Šodien Anglijas un Eiropas Centrālo banku sēdes laikā tika nolemts mārciņas un eiro bāzes likmes atstāt bez izmaiņām. Jāatgādina, ka mārciņas bāzes procentu likme patlaban ir 3.75 %, bet eiro bāzes likme ir 2.75 %.
Pēc šiem paziņojumiem dolāra vērtība strauji kritās, kā rezultātā eiro vērtība valūtu tirgos pasaulē atkal uzlēca virs 1.14 ASV dolāriem. 14:50 pēc Latvijas laika viens eiro maksāja 1.1430 ASV dolārus.
Mercedes McLaren SLR Roadster
Žurnāls Forbes Auto apkopojis sarakstu ar spēcīgākajām automašīnām pasaulē.
Top 10 ir sastādīts, mašīnas svaru izdalot ar mašīnas zirgspēkiem - iegūstot, cik mārciņas ir uz vienu zirgspēku. Kā zināms, mašīnas, kurām ir vismazākais svars uz vienu zirgspēku, pēc fizikas likumiem ir visdinamiskākās.
Forbes Auto TOP 10
Koenigsegg CCX
Mārciņas uz vienu zirgspēku - 3,22;
Mašīnas cena - 930 000 USD;
Zirgspēki - 806;
Mašīnas svars - 2 601 mārciņas
No nulles līdz 60 mp/h (97 km/h) - 3,2 sekundēs
Maksimālais ātrums - 258 mp/h (412 km/h).
Kad Latvijā ieviesīs eiro?
Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.
Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?
Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.
Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?
Lielbritānijas mārciņas vērtība attiecībā pret ASV dolāru turpinājusi samazināties arī 21. janvārī, nokrītoties līdz 1.3716 dolāriem, kas ir zemākā mārciņas vērtība kopš 2001. gada vidus, ziņo BBC.
Mārciņas vērtības kritumu izraisījušas saasinājušās bailes par britu ekonomikas veselību (pareizāk sakot, neveselību). Anglijas valdības piedāvātais britu banku sektora glābšanas plāns 50 miljardu GBP mārciņu apjomā nav spējis sēt manāmu optimismu tirgus dalībnieku starpā, un šonedēļ strauji turpina krist britu banku akciju cenas. Papildus, nozares speciālisti lauza galvu, kā Anglijas valdība tiks galā ar saviem pēdējā laikā uzblīdušajiem tēriņiem. Mārciņas vērtību zemākos līmeņos dzen arī tas, ka, visticamāk, tuvākajā nākotnē strauji zemākos līmeņos dosies arī mārciņas bāzes likme (jau tagad tā atrodas visu laiku vēsturiski zemākajā līmenī – 1.5 %). To apliecināja arī šotrešdien publicētais iepriekšējās Anglijas CB sanāksmes protokols, kura laikā tika spriests par agresīvāku (nevis tikai 50 bāzes procentpunkti) mārciņas bāzes likmes samazinājumu. Anglijas CB vadītājs gan izteicies, ka britu ekonomikas atveseļošanai gan nepietiks tikai ar mārciņās likmes dzīšanu zemākos līmeņos. Trešdien mārciņai paspēja iespert arī britu darba tirgus dati. Apvienotajā Karalistē bezdarba līmenis pieaudzis līdz 6.1 % turklāt dati atklāja, ka jaunu bezdarba vietu pieteikumu skaits pieaudzis jau 11. mēnesi pēc kārtas.
Straujais procentu likmju pieaugums pēdējā pusotra gada laikā ir izrādījies nepatīkams pārsteigums daudziem kredītu ņēmējiem Latvijā, kam ir būtiski palielinājušies kredītu maksājumi.
Laikā, kad iedzīvotāju maciņi jau ir kļuvuši plānāki augstās inflācijas dēļ un banku peļņa aug, procentu likmju kāpums sabiedrībā ir radījis neizpratni un jautājumus gan par likmju kāpumu pamatotību, gan par to kāpēc tas ietekmē jau esošos kredītus. Publiski ir izteikti priekšlikumi ar likumu fiksēt vai pat samazināt procentu likmes. Galvenais iemesls procentu likmju kāpumam ir augstā inflācija un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar to. Ceļot procentu likmes, aizņemšanās kļūst dārgāka, savukārt uzkrāšana izdevīgāka, un ECB bāzes procentu likmes mazāk kā pusotra gada laikā no 0% ir pārsniegušas pat 2008. gada augstāko līmeni.
Kāpēc pieaug kredītu maksājumi arī esošajiem kredītņēmējiem?
Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Dolāra vērtība jau veselu nedēļu pamazām turpina samazināties. Šodien dolāra cena Latvijā sasniedza šā gada 19. jūlija līmeņus un dolāra vērtība ir tuvu pēdējo reizi aprīļa sākumā redzētajām atzīmēm. Tā kā šodien nav bijušas datu publikācijas, tad šodien novērotā dolāra vērtības samazināšanās tiek norakstīta uz tehniskiem faktoriem un kopējo vājo ASV ekonomikas attīstības bildi. Tekošā konta deficīts atkal tiek saukts par galveno vainīgo un, ja šajā frontē tuvāko mēnešu laikā situācija neuzlabosies, mēs varēsim novērot kaut ko līdzīgu 2003. gada decembrim, kad katru dienu dolāra cena samazinājās līdz jaunai rekorda atzīmei. Vakar mīnusos bija ASV akciju tirgus. Arī Āzijā dolāra cena pret jenu sasniegusi pēdējo trīs mēnešu zemāko atzīmi. Dolāram priekšā smagi mēneši. Eiro cena šodien Latvijā pārkāpa pāri 67 santīmu atzīmei. Līdz jaunai eiro rekorda cenai (eiro rekords 67.76 santīmi tika sasniegts 12. februārī) atlicis tikai nedaudz vairāk par pusi santīma. Pasaulē eiro cena šodien pietuvojās 1.26 dolāru līmenim, kas ir pēdējo vairāk kā septiņu mēnešu augstākā atzīme. Labi eiro klājas arī Eiropā. Pret mārciņu eiro cena šodien sasniegusi pēdējo deviņu mēnešu augstāko atzīmi. Tā nebūt nav, ka eiro zonā viss ir kārtībā, vienkārši tirgus dalībnieki ir negatīvi noskaņoti pret dolāru sakarā ar vājajiem ASV ekonomikas datiem un pret mārciņu, jo parādās pazīmes, ka mārciņas procentu likmes ir tuvu savam maksimumam. Lai atlikušajās 4 dienās bankas izpildītu rezervju prasību, tām Latvijas Bankā jātur vidēji 213 miljoni latu dienā. Vakar LB bankas turēja 176 miljonus un, lai nodrošinātu rezervju izpildi, bankas jau ir sākušas ņemt lombarda kredītus (vakar paņemtā summa bija 21.55 miljoni latu). Tā kā sistēmā vēl joprojām dienā vidēji trūkst 37 miljoni latu, latu īstermiņa offer puses likmes jau pārsniedz 5% līmeni. Valūtu tirgū lata vērtība pret SDR valūtu grozu svārstās pie savas maksimālās atzīmes. Skatoties uz strauji pieaugušajām latu īstermiņa procentu likmēm nav redzams pamats lata vērtības samazinājumam pret SDR valūtu grozu. Latvijā mārciņas cena šodien, neskatoties uz milzīgajām svārstībām pasaules tirgos, nav būtiski mainījusies. Mārciņas cena pret dolāru šodien pietuvojusies 1. oktobrī redzētajai 1.81 dolāru atzīmei, bet pret latu mārciņas vērtība nav pakāpusies, jo ieguvumus pret dolāru pilnībā apēda mārciņas vērtības straujā samazināšanās pret eiro. Mārciņas vērtība pret eiro ir sasniegusi šā gada janvāra sākuma līmeņus. Impulsu mārciņas vērtības krišanai pret eiro deva pēdējās Anglijas CB sanāksmes satura publicēšana. Lēmums nemainīt mārciņas bāzes procentu likmi pēdējā sanāksmē ticis pieņemts vienbalsīgi. Šāds balsojums atbalsta tirgus dalībnieku prognozes par mārciņas bāzes likmes nemainīšanos līdz gada beigām. Latvijā mārciņas cena dienas vidū bija pie 96.4 santīmu atzīmes. Eiro un kronas attiecības šodien nav būtiski mainījušās. Eiro cena pagaidām turpina svārstīties zem 9.09 kronu līmeņa un kronas vērtības augšanu Latvijā droši var norakstīt uz vispārējām antipātijām pret dolāru. Latvijā kronas cena šodien atgriezusies virs oktobra pirmajos datumos redzētās 7.38 santīmu atzīmes. Kamēr būtiski nemainās eiro un kronas attiecības un kamēr valda negatīvais noskaņojums pret dolāru, kronai ir izredzes Latvijā sasniegt 7.4 santīmu līmeni.
Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Tirgus dalībnieki testē Japānas CB un eiropiešu pacietību. Eiro jauni rekordi un arī Āzijā dolāra cena sasniegusi zemāko līmeni kopš 2000. gada janvāra. Dienas vidū Latvijā eiro cena svārstījās zem 51.5 santīmu līmeņa. Atgriezties pie šīs atzīmes palīdzēja tirgus dalībnieku nervozitāte un novērotā peļņas fiksēšana pret mārciņu, eiro un jenu. Tomēr kopumā attieksme pret dolāru nav mainījusies, to pārdod. Tagad klāt vienīgi nāk piesardzība pret to, kā uz situāciju reaģēs pasaules Centrālās Bankas. Āzijā dolāra cena šodien uz brīdi nokļuva zem 102 jenu atzīmes, kas par nākamo mērķi uzstāda 100 jenu atzīme sasniegšanu. Japānas CB gan būtu sakāmi skarbi vārdi par šādu ideju Ė no tā arī tirgus baidās. 1.3383 dolāri ir pēdējais lieliskais eiro sasniegums. Latvijā pagaidām izdevies atzīmēties nedaudz virs 68.7 santīmu atzīmes. Eiro cenas kāpšanu Latvijā joprojām bremzē straujā mārciņas vērtības izaugsme. Vēl otrdien eiro maksāja 0.70 mārciņas, bet šodien tika sasniegts 0.687 mārciņu līmenis. Eiro zaudējis vairāk kā 3% no savas vērtības mārciņās, ko ar grūtībām nākas kompensēt attiecībās ar dolāru. Dienas vidū Latvijā eiro cena starpbanku tirgū svārstījās nedaudz zem 68.6 santīmu līmeņa. Vai korekcijas ieviesīs rīt gaidāmie ASV nodarbinātības dati? Tirgū novērotais latu pirkšanas vilnis šodien pietuvināja lata vērtību savai maksimālajai atzīmei pret SDR valūtu grozu. Situācija latu resursu tirgū gan liek domāt, ka nākamajās nedēļās tirgū varētu parādīties arvien lielāka interese pārdot latus, ja latu likviditāte saglabāsies pašreizējā līmenī. Rekordi turpinās. Mārciņa dodas paritātes ar latu virzienā. Pasaulē mārciņas cena šodien sasniedza līmeņus virs 1.943 dolāru atzīmes. Pēdējo reizi mārciņas cena tik augstu bija pirms 1992. gada melnās trešdienas (16. septembris). Vismaz Džordžam Sorosam pašreizējais mārciņas cenu līmenis vieš patīkamas atmiņas. Kā nekā tieši melnajā trešdienā pēc britu izstāšanās no ERM uz mārciņas cenas straujo krišanu (dienas laikā vairāk par 10%) viņš nopelnīja vairāk kā 1 miljardu dolāru. Pašreiz aktuāla ir 2.00 dolāru atzīmes sasniegšana. Tieši šajos līmeņos atradās mārciņas cena pirms melnās trešdienas. Absolūtais mārciņas cenas rekords esot bijis 1980. gada novembrī, kad mārciņas cena sasniegusi 2.44 dolāru atzīmi. Latvijā mārciņas vērtība dienas vidū svārstījās nedaudz zem 99.5 santīmu līmeņa. Tirgū novērotā peļņas fiksēšana dienas vidū lika mārciņas cenai atkāpties pie 1.9300 dolāru līmeņa. Eiro cenai izdevās izlauzties virs 8.95 kronu līmeņa, kā rezultātā arī Latvijā, neskatoties uz jauniem eiro rekordiem pret dolāru, kronas cena samazinās. Dienas vidū kronas cena svārstījās pie 7.64 santīmu līmeņa. Ja skandināvi turpinās pirkt eiro pa kronām, Latvijā kronas cena tupinās svārstīties šajos līmeņos, jo zaudējumus pret eiro kompensē dolāra cenas krišana pasaulē.
Otro gadu pēc kārtas Lielbritānijas pasts atzinis Rīgu par lētāko galamērķi britu atpūtas braucieniem nedēļas nogalēs, vēsta Lielbritānijas laikraksts Telegraph.
Salīdzinot naktsmītņu, sabiedriskā transporta, restorānu un kultūras aktivitāšu izmaksas, Lielbritānijas pasta pētījumā City Costs Barometer, Rīga ieguvusi pirmo vietu 23 pilsētu konkurencē. Saskaņā ar pētījumu, britu tūristam pavadot nedēļas nogali Rīgā, nāktos šķirties no vismaz 121 britu mārciņām (aptuveni 100 lati). Summā iekļauta viena nakts trīszvaigžņu viesnīcā, trīs ēdienreizes un sabiedriskā transporta izmaksas.
Nedēļas nogales pavadīšana ir salīdzinoši lēta arī Budapeštā (130 britu mārciņas), Tallinā (135 mārciņas), Varšavā (142 mārciņas) un Prāgā (145 mārciņas). Sestajā vietā iekļuvusi Belfāsta (173 britu mārciņas), septītajā - Dublina (174 mārciņas), astotajā - Lisabona (183 mārciņas), devītajā - Stambula (189 mārciņas) un desmitajā - Berlīne (195 mārciņas).
Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?
Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.
Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.
Kā un kāpēc bankas pelna?
Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.
Viktors Krasovickis, Parex bankas līdzīpašnieks
2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.
Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.
Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.
Skotijas neatkarība nozīmēs mārciņas cenas samazināšanos
Potenciālā Skotijas neatkarība tiek salīdzināta ar aisbergu, kurš bīstami pietuvojies Apvienotās Karalistes finanšu tirgiem. Proti, jaunākās aptaujas liecina, ka par Skotijas neatkarību no Lielbritānijas šobrīd gatavi balsot jau 51% skotu. Šāds scenārija pavērsiens ir visai negaidīts, jo ilgstoši tika uzskatīts, ka skotu nobalsošana būs vien formalitāte. Tiesa gan, pēdējo mēnešu laikā skotu nacionāļi guvuši nozīmīgus panākumus cīņā par nosacīti autonomā apgabala iedzīvotāju balsīm.
Referenduma datums ir noteikts 18. septembris un, ja Skotija patiešām atdalīsies, tad tas noteikti ietekmēs arī Apvienotās Karalistes finanšu aktīvu cenas. Visticamāk, saruks sterliņu mārciņas cena un vērtība samazināsies arī britu akcijām, jo tiks ievadīts šī reģiona tautsaimniecības paaugstinātas neskaidrības periods. Iespējama, piemēram, Lielbritānijas-Skotijas savstarpējo investīciju plūsmas apstāšanās vai pat kapitāla bēgšana no Skotijas. Nav arī izslēgts, ka šāds notikumu scenārijs nozīmētu politisko krīzi Apvienotajā Karalistē, kur potenciāli varētu krist valdība. Dažas investīciju bankas jau norādījušas, ka Skotijas atdalīšanās visai ticamu padarītu Apvienotās Karalistes reitinga samazināšanu un britu obligāciju cenu samazināšanos.
Hansabank Markets
Procentu likmes pasaulē
Iepriekšējo gadu laikā, kad pasaules ekonomikā bija vērojama lejupslīde un stagnācija, vairums centrālo banku samazināja procentu likmes. Dažviet tās noslīdēja līdz vēsturiskajam minimumam. Šāds monetārais stimuls bija nepieciešams, lai veicinātu ekonomisko aktivitāti. Bet šobrīd, parādoties pozitīvām iezīmēm pasaules ekonomikā, ir gaidāma procentu likmju pakāpeniska atgriešanās vēsturiski vidējos līmeņos, t.i. to kāpums. Zemo procentu likmju periods pasaulē ir beidzies, un šobrīd gandrīz visi lielākie reģioni ir vai nu procentu likmju pieauguma priekšvakarā, vai arī jau piedzīvo procentu likmju palielināšanu.
Mārciņas procentu likmes
Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Dolāra cena Latvijā šodien sasniegusi augstāko atzīmi kopš pagājušā gada novembra beigām. Un kā jau tas nereti notiek, vainojams te ir tikai viens cilvēks Ė ASV Federālo Rezervju bankas vadītājs Grīnspans. Viņa komentāri par ekonomiku vakar pārsteidza tirgus dalībniekus un tagad pakāpusies gan dolāra cena, gan procentu likmes (skat. tabulā šodienas Libor likmes). Grīnspans atzina, ka deflācijas draudu patreiz nav un ekonomikas izaugsmes izredzes ir labas. Tas, ka likmes laikam paaugstinās nu ir skaidrs, bet ir atklāts jautājums par termiņiem. Mājienus par termiņiem tirgus dalībnieki mēģinās notvert šodienas Grīnspana runā Kongresā 17:00 pēc Latvija laika. Latvijā dolāra cena šodien sasniedza 54.7 santīmu atzīmi. Dolāra cena pieaugusi arī pret eiro, mārciņu un jenu. Šodien jāpievērš uzmanība arī ASV Federālo Rezervju bankas publicētajam apskatam par patreizējo ekonomikas vidi (Beige Book) 21:00 pēc Latvija laika. Grīnspana negaidīti optimistiskais ASV ekonomikas novērtējums samazināja eiro cenu. Eiro atkāpies līdz zemākajiem līmeņiem pēdējo 5 mēnešu laikā. Starp citu, eiro cena pret dolāru svārstās netālu no tā cenas ieviešanas dienā 1999. gada janvārī. Vājās pozīcijas pret dolāru nedaudz kompensē mārciņas cenas straujā samazināšanās. Latvijā eiro cena šodien zem 64.8 santīmu atzīmes un ja ne mārciņas vājums, eiro maksātu vēl lētāk. Turpmākajā notikumu attīstībā korekcijas varētu ieviest šodien gaidāmā Grīnspana runa, bet diez vai tā mainīs izveidojušos viedokli par dolāra procentu likmēm. Pēdējās obligāto rezervju perioda dienas Latvijas banku sektorā laikam pienākušas ar izpildītām rezervēm un latu pārpalikumu tirgū, par ko tad arī liecina īstermiņa procentu likmju samazināšanās. Overnight likme iespējams arī rīt turpinās doties 3.00% virzienā. Valūtu tirgum ir vienalga par to kas notiek ar procentu likmēm, jo situācija te ne par mata tiesu nav mainījusies. SDR cena pamatīgi pielīmējusies svārstību koridora grīdai. Kārtējie zaudējumi mārciņas rēķinā, par ko britu eksportētāji var tikai priecāties. Šodien atklājās, ka Anglijas CB pēdējās sanāksmes balsojumā par mārciņas procentu likmēm tikai viens no deviņiem sanāksmes dalībniekiem balsoja par likmju paaugstināšanu. Nav diez ko pārliecinoši. Rezultātā viss uz augstāku procentu likmju izredzēm balstītais mārciņas pārsvars sabruka. Nav jau teikts, ka likmes nepaaugstinās nākamajā mēnesī, bet spekulantiem taču kaut kas bija jādara un šī ziņa bija pietiekošs iemesls lai turpinātu mārciņas pārdot (ja nu izdodas nopelnīt?). Rezultātā mārciņas cena šodien nogāzās zem 1.77 dolāru atzīmes un attiecīgi Latvijā sasniedza 96.7 santīmu atzīmi. Krona turas. Eiro cena svārstās pie 9.16 kronu līmeņa, līdz ar to kronas cenai Latvijā izdevies noturēties vakardienas līmeņos. Kronas cena patreiz svārstās 7.06 santīmu līmenī un daudz kas atkarīgs no eiro/dolāra un eiro/mārciņas turpmākajām svārstībām.
Britu mārciņas vērtība trešdien pieauga, ko noteica tirgus dalībnieku cerības uz «Breksita» atlikšanu. ASV un Eiropas biržu indeksi palielinājās.
Britu mārciņas vērtības pieaugums notika pirms tam, kad Lielbritānijas parlaments trešdien ar minimālu balsu pārsvaru noraidīja izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.
Britu deputāti otrdien atkārtoti noraidīja «Breksita» vienošanos, neskatoties uz premjerministres Terēzas Mejas pēdējā brīdī panāktajām papildu ES garantijām, ka tā dēvētais pagaidu risinājums, kura mērķis ir novērst robežkontroles atjaunošanu uz Ziemeļīrijas un Īrijas robežas, būs laikā ierobežots.
