Finanses

!!!EIRO SASNIEDZ 1.1970 DOLĀRUS

Valters Paiders [email protected], 19.11.2003

Jaunākais izdevums

Šodien eiro vērtība pasaules valūtu tirgos turpina turēties virs 1.19 ASV dolāriem. "Kritiskos" 1.19 ASV dolārus eiro caursita jau vakar pēcpusdienā.

Analītiķi norāda, ka eiro vērtības skrējienam augšup bija vairāki iemesli. Vispirmām kārtām, vakar publicētie dati par inflāciju ASV gaidītā patēriņa cenu indeksa pieauguma +0.2 % vietā saņēma 0.0% (inflācijas nebija). Tā, kā jau iepriekš ASV Federālās Rezerves bija paudušas satraukumu par mazo inflāciju ASV, šie dati izraisīja veselu spekulāciju vētru un bija viens no iemesliem dolāra vērtības straujajam kritumam.

Ne bez vainas ir arī ASV amatvīri. Vakar gan ASV Federālo Rezervju vadītājs Alans Grīnspens, gan Finanšu ministrs Džons Snovs norādīja, ka ASV valdībai būtu jāpieņem stingrāki mēri attiecībā uz fondu uzraudzību - viņuprāt tie rupji pārkāpj likumu (tika minēta grāmatvedības uzskaites neievērošana). Tā, kā fondi faktiski ir galvenie spēlētāji ne tikai ASV, bet arī citos pasaules tirgos, šādi paziņojumi nenāca par labu gan ASV akciju indeksiem, gan dolāram.

Visbeidzot jāpiemin tehniskie faktori - pēc tam, kad eiro izdevās caursist tehniski ļoti spēcīgo 1.1850 ASV dolāru apgabalu, eiro pavērās laba iespēja turpināt kāpumu.

Līdz 1.20 ASV dolāriem eiro ir palikuši nieka 30 centi, taču, kā rāda vēsture, šis solis eiro var izrādīties ļoti grūts. 1.20 dolāri ir ne tikai spēcīgs tehniskās pretestības, bet arī psiholoģiski ļoti nozīmīgs dolāra atbalsta līmenis, kuru pārvarēt nebūs viegli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OPEC naftas groza cena pārsniedz 42 dolāru slieksni

, 19.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz 16. janvāri OPEC naftas groza cena sasniedza 42.17 ASV dolārus par barelu. Iepriekšējā tirdzniecības dienā tā cena bija 40.85 dolāri, tādējādi dienas laikā naftas groza cena palielinājusies par 1.32 dolāriem, teikts OPEC paziņojumā.

OPEC naftas groza cenas rekords tika sasniegts šī gada 3. jūlijā, kad tā cena bija 140.73 ASV dolāri. Šī gada decembrī viens barels OPEC naftas maksāja vidēji 38.6 ASV dolārus, novembrī – vidēji 49.75 dolārus, oktobrī - vidēji 69.16 dolārus, septembrī - vidēji 96.85 dolārus, augustā - vidēji 112.42 dolārus, jūlijā - vidēji 131.22 dolārus, jūnijā - vidēji 128.33 dolārus, maijā - vidēji 119.39 dolāri, aprīlī - vidēji 105.16 dolārus, martā - vidēji 99.03 dolārus, februārī - vidēji 90.64 dolārus, un janvārī - vidēji 88.35 dolārus. 2008. gada vidējā OPEC naftas cena bija 94.45 ASV dolāri par varelu.

OPEC naftas groza cena ir OPEC dalībvalstīs ražoto naftas veidu cenu vidējais aritmētiskais rādītājs. OPEC valstīs ražo: Saharan Blend (Alžīrija), Girassol (Angola), Oriente (Ekvadora), Minas (Indonēzija), Iran Heavy (Irāna), BAsra Light (Irāka), Kuwait Export (Kuveita), As Sider (Līvija), Bonny Light (Nigērija), Qatar Marine (Katara), Arab Light (Saūda Arābija), Murban (Apvienotie Arābu Emirāti) un BCF 17 (Venecuēla).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija iesniegusi likumprojektu Ministru kabinetam par 125 Rīgas kinostudijas filmu nodošanu privatizācijai, ziņo Telegraf.

