Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Maziem uzņēmumiem bieži vien ir niecīgi budžeti un daudzkārt tiem attīstīt e-komercijas risinājumus nav vienkārši, iespējami vai praktiski. Kopumā pārdevējiem, kuri pārstāv mazo biznesa nišu, un vēlas būt tiešsaistē un ātri sākt pārdošanu, ir pāris lieliskas iespējas hostinga (uzturēšanas) pakalpojumu un web platformu izmantošanā.

Mashable.com atzīmē, ka norādītās piecas iespējas nav vienīgās un bez šīm ir vēl daudz citi labi servisi.

Big Cartel piedāvā iespēju lietotājiem pārdod savas preces tiešsaistē. Cenas ir sākot no 9,99 dolāriem mēnesī par 25 produktiem līdz 29,99 dolāriem par 300 produktiem, ar dažādu līmeņu pielāgošanu katrā plānā. Lietotājiem ir noteikta tikai ikmēneša maksa, un netiek ņemti procenti no pārdošanas ieņēmumiem. Tāpat ir iespējama sasaiste ar PayPal vai bankas kartēm. Iespēja piemērota īpaši privātpersonām un mazajiem tirgotājiem, kas pārdod produktus ierobežotā skaitā.

Pasaules biržu indeksi pirmdien kritās, ASV informācijas tehnoloģiju (IT) firmu akciju cenām būtiski samazinoties sakarā ar bažām par izaugsmes palēnināšanos šajā ietekmīgajā sektorā.

Volstrītas indekss «Nasdaq Composite», ko nosaka galvenokārt tehnoloģiju uzņēmumu akcijas, kritās par 1,4%, samazinoties par vismaz 1% trešo tirdzniecības dienu pēc kārtas. Saruka arī abi pārējie Volstrītas indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500», kā arī nozīmīgāko biržu indeksi Eiropā un Āzijā.

Kritums notika pirms šonedēļ gaidāmām centrālo banku sanāksmēm ASV, Japānā un Lielbritānijā, kā arī pirms vairākiem ziņojumiem par ekonomikas rādītājiem un firmu peļņu.

IT firmu akciju cenas ASV ir kritušās, kopš uzņēmums «Facebook» pagājušonedēļ vēstīja par izaugsmes palēnināšanos, jo tam vairāk jātērē datu drošības garantēšanai, atbildot uz kritiku par šī sociālā tīkla privātuma politiku.

Pandēmijas apstākļos arvien augstāk un augstāk kāpusi dažnedažādu aktīvu vērtību. Turklāt ne vienmēr par ļoti augstu cenu tiek pārdoti vairāk vai mazāk nosacīti klasiski šādi aktīvi. Cilvēki lielas un pat galvu reibinošas summas pēdējā laikā gatavi izdot, piemēram, par digitālo mākslu un kolekcionējamiem šādiem digitāliem aktīviem.

Tam spilgts apliecinājums bijis nupat notikušā Sotheby"s izsole, kur par 11,75 miljoniem ASV dolāriem tika pārdots šāds digitālais darbs Covid Alien. Faktiski Covid Alien astoņu bitu stilā un 24x24 pikseļu formātā attēlo zilganu personāžu ar masku un cepuri. Tā ir daļa no veseliem 10 tūkstošiem šādiem radītiem virtuāliem personāžiem, kas kā viss kopums tiek saukts par CryptoPunks sēriju. Katrā ziņā kaut kā monetizēšana, ja pēc tā ir pieprasījums, problēmas parasti nesagādā. Īstens trakums tādējādi aptvēris tādu lietu kā "digitālos unikālos žetonus" (Non-Fungible Tokens jeb NFT). Tos izmantojot, tika nopārdots arī minētais Covid Alien darbs.

Pamatā šie NFT "žetoni" paredz to, ka to pircējam pienākas tiesības uz kādu attiecīgo virtuālo veikumu. Citiem vārdiem sakot - tie ir dati, kas reprezentē kādu unikālu digitālo vienību (piemēram, video vai attēlu) un kuri tiek tirgoti līdzīgi tam, kā pēdējos gados arvien lielāku uzmanību sev piesaistošās virtuālās valūtas. Vēl to varētu uzskatīt par tādu kā sertifikātu, kas apliecina īpašumtiesības uz kādu konkrētu digitālu failu, kas tiek iecementētas blokķēdes tehnoloģijā. Šādas digitālās mākslas (un ne tikai) gadījumā tiek cerēts, ka šis unikālais NFT kods kalpos kā oriģināla apliecinājums, kur viss pārējais tad būs vien reprodukcijas.

Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Jaunu darba vietu salīdzinoši niecīgais pieaugums ASV darīja savu, dolāru piektdien nopārdeva bez jelkādiem sirdsapziņas pārmetumiem. Tomēr, lai spriestu par dolāru nākotni, ir jāņem vērā trīs faktori. Darba vietu skaits ir pieaudzis (nekas, ka lēnākos tempos), datus paziņoja piektdien un pirms tam, nedēļas vidū bija strauja dolāra cenas kāpšana. Pēdējā laikā ir vērojama eiro nespēja sasniegt jaunas, nozīmīgas virsotnes, kas liek domāt, ka kopumā tirgū veidojas dolāram labvēlīga bāze. Jāpiemin, ka dolāra cenas samazināšanos Latvijā bremzē notikumi Āzijā. Tur dolāra cena ir pakāpusies virs 112 jenu atzīmes (augstākā dolāra cena kopš pagājušā gada septembra). Latvijā dolāra cena šodien svārstās ap 53.7 santīmu atzīmi. Vājie ASV dati eiro cenu burtiski pāris minūtēs pacēla no 1.218 dolāru atzīmes līdz 1.230 dolāru atzīmei un nākamajā stundā līdz 1.241 dolāriem. Šī nedēļa eiro sākās ar svārstībām starp 1.235 un 1.239 dolāru atzīmēm. Latvijā eiro cena svārstās netālu no 66.5 santīmu atzīmes. Eiro atkal ir guvis labumu no vājiem ASV nodarbinātības rādītājiem, bet patreiz ir vērojama nevēlēšanās agresīvi pirkt eiro. Tas liecina, ka piektdien novērotais vairāk raksturojams kā, no nedēļas laikā piedzīvotajām dolāra cenas svārstībām, peļņas vai zaudējumu fiksēšana. Ieguvēji bija eiro, mārciņa - valūtas, kuras visvairāk zaudēja, kad otrdien strauji kāpa dolāra cena. Eiro zonas valstīm nav vēlmes redzēt dārgu eiro un tas ir nopietns šķērslis agresīvai eiro pirkšanai. Pretstatā notikumiem pasaulē, Latvijā nekas būtiski kopš piektdienas nav mainījies. Dolāra cenas krišanās un eiro cenas kāpšana nav ietekmējusi lata un SDR valūtu groza attiecības. Jau vairāk kā 3 mēnešus SDR grafiks ir garlaicīga bilde. Nav vērojami nopietni mēģinājumi samazināt lata cenu ne spekulatīvi, ne uz reālu biznesu balstīti. Šodien arī procentu likmēm izmaiņas ir minimālas. Pretēji eiro, mārciņa šodien mēģina kāpt augstāk. Pret dolāru mārciņas cena svārstās nedaudz virs 1.85 dolāru atzīmes (kas gan vienalga ir 6 centus zem iepriekšējā mēnesī sasniegtajiem rekordiem). Latvijā mārciņas cena mēģina nostiprināties virs 99.5 santīmu atzīmes. Ņemot vērā labās procentu likmju izredzes un ne pārāk lielo tirgus dalībnieku interesi pirkt eiro, mārciņas cenai joprojām ir labas izredzes pakāpties augstāk. Eiro un kronas attiecībām būtiski nemainoties, galveno lomu nospēlēja ASV ekonomikas dati. Rezultātā arī kronas cena strauji kāpusi gan pret dolāru, gan arī latu. Latvijā kronas cena šodien svārstās ap 7.24 santīmu atzīmi.

Britu mārciņas vērtība pret eiro un ASV dolāru pirmdien pieauga pēc Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas paziņojuma, ka viņa plāno atgriezties Briselē, lai apspriestu «Breksita» vienošanās izmaiņas.

Londonas biržas indekss pirmdien pavisam nedaudz pieauga, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās.

ASV biržas pirmdien bija slēgtas, jo valstī bija brīvdiena – Mārtina Lutera Kinga diena.

Lielbritānija 29.martā var izstāties no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās, ja parlaments nepanāks izstāšanās pagarināšanu vai netiks izstrādāts alternatīvs plāns, ar kuru būtu apmierināta arī Brisele.