Tā kā bezvienošanās «Breksits» trešdien tika noraidīts, ceturtdien parlamentam būs jābalso par «Breksita» atlikšanu.
«Potenciālā »Breksita« atlikšana palīdz uzturēt mārciņas vērtību, tomēr neziņa ierobežo tās kāpuma potenciālu,» sacīja Forex.com analītiķis Favads Razakzada.
Nordea bankas resursu departamenta vadītāja Ivita Asare
Dažas bankas lieliem klientiem Latvijā pēdējā mēneša laikā piedāvājušas noguldīt latus ar likmi pat līdz 25 % gadā, kādu citi baņķieri uzskata par nepamatoti augstu. Šādas likmes piedāvātas, iespējams, slēgtam lokam lielo klientu, kuri var noguldīt vairākus simtus tūkstošu latu, bet noguldījumu termiņi ir dažādi - sākot ar mēnesi līdz trijiem.
Tirgū latu noguldījumiem publiskos piedāvājumos likmes vidēji nepārsniedz 10 %, atsevišķos piedāvājumos figurē 12.5 % gadā, bet neviena banka publiski nepiedāvā 20-25 %. Bankas, kas piedāvā šādas likmes depozītiem, to skaidro ar akūtu latu trūkumu, kā arī Latvijas Bankas (LB) lēmumu palielināt aizdevuma likmes uz nakti. Tikmēr citiem baņķieriem tik augstas likmes izskatās pārspīlētas, finansisti uzsver, ka latu trūkumu veicina masveida latu maiņa uz eiro, kā dēļ LB nākas atpirkt no bankām milzum daudz latu.
Latvijas Bankas dēļ
20-25 % likmes noguldījumam uz termiņu līdz 3 mēnešiem bija Danske Bankas piedāvājumā pirms mēneša, bet, tiesa, šāds piedāvājums bija tikai vienu dienu un "ļoti selektētai klientu daļai", institucionāliem klientiem, Db atzina Danske Bankas Komunikāciju pārvaldes vadītāja Ieva Zauere. Pēc viņas teiktā, šāds piedāvājums bija saistīts ar situāciju naudas tirgū. Proti, ar LB lēmumu 5. decembrī līdz 15 % un 30 % palielināt likmes aizdevumiem uz nakti, ja bankas iepriekšējā mēnesī aizdevumu izmantoja ilgāk par 5 un 10 dienām pēc kārtas.
Nordea Markets
ASV dolārs
Vājie piektdienas ASV ekonomikas dati nodzina dolāra vērtību zem 57 santīmu atzīmes. Mazumtirdzniecības apjomi augustā pieauga mazāk nekā tika gaidīts un Mičiganas Universitātes patērētāju noskaņojuma indekss bija ne tikai zemāks nekā tika prognozēts, bet bija zemāks arī par iepriekšējā mēneša rādītāju.
Pašreiz dolāru no turpmākās vērtības samazināšanās glābj Zviedrijas eiro referenduma iznākums. Daļa tirgus dalībnieku eiro noraidīšanu Zviedrijā uzskata par sliktu zīmi eiro.
Pirms izlemt, ko ar dolāru darīt tālāk, tirgus dalībnieki nolēmuši sagaidīt ASV tekošā konta datus (15:30 pēc Latvijas laika). Deficīta prognoze ir 138 miljardi dolāru. Ja deficīts būs pārsniedzis šo līmeni, gaidāma turpmāka dolāra vērtības samazināšanās neskatoties uz to, ka piektdien ASV akciju indeksi dienu beidza plusu teritorijā.
ASV biržu indeksi nemainījās, jo ASV bija brīvdiena – Pateicības diena – un biržas bija slēgtas.
Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru ceturtdien pieauga pēc tam, kad Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas delegācijas vienojās par deklarācijas projektu attiecībām pēc «Breksita».
ASV biržu indeksi nemainījās, jo ASV bija brīvdiena – Pateicības diena – un biržas bija slēgtas.
Britu mārciņas padārdzināšanās dēļ saruka Londonas biržas indekss. Eiropas biržu indeksu kritumu sekmēja arī krasas naftas cenu svārstības, bažas par tirdzniecības karu un Itālijas budžeta problēmas.
Mārciņas vērtības straujais kāpums nedaudz tika nobremzēts, kad analītiķi secināja, ka pēcbreksita attiecību deklarācijas projektā ir maz kā tāda, kas attaisnotu šīs valūtas ilgtspējīgu padārdzināšanos.
«Neraugoties uz pozitīvo valodu, projekta tekstā ir grūti atrast daudz ko tādu, ko mēs jau nezinājām,» sacīja risku pārvaldības konsultāciju uzņēmuma JCRA analītiķis Džošua Robertss.
Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Forward darījumi un valūtu opcijas, tie ir instrumenti, ar kuriem sadzīvojot grafikā redzamais aiztaupītu da?u labu nervu šūnu. Piektdien pēc ASV nodarbinātības datu publicēšanas dolāra vērtība piedzīvoja milzīgu kritumu vienas dienas laikā. Pēdējo reizi kaut kas tamlīdzīgs tika redzēts tikai šā gada janvārī. Tomēr nodarbinātības dati nav mainījuši tirgus dalībnieku viedokli par rītdienas ASV Federālo Rezervju Bankas sanāksmes iznākumu. Joprojām tiek plānots dolāra bāzes procentu likmes paaugstinājums par 25 punktiem, kā rezultātā bāzes likme sasniegtu 1,50% atzīmi. Ja vēl pirms piektdienas datiem tirgū līdz gada beigām plānoja četrus bāzes procentu likmes paaugstinājumus par 25 punktiem, tad pēc vājajiem nodarbinātības datiem līdz gada beigām tiek prognozēti vidēji trīs procentu likmes paaugstinājumi par 25 punktiem. Svarīgi būs arī Centrālās Bankas komentāri, kuri sekos paziņojumam par procentu likmju izmaiņām. Dolāra cena Latvijā šodien svārstās zem 54 santīmu atzīmes. Dienas vidū bija vērojama neliela vērtības pakāpšanās tendence. Nekas iepriecinošs importētājiem no eiro zonas piektdien nav noticis, gavilēt var eksportētāji uz eiro zonu. Ja gribas dzīvot mierīgāk, savu naudas plūsmu var fiksēt ar jau pieminētajiem forward un opciju darījumiem. Vēl no rīta Āzijas tirgū bija vērojami mēģinājumi eiro cenu pacelt pie 1.23 dolāru atzīmes, bet šie mēģinājumi nebija sekmīgi. Eiro cena dienas vidū svārstījās jau 1.225 dolāru līmenī. Tas vienalga ir par 1.5% augstāk līmenis nekā pirms ASV datu publicēšanas piektdien. Iespējams dolārs saņems kādu impulsu no rītdienas lēmuma par procentu likmēm. Ja komentāri par ASV ekonomiku joprojām būs pozitīvi, eiro cena var atkāpties no šodien sasniegtajām virsotnēm. Latvijā eiro cena vēl vakar vakarā pārkāpa 66 santīmu atzīmi un patreiz notiek cīņa par šīs atzīmes saglabāšanu. Interesanta lietas tirgū atkal varētu risināties rīt, bet tas jau būs pēc Latvijas darba laika beigām. Šajā lauciņā joprojām nav īsti ko komentēt. Nekas būtisks Latvijas tirgū salīdzinot ar pasaules notikumiem nenotiek. Lata vērtība pret SDR valūtu grozu ir virsotnē, procentu likmēs izmaiņas minimālas. Mārciņa no vājajiem ASV nodarbinātības datiem nav bijusi pārāk liels ieguvējs. Latvijā tas ir tādēļ, ka straujāk ir kāpusi eiro cena. Mārciņas vērtība, protams, strauji kāpa pret dolāru, bet vēl straujākais eiro cenas kāpums mārciņas vērtību Latvijā saglabāja nedaudz virs 99 santīmu atzīmes. Pret dolāru mārciņas cena šodien svārstās jūlija pēdējās nedēļas līmenī pie 1.84 dolāru atzīmes. Jāpiebilst, ka vēl piektdien mārciņas cena no 1.82 dolāru līmeņa bija uzlēkusi līdz 1.845 dolāru līmenim. Procentu likmes mārciņai jau vairākkārt ir paaugstinātas, tādēļ uz turpmāku paaugstinājumu ir arvien grūtāk spekulēt. Priekšā ir dolāra procentu likmju paaugstināšanas cerības, kas nedaudz kavē mārciņas cenas augšanu. Dienas vidū mārciņas vērtība svārstījās 99.1 santīma līmenī. Tipisks eiro cenas izmaiņu sekotājs. Eiro cena kronās neko daudz nav mainījusies. Tirgū joprojām tā pati cīņa nedaudz zem 9.20 kronu atzīmes. Latvijā kronas cena līdz ar to sekoja notikumiem eiro un dolāra frontē, kas ļāva tai pietuvoties 7.2 santīmu līmenim. Dienas vidū kronas cena bija atkāpusies jau pie 7.18 santīmu atzīmes.
Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Pēdējie ASV publicētie ekonomikas dati liek pārvērtēt dolāra procentu likmju izaugsmes perspektīvas. Arī vakar publicētie ASV pakalpojuma sektora dati bija vājāki nekā tirgus dalībnieki gaidīja. Pārsteidzošs vienīgi ir fakts, ka dolāra cena samazināties sāka tikai šodien Āzijas un Eiropas tirdzniecības laikā nevis pēc datu publikācijas, kā tas pēdējā laikā parasti ar dolāru notiek vāju datu gadījumā. Procentu likmju jautājums šodien par 1% samazināja dolāru cenu jenās, bet pārāk zemu Japānā dolāra vērtība nekrīt, jo tirgus dalībnieki piesardzīgi izturas pret Japānas svētdien gaidāmo vēlēšanu iznākumu. Iespējamais valdošās partijas zaudējums var apdraudēt ekonomikas reformas un tas veicinās investoru uzticības trūkumu un jenas vērtības kritumu. Dolāra cena Latvijā dienas vidū bija zem 53.6 santīmu atzīmes. Ekonomikas datu frontē šodien klusums, bet uzmanība būs pievērsta FRS viceprezidenta Fergusona runai par ASV ekonomikas stāvokli. Eiro cena dolāros šodien sasniedza pēdējo trīs mēnešu augstāko atzīmi virs 1.237 dolāru atzīmes. Pateicoties tirgus dalībniekus neapmierinošajiem ASV ekonomikas datiem (visi rādītāji ir plusos, kas tad tur slikts izaugsme nedaudz mazāka kā gribētos) aug to valūtu vērtība, kurām ir augstāks ienesīgums. Vēl straujāk par eiro cenu aug mārciņas, Austrālijas un Jaunzēlandes dolāru vērtība. Latvijā eiro cena nav neko daudz pakāpusies, jo krietni pakāpušās SDR grozā ietilpstošo mārciņas un jenas vērtības. Dienas vidū eiro cena starpbanku tirgū svārstījās ap 66.2 santīmu līmeni. Maijā Vācijā straujāk nekā prognozēts pieaudzis rūpniecības pasūtījumu apjoms. Maija rādītājs +1.6% (prognoze +0.2%). Šādi negaidīti augsti sasniegumi tiek skaidroti ar lielu pieprasījumu no ārvalstīm. Nu jau tuvu tas brīdi, kad latu procentu likmes vairs zemāk nedosies. Šodien zem 3% atzīmes nokļuva arī vienas nedēļas latu Rigibor procentu likme. Procentu likmes iespējams samazina arī pieprasījums pēc latiem valūtu tirgū. Nopirktie lati daļēji atgrie?as naudas tirgū un tas izdara spiedienu uz latu procentu likmēm. Lata vērtība joprojām pie savas maksimālās atzīmes pret SDR valūtu grozu, jo tirgū pagaidām nav vērojama interese pārdot latus, pat neskatoties uz latu procentu likmju samazināšanos. Vakar publicētie labie Lielbritānijas ekonomikas dati un vājie ASV rādītāji veicina mārciņas vērtības augšanu. Atkal tirgū valda procentu likmju sacensības gars un mārciņa šeit viennozīmīgi ir līderos. Tas arī redzams skatoties uz mārciņas vērtības augšanu. Latvijā mārciņas cena šodien mēģina pakāpties augstāk par vakar sasniegto 99 santīmu atzīmi. Pasaulē mārciņas cena pirmo reizi pēdējos trīs mēnešos pārkāpusi 1.85 dolāru līmenim. Šodien vien mārciņas vērtība dolāros pieauga par vairāk kā 0.5%. Kronas vērtības kritums pret eiro ir apstājies. Eiro cena turpina svārstīties zem 9.18 kronu līmeņa. Kronas cenu Latvijā šodien vairāk ietekmēja tirgus dalībnieku attieksme pret ASV dolāru. Samazinoties dolāra cenai, kronai pavērās iespēja pakāpties virs 7.2 santīmu līmeņa.
