaidāmām centrālo banku sanāksmēm ASV, Japānā un Lielbritānijā, kā arī pirms vairākiem ziņojumiem par ekonomikas rādītājiem un firmu peļņu.

IT firmu akciju cenas ASV ir kritušās, kopš uzņēmums «Facebook» pagājušonedēļ vēstīja par izaugsmes palēnināšanos, jo tam vairāk jātērē datu drošības garantēšanai, atbildot uz kritiku par šī sociālā tīkla privātuma politiku.

Pandēmijas apstākļos arvien augstāk un augstāk kāpusi dažnedažādu aktīvu vērtību. Turklāt ne vienmēr par ļoti augstu cenu tiek pārdoti vairāk vai mazāk nosacīti klasiski šādi aktīvi. Cilvēki lielas un pat galvu reibinošas summas pēdējā laikā gatavi izdot, piemēram, par digitālo mākslu un kolekcionējamiem šādiem digitāliem aktīviem.

Tam spilgts apliecinājums bijis nupat notikušā Sotheby"s izsole, kur par 11,75 miljoniem ASV dolāriem tika pārdots šāds digitālais darbs Covid Alien. Faktiski Covid Alien astoņu bitu stilā un 24x24 pikseļu formātā attēlo zilganu personāžu ar masku un cepuri. Tā ir daļa no veseliem 10 tūkstošiem šādiem radītiem virtuāliem personāžiem, kas kā viss kopums tiek saukts par CryptoPunks sēriju. Katrā ziņā kaut kā monetizēšana, ja pēc tā ir pieprasījums, problēmas parasti nesagādā. Īstens trakums tādējādi aptvēris tādu lietu kā "digitālos unikālos žetonus" (Non-Fungible Tokens jeb NFT). Tos izmantojot, tika nopārdots arī minētais Covid Alien darbs.

Pamatā šie NFT "žetoni" paredz to, ka to pircējam pienākas tiesības uz kādu attiecīgo virtuālo veikumu. Citiem vārdiem sakot - tie ir dati, kas reprezentē kādu unikālu digitālo vienību (piemēram, video vai attēlu) un kuri tiek tirgoti līdzīgi tam, kā pēdējos gados arvien lielāku uzmanību sev piesaistošās virtuālās valūtas. Vēl to varētu uzskatīt par tādu kā sertifikātu, kas apliecina īpašumtiesības uz kādu konkrētu digitālu failu, kas tiek iecementētas blokķēdes tehnoloģijā. Šādas digitālās mākslas (un ne tikai) gadījumā tiek cerēts, ka šis unikālais NFT kods kalpos kā oriģināla apliecinājums, kur viss pārējais tad būs vien reprodukcijas.

Lietuvas seima deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie savas valsts ārlietu ministra Vīgauda Ušacka, lai tas mēģinātu panākt, ka NATO kravas, kas domātas sabiedroto spēkiem Afganistānā un tiek virzītas cauri Latvijai, turpmāk ietu cauri Lietuvai, vēsta Latvijas Avīze.

Laikraksts informē - Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts neesot dzirdējis, ka Lietuvas un arī Igaunijas valsts institūcijas oficiāli būtu mēģinājušas «pārtvert» kravas, kas cauri Latvijai «iet» uz Afganistānu, taču saprot, ka abām kaimiņvalstīm tas varētu būt interesanti (cauri Tallinas un Klaipēdas ostām). Kravas no Rīgas uz Afganistānu pa dzelzceļu cauri Krievijai «iet» kopš šā gada sākuma, un, pēc J. Sārta aplēsēm, jau tagad valsts no tā ekonomiski iegūst vairāk, nekā izmaksā Latvijas karavīru dienests Afganistānā (gadā – 12 miljoni latu). Kā Latvijas Avīze noskaidrojusi ASV vēstniecībā Latvijā, cauri Rīgai uz Afganistānu jau nosūtīti 3000 konteineru, bet vairāk nekā 1000 ir ceļā.

Britu mārciņas vērtība pret eiro un ASV dolāru pirmdien pieauga pēc Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas paziņojuma, ka viņa plāno atgriezties Briselē, lai apspriestu «Breksita» vienošanās izmaiņas.