Cilvēks, kas iegādāsies kādu no filmām būs atbildīgs par kino kultūras mantojuma saglabāšanu, kā arī šī mantojuma sistemātisku atjaunošanu. Tas nozīmēs, ka pircējam nāksies atjaunot filmas oriģinālu, skaņas celiņu, jaunu kvalitatīvu kopiju izgatavošanu un filmu pārnešanu digitālā formātā.

"Man tikai priecē tāds situācijas pagrieziens. Bet ļoti šaubos, ka kāds vēlēsies tās iegādāties, jo cik jau gadi pagājuši, bet neviens par tām neinteresējas," komentējot filmu privatizāciju atzīst Jānis Streičs.

Db.lv sazvanoties ar projekta atbildīgo pārstāvi Valdi Vasiļjevu noskaidroja, ka neviena filma vēl neesot novērtēta. Un tas tiks darīts tikai tad, ja šo likumu pieņems Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

OPEC naftas groza cena sasniedz 41.32 dolārus

, 15.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz 12. decembri OPEC naftas groza cena bija 41.32 ASV dolāri. Iepriekšējā tirdzniecības dienā tā apjoms bija 40.12 dolāri, tādējādi dienas laikā naftas groza cena palielinājusies par 1.20 dolāriem, teikts OPEC paziņojumā.

OPEC naftas groza cenas rekords tika sasniegts šī gada 3. jūlijā, kad tā cena bija 140.73 ASV dolāri. Šī gada novembrī viens barels OPEC naftas maksāja vidēji 49.75 ASV dolārus, oktobrī - vidēji 69.16 dolārus, septembrī - vidēji 96.85 dolārus, augustā - vidēji 112.42 dolārus, jūlijā - vidēji 131.22 dolārus, jūnijā - vidēji 128.33 dolārus, maijā - vidēji 119.39 dolāri, aprīlī - vidēji 105.16 dolārus, martā - vidēji 99.03 dolārus, februārī - vidēji 90.64 dolārus, un janvārī - vidēji 88.35 dolārus.

OPEC naftas groza cena ir OPEC dalībvalstīs ražoto naftas veidu cenu vidējais aritmētiskais rādītājs. OPEC valstīs ražo: Saharan Blend (Alžīrija), Girassol (Angola), Oriente (Ekvadora), Minas (Indonēzija), Iran Heavy (Irāna), BAsra Light (Irāka), Kuwait Export (Kuveita), As Sider (Līvija), Bonny Light (Nigērija), Qatar Marine (Katara), Arab Light (Saūda Arābija), Murban (Apvienotie Arābu Emirāti) un BCF 17 (Venecuēla).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai pasaule dosies pa Japānas ceļu?

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., AB.LV grupas galvenais analītiķis, 27.07.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 2007.-2009. g. pasaules finanšu ekonomiskās krīzes beigām pasaulē ir vērojama aktīvas ekonomikas izaugsmes atjaunošanās. Taču daži nopietni analītiķi prognozē pasaules ekonomikas atkārtotu nonākšanu recesijā un pat ilgstošu stagnāciju pēc Japānas scenārija.

Finanšu ekonomiskā krīze, kas notika Japānā pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kļuva par spēcīgāko vienas valsts krīzi pēc Amerikas Lielās depresijas. Ekonomika uz desmit gadiem nonāca stagnācijā, un tikai 21. gs. sākumā Japāna sāka pakāpeniski pārvarēt šīs krīzes sekas.

Taču Japānai tā arī neizdevās pilnībā iziet no šīs krīzes, jo tā nonāca kārtējā krīzes vilnī nu jau kopā ar visu pasauli 2007.-2009. g. finanšu ekonomiskās krīzes laikā.

Japānas krīze, tāpat kā Lielā depresija un 2007.-2009. g. pasaules krīze, sākās ar spekulatīvo burbuļu plīšanu finanšu tirgos.

