Atjaunojas runas par eiro tuvošanos paritātei ar dolāru, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc tam, kad eiro atguvis pusi no pirmā ceturkšņa krituma pret dolāru, tiek prognozēts, ka valūtas vērtība atkal samazināsies. Tirgus dalībnieki paredz, ka ASV ekonomikas datu uzlabošanās, kā arī signāli no Federālo Rezervju sistēmas vadītājas Dženetas Jellenas par procentu likmes paaugstināšanu šajā gadā liks eirozonas vienotās valūtas vērtībai doties lejup.

Oanda valūtu stratēģis Kregs Erlams uzsver, ka ilgtermiņā dolāra vērtības pieaugums atjaunosies un kompānijas analītiķi prognozē, ka eiro/dolāra kurss paritāti sasniegs šā gada ceturtajā ceturksnī. Patlaban eiro/dolāra kurss atrodas pie 1,09 dolāriem, salīdzinot ar 1,115 dolāriem pagājušajā nedēļā.

Septembrī konstatētie bojājumi Estlink-1 un Estlink-2 elektroenerģijas pārvades kabeļos, kā arī vienlaicīgie starpsavienojumu apkopes darbi Skandināvijā, izraisījuši nozīmīgas elektroenerģijas cenu svārstības, liecina elektroenerģijas tirgotāja SIA Enefit sagatavotais Baltijas tirgus apskats.

To rezultātā Igaunijā sasniegts 9,9% liels mēneša vidējās elektroenerģijas cenas kāpums, bet Latvijas un Lietuvas elektronerģijas biržā fiksēta augstākā cena šogad. Tāpat arī turpinās dabasgāzes cenu pieaugums, ko veicina ASV dolāra vērtības pieaugums.

Aizvadītajā mēnesī novēroto cenu kāpumu veicināja arī gaisa temperatūras pazemināšanās, kas palielināja elektroenerģijas pieprasījumu, kā arī zems nokrišņu līmenis, kas samazināja Skandināvijas hidroelektrostaciju ražošanas jaudu. Šie faktori apvienojumā ar starpsavienojumu apkopes darbu laikā radītājiem pārvades traucējumiem, Latvijā un Lietuvā septembra mēneša vidējā elektroenerģijas cena auga par 3,9% - līdz 57,49 eiro par megavatstundu, bet vislielāko kāpumu tā uzrādīja Igaunijā, sasniedzot 42,97 eiro.

Valdot bažām par bezvienošanās breksitu, sterliņu mārciņas kurss otrdien sasniedza gadiem ilgi neredzētu zemu līmeni, taču sāka pieaugt pēc tam, kad Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons zaudēja svarīgā parlamenta balsojumā un šīs bažas mazinājās.

«Tirgi uzskata bezvienošanās breksitu Borisa Džonsona vadībā par sliktāko scenāriju, tāpēc uztver jebko, kas to apdraud, par pozitīvu mārciņai,» norādīja IG analītiķis Džošua Mahonijs.

Dienas sākumā mārciņas kurss noslīdēja līdz 1,1959 ASV dolāriem, kas bija zemākais līmenis kopš 1985.gada, ja neskaita īsu brīdi 2016.gadā, kad tas bija vēl zemāks.

Tomēr mārciņas kurss sāka kāpt, kad viens no valdošās Konservatīvās partijas deputātiem pirms svarīga balsojuma pārbēga pie opozīcijā esošajiem liberāldemokrātiem. Vēlāk parlaments nobalsoja par to, ka trešdien izskatīs likumprojektu, kas paredz bloķēt bezvienošanās breksitu.

ASV biržās akciju cenas saruka, reaģējot uz jaunajiem Savienoto Valstu muitas tarifiem Ķīnas precēm.

Turcijas liras kurss pirmdien saruka līdz kārtējam rekordzemajam līmenim, turpinot satricināt pasaules biržas, jo investori bažījas, ka krīze Turcijā varētu negatīvi ietekmēt pasaules ekonomiku.

Dienas sākumā liras kurss sasniedza rekordzemu līmeni - 7,24 liras par ASV dolāru un 8,12 liras par eiro, bet mazliet paaaugstinājās pēc Turcijas centrālās bankas paziņojuma, ka tā ir gatava īstenot visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti. Vēlāk liras kursa kritums atsākās.