Londonas biržas indekss pirmdien pavisam nedaudz pieauga, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās.

ASV biržas pirmdien bija slēgtas, jo valstī bija brīvdiena – Mārtina Lutera Kinga diena.

Lielbritānija 29.martā var izstāties no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās, ja parlaments nepanāks izstāšanās pagarināšanu vai netiks izstrādāts alternatīvs plāns, ar kuru būtu apmierināta arī Brisele.

«Ja vien britu premjere nav nodomājusi izdarīt politisku pašnāvību, [izstāšanās] pagarināšanas pieprasījums ir visticamākais scenārijs un ES, ļoti iespējams, piekritīs; tā būtu pozitīva notikumu attīstība, kas atkal paceltu britu mārciņas vērtību virzienā uz 1,30 ASV dolāriem par mārciņu,» prognozēja ADSS pētījumu vadītājs Konstantins Antis.

Dažiem šis pandēmijas gads ir izrādījies pat ļoti veiksmīgs un, ja vērtē pasaules lielāko akciju tirgu sniegumu, tad acīs duras, piemēram, fenomenālais elektrisko spēkratu ražotāja “Tesla” akcijas cenas pieaugums.

Kopš gada sākuma šī uzņēmuma akcijas vērtības izaugsme putekļos atstājusi visu pārējo tirgu, kur tās cena ir palēkusies teju par 600% līdz 585 ASV dolāriem. Tāpat šāds tiks straujš pieaugums noticis par spīti gandrīz konstantajiem un daudzajiem ekspertu vēstījumiem, ka “Tesla” akciju burbulis drīz plīsīs.

Pagājušā gada beigās “Tesla” akciju ASV Nasdaq biržā varēja iegādāties aptuveni par 84 ASV dolāriem. Ja investoram tad būtu piederējušas 10 “Tesla” akcijas, tad viņa šāda ieguldījuma vērtība šādā periodā no 840 ASV dolāriem būtu palielinājusies gandrīz līdz 5900 ASV dolāriem, jeb peļņa būtu vairāk nekā 5 tūkst. ASV dolāri. Attiecīgi 100 “Tesla” akciju turēšana investoriem būtu nodrošinājusi 500 tūkst ASV dolāru peļņu. Jāņem vērā, ka “Tesla” akciju turēšana vēl fantastiskāk izskatās nedaudz ilgākā termiņā. Pagājušā gada maijā šīs kompānijas akciju varēja iegādāties vien par 37 ASV dolāriem!

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Ekskluzīvais triljonu kompāniju klubiņš pasaulē kļuvis nedaudz plašāks. Proti, tām Rietumvalstu publiskajām kompānijām, kuru vērtība nu pārsniedz vismaz vienu apaļu triljonu ASV dolārus, nupat pievienojies elektroauto ražotājs Tesla.

Līdz šim šo uzņēmumu vidū atradās vien tehnoloģiju grandi Apple, Amazon.com, Microsoft un Alphabet. Pieminēšanas vērts gan ir vēl viens interneta milzis Facebook, kura vērtību pēdējā laikā negatīvi ietekmējuši reputācijas jautājumi un zināmas bažas par tālāku tā spēju augt. Tādējādi līdz ar Facebook akcijas cenas kritumu šim uzņēmumam šo ekskluzīvo klubiņu nācies pamest.

Tesla akcijas cena šajā pandēmijā ir faktiski katapultējusies stratosfērā, kur, piemēram, 2020. gada sākuma šī uzņēmuma kapitalizācija atradās aptuveni “vien” pie 75 miljardu ASV dolāru atzīmes. Tas nozīmē, ka Tesla vērtība šajā periodā ir palēkusies teju 13 reizes. Tesla kapitalizācija no 100 miljardiem ASV dolāriem līdz triljonam ASV dolāriem pieaugusi nepilnos divos gados.