«Ja vien britu premjere nav nodomājusi izdarīt politisku pašnāvību, [izstāšanās] pagarināšanas pieprasījums ir visticamākais scenārijs un ES, ļoti iespējams, piekritīs; tā būtu pozitīva notikumu attīstība, kas atkal paceltu britu mārciņas vērtību virzienā uz 1,30 ASV dolāriem par mārciņu,» prognozēja ADSS pētījumu vadītājs Konstantins Antis.

Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Vakardienas labie ASV ekonomikas rādītāji (inflācija un samazinājies tirdzniecības deficīts) nāk par labu dolāram. Vienīgais kavēklis pagaidām ir ASV elektroenerģijas piegādes problēmas ASV ziemeļaustrumu daļā, kuras paralizēja dzīvi arī Ņujorkā, kura ir viens no lielākajiem pasaules finanšu darījumu centriem. Vairākās pilsētās elektrības trūkums izraisīja diezgan lielas problēmas: ūdens trūkums, paralizēta metro satiksme, nestrādā tik pierastie kondicionieri un pat mobilie telefoni. Dolāra cena Latvijā šodien svārstās pie 57,2 santīmu atzīmes, kas nav nekāds lielais sasniegums. Joprojām 57 līdz 57,4 santīmi ir tas koridors no kura dolāra vērtība nav spējusi aiziet. Pasaulē dolāra vērtība diezgan spēcīgi ir kāpusi pret mārciņu un arī eiro un jena ierakstāmi zaudētājos. Recesijas draudi eiro zonā tirgus dalībnieku acīs pagaidām samazina eiro pievilcību. Eiro vērtības samazināšanās gan apstājās jau pie iepriekš tik grūti pārkāpjamās 1,124-1,123 dolāru atzīmes un tad vēl klāt šīs ASV elektrības problēmas, kas ļauj nedaudz atvilkt elpu. Pagaidām izskatās ka ekonomiku maratonā vadošajās pozīcijās sāk izvirzīties ASV, kas tuvākajās nedēļās var radīt labu bāzi dolāra vērtības kāpumam un attiecīgi eiro vērtības kritumam. Lai tā notiktu, nepieciešams apstiprinājums ASV ekonomikas izaugsmei reālu datu veidā (jāturpina strādāt pie tirdzniecības deficīta, bezdarba turpmākas samazināšanas utt.). Eiro zonai atliek cīnīties par izkļūšanu no recesijas. Skatāmies kas notiek pasaulē un baudām atvaļinājumus (tie kuriem tādi patreiz ir). Citādi aktivitātes vietējā tirgū joprojām ir zemā līmenī, kas vainagojas ar stagnāciju valūtu tirgū un nelielām izmaiņām procentu likmēs. Valūtu tirgū gan dažas pazīmes liecina, ka pieprasījums pēc latiem pārsniedz piedāvājumu. Par to liecina kaut vai SDR vērtības grafika lēnā sliekšanās uz dienvidiem. Mārciņa vakar uz īsu brīdi sasniedza 92 santīmu atzīmi, bet tas arī pagaidām ir bijis viņas spēju maksimums. Pateicoties labiem ASV ekonomikas datiem mārciņas vērtība dienas laikā no savas virsotnes, 1,6138 dolāriem, nokrita līdz pat 1,60 dolāru atzīmei. Latvijā tā rezultātā mārciņas vērtība šodien svārstās nedaudz virs 91,5 santīmu atzīmes. Sekosim tam, kā ASV tiks galā ar savu elektroenerģijas krīzi. Ja nopietnu seku nebūs, tad mārciņas vērtība var pakristies pretējā gadījumā labie Lielbritānijas šajā nedēļā publicētie ekonomikas rādītāji ir labs pamats mārciņu iegādei, kas paceltu tās vērtību. Zviedrijas Centrālā banka šodien nemainīja bāzes procentu likmes. Tāpat CB paziņojumā tika teikts, ka inflācijas rādītāji saskan ar plānoto un Centrālā banka uzskata, ka Zviedrijas ekonomikas izaugsmes tempi gada beigās būšot augstāki nekā tika plānots jūnijā. Rezultātā kronas vērtība pret eiro ir pakāpusies un eiro cena svārstās tuvu 9,20 kronu atzīmei. Tomēr joprojām nav pārkāpts pēdējo dienu koridors 9,20 līdz 9,25 kronas par eiro. Latvijā pateicoties eiro vērtības kritumam kronas cena joprojām svārstās ap 7 santīmu atzīmi.