«Investori pirmdien turpināja bažīties par Turcijas liras straujo kritumu un to, ka finanšu krīze šajā valstī izplatīsies pārējā Eiropā,» raksta «Spreadex» analītiķis Konors Kempbels.

Savukārt «Economist Intelligence Unit» analītiķe Agate Demarē norādījusi, ka «līdz šim liras sabrukuma ietekme Eiropā un citur pasaulē bijusi ierobežota. Tomēr pēc dažiem mēnešiem Rietumvalstu bankas sāks sajust krīzes ietekmi, jo Turcijas uzņēmumiem būs grūti samaksāt tos parādus, kas ir ārvalstu valūtā».

Pēc ilgstošā un straujā krituma Turcijas liras kurss otrdien pieauga, mazinot spriedzi pasaules akciju tirgos.

«Turcijas lira beidzot guvusi kaut kādu atbalstu pēc divu dienu intensīvas pārdošanas, kas izraisīja paniku visos tirgos,» sacīja «Forex.com» analītiķis Favads Razakzada.

Liras kursa kāpums pēc Turcijas centrālās bankas solījuma nepieciešamības gadījumā nodrošināt likviditāti bankām mazināja bažas par citām attīstības valstu valūtām, kuras ietekmējušas liras nedienas. Tomēr Indijas rūpijas kurss otrdien saruka līdz rekordzemam līmenim - 70 rūpijām par vienu ASV dolāru.

Taču nervozitātes mazināšanos neveicināja Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana otrdienas paziņojums, ka viņa valsts boikotēs ASV elektronikas preces.

Pasaules biržu indeksi ceturtdien kritās, investoriem gūstot peļņu no līdzšinējā akciju cenu kāpuma Volstrītā, un kritumu paātrināja ziņas par jauniem ASV muitas tarifiem Ķīnas precēm.

Argentīnas peso vērtība kritās līdz jaunam rekordzemam līmenim, pamudinot valsts centrālo banku pacelt procentlikmi no 45% līdz 60%, lai palēninātu valūtas vērtības kritumu. Peso kurss pret ASV dolāru ceturtdien saruka par 13%, kopš nedēļas sākuma – par 20%, bet kopš gada sākuma – par apmēram 45%.

«Globālā dolāra stipruma turpināšanās kontekstā šķiet, ka tirgiem nav žēlastības pret Argentīnas peso,» savā analīzē konstatēja «JPMorgan».

Turcijas liras vērtība piedzīvoja jaunu kritumu, samazinoties par 3% pret ASV dolāru, kad centrālās bankas prezidenta vietnieks atkāpās no amata. Kopš gada sākuma liras kurss pret dolāru ir sarucis par gandrīz 45%, un ekonomisti ir brīdinājuši par plašu recesiju.

ASV biržu indeksi un ASV dolāra vērtība trešdien kritās pēc tam, kad ASV centrālā banka – Federālā rezervju sistēma (FRS) – nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi, bet lika saprast, ka nepaātrinās tempu jaunām procentlikmju paaugstināšanām šogad.

Eiropas biržu indeksi trešdien mainījās nedaudz, pārsvarā samazinoties.

Dolāra vērtības kritums apliecināja vilšanos ārvalstu valūtu tirgū par to, ka FRS lika saprast, ka ir paredzējusi šogad paaugstināt procentlikmes trīs, nevis četras reizes.

Jaunieceltais FRS vadītājs Džeroms Pauels norādīja uz faktoriem, kas pēdējos mēnešos uzlabojuši ekonomikas pieauguma prognozes, tai skaitā uz «stimulējošāku» fiskālo politiku, pēc decembrī ASV Kongresā pieņemtās nodokļu pazemināšanas.

ASV biržu indeksi sākotnēji pieauga pēc FRS paziņojuma, bet vēlāk kritās Pauela preses konferences laikā, kurā viņš atbildēja uz jautājumiem par ekonomikas pieauguma prognožu riskiem, tostarp tiem, ko radītu iespējams tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu.

Britu mārciņas vērtība ceturtdien kritās, ko noteica haotiskā Brexit procesa turpināšanās, savukārt ASV un Eiropas biržu indeksi pārsvarā pieauga.

Londonas biržas indekss pieauga, ko veicināja mārciņas vērtības kritums. Frankfurtes biržas indekss nedaudz pieauga, bet Parīzes biržas indekss nedaudz kritās.