Maziem uzņēmumiem bieži vien ir niecīgi budžeti un daudzkārt tiem attīstīt e-komercijas risinājumus nav vienkārši, iespējami vai praktiski. Kopumā pārdevējiem, kuri pārstāv mazo biznesa nišu, un vēlas būt tiešsaistē un ātri sākt pārdošanu, ir pāris lieliskas iespējas hostinga (uzturēšanas) pakalpojumu un web platformu izmantošanā.

Mashable.com atzīmē, ka norādītās piecas iespējas nav vienīgās un bez šīm ir vēl daudz citi labi servisi.

Big Cartel piedāvā iespēju lietotājiem pārdod savas preces tiešsaistē. Cenas ir sākot no 9,99 dolāriem mēnesī par 25 produktiem līdz 29,99 dolāriem par 300 produktiem, ar dažādu līmeņu pielāgošanu katrā plānā. Lietotājiem ir noteikta tikai ikmēneša maksa, un netiek ņemti procenti no pārdošanas ieņēmumiem. Tāpat ir iespējama sasaiste ar PayPal vai bankas kartēm. Iespēja piemērota īpaši privātpersonām un mazajiem tirgotājiem, kas pārdod produktus ierobežotā skaitā.

Trešdien Ziemeļjūras naftas markas Brent cena saruka līdz zemākajam līmenim kopš 2012.gada jūnija pēc tam, kad Starptautiskais Valūtas fonds samazinājas pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi, liecina Bloomberg dati.

Savukārt ASV vieglās jēlnaftas WTI cena saruka pirms ASV jēlnaftas rezervju datiem.

Brent cena novembra piegādēm saruka par 1,35 dolāriem līdz 90,76 dolāriem par barelu. Šajā gadā tā ir samazinājusies jau par 18%.

Savukārt WTI cena novembra piegādēm saruka par 1,46 dolāriem par 87,39 dolāriem par barelu. Pagājušajā nedēļā WTI cena samazinājās par 4,1%, kas ir straujākais kritums divu mēnešu laikā, reaģējot uz Naftas eksportētājvalstu organizācijas ziņām, ka tās dalībnieki septembrī palielinājuši ražošanas apjomu līdz augstākajam līmenim pēdējā gada laikā. Pagājušajā nedēļā ASV jēlnaftas rezerves pieauga par 5,1 miljou barelu.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Pasaules biržu indeksi ceturtdien lielākoties kritās, ko noteica investoru reakcija uz atšķirīgām ziņām par uzņēmumu peļņas rezultātiem.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs rezumēja, ka lielo ASV uzņēmumu peļņas rezultāti 1.ceturksnī bijuši «labi, slikti un neglīti».

Pie «neglītajiem» bija pieskaitāmi rūpniecisko produktu ražotāja 3M rezultāti pēc tā paziņojuma par darbavietu skaita samazināšanu visā pasaulē preču noieta krituma dēļ. Tie veicināja Volstrītas indeksa «Dow Jones Industrial Average» samazināšanos par 0,5%.

«Labo» rezultātu pusē bija uzņēmumi «Microsoft» un «Facebook», kas sekmēja Volstrītas indeksa «Nasdaq Composite» palielināšanos. Trešais Volstrītas indekss «Standard & Poor's 500» tikpat kā nemainījās.

«Tas simtprocentīgi ir saistīts ar peļņu,» sacīja «50 Park Investment» analītiķis Adams Sarhans. «Investori uztver daudz datu, un mēs saņemam dažādus signālus attiecībā uz peļņu, bet tie lielākoties ir pozitīvi.»

Valdot bažām par bezvienošanās breksitu, sterliņu mārciņas kurss otrdien sasniedza gadiem ilgi neredzētu zemu līmeni, taču sāka pieaugt pēc tam, kad Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons zaudēja svarīgā parlamenta balsojumā un šīs bažas mazinājās.

«Tirgi uzskata bezvienošanās breksitu Borisa Džonsona vadībā par sliktāko scenāriju, tāpēc uztver jebko, kas to apdraud, par pozitīvu mārciņai,» norādīja IG analītiķis Džošua Mahonijs.

Dienas sākumā mārciņas kurss noslīdēja līdz 1,1959 ASV dolāriem, kas bija zemākais līmenis kopš 1985.gada, ja neskaita īsu brīdi 2016.gadā, kad tas bija vēl zemāks.

