Butāna ir mistikas pilna, kas ir pilnīgi atbilstoši valstij, kas sevi dēvē par Pērkona pūķa zemi
Iespiesta starp Indiju un Ķīnu, Butāna joprojām ir vieta, kurā paviesojies samērā neliels skaits tūristu. Tas saistīts gan ar šīs valsts imigrācijas politiku, gan faktu, ka tā ilgu laiku dzīvojusi atdalīti no pārējās pasaules, tikai 1999. gadā ieviešot televīziju un internetu. Butānā gada laikā tiek ielaisti ne vairāk kā 40 tūkst. tūristu, lai pārlieku nenoslogotu nelielās- ap 800 tūkst. iedzīvotāju- Himalaju valstiņas infrastruktūru.
Plānojot ceļojumu uz Butānu, jārēķinās, ka viena diena šajā valstī katram tūristam izmaksās no 200-250 ASV dolāriem (atkarībā no sezonas), kas jāsamaksā iepriekš, lai vispār saņemtu vīzu. Šajā naudas summā ir iekļautas ne tikai valsts tūrisma nodevas, gida, šofera un transporta pakalpojumi, bet arī naktsmītnes, ieejas maksa tūrisma objektos, kā arī ēdināšana trīs reizes dienā. Par to, kur tiks ēsts, gan lēmumu pieņems jūsu gids. Tomēr mana pieredze liecina, ka tūrisma infrastruktūra ir sakārtota labi- viesnīcas ir tīras un patīkamas, ēdiens garšīgs un atbilstošs Himalaju iedzīvotāju ēdienkartei. Proti, uzturā tiek lietoti daudzi jaka produkti- gan gaļa, gan piena produkti- sviests un siers. Jaka sviests tiek pievienots arī tējai, kas papildināta ar sāli un sodu, un ir iecienīts himalajiešu tautu dzēriens. Ēdienkartes tradicionāla sastāvdaļa ir arī rīsi un sarkanie čili pipari. Čili butānieši mīl īpaši, tāpēc viens no slavenākajiem produktiem ir ar čili aizdarīts siers. Savukārt saldajā butānieši labprāt sevi palutina ar pankūkām. Interesants fakts, tā kā budisma reliģija aizliedz dzīvnieku nogalināšanu, butānieši uzturā lietojamo gaļu importē no citām valstīm.