Volstrītas indeksi palielinājās, stabilizējoties ASV obligāciju ienesīgumam.

Lielbritānijas valdība iecerējusi piektdien rīkot trešo parlamenta balsojumu par premjerministres Terēzas Mejas panākto Brexit vienošanos.

«Mārciņa šodien palika zem spiediena,» sacīja XTB analītiķis Deivids Čītems.

«Kritums ir bijis diezgan stabils un ne sevišķi dramatisks pēc dabas, bet šī kustība var iegūt impulsu dažu nākamo dienu laikā, ja pašreizējais politiskais strupceļš neizrādīs nekādas atslābuma pazīmes, šķietami atjaunojoties bezvienošanās [breksita] perspektīvām,» teica Čītems.

Eiropas un ASV biržās otrdien palielinājās akciju cenas, pieauga arī eiro kurss.

ASV biržu indeksu kāpumu veicināja uzņēmumu labie peļņas rādītāji, norāda analītiķi.

Indeksi palielinājās arī Eiropā. Frankfurtes biržas indekss DAX pieauga par 2,7%, valdot cerībām, ka Krievija, kā paredzēts, ceturtdien pēc plānotās tehniskās apkopes atsāks gāzes piegādi pa cauruļvadu "Nord Stream".

Tikmēr eiro kurss kāpa, jo Eiropas Centrālā banka ceturtdien plāno palielināt bāzes procentlikmi. ASV Federālās rezervju sistēmai agresīvi palielinot bāzes procentlikmi, pēdējā laikā pieaudzis dolāra kurss, savukārt eiro pagājušajā nedēļā pirmo reizi divdesmit gadu laikā uz brīdi kļuva mazāk vērtīgs par dolāru.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 2,4% līdz 31 827,05 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 2,8% līdz 3936,69 punktiem un indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 3,1% līdz 11 713,15 punktiem.

Krievijas centrālā banka Bank Rossii šonedēļ pirmo reizi kopš novembra sākuma veikusi intervenci valūtas tirgū ar mērķi atbalstīt rubli.

Bank Rossii pirmdien rubļa atbalstam iztērējusi 700 miljonus dolāru.

10.novembrī centrālā banka paziņoja par pilnīgu atteikšanos no valūtas kursa svārstību koridora un regulārām intervencēm, kursam pārkāpjot koridora robežas.

Centrālā banka gan uzsver, ka jaunā Bank Rossii pieeja neparedz pilnīgu atteikšanos no valūtas intervencēm, tās tiks veiktas gadījumā, ja radīsies draudi finanšu stabilitātei.

1.decembrī, pēc tam, kad Krievijas rubļa kurss pret eiro pārsniedza 67 rubļu atzīmi, bet kurss pret dolāru pietuvojās 54 rubļu atzīmei, valūtas pārdošanas apjoms strauji palielinājās un rubļa vērtība sāka pieaugt.

ASV biržu indeksi ceturtdien nedaudz pieauga, bet Eiropas biržu indeksi kritās, valdot bažām par neskaidru globālās ekonomikas perspektīvu ASV-Ķīnas tirdzniecības kara apstākļos.

Volstrītas indeksi nedaudz palielinājās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) Ņujorkas filiāles vadītāja Džona Viljamsa izteikumiem, kas deva jaunu signālu, ka ASV centrālā banka šomēnes var pazemināt procentlikmes.

Viljamsa izteikumi arī izraisīja ASV valsts obligāciju ienesīguma samazināšanos un ASV dolāra vērtības krišanos.

Lielbritānijas oficiālā prognozē ceturtdien bija teikts, ka valsts ieslīgs gadu ilgā recesijā, ja tā izstāsies no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās par ekonomiskajām attiecībām nākotnē.

Tirgu analītiķis Favads Razakzada atzīmēja, ka satraukumu par globālo ekonomiku līdz šim ir kompensējuši centrālo banku norādījumi, ka tās nepieciešamības gadījumā iejauksies, lai atbalstītu izaugsmi.

Dolāra kurss pret eiro piedzīvojis straujāko vienas dienas kritumu kopš pērnā gada decembra, reaģējot uz ASV pakalpojumu sektora datiem, kas radīja vilšanos tirgus dalībnieku vidū, raksta MarketWatch.

Indekss, kas mēra dolāra stiprumu pret sešām lielākajām valūtām, saruka par 0,49% līdz 97,44 punktiem.