[email protected], Tirgus un nozaru analīzes nodaļa A/S Latvijas UnibankaAugstākais kurss: 1.2529 EUR/USD Zemākais kurss: 1.2094 EUR/USD Pārskata periodā EUR/USD kurss svārstījās 440 punktu intervālā. Turpinoties dolāra kāpumam, EUR/USD kursa vērtība pārskata perioda laikā samazinājās vēl par 3 centiem. Līdz ar norādēm uz ASV nodarbinātības situācijas uzlabošanos un diskusijām par iespējamo likmes samazināšanu Eiropas Centrālās Bankas (ECB) 4. marta sanāksmē, EUR/USD kurss sasniedza zemākos šī gada līmeņus. Eirozonas procentu likmes samazinājums mazinātu eiro denominēto vērtspapīru ienesīgumu, turklāt eiro vērtības samazināšanos lielā mērā veicināja arī nenoteiktība likmes samazināšanas un iespējamo intervenču sakarā. Pārskata nedēļas sākumā arī tika paziņots arī koriģētais ASV ekonomikas pieaugums 4.1% apmērā, kas visai negaidīti pārspēja iepriekšējo aprēķinu 3.8% apmērā. Kā galvenais iemesls šai korekcijai jāmin straujāka uzņēmumu ieguldījumu izaugsme, kas pārsniedza patērētāju izdevumu un tekošā konta deficītu korekciju. Šajā dienā tika publicēts arī patērētāju noskaņojuma indekss, kas uzrādīja strauju samazinājumu. Savukārt pētījumu kompānija Medley Global Advisors savā pētījumā likmes samazinājumu Eirozonā martā novērtēja kā mazticamu. Šādi faktori veicināja peļņas fiksēšanu no dolāra kāpuma. Tomēr pirmajās marta dienās dolārs uzrādīja kāpumu līdz pēdējo trīs mēnešu augstākajai vērtībai pret eiro. Tas saistāms ar Institute of Supply Management aprēķinātā ražošanas indeksa publikāciju, kurš joprojām uzrāda pieaugumu nozarē. Tirgus īpašu uzmanību pievērsa indeksa aprēķinā ietvertajam nodarbinātības komponentam, kurš uzrādīja pieaugumu. Šis pieaugums lika tirgum prognozēt, ka arī februāra nodarbinātības rādītājs varētu uzrādīt ievērojamu jaunradīto darba vietu skaitu pieaugumu, kas varētu apliecināt nodarbinātības jomas pieaugumu, kurš patlaban šķiet aizkavējusies. Savukārt nodarbinātības situācijas uzlabošanās ļautu ASV centrālajai bankai sākt paaugstināt likmes, kas patlaban ir zemākajā līmenī kopš 1958. gada un neatbilst ekonomikas uzrādītajam pieaugumam. EUR/USD kursa samazināšanos veicināja arī ziņas, ka darba vietu skaits, ko ASV uzņēmumi ir ieplānojuši likvidēt, ir samazinājies līdz pēdējo piecu mēnešu zemākajam līmenim. Savukārt Vācijas Darbadevēju Asociācijas vadītājs saglabāja intrigu Eirozonas procentu likmju jautājumā, izsakoties, ka pie patreizējā eiro stipruma likmes samazināšana ir attaisnojama. Augstākais kurss: 1.8774 GBP/USD Zemākais kurss: 1.8201 GBP/USD Pārskata perioda laikā GBP/USD kurss svārstījās 580 punktu robežās, un, turpinoties vispārējam dolāra vērtības kāpumam, mārciņas vērtība pret dolāru samazinājās par 4.2 centu. EUR/GBP kurss svārstījās 90 punktu robežās, un mārciņas vērtība pieauga par 11 punktiem līdz pēdējā gada augstākam līmenim. Ja GBP/USD kursa samazināšanās ir attiecināma uz korekciju pēc straujās dolāra vērtības samazināšanās iepriekšējo mēnešu laikā, tad pašas mārciņas stiprums, kas saistāms ar Lielbritānijas ekonomikas stabilo izaugsmi, atspoguļojās tās kāpumā pret eiro. Mārciņai labvēlīgi bija britu premjera Tonija Blēra izteikumi, ka valdība neplāno iejaukties valūtas tirgū, lai ierobežotu mārciņas kāpumu. Tomēr kopumā pārskata nedēļas pirmajā pusē bija novērojama EUR/GBP kursa atkāpšanās pēc tam, kad kurss nespēja pārsniegt 66.5 pensu atbalsta līmeni. Šo korekciju veicināja arī ziņas, ka britu budžeta deficīts pirmo reizi kopš 1996. gada pārsniedza Māstrihtas līgumā noteiktos griestus, sasniedzot 3.1% no IKP (2002. – 1.6%). Savukārt patērētāju noskaņojuma indekss februārī uzrādīja lielāku kritumu, nekā tika prognozēts, norādot uz februārī veiktās likmes paaugstināšanas efektivitāti. Pārskata perioda otrajā pusē mārciņas vērtība pret eiro atkal uzrādīja, kas saistāms gan ar vispārējo eiro vājumu, gan ziņām, ka patērētāju aizņēmumi janvārī palielinājās par 8 miljardiem mārciņu, kas ir aizņēmumu lielākais pieaugums pēdējo 8 mēnešu
Nordea Markets
ASV dolārs
Bažas par ASV ekonomikas atveseļošanās stabilitāti ir samazinājušas dolāra vērtību. Tekošā konta deficīts ASV joprojām ir milzīgs, otrajā ceturksnī tas bija 138,67 miljardi dolāru. Pašreiz tirgū pamazām izzūd tas optimisms par ASV ekonomikas nākotni, kurš tirgū valdīja otrajā ceturksnī. Rezultātā dolāra cena jau otro dienu turas zem 57 santīmu atzīmes. Papildus draudus ASV ekonomikai sagādā viesuļvētras Izabellas tuvošanās ASV austrumu krastam. Iespējams viesuļvētra piekrasti skars nākamo 48 stundu laikā un ja tā pieņemsies spēkā seku likvidēšana var prasīt vairākus miljardus dolāru (1992. gada viesuļvētra Andrew izmaksāja 26,5 miljardus dolāru un nogalināja 58 cilvēkus). Dolāram zaudējumus rada arī plusi Japānas akciju tirgū un Japānas obligāciju ienesīguma pakāpšanās. Tieši tādēļ pieaug pieprasījums pēc jenām un dolāra vērtība Āzijā šonedēļ ir kritusi no 117,5 līdz 116,6 jenu atzīmei.
Hansabank Markets
Pasaules valūtu un naudas tirgu apskats
2003. gada oktobris
Kopš vasaras sākuma centrālo banku procentu likmju politika galvenajos industriālajos reģionos nav mainījusies - bāzes procentu likmes ir saglabājušās nemainīgas. ASV dolāru bāzes procentu likme ir 1% (pēdējo reizi mainīta jūnija beigās), eiro bāzes procentu likme ir 2% (pēdējo reizi mainīta jūnija sākumā), mārciņas bāzes procentu likme ir 3.5% (pēdējo reizi mainīta jūlijā), savukārt bāzes procentu likme Japānā turpina balansēt uz nulles robežas.
Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Vakar depozītos Latvijas Bankā izvietoti kārtējie miljoni, šoreiz 10 miljoni latu. Kopējais depozītu apjoms sasniedzis 70.3 miljonus. Valūtu tirgū Latvijā klusums uz ezera. Eiro cena savas pozīcijas nav mainījusi un starpbanku tirgū par vienu eiro maksā 0.01-0.02 santīmus vairāk nekā Latvijas Bankā. Eiro cena pasaulē pēdējās stundās ir saņēmusi vairākus triecienus. Pirmkārt, dolāram paaugstināja bāzes procentu likmi ar komentāriem par inflācijas draudiem ASV, otrkārt, šodien publicētie Vācijas IFO institūta biznesa indeksi bija vāji. Marta Vācijas biznesa vides indekss 94.0 (februārī 95.4), biznesa nosacījumu indekss 93.3 (februārī 94.5), nākotnes izredžu indekss 94.6 (februārī 96.4). Vēl šodien tika publicēti eiro zonas tekošā konta dati. Janvārī konts nonācis deficītā un sasniedzis -7.9 miljardu eiro apjomu (decembrī bija pārpalikums 7.3 miljardi). Vidējais tekošā konta stāvoklis pagājušā gada otrajā pusē bija +3.8 miljardi. Visi šie neiepriecinošie dati eiro cenu dienas vidū noveda pie 1.302 dolāru atzīmes (vēlāk gan eiro nedaudz atguvās, bet vai uz ilgu laiku). Kā jau tika gaidīts, ASV FOMC (Federal Open Market Committee) vakar par 25 bāzes punktiem paaugstināja dolāra bāzes procentu likmi (tagad tā ir 2.75%). Nordea analītiķi uzskata, ka nākamajā sanāksmē 3. maijā FOMC no sava paziņojuma dzēsīs vārdu ?measuredĒ attiecībā uz procentu likmju paaugstināšanas tempiem un ieņems nedaudz agresīvāku nostāju. Par to liek domāt ASV CB vakardienas paziņojumā izrādītais satraukums par pieaugošo inflāciju. Nordea analītiķi uzskata, ka dolāra procentu likmes šogad katrā no FOMC sanāksmēm var tikt paaugstinātas par 25 bāzes punktiem un 2005. gads var noslēgties pie 4.25% atzīmes. Mēs neizslēdzam iespēju, ka pieaugošā inflācijas spiediena dēļ un labu ekonomikas datu rezultātā likmes kādā no sanāksmēm tiek paaugstinātas par 50 bāzes punktiem. Tieši pateicoties komentāriem par inflāciju dolāra cena vakar vakarā pieauga. Šodien dolāra vērtība Latvijā rīta pusē svārstījās virs 53.2 santīmu līmeņa, bet pēc vājajiem eiro zonas datiem tā cena sasniedza 53.4 santīmu atzīmi. Tik dārgs dolārs pēdējo reizi bija 16. februārī. Uz klusumu tirgū grūti cerēt, jo šodien 15:30 publicēs ASV februāra inflācijas datus (vidējā prognoze +0.3%). Ja inflācijas dati atbalstīs vakar izskanējušās ASV CB bažas par inflācijas spiedienu uz likmēm, tad dolāra vērtība turpinās augt. Vēl šodien tiks publicēti februāra ASV hipotekāro kredītu un mājokļu tirgus dati. Rīt gaidām februāra ilglietošanas preču tirdzniecības datus un iknedēļas nodarbinātības rādītājus. Šodien publicēja galīgos Lielbritānijas pagājušā gada ceturtā ceturkšņa IKP datus. IKP pēdējā ceturksnī +0.7%, gadā izaugsme +2.9%. Nekādu pārsteigumu, dati saskanēja ar iepriekš izteiktajām prognozēm. Pateicoties dolāra vērtības augšanai, mārciņas cena dienas vidū svārstījās pie 1.880 dolāru atzīmes (uz brīdi šodien mārciņas vērtība bija sasniegusi 1.879 dolāru līmeni). Latvijā mārciņas cena turpina dzīvot virs 1 lata atzīmes, jo nav būtisku izmaiņu mārciņas un eiro attiecībās. Tā kā eiro ir nedaudz lielāks zaudētājs pret dolāru nekā mārciņa pret dolāru, tad mārciņas cenai Latvijā ir vērojama tendence nedaudz pieaugt. Jāuzmanās no britu ekonomikas datiem. Ja zudīs cerības uz augstākām mārciņas procentu likmēm, cietīs arī mārciņas vērtība. Eiro cena šodien atkāpusies no iepriekšējo dienu virsotnēm un mēģina pārbaudīt atbalstu 9.11 kronu līmenī. Šodien publicēja Zviedrijas ražotāju cenu indeksa februāra datus. Februārī cenas augušas 0.6%, gada pieaugums 2.8%. Martā patērētāju uzticības indekss Zviedrijā samazinājies līdz 10.7 punktu atzīmei (februārī 11.6). Kronas cenu šie dati būtiski neietekmēja (kaut iepriekš izteiktās prognozes bija nedaudz optimistiskākas). Dienas vidū kronas cena Latvijā svārstījās 7.63 santīmu līmenī. Vidējā
HANSABANK MARKETS analītiķe Liene Kūle Atveseļojoties ASV ekonomikai (pārliecinošas pazīmes novērotas jau 2003. gada otrajā pusē), ASV monetārā politika agrāk vai vēlāk tiks koriģēta. Ja līdz pat pērnā gada beigām ASV centrālā banka pārliecinoši ziņoja, ka zemas dolāru procentu likmes tiks saglabātas vēl ilgu laiku, tad janvāra beigās FRS paziņojumā varēja saklausīt noskaņojuma maiņu. Lai gan banka saglabāja dolāru procentu likmi nemainīgu (1%), šķiet, ka tā ir sākusi apsvērt dolāru procentu likmju palielināšanu. Jāuzsver, ka centrālās bankas skatījumā ASV vairs nesaskaras ar deflācijas (un inflācijas krituma) draudiem, arī ekonomiskie rādītāji norāda uz augšupeju. Taču kamēr ASV nav gaidāms inflācijas kāpums (resursu un jaudu izmantošana vēl atpaliek no potenciāla), tikmēr FRS nav spiesta koriģēt procentu likmes. Lai gan ar katru nākamo mēnesi FRS paziņojumi kļūs arvien pozitīvāki, mēs uzskatam, ka reālu FRS rīcību var sagaidīt tikai vasarā, kad arī visdrīzāk tiks uzsākta dolāru bāzes procentu likmes paaugstināšana. Likmes paaugstināšana notiks pakāpeniski, visticamāk par 25 bāzes punktiem pirmajā reizē. Starpbanku tirgus jau laikus reaģēs uz gaidāmajām ASV monetārās politikas izmaiņām, un USD LIBOR indeksi varētu sākt pieaugt jau vasaras pirmajā pusē. Gada laikā dolāru likmes varētu palielināties par 100 bāzes punktiem, kas nozīmē, ka nākamā gada pavasarī dolāru bāzes procentu likme būs vienā līmenī ar pašreizējo eiro bāzes procentu likmi (2%). Spriežot pēc tirgus noskaņojuma, dolāru procentu likmju palielināšanās būs pakāpeniska, un paies vairāki gadi līdz dolāru likmes atgūtu vēsturiski novērotos vidējos līmeņus (~5%). Eiro zonas ekonomiskā attīstība nav tik pārliecinoša kā ASV, sekojoši uz eiro procentu likmju palielināšanos būs jāgaida ilgāk. Pastāv viedoklis, ka eiro valūtas kursa kāpuma rezultātā ECB varētu būt spiesta pat