Dažiem šis pandēmijas gads ir izrādījies pat ļoti veiksmīgs un, ja vērtē pasaules lielāko akciju tirgu sniegumu, tad acīs duras, piemēram, fenomenālais elektrisko spēkratu ražotāja “Tesla” akcijas cenas pieaugums.

Kopš gada sākuma šī uzņēmuma akcijas vērtības izaugsme putekļos atstājusi visu pārējo tirgu, kur tās cena ir palēkusies teju par 600% līdz 585 ASV dolāriem. Tāpat šāds tiks straujš pieaugums noticis par spīti gandrīz konstantajiem un daudzajiem ekspertu vēstījumiem, ka “Tesla” akciju burbulis drīz plīsīs.

Pagājušā gada beigās “Tesla” akciju ASV Nasdaq biržā varēja iegādāties aptuveni par 84 ASV dolāriem. Ja investoram tad būtu piederējušas 10 “Tesla” akcijas, tad viņa šāda ieguldījuma vērtība šādā periodā no 840 ASV dolāriem būtu palielinājusies gandrīz līdz 5900 ASV dolāriem, jeb peļņa būtu vairāk nekā 5 tūkst. ASV dolāri. Attiecīgi 100 “Tesla” akciju turēšana investoriem būtu nodrošinājusi 500 tūkst ASV dolāru peļņu. Jāņem vērā, ka “Tesla” akciju turēšana vēl fantastiskāk izskatās nedaudz ilgākā termiņā. Pagājušā gada maijā šīs kompānijas akciju varēja iegādāties vien par 37 ASV dolāriem!

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Trešdien Ziemeļjūras naftas markas Brent cena saruka līdz zemākajam līmenim kopš 2012.gada jūnija pēc tam, kad Starptautiskais Valūtas fonds samazinājas pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi, liecina Bloomberg dati.

Savukārt ASV vieglās jēlnaftas WTI cena saruka pirms ASV jēlnaftas rezervju datiem.

Brent cena novembra piegādēm saruka par 1,35 dolāriem līdz 90,76 dolāriem par barelu. Šajā gadā tā ir samazinājusies jau par 18%.

Savukārt WTI cena novembra piegādēm saruka par 1,46 dolāriem par 87,39 dolāriem par barelu. Pagājušajā nedēļā WTI cena samazinājās par 4,1%, kas ir straujākais kritums divu mēnešu laikā, reaģējot uz Naftas eksportētājvalstu organizācijas ziņām, ka tās dalībnieki septembrī palielinājuši ražošanas apjomu līdz augstākajam līmenim pēdējā gada laikā. Pagājušajā nedēļā ASV jēlnaftas rezerves pieauga par 5,1 miljou barelu.

Ekskluzīvais triljonu kompāniju klubiņš pasaulē kļuvis nedaudz plašāks. Proti, tām Rietumvalstu publiskajām kompānijām, kuru vērtība nu pārsniedz vismaz vienu apaļu triljonu ASV dolārus, nupat pievienojies elektroauto ražotājs Tesla.

Līdz šim šo uzņēmumu vidū atradās vien tehnoloģiju grandi Apple, Amazon.com, Microsoft un Alphabet. Pieminēšanas vērts gan ir vēl viens interneta milzis Facebook, kura vērtību pēdējā laikā negatīvi ietekmējuši reputācijas jautājumi un zināmas bažas par tālāku tā spēju augt. Tādējādi līdz ar Facebook akcijas cenas kritumu šim uzņēmumam šo ekskluzīvo klubiņu nācies pamest.

Tesla akcijas cena šajā pandēmijā ir faktiski katapultējusies stratosfērā, kur, piemēram, 2020. gada sākuma šī uzņēmuma kapitalizācija atradās aptuveni “vien” pie 75 miljardu ASV dolāru atzīmes. Tas nozīmē, ka Tesla vērtība šajā periodā ir palēkusies teju 13 reizes. Tesla kapitalizācija no 100 miljardiem ASV dolāriem līdz triljonam ASV dolāriem pieaugusi nepilnos divos gados.

Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Noskaņojums valūtu tirgū nav būtiski mainījies. Joprojām tirgus dalībnieki uz dolāru skatās ne visai labvēlīgi. Dolāram vakar nedaudz palīdzēja ES amatpersonu komentāri par augsto eiro cenu. Šodien dolāram svarīgi būs 15:30 gaidāmie ASV ilglietošanas preču tirdzniecības apjomi. Analītiķi prognozē apjomu pieaugumu par 0.5%. Vājāki dati var atkal pazemināt dolāra vērtību. Interesantu viedokli par ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu izteicis kāds dīleris no Tokijas. «Ja vēlēšanās uzvarēs Kerijs, dolārs tiks nogāzts. Ja uzvarēs Bušs, dolāru varbūt nedaudz pārdos, bet tad jāuzmanās no korekcijas.» Šai idejai var piekrist, jo ASV ekonomikas datiem tomēr ir lielāka un ilglaicīgāka ietekme nekā ziņai par uzvarētāju prezidenta vēlēšanās. Dolāra cena Latvijā šodien svārstās nedaudz zem 53 santīmu līmeņa. Vācijas kanclers un Francijas prezidents esot pārrunājuši satraucošo eiro un dolāra attiecību tendenci. Arī Eiropas Komisija otrdien brīdināja par augsto naftas cenu nelabvēlīgo ietekmi uz eiro zonas valstu ekonomikas izaugsmi un atzina, ka strauji augošā eiro vērtība situāciju tikai pasliktinās. Šādi izteikumi lika tirgus dalībniekiem nedaudz piebremzēt ar eiro iegādi, kas eiro cenu vakar noveda zem 1.28 dolāru līmeņa. Arī šodien eiro cena svārstās nedaudz vairāk par pusi centa zem iepriekšējās dienās sasniegtajiem pēdējo mēnešu rekordiem. Latvijā eiro cena šodien svārstās ap 67.5 santīmu līmeni. Joprojām uzmanīgi jāseko notikumu attīstībai ASV ar vienu ausi klausoties ko par dārgo eiro teiks ECB. Lai atlikušajās dienās bankas izpildītu rezervju prasību tām Latvijas Bankā jātur vidēji ap 183 miljoniem latu dienā. Vakar bankas LB turēja savos kontos ap 226 miljoniem latu. Pagaidām nekas interesants tirgū nenotiek. Resursu pārpalikums turpina uzkrāties. Bankas aktīvi izmanto gan centrālās bankas piedāvātos repo, gan swap darījumus. Overnight likme šodien visticamāk nemainīsies un saglabāsies 3.55/4.05 līmenī. Valūtu tirgū lata vērtība pret dolāru vietējā tirgus dēļ svārstās tikai 0.01-0.02 santīmu robe?ās. Lats turpina uzturēties netālu no savas maksimālās atzīmes pret SDR valūtu grozu. Pēc ne visai iepriecinošajiem vakar publicētajiem ekonomikas datiem mārciņas vērtība Latvijā tomēr spējusi noturēties virs 97 santīmu atzīmes. Šoreiz nospēlēja bailes no eiro zonas ekonomikas izaugsmes vājuma. Rezultātā iepriekšējās dienas vērtības kritumu pret dolāru kompensēja vērtības pakāpšanās pret eiro. Tā kā eiro un dolāra proporcijas SDR valūtu grozā ir līdzīgas, Latvijā mārciņas cena pēdējās stundās nav būtiski mainījusies. Varbūt kādas korekcijas vakarā ieviesīs notikumi ASV. Kronas cena joņo augšup. Pateicoties tam, ka vakar strauji samazinājās eiro vērtība pret Norvēģijas kronu, arī eiro cenai pret Zviedrijas kronu neklājās labi. Eiro ir atkāpies līdz 9.01 zviedru kronas atzīmei. Rezultātā Latvijā kronas cena turpina atrasties rekordaugstos līmeņos. Ja atsāksies eiro vērtības kāpšana pret dolāru, kronas cena Latvijā pārkāps 7.5 santīmu līmeni.

Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Tirgus dalībnieki pamatā joprojām ir noskaņoti pārdot dolāru. Dolāra vērtība nedaudz pakāpusies no rīta bija vienīgi pret eiro. Plusi Āzijas akciju tirgū ir likuši kāpt jenas vērtībai. Dolāra cena kritusi zem 108,50 jenu atzīmes. Latvijā dolāra cena joprojām svārstās zem 55,3 santīmu atzīmes. Šonedēļ ir saspringts grafiks datu frontē. Otrdien būs ASV Federālo Rezervju bankas sanāksme, kurā lems arī par dolāru procentu likmēm. Šajā nedēļā paredzēta ASV Finanšu ministra uzstāšanās (vai atkal mutiski tiks atbalstīts stiprais dolārs?). Tiks publicēts arī ASV trešā ceturkšņa IKP. Tikai negaidīti labi dati var likt tirgus dalībniekiem (vairāk gan spekulantiem) atteikties no ASV dolāra turpmākas pārdošanas. Šodien eiro zaudējumi pret jenu (0,75%) un arī pret dolāru (0,5%) ir pavājinājuši eiro pozīcijas arī Latvijā. Eiro cena pašreiz svārstās ap 65 santīmu atzīmi. Jenas vērtības pieaugums pret eiro var turpināties, kamēr eiro cenas krišana pret dolāru ir samērā ierobežota pateicoties tirgus nelabvēlīgajai attieksmei pret dolāru. Ekonomikas datu frontē eiro zonā šodien klusums. Nelielā interese pirkt valūtas pavājina lata pozīcijas. Tomēr šis lata vērtības pret SDR valūtu grozu samazinājums ir neliels. Līdz gada beigām atlicis nedaudz vairāk par pāris mēnešiem, kuru laikā pieprasījums pēc ārvalstu valūtām var pieaugt. Procentu likmju frontē vērojams pavisam niecīgs īstermiņa likmju kāpums. Nekas ārkārtējs tirgū patreiz nenotiek, kas liek domāt, ka likmes tuvākajās dienās mainīsies pavisam minimāli. Mārciņas cena joprojām nav spējusi pārkāpt 1,70 dolāru atzīmi, bet pagaidām izskatās, ka tas ir tikai laika jautājums. Eiro cena samazinājusies līdz 0,694 mārciņām. Rezultātā Latvijā mārciņas cena svārstās starp 93,4 un 93,7 santīmu atzīmēm. Ja tirgus dalībnieki atsāks dolāru pārdošanu, tas palīdzēs mārciņas cenai pārvarēt tehniski un psiholoģiski spēcīgo 1,70 dolāru robežu un tikai tādā gadījumā mārciņas vērtība Latvijā varēs sasniegt 94 santīmu atzīmi. Pretējā gadījumā mārciņas cena tā arī turpinās svārstīties netālu no 93 santīmu atzīmes. Eiro vērtība ir pārkāpusi 9,05 kronu atzīmi un patreiz eiro cena svārstās pie 9,07 kronu atzīmes. Kronas vērtības samazināšanās pret eiro un arī eiro cenas kritums pret dolāru ir samazinājis kronas vērtību Latvijā līdz 7,16 santīmu atzīmei. Pagaidām vēl neizskatās, ka kronas vērtība varētu strauji samazināties pret eiro, tādēļ turpmāko kronas likteni noteiks tirgus dalībnieku attieksme pret dolāru.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Turpinās jenas uzvaras gājiens (diez vai par to priecājas Japānas eksportētāji un Japānas CB, jo īpaši tuvojoties Japānas finanšu gada beigām - 31. martam). Ziņas par Japānas CB iespējamo valūtu tirgus politikas maiņu ir izraisījušas jenu pirkšanu, kā rezultātā dolāra cena šodien svārstās tuvu 108 jenu atzīmei (pēdējo trīs nedēļu zemākais līmenis). Dolāru bāzes procentu likmes vakar netika mainītas. Federālo Rezervju banka savā paziņojumā bija piesardzīga attiecībā uz stāvokli ekonomikā un atzīmēja vājos darba vietu skaita pieauguma tempus. Paziņojuma tonis vājina dolāra procentu likmju paaugstināšanas izredzes tuvākajā laikā. Latvijā dolāra cena šodien joprojām svārstās zem 54 santīmu atzīmes. Vakarā publicēs ASV inflācijas rādītājus par februāri. Strauji ir samazinājusies eiro cena jenās (pēdējo sešu nedēļu zemākais līmenis). Tas neļauj pakāpties eiro cenai pret dolāru. Klāt vēl nāk vakar publicētie vājie ZEW indeksi un aktuālā terorisma tēma. Eiro cena šodien svārstās ap 66 santīmu atzīmi. Šodien bija vērojama eiro cenas pietuvošanās 1.22 dolāru atzīmei, bet dienas vidū eiro cena atgriezās 1.225 dolāru līmenī. Patreiz tirgū nav vērojams optimisms attiecībā uz eiro zonas ekonomikas attīstības tempiem, kas tad arī neļauj eiro atgriezties janvārī un februārī novērotajās virsotnēs. Valūtu tirgū atkal Status Quo. Lats atrodas pie Latvijas Bankas noteiktā svārstību koridora pret SDR valūtu grozu vienas no robe?ām. Procentu likmju frontē svārstības ir samazinājušās. Šodien nedaudz pakāpušās latu Rigibor likmes termiņiem līdz vienai nedēļai. Kreditēšanā tik aktuālā 3 mēnešu latu Rigibor procentu likme ir 4.48% un tuvākajā laikā tā diez vai būtiski mainīsies. Jena. Mārciņas cena jenās sasniegusi pēdējo piecu nedēļu zemāko atzīmi. Citādi nekas negaidīts nav noticis. Pēdējā Anglijas CB Monetārās politikas sanāksmē (pagājušajā nedēļā) dalībnieki vienbalsīgi nolēmuši mārciņas procentu likmes nemainīt. Bezdarba līmenis Lielbritānijā 4.8%, kas ir zemākais rādītājs, kopš šī rādītāja uzskaites (no 1984. gada). Šis rādītājs ir viens no zemākajiem rūpnieciski attīstītajās valstīs neskatoties uz globālās ekonomikas attīstības tempu samazināšanos. Negaidīti par 4.4% pieaudzis vidējo ieņēmumu apjoms (augstākais pieaugums kopš 2001. gada septembra). Bet tā kā šogad bija būtiskas izmaiņas prēmiju izmaksu laikā un pieaugušas prēmijas finanšu pakalpojumu sektorā, tad Anglijas CB nav par ko īpaši satraukties. Kāda tur vēl krona, ja visi skatās uz jenu. Jena pēdējās pāris dienās nosaka toni un pateicoties jenai ir kritušās eiro mārciņas un dolāra vērtības. Kronas cena jau pāris dienas ir atkarīga no eiro/dolāra, eiro/mārciņas un eiro/jenas cenu izmaiņām, jo eiro/kronas attiecības apstājušās pie 9.24 kronu atzīmes. Kronas cena pagaidām svārstās starp 7.1 un 7.2 santīmu atzīmēm.