Trešdienas vakarā eiro/dolāra kurss bija 1,1108 dolāri par eiro, salīdzinot ar 1,0925 dolāriem par eiro. Tas bija straujākais eiro vērtības kāpums kopš Eiropas Centrālā banka decembrī ziņoja par mazāku monetārās stimulēšanas programmas apjomu nekā gaidīja tirgus.

Eiro vērtība trešdien pirmo reizi kopš 2002.gada decembra kļuva mazāka par ASV dolāra vērtību.

Eiro kurss saruka līdz 0,9998 dolāriem pēc tam, kad tika publiskoti statistikas dati, kas liecināja, ka gada inflācija ASV jūnijā palielinājusies līdz 9,1%, sasniedzot augstāko līmeni kopš 1981.gada novembra. Šādi dati ir papildu stimuls ASV Federālajai rezervju sistēmai palielināt bāzes procentlikmi, padarot dolāru mazāk pievilcīgu investoriem.

Jau ziņots, ka eiro vērtība otrdien pirmo reizi kopš 2002.gada samazinājās līdz ASV dolāra vērtībai.

Eiro kurss krities jau kādu laiku, pieaugot bažām par iespējamo recesiju eirozonā.

Federālās rezervju sistēmas politika, strauji paaugstinot bāzes procentlikmi, paaugstinājusi dolāra vērtību un radījusi spiedienu uz eiro, jo Eiropas Centrālā banka virzās uz stingrāku monetāro politiku lēnākā tempā.

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pieauga, turpinoties optimismam par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām, savukārt naftas cenas kritās pēc Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) ziņojuma par OPEC valstu naftas ieguves apjoma samazināšanos.

Āzijas un Eiropas biržās bija kāpums pēc Trampa otrdien teiktā, ka viņš varētu pagarināt termiņu, līdz kuram jāpanāk tirdzniecības vienošanās ar Ķīnu, lai nestātos spēkā jauni ASV muitas tarifi Ķīnas precēm. Pašreizējais termiņš ir 1.marts.

Pieauga arī ASV biržu indeksi, bet to pieaugums bija mazāks nekā otrdien.

Daži analītiķi piesardzīgi atzīmēja, ka ir jāpabeidz daudz darba, līdz tiks panākts ASV un Ķīnas tirdzniecības vienošanās ietvars.

«Akciju cenu kāpumam pamatā bijusi cerība, nevis konkrētas vienošanās,» brīdināja «Oanda» vecākais analītiķis Džefrijs Helijs, paredzot īstermiņa nestabilitāti, kad sāks pienākt konkrētas ziņas no sarunām Pekinā.

Īstenojoties Trampa solījumiem ekonomikas pasākumu veicināšanā, ASV atkal var ieslēgt naudas drukājamās mašīnas pogu, tādējādi arī dolāra kāpums pret eiro varētu apstāties

Aizejošo noteikti varētu uzskatīt par pārbaudījuma gadu dažādu politisko lēmumu ietekmē uz investīciju vidi. Bažījoties par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, mārciņas kurss pret eiro sāka kristies jau tad, kad radās ideja par referenduma ierosināšanu. Nedaudz citāda ir situācijas attīstība ASV. Tur biržas indeksi nonākuši ne tikai vēsturiskajos maksimumos, bet arī dolāra kurss piedzīvojis visai strauju kāpumu, pēdējo pāris nedēļu laikā pret eiro izaugot apmēram par pieciem procentiem.

Valūtas tirgū tas ir visai straujš kāpums, radot likumsakarīgu jautājumu par to, kas gaidāms tālāk. Raugoties uz ASV ekonomiskajiem datiem un salīdzinot tos ar citu pasaules valstu sniegumu, līdz prezidenta vēlēšanu rezultātu uzzināšanai varēja vismaz puslīdz droši turēties pie prognozēm par to, ka dolāra vērtība pret pārējām pasaules valūtām turpinās nostiprināties. Viens no galvenajiem iemesliem šādai atziņai bija vispār zināms fakts, ka ar naudas masas palielināšanu īstenotā tautsaimniecības stimulēšanu ASV jau ir beigusies, savukārt citos pasaules reģionos tā turpinās un pat var uzņemt vēl spēcīgākus apgriezienus nekā līdz šim. Tagad līdz ar Trampa priekšvēlēšanu solījumiem skats uz ASV valūtas perspektīvām var piedzīvot izmaiņas, viss gan ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā jaunajam prezidentam izdosies tikt līdz savu priekšvēlēšanu solījumu realizēšanai.