Japānā tie izveidojās uz tiešām iespaidīgo ekonomisko sasniegumu fona. Pirms krīzes valsts ekonomika pieauga vēl nebijušā ātrumā, un šo procesu dēvēja par Japānas ekonomisko brīnumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir 39.pasaulē dārgākā degviela, bet rādītājā, kur tiek salīdzināti vidējie iedzīvotāju ienākumi dienā ar naudu, kas nepieciešama galona degvielas iegādei, Latvija ierindojusies 23.vietā, liecina aģentūras Bloomberg jaunākais pētījums par degvielas cenām 61 pasaules valstī.

Bloomberg Degvielas cenu reitinga autori aprēķinājuši, ka galons (nepilni četri litri) degvielas Latvijā maksā 5,56 ASV dolārus (4,46 eiro), kas ir 39.augstākā cena 61 pētījumā aplūkotās valsts vidū. Latvijā degvielas cena pēdējo sešu mēnešu laikā ir kritusies par 20%, kas ir trešais lielākais samazinājums pētījumā aplūkoto valstu vidū. Latvijas iedzīvotāju vidējie ienākumi, pēc pētījuma autoru vērtējuma, ir 44 dolāri (35,3 eiro) dienā, no kuriem galona degvielas iegādei jātērē 13%, kas ir 23.augstākais rādītājs 61 valsts vidū.

Pētījumā norādīts, ka Latvija gandrīz pilnībā ir atkarīga no Krievijas savu enerģētisko vajadzību apmierinājumā, turklāt valsts bija galvenais Krievijas naftas eksporta terminālos līdz Primorskas ostas un Baltijas cauruļvadu sistēmas atklāšanai, bet šie projekti ir būtiski mazinājuši Latvijas nozīmi Krievijas naftas eksportā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dārgākais Big Mac joprojām Norvēģijā

, 08.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visdārgākais Big Mac ir Norvēģijā, kur tas maksā 7.02 ASV dolārus, liecina jaunākais Big Mac indekss, ko aprēķinājis ASV žurnāls The Economist. Norvēģijas krona attiecībā pret dolāru ir pārvērtēta par 96 %.

Šoreiz pētījumā Baltijas valstis nav iekļautas, bet pagājušā gada vasarā saskaņā ar The Economist datiem Latvijā, pārrēķinot dolāros, Big Mac maksāja 3.09 ASV dolārus, Igaunijā – 2.85 ASV dolārus, bet Lietuvā – 2.87 ASV dolārus. Salīdzinot ar dolāru lats pret dolāru bija par 13 % nenovērtēts, savukārt lits un krona – par 20 %.

Otrajā vietā ierindojusies Šveice, kurā Big Mac maksā 6.30 dolārus, un šīs valsts valūta pret dolāru ir par 75 % pārvērtēta. Eiro atrodas trešajā vietā un pret dolāru tas esot pārvērtēts par 35 %. Big Mac vidējā cena eirozonā ir 4.84 dolāri.

Vislētāk no apskatītajām valstīm Big Mac maksā Ķīnā – 1.83 dolārus. Attiecībā pret dolāru Ķīnas juaņa ir nenovērtēta par 49 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas rajona megadarījumu skaits vēl nedaudz sarucis

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db, 07.03.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma nozares buma beigas vērojamas arī iepriekš tik pieprasītajā Rīgas rajonā: ja 2006. gada jūlijā-decembrī šeit bija fiksēti vismaz 45 darījumi, kuru summa sasniedza vai pārsniedza pusmiljonu latu, tad pagājušā gada pirmajā pusgadā tādu bijis tikai 26, bet gada pēdējos sešos mēnešos – 24.

Kā rāda Baltic Screen pētījums par pagājušā gada otrā pusgada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgas rajonā, vispieprasītākie bijuši īpašumi Mārupē (8 no 33 īpašumiem), kam seko Olaine (6), Carnikava un Ķekava (pa 4), kā arī Ādaži (3 īpašumi).