Pasaules biržu indeksi ceturtdien lielākoties kritās, ko noteica investoru reakcija uz atšķirīgām ziņām par uzņēmumu peļņas rezultātiem.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs rezumēja, ka lielo ASV uzņēmumu peļņas rezultāti 1.ceturksnī bijuši «labi, slikti un neglīti».

Pie «neglītajiem» bija pieskaitāmi rūpniecisko produktu ražotāja 3M rezultāti pēc tā paziņojuma par darbavietu skaita samazināšanu visā pasaulē preču noieta krituma dēļ. Tie veicināja Volstrītas indeksa «Dow Jones Industrial Average» samazināšanos par 0,5%.

«Labo» rezultātu pusē bija uzņēmumi «Microsoft» un «Facebook», kas sekmēja Volstrītas indeksa «Nasdaq Composite» palielināšanos. Trešais Volstrītas indekss «Standard & Poor's 500» tikpat kā nemainījās.

«Tas simtprocentīgi ir saistīts ar peļņu,» sacīja «50 Park Investment» analītiķis Adams Sarhans. «Investori uztver daudz datu, un mēs saņemam dažādus signālus attiecībā uz peļņu, bet tie lielākoties ir pozitīvi.»

Valdot bažām par bezvienošanās breksitu, sterliņu mārciņas kurss otrdien sasniedza gadiem ilgi neredzētu zemu līmeni, taču sāka pieaugt pēc tam, kad Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons zaudēja svarīgā parlamenta balsojumā un šīs bažas mazinājās.

«Tirgi uzskata bezvienošanās breksitu Borisa Džonsona vadībā par sliktāko scenāriju, tāpēc uztver jebko, kas to apdraud, par pozitīvu mārciņai,» norādīja IG analītiķis Džošua Mahonijs.

Dienas sākumā mārciņas kurss noslīdēja līdz 1,1959 ASV dolāriem, kas bija zemākais līmenis kopš 1985.gada, ja neskaita īsu brīdi 2016.gadā, kad tas bija vēl zemāks.