Eiro/ASV dolāra došanās zemāk būs bijusi īslaicīga parādība, uzskata lielākā daļa valūtu ekspertu

Eiro cena šā gada pirmajā mēnesī visai pārliecinoši devās augstāk un pat pārsniedza 1,25 ASV dolāru līmeni. Tiesa gan, kopš tā laika kopējās valūtas virziens vairs nav tik skaidrs, un pagājušās nedēļas izskaņā eiro cena atradās pie 1,23 ASV dolāru atzīmes. Vairums valūtu ekspertu gan šobrīd pauž pārliecību, ka šāda eiro/ASV dolāra došanās zemāk būs īslaicīga parādība. Thomson Reuters marta sākumā veiktās vairāk nekā 60 valūtu analītiķu aptaujas rezultāti liecina, ka pēc 12 mēnešiem eiro cena atradīsies pie 1,28 ASV dolāru atzīmes, kas būtu gandrīz par 4% augstāk nekā pašreizējais šo valūtu attiecības līmenis.

Pastāv pieņēmums, ka krītošam dolāram par labu spēlēs ASV fiskālās politikas izmaiņas (nodokļu atlaides), kas nāks komplektā ar augošu šīs valsts deficītu un parādu. «ASV fiskālie lēmumi nozīmē, ka šai valstij būs nepieciešams lielāks pulks ārvalstu investoru. Mēs arī uzskatām, ka ASV sava parāda mārketēšanas ziņā investoriem būs lielāka konkurence, nekā tas bijis pagātnē. Rezultāts tam visam varētu būt krītošs ASV dolāra kurss,» spriež Šveices bankas UBS analītiķi. Arī daudzi citi (aptuveni puse no aptaujātajiem ekspertiem) pauž pārliecību, ka ASV dolāram gluži kā akmens kaklā vidējā un ilgākā termiņā būs augošais šīs valsts budžeta un tekošā konta deficīts.

Eiropas biržu indeksi trešdien kritās un ASV dolāra vērtība pieauga, investoriem rēķinoties ar ASV obligāciju ienesīguma palielināšanos un tās ietekmi uz globālajiem finanšu tirgiem.

ASV biržu indeksi pārsvarā pieauga, jo spēcīgi «Boeing» peļņas rādītāji veicināja indeksa «Dow Jones Industrial Average» palielināšanos, savukārt indekss «Nasdaq Composite» nedaudz kritās.

ASV 10 gadu valsts obligāciju ienesīgums otrdien sasniedza 3,0% pirmoreiz vairāk nekā četru gadu laikā, bet trešdien vēl pieauga. Augstāks ienesīgums palielina iespēju, ka ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) cels procentu likmes straujāk, nekā bija gaidāms, kas savukārt parādu atmaksu padarītu dārgāku un novirzītu finanses no akcijām uz obligācijām.

«Starp stratēģiem ir liela kņada par to, ka FRS šogad paceltu likmes vēl trīs vai pat četras reizes, un tas palielina nervozitāti Volstrītā,» sacīja «Gorilla Trades» stratēģis Kens Bermans.

ASV biržu indeksi trešdien kritās un ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām pieauga pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) pacēla procentlikmes un deva signālu, ka paredz turpināt likmju pakāpenisku celšanu. Eiropas biržu indeksi pirms tam pieauga.

Kā jau bija gaidāms, FRS pacēla bāzes procentlikmes mērķrādītāju par 0,25 procentpunktiem līdz 2% - 2,25%, paziņojot, ka darba tirgus ir turpinājis nostiprināties un ekonomiskā aktivitāte ir pieaugusi spēcīgā tempā.

ASV biržu indeksi dienas lielāko daļu bija pieauguši, bet samazinājās pēc FRS vadītāja Džeroma Pauela preses konferences un noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

FRS paziņojums «tika diezgan ātri uztverts», sacīja «TD Ameritrade» galvenais tirgus stratēģis Dž.Kinahans.

Kinahans tviterī atzina, ka FRS politikas virziena maiņa ir loģiska tai ziņā, ka «tirgum, šķiet, tagad nav vajadzīgs tik liels atbalsts».