Tomēr mārciņas kurss sāka kāpt, kad viens no valdošās Konservatīvās partijas deputātiem pirms svarīga balsojuma pārbēga pie opozīcijā esošajiem liberāldemokrātiem. Vēlāk parlaments nobalsoja par to, ka trešdien izskatīs likumprojektu, kas paredz bloķēt bezvienošanās breksitu.

ASV biržās akciju cenas saruka, reaģējot uz jaunajiem Savienoto Valstu muitas tarifiem Ķīnas precēm.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

ASV biržu indeksi otrdien saruka, ko noteica naftas cenu ievērojama samazināšanās un uzņēmuma «Boeing» akcijas cenas kritums, bet Eiropas biržu indeksi pieauga, neraugoties uz Breksita sarunām un Itālijas budžeta problēmu.

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga pirms tam, kad Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) sarunvedēji «tehniskā līmenī» vienojās par «Breksita» līguma nosacījumiem. Vairāk pieauga Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi.

Ņujorkas biržā WTI markas jēlnaftas cena piedzīvoja lielāko kritumu kopš 2015.gada, samazinoties 12.tirdzniecības dienu pēc kārtas. Šis kritums ietekmēja naftas kompāniju «Chevron» un «Exxon Mobil» akciju cenas un novilka uz leju Ņujorkas biržas indeksu «Dow Jones Industrial Average».

Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) otrdien pazemināja globālā naftas pieprasījuma pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam, kamēr Saūda Arābija mēģina samazināt jēlnaftas ieguvi, lai atbalstītu naftas cenas.

ASV naftas cenas pirmdien pirmoreiz noslīdēja zem nulles apstākļos, kad jēlnaftas pārprodukcijas dēļ tirgotāji ir spiesti maksāt pircējiem par preces pieņemšanu.

Sarūkot naftas glabāšanas vietu ietilpībai, WTI markas jēlnaftas cena maija piegādēm tirdzniecības sesijas beigās noslīdēja līdz -37,63 ASV dolāriem par barelu.

Nākotnes kontrakts jēlnaftas maija piegādēm noslēdzas otrdien, un tirgotājiem, kas pērk un pārdod šo preci, ir jāatrod kāds, kas fiziski pieņemtu šo naftu. Tā kā tirgū ir pārprodukcija un glabātuves ir pilnas, pircēju ir maz.

"Tas ir kontrakts kaut kam, ko neviens negrib pirkt," sacīja "ClipperData" analītiķis Mets Smits.

Naftas cenu bezprecedenta kritums pamudināja investorus vairāk pārdot akcijas Volstrītā, kas lēni atgūstas pēc tam, kad koronavīrusa pandēmijas dēļ galvenie indeksi ir sarukuši.

Starptautisko sauszemes pasažieru pārvadājumu operators Ecolines maina maršrutus, kuru gala mērķis ir Ukrainā. Turpmāk Ecolines Ukrainā centīsies iebraukt no Polijas, izslēdzot Baltkrieviju, pavēstījuši uzņēmuma pārstāvji.

Ecolines pārstāvji skaidro, ka tādas izmaiņas tiek veiktas, ņemot vērā saspīlējumu Ukrainā.

Maršruti tiks mainīti iespēju robežās. «Piemēram, uz Odesu Ukrainā no šā gada 17. jūnija pilnīgi visi pārvadājumi tiks veikti nevis cauri Baltkrievijai, kā līdz šim, bet gan tikai cauri Polijai. Savukārt pasažieri, kuru galamērķis ir Kijeva, varēs izvēlēties maršrutu pēc nepieciešamības, proti, cauri Polijai vai Baltkrievijai,» teikts Ecolines paziņojumā.

Braucot, piemēram, no Rīgas uz Odesu cauri Polijai nevis Baltkrievijai, ceļā pavadītais laiks ieilgst par trim stundām, taču divu robežu vietā ir jāšķērso tikai viena, turklāt Latvijas iedzīvotājiem vairs nebūs nepieciešama tranzīta vīza, ceļojot cauri Baltkrievijai, ieguvumus un zaudējumus skaidro Ecolines vadītājs Andris Podgornijs. Viņš arī atzīst, ka, pasliktinoties kaimiņvalstu attiecībām, tiek ietekmēts arī robežu šķērsošanas un muitas kontroles process.

Atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena - piemērots brīdis, lai domātu par valsti, kurā dzīvojam, un sevi tajā. Numurs uz sarunu aicināja vēsturnieci, profesori Ilgu Kreitusi.

Kādas ir lielākās kļūdas, kas gadījušās otrās Latvijas brīvvalsts laikā? Kuras no tām var uzskatīt par liktenīgām un – kuras bijušas atkarīgas no vienas vai otras politiskās personas?

Lielākā kļūda Latvijā ir veids, kādā tika veikts privatizācijas process. Sertifikātus gan ieviesa vairākas sociālisma valstis, bet to izmantošanas prakse Latvijā tika pakļauta atsevišķu privātpersonu, nevis valsts interesēm. Sertifikātu ielaišana tirgū un valsts īpašumu privatizācija par tiem, nevis par naudu, ir tā nelaime, par ko mēs visi šodien maksājam. Tas ļāva sabiedrībai pamazām slāņoties, veidojot ļoti plānu, bet pēc būtības – biezo slāni, arvien lielāku sabiedrības daļu nodzenot apakšā, dramatiski samazinot vidusslāni, kas veido valsts nodrošinājumu. Latvijas ekonomikai tas bija nepareizs solis. Nākamā lielākā kļūda ir tā, ka neievērojam likumdošanu attiecībā pret sociālo budžetu. Šodien reti kurš vairs atceras, ka bija pieņemts lēmums piecus procentus no visiem privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem novirzīt sociālajā budžetā – pensiju fondam. Cik esmu dzirdējusi no Labklājības ministrijas puses, no visas privatizācijas šajā fondā ieskaitīti tikai četri miljoni. Tas ir maziņš pilieniņš salīdzinājumā ar to, kam tur vajadzēja nonākt.

Naftas cenas pasaulē otrdien kritās līdz zemākajiem līmeņiem vairāk nekā viena gada laikā, ko noteica bažas par globālās ekonomikas perspektīvām un jēlnaftas pārprodukciju.

Eiropas un Āzijas biržu indeksi kritās, sekojot Volstrītas indeksu kritumam pirmdien. ASV biržu indeksi nedaudz pieauga, jo to kāpumu bremzēja satraukums par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu un trešdien gaidāmo Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu pacelt procentlikmes.

«Tirgus psiholoģija ir ļoti trausla,» sacīja «Ventura Wealth Management» analītiķis Toms Kehils. Viņš atzina, ka ASV prezidenta Donalda Trampa domstarpības ar demokrātu kongresmeņiem par budžetu padara iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Naftas tirgū WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržā kritās par vairāk nekā 6% līdz 46,60 ASV dolāriem par barelu, kas ir zemākais līmenis kopš 2017.gada augusta. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par vairāk nekā 5% līdz 56,26 dolāriem par barelu.

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien maz mainījās vai kritās, bet naftas cenas saruka pirms ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par ASV izstāšanos no Irānas kodollīguma.

Naftas cenas pirmdien bija sasniegušas augstāko līmeni trīsarpus gados pēc bažām, ka sankciju atjaunošana pret Irānu samazinātu tās naftas eksportu. Otrdien naftas cenas kritās, un daži analītiķi to izskaidroja ar pieņēmumiem, ka Tramps varētu mīkstināt savu paziņojumu ar nenoteiktu īstenošanas termiņu.

Tramps kopš savas uzvaras prezidenta vēlēšanās ir vairākkārt kritizējis Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un Krievijas 2016.gada vienošanos, kas veicināja naftas cenu celšanos pēc to krituma.

XTB galvenais tirgus analītiķis Deivids Čītems otrdien brīdināja, ka naftas cenas var pieaugt līdz 80 ASV dolāriem par barelu: «Ne pārāk tālā nākotnē, ja Irānas kodollīgums tiks izbeigts un tiks atkal noteiktas sankcijas - pret Irānu».