Tomēr mārciņas kurss sāka kāpt, kad viens no valdošās Konservatīvās partijas deputātiem pirms svarīga balsojuma pārbēga pie opozīcijā esošajiem liberāldemokrātiem. Vēlāk parlaments nobalsoja par to, ka trešdien izskatīs likumprojektu, kas paredz bloķēt bezvienošanās breksitu.

ASV biržās akciju cenas saruka, reaģējot uz jaunajiem Savienoto Valstu muitas tarifiem Ķīnas precēm.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Lietuvas kompānijas InReal apkopotie dati par nekustamo īpašumu darījumiem liecina, ka Viļņā daļēji mēbelēti ekonomiskās klases dzīvokļi jaunajos projektos maksā no 1 390 līdz 1 595 eiro kvadrātmetrā, savukārt daļēji mēbelētu vidējās klases dzīvokļu cenas jaunajos projektos svārstās no 1 680 līdz 2 320 eiro kvadrātmetrā.

Lietuvas otrā lielākajā pilsētā Kauņā ekonomiskās klases dzīvokļi jaunā mājā maksā 1 100 – 1 680 eiro kvadrātmetrā, bet vidējās klases dzīvokļu cenas ir no 1 160 līdz 1 740 eiro kvadrātmetrā. Piejūras pilsētā Klaipēdā daļēji mēbelētu ekonomiskās klases dzīvokļu cenas jaunajos projektos ir no 1600 līdz 2020 eiro kvadrātmetrā, turpretī ceturtajā lielākajā Lietuvas pilsētā Šauļos cenas šādiem mājokļiem ir ievērojami zemākas – 985 līdz 1 275 eiro kvadrātmetrā.

Īres cenas 1-2 istabu dzīvokļiem Viļņas mikrorajonos svārstās no 290 līdz 520 eiro mēnesī, savukārt Kauņā un Klaipēdā šādus dzīvokļus var īrēt par 200 līdz 435 eiro mēnesī. Lētāka īres maksa ir Šauļos, kur 1-2 istabu dzīvokļu cenas mikrorajonā ir no 100 līdz 230 eiro mēnesī.

ASV biržu indeksi otrdien saruka, ko noteica naftas cenu ievērojama samazināšanās un uzņēmuma «Boeing» akcijas cenas kritums, bet Eiropas biržu indeksi pieauga, neraugoties uz Breksita sarunām un Itālijas budžeta problēmu.

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga pirms tam, kad Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) sarunvedēji «tehniskā līmenī» vienojās par «Breksita» līguma nosacījumiem. Vairāk pieauga Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi.

Ņujorkas biržā WTI markas jēlnaftas cena piedzīvoja lielāko kritumu kopš 2015.gada, samazinoties 12.tirdzniecības dienu pēc kārtas. Šis kritums ietekmēja naftas kompāniju «Chevron» un «Exxon Mobil» akciju cenas un novilka uz leju Ņujorkas biržas indeksu «Dow Jones Industrial Average».

Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) otrdien pazemināja globālā naftas pieprasījuma pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam, kamēr Saūda Arābija mēģina samazināt jēlnaftas ieguvi, lai atbalstītu naftas cenas.

ASV naftas cenas pirmdien pirmoreiz noslīdēja zem nulles apstākļos, kad jēlnaftas pārprodukcijas dēļ tirgotāji ir spiesti maksāt pircējiem par preces pieņemšanu.

Sarūkot naftas glabāšanas vietu ietilpībai, WTI markas jēlnaftas cena maija piegādēm tirdzniecības sesijas beigās noslīdēja līdz -37,63 ASV dolāriem par barelu.

Nākotnes kontrakts jēlnaftas maija piegādēm noslēdzas otrdien, un tirgotājiem, kas pērk un pārdod šo preci, ir jāatrod kāds, kas fiziski pieņemtu šo naftu. Tā kā tirgū ir pārprodukcija un glabātuves ir pilnas, pircēju ir maz.

"Tas ir kontrakts kaut kam, ko neviens negrib pirkt," sacīja "ClipperData" analītiķis Mets Smits.

Naftas cenu bezprecedenta kritums pamudināja investorus vairāk pārdot akcijas Volstrītā, kas lēni atgūstas pēc tam, kad koronavīrusa pandēmijas dēļ galvenie indeksi ir sarukuši.