ASV dolāra vērtība pieauga attiecībā pret eiro un britu mārciņu, bet kritās attiecībā pret jenu, analītiķiem sakot, ka ASV centrālā banka var būt pieņēmusi agresīvāku toni monetārās politikas jomā.

ASV biržu indeksi pirmdien pieauga, sasniedzot jaunus tirdzniecības sesijas noslēguma rekordus, ko veicināja ASV un Meksikas paziņojumi par vienošanos tirdzniecības jomā.

Kanādas dolāra un Meksikas peso kursi pret ASV dolāru pieauga, savukārt ASV dolāra vērtība pret eiro, britu mārciņu un Japānas jenu samazinājās.

Eiropā Londonas birža bija slēgta, jo Lielbritānijā bija brīvdiena, Frankfurtes biržas indekss pieauga pēc ziņām, ka Vācijas biznesa pārliecības kāpums augustā bijis straujāks par prognozēto, un palielinājās arī Parīzes biržas indekss.

ASV prezidents Donalds Tramps un Meksikas prezidents Enrike Penja-Njeto apsveica jauno tirdzniecības vienošanos, kas vieš cerības, ka Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līgums (NAFTA) var tikt izglābts pēc tam, kad sarunās otrdien atkal iesaistīsies Kanāda.

«Tirdzniecībai šī ir nozīmīga diena. Tā abām valstīm ir patiesi laba vienošanās,» atzina Tramps. «Kanāda, mēs sāksim sarunas drīzumā. Es ļoti drīz zvanīšu viņu premjerministram.»

Pasaules biržu indeksi ceturtdien lielākoties pieauga un ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām palielinājās pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien pacēla procentlikmes un investori piekrita FRS uzskatam, ka ASV ekonomika solīdi pieaug bez pārkaršanas riska.

Izņēmums bija Milānas birža, kuras indekss kritās pēc bažām par gaidāmo Itālijas budžetu, un elektrisko automašīnu ražošanas firma «Tesla Motors», kuras akcijas cena kritās pēc ziņas, ka ASV Vērtspapīru un biržu komisija apsūdzējusi šīs firmas vadītāju Īlonu Masku investoru maldināšanā.

FRS trešdien pacēla procentlikmes trešoreiz šī gada laikā, atsaucoties uz aizvien spēcīgāku ASV ekonomiku un darba tirgu, un FRS vadītājs Džeroms Pauels sacīja, ka nesaskata nekādas vājās vietas ASV finanšu sistēmā.

Lai gan Volstrītas indeksi trešdien bija kritušies, ceturtdien tie pieauga. Solīds kāpums bija arī Eiropas biržās, izņemot Milānu.

Pauels «bija mierīgs un runāja par to, cik pārliecināti viņi [FRS] ir pat to, ka inflācija paliks iegrožota,» sacīja «FTN Financial» eksperts Kriss Lovs.

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pieauga, atjaunojoties tirgus dalībnieku optimismam par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām. Naftas cenas kāpa pēc tam, kad Saūda Arābija apstiprināja, ka tā samazinās jēlnaftas eksportu.

Volstrītas indeksi pieauga ceturto tirdzniecības sesiju pēc kārtas. Tirdzniecības pēdējās 40 minūtēs to kāpums gan nedaudz samazinājās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa un demokrātu kongresmeņu sarunu pārtraukšanas.

«Šodien ir optimisms, ka tirgus var turpināt būt stiprs,» sacīja «Hinsdale Associates» analītiķis Bils Linčs.

«Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā pārsniedza 61 ASV dolārus par barelu, Naftas eksportētājvalstu organizācijai (OPEC) samazinot naftas ieguves apjomu un mazinoties bažām par vāju naftas pieprasījuma pieaugumu.

ASV dolāra vērtība pret eiro saruka līdz zemākajam līmenim kopš oktobra, jo Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmē teiktais un FRS amatpersonu paziņojumi lika saprast, ka ASV centrālā banka nesteidzas tuvākajā laikā celt procentlikmes.

Pasaules biržu indeksu dinamikā ceturtdien bija dažādas tendences, bet tie maz mainījās, turpinoties tirdzniecības konfliktam starp ASV un Ķīnu.