Taču atšķirībā no situācijas vēl gadu iepriekš, no megadarījumu slēdzēju vidus faktiski pazuduši spekulanti jeb „īstermiņa investori” – nepazīstamas kompānijas ar mazpazīstamiem pašmāju vai ārvalstu īpašniekiem. Arī pircēji – privātpersonas faktiski izzuduši no lielo darījumu slēdzēju vidus.

Savukārt vietā nākuši jauni pircēji, lai gan to tērētās summas nav tik iespaidīgas kā pēdējos gados, - labi pazīstamas pašmāju kompānijas ar ārvalstu īpašniekiem (piemēram, Palink, Maxima Latvija, NP Salaspils biznesa parks, pamanāmi ir arī New Century Holdings uzņēmumi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pierīgas pļavas vairs nevienu neinteresē

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db, 05.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar intereses beigām par Pierīgas pļavām nekustamo īpašumu lielo darījumu skaits Rīgas rajonā ir sarucis vēl straujāk nekā Rīgā un Jūrmalā, - to rāda Baltic Screen pētījums par šā gada pirmā pusgada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgas rajonā.

Ja pagājušā gada pirmajā pusē lielākais darījums bija par 2,15 miljoniem latu, bet otrajā pusgadā – pat par 3,2 miljoniem, tad šogad – tikai nedaudz virs miljona eiro. Nedaudzie pirkumi rāda, ka pieprasītas pašlaik ir gandrīz tikai mājas ar zemi pašu pircēju vajadzībām, - faktiski vienīgais izņēmums ir lielākais darījums, zemi iegādājoties degvielas kompānijai.

„Lielie darījumi tomēr pamatā notiek Rīgā un tās tuvumā, un par tiešām nopietniem darījumiem ārpus Rīgas var runāt lielākajās Latvijas pilsētās - tie pamatā ir saistīti ar komercobjektu iegādi vai būvi,” – tā situāciju Pierīgā skaidro Hansabankas Nekustamo īpašumu finansēšanas nodaļas vadītājs Reinis Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

15.martā piketēs pie Kanādas vēstniecības Latvijā

, 03.03.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina sniegtā informācija medijiem, Dzīvnieku drauga fonds aicina sabiedrību pievienoties akcijai pret roņu medībām, piketējot pie Kanādas vēstniecības Latvijā 15.martā plkst. 12.00 Baznīcas ielā 20/22, Rīgā.

"Katru gadu roņu medībās Kanādā tiek nežēlīgi nogalināti vairāk nekā 300 000 roņu un, kā liecina statistika, 98% no nogalinātajiem roņiem ir vecumā no 2 nedēļām līdz 3 mēnešiem.

Roņus nošauj vai arī nosit uz ledus ar nūjām vai ar hakapiku (īpaša nūja ar cirtni galā, izgatavota roņu nogalināšanai). Ar cirtni pāršķeļ ronim galvaskausu un, ērtības labad, neizvelkot cirtni no galvaskausa velk roņa līķi vajadzīgajā virzienā. Sitot mazuļus ar nūju, nereti tie tiek tikai apdullināti, kā rezultātā mazie ronīši tiek nodīrāti vēl dzīvi. Arī šaušana neatbrīvo dzīvnieku no ciešanām. Bieži vien ievainoti roņi aizbēg un mirst zem ledus, šos dzīvniekus neiekļauj valdības medību statistikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visdārgākais Big Mac ir Norvēģijā, kur tas maksā 5.79 ASV dolārus, liecina jaunākais Big Mac indekss, ko aprēķinājis ASV žurnāls The Economist. Norvēģijas krona attiecībā pret dolāru ir pārvērtēta par 63 %.

Krievijas rublis attiecībā pret dolāru ir nenovērtēts par 51 % un Krievijā Big Mac maksā 1.73 dolārus. Zviedrijā Big Mac maksā 4.58 dolāru.