vēl vairāk samazināt eiro procentu likmes, lai tādejādi atbalstītu eiro zonas ekonomiku. Mūsuprāt, eiro procentu likmes samazināšanas varbūtība ir visai zema, jo ECB ierobežo šādas stimulējošas monetārās politikas blakusefekts inflācija. Visa iepriekšējā gada garumā eiro zona ir nesekmīgi centusies samazināt inflāciju, un tikai decembrī inflācija ir pazeminājusies līdz mērķa līmenim (2%). Lai gan analītiķi prognozē, ka šogad eiro zonas inflācija būs zem 2%, ECB tik un tā rīkosies piesardzīgi un atturēsies no procentu likmes samazināšanas. Eiro procentu likmju kāpums varētu aizsākties gada nogalē, jo ECB rudens beigās varētu lemt par eiro bāzes procentu likmes korekciju augšup - ja arī ne tik ātri kā ASV, tomēr eiro zonas ekonomika atveseļojas. Gada laikā eiro likmes varētu palielināties par ~50 bāzes punktiem, un līdzīgi kā dolāru likmju gadījumā to pieaugums līdz novērotajiem vēsturiski vidējiem līmeņiem prasīs ilgāku laiku. Paredzams, ka Anglijas Banka jau tuvākajā ceturksnī turpinās procentu likmju palielināšanu, vēlākais vasaras sākumā palielinot mārciņas bāzes likmi vēl par 25 bāzes punktiem (līdz 4.25%). Ņemot vērā, ka relatīvi mārciņas procentu likmju līmenis ir augsts, tad atšķirībā no dolāra un eiro , lai sasniegtu vidējos vēsturiskos līmeņus mārciņas procentu likmēm nebūs vajadzīgs tik ilgs laiks. Jau nākamā gada pavasarī vai vasarā mārciņas likme varētu pietuvoties 5% līmenim. 3 mēnešu procentu likmju prognoze, %
Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Vājais dienas noslēgums ASV akciju tirgū vakar un atkal strauji augošā naftas cena pavājina dolāra pozīcijas valūtu tirgū. Nākamais smagais pārbaudījums dolāram būs šodien gaidāmie ASV tirdzniecības dati (15:30 pēc Latvijas laika). Analītiķu vidējā prognoze tirdzniecības deficītam augustā ir 51.5 miljardi dolāru kas nav tālu no jauna rekorda sasniegšanas. Jūlijā deficīts bija 50.15 miljardi USD. Bez deficīta problēmas ASV priekšā arī prezidenta vēlēšanas, līdz kurām palikušas mazāk par trim nedēļām. Tā kā cīņā par prezidenta krēslu nevienam no kandidātiem nav izteikta pārsvara arī attieksmē pret dolāru vēlēšanu kontekstā valda nenoteiktība. Šodien tiks publicēti arī ASV iknedēļas nodarbinātības dati. Eiro cena vakar testēja 1,220 dolāriem tuvos līmeņus, bet naftas cenu kāpums un lielu investoru vēlme pirkt eiro vakarā eiro cenu pārdesmit minūtēs pacēla par vienu centu augstāk. Arī šodien eiro cena turpina svārstīties pie 1.236 dolāru atzīmes. Latvijā eiro cena, pēc samērā īsas paviesošanās zem 66.3 santīmu atzīmes vakar, šodien jau atkal svārstās virs 66.5 santīmu atzīmes. Kaut ko pamainīt varētu ASV ekonomikas dati. Ja tirdzniecības deficīts ASV būs pieaudzis vairāk nekā tiek gaidīts, tiks pavērts ceļš tālākai eiro vērtības augšanai pat neskatoties uz to, ka tirgū eiro jau tā skaitās pār mēru sapirkts. Kā ziņo Nordea bankas Resursu nodaļa, lai atlikušajās 10 dienās bankas izpildītu rezervju prasību, tām jātur Latvijas Bankā vidēji 180 miljoni latu dienā. Vakar LB bankas turēja 195 miljonus latu. Vakar LB turpināja pirkt vērtspapīrus sekundārajā tirgū, nopērkot vērtspapīrus aptuveni 2 miljonu latu vērtībā, bet komercbankas repo darījumos aizņēmās vairs tikai aptuveni 6 miljonus latu. Lielā mērā turpmāko procentu likmju attīstību nākamajās 10 dienās noteiks banku aktivitāte repo darījumos. Overnight latu likme šodien varētu vēl samazināties un sasniegt 3.30/3.80 līmeni. Valūtu tirgū šodien bez lielām pārmaiņām. Lata vērtība joprojām nekur tālu no savas maksimālās vērtības pret SDR valūtu grozu nav aizgājusi. Mārciņas cena, samazinoties dolāra vērtībai pasaulē, ir pakāpusies arī pret latu. Šodien mārciņa uz laiku pārkāpa 1.80 dolāru atzīmi, kura pēdējo reizi tika sasniegta 1. oktobrī. Viedoklis par mārciņas procentu likmēm tirgū nav būtiski mainījies. Daļa analītiķu joprojām uzskata, ka šogad vēl vienu reizi, novembrī, iespējama mārciņas procentu likmju paaugstināšana. Tā kā šāds scenārijs jau ir ierēķināts mārciņas cenā, tad lielas izmaiņas vismaz eiro un mārciņas attiecībās netiek gaidītas. Mārciņas vērtību vairāk pašreiz ietekmē tirgus dalībnieku attieksme pret dolāru. Latvijā mārciņas vērtība dienas vidū svārstījās pie 96.8 santīmu atzīmes. Zviedrijas CB šodien kronas bāzes procentu likmi nemainīja un atstāja to vēsturiski zemajā 2,0% līmenī. Rezultātā kronas vērtība samazinājās un eiro cena sasniedza pēdējo trīs nedēļu augstāko atzīmi. CB gan ar laiku solīja procentu likmes paaugstināt, bet tirgus dalībnieki uzskata, ka līdz reālai paaugstināšanai kāds laiciņš vēl paies. Eiro cena šodien pietuvojās 9.08 kronu atzīmei. Latvijā kronas vērtība pēc vakardienas mēģinājumiem nokļūt zem 7.3 santīmu atzīmes atgriezusies pie 7.34 santīmu līmeņa. Tas noticis pateicoties eiro vērtības kāpumam pret dolāru.
Iespējams, pēc gada jau tiks apspriesta situācija, kad par vienu ASV dolāru var nopirkt vairāk nekā vienu britu sterliņu mārciņu.
Eiro un ASV dolāra paritāti šogad jau sagaidījuši esam. Tiesa gan, no lielajām valūtām kādu šādu paritāšu stāsts ar to var arī nebeigties. Tirgus dalībnieki nu sākuši zīmēt tādu situāciju, ka arī britu sterliņu mārciņas cena kādā brīdī noslīd līdz vienam ASV dolāram.
Straujš mārciņas cenas gāziens tās attiecībās ar ASV dolāru turpinās jau kopš 2021. gada vēlīnā pavasara. Tad par vienu mārciņu varēja dabūt aptuveni 1,42 ASV dolārus. Attiecīgi šī septembra pirmajā pusē tie bija vairs tikai 1,15 ASV dolāri. Šāda valūtu vērtību izmaiņa daļēji rāda to, ko cilvēku masa domā par viena vai otra reģiona ekonomikas izredzēm. Mārciņas ziņā visai interesants varētu būt tas cenas līmenis, pie kura daudzi ir noenkurojuši savus pieņēmumus par daudzmaz normālu tās cenu. Iespējams, ir tā, ka jau ļoti ierasts ir tas, ka mārciņa ir spēcīga valūta.