ASV dolāra vērtība pieauga dienu pirms tam, kad tiks publicēti ASV patēriņa cenu indeksa dati par jūliju. Šie dati tiks uzmanīgi vēroti, lai novērtētu, vai ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) šogad vēl divas reizes palielinās procentlikmes, kas ir gaidāms.

«Jaunākās ekonomikas ziņas, tai skaitā pagājušās piektdienas ziņojums par ASV nodarbinātību, pastiprināja uzskatu, ka ASV ekonomika atrodas uz ļoti stingra pamata un ka FRS, domājams, turpinās palielināt ASV aizņemšanās izdevumus stabilā tempā,» sacīja «Commonwealth FX» analītiķis Omers Esiners.

«Patēriņa cenu indeksa palielināšanās par vēl vienu mēnesi piektdien var būt katalizators, kas nostiprinātu prognozes par vēl divām dolāru atbalstošām FRS procentlikmju paaugstināšanām šogad un palielinātu ASV dolāra vērtību.»

ASV un Eiropas biržu indeksi piektdien kritās un ASV dolāra vērtība saruka, investoriem gatavojoties jaunu ASV tarifu noteikšanai Ķīnas precēm.

Tirdzniecības dalībnieki pagājušās nedēļas beigās bija pozitīvi uztvēruši ASV finanšu ministra Stīvena Mnučina piedāvājumu Ķīnas amatpersonām tikties, lai novērstu tirdzniecības karu.

ASV mediji tomēr ziņoja, ka ASV prezidents Donalds Tramps gatavojas pirmdien vai otrdien noteikt jaunus muitas tarifus ar 10% likmi Ķīnas preču importam līdz 200 miljardu ASV dolāru apmērā. Iepriekš bija pieļauts, ka jaunās ievedmuitas likmes būtu 25% līmenī.

Jau pēc biržu slēgšanas Tramps pirmdien paziņoja, ka ASV nosaka 10% muitas tarifu Ķīnas precēm 200 miljardu ASV dolāru vērtībā, kurš stāsies spēkā 24.septembrī.

Ķīna pirms tam pirmdien draudēja veikt atbilstošus pretpasākumus, ja ASV noteiktu jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm.

ASV akciju cenas trešdien pieauga un ASV dolāra vērtība kritās pēc tam, kad ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels savā ziņojumā ASV Kongresā norādīja uz iespējamu procentlikmju samazināšanu.

Sava pusgada ziņojuma Kongresam pirmajā dienā Pauels sacīja, ka daudzi centrālās bankas administratori uzskata, ka iemesls zemākām procentlikmēm «ir pastiprinājies», jo daudzi tirdzniecības konflikti ietekmē ekonomikas izaugsmes perspektīvu.

Kopš FRS jūnija sanāksmes, kad Pauela izteikumi tika interpretēti kā signāls par iespējamu procentlikmju pazemināšanu, «izrādās, ka neskaidrība ap tirdzniecības saspīlējumu un bažas par globālās ekonomikas stiprumu turpina nomākt ASV ekonomikas perspektīvu», sacīja Pauels.

Viņa teiktais atbilda plašām investoru cerībām un apslāpēja pieņēmumu, ka piektdien publicētais Nodarbinātības ministrijas ziņojums par ASV tautsaimniecībā nodarbināto skaita ievērojamu pieaugumu jūnijā atturētu FRS no procentlikmju pazemināšanas šomēnes.

Pasaules biržu indeksi pirmdien pieauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma atlikt muitas tarifu noteikšanu visam Meksikas preču importam, jo Meksika piekrita papildu pasākumu veikšanai pret nelegālo imigrāciju.

Volstrītā turpinājās pagājušās nedēļas kāpums, un sevišķi strauji pieauga banku un tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas.

Akciju cenas kāpa arī Eiropas un Āzijas biržās, ASV dolāra vērtība nedaudz pieauga, bet naftas cenas kritās.

«Ātrais darījums par robežas drošību ar Meksiku bija labvēlīgs riska aktīviem, un globālā mērogā īpaši pieauga akciju cenas,» sacīja «Gorilla Trades» stratēģis Kens Bermans.

Tramps piektdienas vakarā paziņoja par pirmdien gaidāmās tarifu noteikšanas atlikšanu. Saskaņā ar vienošanos Meksika piekrita uzņemt atpakaļ ASV ieceļojušos migrantus no Gvatemalas, Hondurasas un Salvadoras, kamēr ASV izskata viņu patvēruma pieprasījumus.