Šoreiz pētījumā Baltijas valstis nav iekļautas, bet pagājušā gada vasarā saskaņā ar The Economist datiem Latvijā, pārrēķinot dolāros, Big Mac maksāja 3.5 ASV dolārus, Igaunijā – 3.22 ASV dolārus, bet Lietuvā – 3.17 ASV dolārus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Naftas cenas nedaudz pieaug, krīt biržu indeksi Eiropā, bet pieaug ASV, zelts turpina sasniegt rekordcenas

Jānis Rancāns, 04.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskanot ziņām par situācijas saasināšanos Itālijas ekonomikā, trešdien kritumu piedzīvoja Eiropas biržu indeksi. Tikmēr ASV biržu indeksi pieauga, jo beidzot tika atrisināts jautājums ar valsts parādu griestiem. Nedaudz pieaugušas naftas cenas, bet zelta cenas turpina pārsist visus rekordus.

Pēc panāktās vienošanās par ASV parāda griestu paaugstināšanu trešdien kāpuši ASV biržu indeksi. Dow Jones Industrial Average trešdien kāpis par 0.25%, S&P 500 par 0,50%, bet Nasdaq Composite pieaudzis par 0.89%.

Savukārt Eiropas biržu indeksi trešdien, reaģējot uz ziņām par parādu krīzes uzliesmošanu Itālijā, ievērojami samazinājās. Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien kritās par 2,34%, Frankfurtes biržas indekss DAX par 2,30%, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 par 1,93%.

Pastiprinoties investoru bažām par ASV ekonomikas perspektīvām, trešdien turpināja krist naftas cenas, sasniedzot 91,93 ASV dolārus par barelu (WTI) un 113,44 dolārus par barelu (Brent). Tomēr ceturtdienas rītā naftas cenas uzrāda nelielu kāpumu - WTI jēlnaftas cena septembra piegādēm sasniegusi 92,08 ASV dolārus par barelu, bet Brent – 113,32 dolārus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krīze un desmitiem miljardu peļņa tehnoloģiju uzņēmumiem

Jānis Šķupelis, 30.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākie tehnoloģiju uzņēmumi šonedēļ saskaitījuši savus iepriekšējā ceturksnī nopelnītos miljardus.

Kopējā summas ir visai iespaidīga, kuru nedēļas beigās papildināja arī Amazon.com veikums. Proti, Amazon.com atklāja, ka tās ieņēmumi iepriekšējā ceturksnī gada skatījumā auguši par 44% un sasnieguši 108 miljardus ASV dolārus. Savukārt peļņa sasniegusi 8,1 miljardu ASV dolārus. Kopumā 12 mēnešu laikā (pandēmijas periods) Amazon.com peļņa pārsniegusi 26 miljardus ASV dolārus – neslikti krīzes apstākļos.

Pamatā visai grandiozus ciparus šonedēļ atklāja arī pārējie Rietumvalstu tehnoloģiju jomas flagmaņi. Apple ziņoja, ka uzņēmuma iepriekšējā ceturkšņa peļņa sasniegusi 23,6 miljardus ASV dolārus. Analītiķi tādējādi šogad kopumā no Apple gaida peļņu 70 miljardu ASV dolāru apmērā. Savu peļņu dubultot līdz teju 10 miljardiem ASV dolāriem ceturksnī izdevies arī Facebook. Savukārt Google mātes uzņēmuma Alphabet peļņa gada skatījumā palēcās par 162% līdz 18 miljardiem ASV dolāriem. Kompānijas ceturkšņa ieņēmumi savukārt gada skatījuma auguši par trešo daļu līdz 55,3 miljardiem ASV dolāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānijas Apple ražotā viedtelefona iPhone 4 detaļas izmaksā 187,51 ASV dolāru. To izpētījusi kompānija iSuppli, ziņo Business Week.

Starp iPhone 4 komponentēm ir 3,5 collu displejs, ko, pēc iSuppli sacītā, visticamāk, ražojusi kompānija LG Display, un kas ir visdārgākā viedtelefona detaļa. Tā cena ir 28,50 ASV dolāri.

Pēdējo gadu laikā iPhone izmaksas ir bijušas robežās no 170 līdz 180 dolāriem, kas liecina, ka Apple cenšas sekot kaut kādiem budžeta ierobežojumiem, norāda Kevins Kellers (Kevin Keller), kurš palīdzēja iSuppli veikt šo pētījumu.

iSuppli veiktajā pētījumā netika skatīti tādi izdevumi kā darbaspēks, piegādes, reklāma, programmatūras izstrāde un patentu licences.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par savu iepriekšējā ceturkšņa finansiālo veikumu šonedēļ informēja pasaules interneta tehnoloģiju grandi. Kopumā to sniegumu par vāju uzskatīt nevar, lai gan akciju mijēju reakcija šoreiz nebija tā pati optimistiskākā.

Daudzi noraizējušies par to, cik ļoti ekonomiku daudzviet smacēs pandēmijas uzplūdi un ar tiem saistītie arvien jaunie stingrie ierobežojumi.

Ja mēra tehnoloģiju līderu miljardus, tad kopaina ir visai iespaidīga. Piemēram, “Amazon.com” iepriekšējā ceturkšņa ieņēmumi sasnieguši 96,15 miljardus ASV dolārus, kas šim uzņēmumam šādā periodā ir jauns rekords. Tas ir arī gandrīz par 40% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Kopumā šādi dati uzskatāmi atklāj, ka dauzi pasaulē pandēmijas laikā turpinājuši aktīvi iepirkties internetā. Kompānijas ceturkšņa peļņa savukārt sasniegusi 6,3 miljardus ASV dolārus, kas ir trīs reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā Big Mac maksā visdārgāk no pārējām Baltijas valstīm, liecina jaunākais Big Mac indekss, ko aprēķinājis ASV žurnāls The Economist.

Saskaņā ar The Economist datiem Latvijā, pārrēķinot dolāros, Big Mac maksā 3.09 ASV dolārus, Igaunijā – 2.85 ASV dolārus, bet Lietuvā – 2.87 ASV dolārus. Salīdzinot ar dolāru lats pret dolāru, ir par 13 % nenovērtēts, savukārt lits un krona – par 20 %.

Joprojām tradicionāli visdārgākais Big Mac ir Norvēģijā, kur tas maksā 6.15 dolārus un šīs valsts valūta pret dolāru ir pārvērtēta par 72 %.

Big Mac indekss tiek veidots kopš 1986.gada, un tas pamatojas uz pieņēmumu, ka viena un tā paša produkta cena, pārrēķinot ASV dolāros pēc attiecīgās valūtas kursa, dažādās valstīs būs vienāda. Kā produkts izvēlēts Big Mac, kas ASV maksā 3.57 dolārus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas oktobrī piedzīvojušas straujāko kritumu mēneša laikā pēdējos 25 gados, raksta laikraksts Dienas bizness.Cenu kritums sasniedz rekordu

Iepriekšējā mēnesī Amerikas vieglās naftas WTI cena nākotnes darījumiem pazeminājās par 32.6%, kas nav noticis kopš melnā zelta tirdzniecības sākuma Ņujorkas biržā 1983. gadā. Kā galvenais iemesls tam tiek minēts recesijas sākums ASV (sk.Db 3.11,), kā dēļ pieprasījums pēc ogļūdeņražiem to lielākajā patērētājekonomikā krītas. Naftas patēriņš rūk arī Eiropā.

Kā vēl viens iemesls krasajam naftas cenu kritumam oktobrī tiek minēta arī panika tirgū - investori masveidā izņem no tā naudu. "Problēmu avots ir spekulācijas ar naftu. Dažbrīd, kad naftas fiziskais piedāvājums bija 67 miljoni barelu dienā, tirdzniecības apgrozījums pārsniedza trīs miljardus barelu," nesen sašutumu pauda naftas karteļa OPEC ģenerālsekretārs Abdala al Badri. "Viņi pārdeva naftu, kuras nebija, un tas turpinājās vairākus gadus," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru