Latvijas pensiju sistēma ir atzīta par septīto ilgtspējīgāko pasaulē, turklāt divu gadu laikā kopš 2014. gada šajā vērtējumā esam pakāpušies par divām vietām, atsaucoties uz Vācijas apdrošināšanas kompānijas Allianz Pensiju ilgtspējas indeksu 2016 (2016 Pension Sustainability Index), norāda Latvijas Komercbanku Asociācija.

«Šī ir pozitīva ziņa, jo apliecina, ka Latvijas trīs līmeņu pensiju sistēma ir efektīva,» komentē Labklājības ministrijas Valsts sekretārs Ingus Alliks. Pētījumā Latvijas pensiju sistēma ir novērtēta augstāk nekā mūsu kaimiņu – Igaunijas un Lietuvas – sistēmas. Arī Čīle, kuras pieredze tika izmantota kā pozitīvais piemērs, veidojot Latvijas triju līmeņu pensiju sistēmu, pēc Allianz metodoloģijas šobrīd vērtējumā atrodas zemāk par Latviju.

Ilgtspējīgāka pensiju sistēma ir izveidota tikai Austrālijā, Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Norvēģijā un Jaunzēlandē.

Allianz pētījums pilnībā pieejams: https://www.allianz.at/v_1475651446000/ueber-allianz/media-newsroom/news/aktuelle-news/pa-download/20161005studie-pension-sustainability-index-vfin.pdf

Atgriešanās pie markas būtu bezatbildīgs lēmums, kas Vācijā izraisītu ekonomisku katastrofu un dziļu depresiju, uzskata apdrošināšanas kompānijas Allianz Group izpilddirektors Mihaels Diekmans (Michael Diekmann).

«Atgriešanās pie Vācijas markas būtu bezatbildīgi, tāpēc mums jāpārtrauc spēlēties ar šo ideju,» sarunā ar laikrakstu Welt am Sonntag atzina M. Diekmans. Viņš pastāstīja, ka Allianz aprēķinājusi sekas Vācijas aiziešanai no eirozonas un secinājusi – tas izraisītu dziļu ekonomikas depresiju, un valsts IKP četru piecu gadu laikā saruktu par trešo daļu.

Kā izeju no eirozonas krīzes M. Diekmans norādīja spēcīgas politiskās savienības izveidi, kurai kopīga būtu gan atbildība, gan arī finanses. Tāpat eirozonā jāveido noteikumu sistēma tam, kādā veidā valstis palīdz viena otrai.

«Tam, kurš palīdz kādai valstij, jābūt arī kontroles iespējām,» klāstīja Allianz vadītājs. M. Diekmans arī vēlētos redzēt lielāku Eiropas iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos. Tomēr «jautājums ir par to, kuru modeli mēs varam piemērot, lai pārliecinātu Eiropas iedzīvotājus,» norādīja Allianz izpilddirektors.

Vācijas apdrošināšanas gigants Allianz sācis izmaksāt miljoniem eiro saistībā ar pazudušo Malaysia Airlines pasažieru lidmašīnu MH370, vēsta thelocal.de.

Nauda tiek izmaksāta gan aviokompānijai, gan pazudušo pasažieru tuviniekiem, pastāstījusi apdrošinātāja pārstāve.

Lidmašīna, kurā atradās 239 cilvēki, ir pazudusi kopš 7. marta nakts. Tā izlidoja no Malaizijas galvaspilsētas Kualalumpūras un devās uz Pekinu.

Allianz ir galvenais konsorcijā, kas apdrošināja Malaysia Airlines floti.

Gaisa transporta apdrošināšanas polises parasti ietver stingru laika grafiku, kad maksājumi ir jāveic, lai izvairītos no strīdiem pēc negadījuma, kas varētu negatīvi ietekmēt apdrošinātāju tēlu. Kopējā summa, kas būs jāizmaksā saistībā ar pazudušo lidmašīnu, pārsniegšot vairāk nekā 100 miljonus ASV dolāru.

Starptautiskās finanšu pakalpojumu kompānijas Allianz publiskotajā Pensiju Ilgtspējas Indeksā (PII) Latvijas pensiju sistēma atzīta par devīto ilgtspējīgāko 50 pasaules attīstītāko valstu vidū un saņēmusi visaugstāko vērtējumu starp Austrumeiropas reģiona valstīm.

Vissliktākos rezultātus starp 50 analizētajām valstīm uzrādījuši Taizemes, Brazīlijas un Japānas pensiju modeļi, kur ilgtspēju apdraud tādas tendences kā strauji sabiedrības novecošanas tempi, zems pensionēšanās vecums un augsts valsts ārējo parādu līmenis.

Baltijas valstu pensiju sistēmu augstais novērtējums saistīts arī ar to, ka tajās papildus pirmajam līmenim izveidoti arī otrais un trešais pensiju līmenis. Atzinīgi novērtēts arī fakts, ka gan Latvijā, gan Igaunijā ticis palielināts iemaksu apjoms 2. pensiju līmenī, lai kompensētu krīzes laikā samazināto iemaksu apjomu, samazinātu spiedienu uz sociālās apdrošināšanas sistēmu un minimizētu risku, ka, iestājoties pensijas vecumam, iedzīvotāju ienākumu līmenis samazinās zem nabadzības robežas, informē SEB bankas pārstāve Anna Vilsone. Salīdzinājumā ar iepriekšējo pētījumu, kas tika veikts 2011. gadā, Latvijai un Igaunijai izdevies savas pozīcijas uzlabot par divām vietām, bet Lietuvai – par četrām pozīcijām.

Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien noliegusi, ka saistībā ar parādu krīzi varētu notikt atgriešanās pie Vācijas markas, ziņo thelocal.de.

«Nebūs atgriešanās pie D-markas,» Merkele teikusi intervijā žurnālam Stern.

Viņa atkārtojusi, ka Vācija ir apņēmusies atbalstīt Eiropas vienoto valūtu un darīs visu nepieciešamo, lai nodrošinātu stabilu eiro.

Merkele arī noraidījusi pieņēmumu, ka eirozona varētu sašķelties, atdaloties fiskāli piesardzīgajām ziemeļu valstīm (tādām kā Vācija) un parādu nomāktajām dienvidu valstīm, starp kurām par riskantāko pēc Grieķijas un Īrijas glābšanas pagājušajā gadā tiek uzskatīta Portugāle.

«Ne ar mani. No Vācijas puses tas ir stingrs nē. Un attiecības Eiropā jebkurā gadījumā nav tik melnas un baltas,» sacījusi Merkele.

Biznesā arvien vairāk lietos dažādas mobilās ierīces un planšetdatorus, kas būtiski mainīs veidu, kā tiks lietotas biznesa informācijas sistēmas, un radīs jaunus izaicinājumus šo informācijas sistēmu izstrādātājiem un lietotājiem, norāda globālā biznesa vadības programmatūras koncerna SAP AG galvenais informācijas sistēmu direktors Olivers Busmans.

Šo pārmaiņu dzinējspēki ir jaunas operētājsistēmas, kas strādā gan uz «veciem» portatīvajiem datoriem, gan jauniem, skārienjūtīgiem planšetdatoriem, un arvien plašāks kļūst darbvietās lietoto ierīču spektrs, tostarp personīgie viedtālruņi un planšetdatori, teica Busmans.

Kā galveno piemēru no jauna tipa operētājsistēmām Busmans minēja Microsoft izstrādāto Windows 8, kas darbojas gan parastos galda un portatīvajos datoros, gan skārienjūtīgos planšetdatoros un mobilajos telefonos. Sistēmu var izmantot gan ar klaviatūru un peli, kā līdz šim, gan prezentējot ierīces dažādās funkcijas kā «flīzes» uz skārienjūtīga displeja.

Mobilo ierīču daudzveidība un informācijas sistēmu pielāgošana to lietošanai ir liels izaicinājums biznesa programmatūras izstrādātājiem, taču vienlaikus mobilie rīki acīmredzami ceļ biznesa lēmumu pieņēmēju darba ražīgumu un efektivitāti, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" teica globālā biznesa vadības programmatūras koncerna SAP AG galvenais informācijas sistēmu direktors Olivers Busmans.

«Ja runa ir par tā sauktajiem biznesa instrumentu paneļiem - dashboards -, tad, piemēram, SAP analītisko rīku Business Objects instrumentu paneļus var vienkārši pārcelt uz mobilajām ierīcēm. Interesantās lietas notiek pēc dažām dienām, un to esam redzējuši SAP iekšienē – šo instrumentu paneļu lietošana «eksplodē»,» stāstīja Busmans.

Ar SAP un citām lielām biznesa vadības sistēmām, kuru jaudu var izmantot attālināti, mobilās ierīces arī paver iespēju no jebkuras vietas un jebkurā laikā iegūt lēmējam vajadzīgo un aktuālo firmas vai organizācijas atslēgas datu ainu, viņš teica.

“Nākotnes pensija”, “nākotnes pensionārs” ir jēdzieni, kam grūti piešķirt emocionālu, personisku dimensiju. Jo vieniem tā ir vēl ļoti tāla un abstrakta nākotne, par kuru rūpēties it kā ir pāragri, citiem – jau tik tuva, ka tajā neko izmainīt vairs nevar.

Tomēr lielākajai sabiedrības daļai tā sauktajā aktīvajā vecumā – cilvēkiem, kuri pensijas vecumu sasniegs pēc 15, 20, 35 gadiem – par sevi kā pensionāru būtu jādomā tieši tagad. Piemēram, vērtējot politiķu idejas par 2. pensiju līmeņa līdzekļu “pārdali”, kas jau tā nelielās nākotnes pensijas sarucinātu krietni vairāk.

Latvijā pirms 20 gadiem ieviestais pensiju 2. līmenis ir tā saucamā uzkrājošā pensija, – šī nauda tiek ieguldīta vērtspapīros un faktiski pelna “jaunu” naudu. Tāpēc pensijas saņēmējs, sasniedzot pensijas vecumu, par spīti inflācijai, ir uzkrājis vairāk, nekā iemaksājis. Šī iemesla dēļ pensiju fondi ir kļuvuši populāri visā pasaulē, nodrošinot sev ietekmīgas un strauji augošas investoru grupas statusu. Tomēr jūtams uzkrājumu pieaugums ir iespējams vien pie trim pamata nosacījumiem: ka iemaksas tiek veiktas regulāri; ka iemaksas ir samērojamas ar nākotnē sagaidāmo pensiju; ka iemaksas tiek veiktas pietiekami ilgi. Ja kāds no šiem elementiem iztrūkst, uzkrājumu apjoms samazinās.

Vācijas autoražotāji var lepoties ar valstī vērtīgākajiem zīmoliem, liecina jaunākais pētījums. Mercedes ieņem pirmo vietu, bet pirmajā desmitniekā «iebraukuši» arī BMW, Volkswagen un Audi.

Pētījumu veidojis zīmolu konsultāciju uzņēmums Interbrand. Vērtēti šādi kritēriji: zīmola konkurētspēja, loma, kādu zīmols spēlē, pieņemot pirkuma lēmumu, un produktu, pakalpojumu finanšu rezultāti.

Ar zīmola vērtību 25,55 miljardu eiro apmērā Mercedes-Benz ieņem augstāko pozīciju. Pētījumā zīmola panākumi saistīti ar «zaļajām» tehnoloģijām un koncentrēšanos uz klientu apkalpošanu.

Jau tuvākajā laikā paredzamas valsts fondēto pensiju sistēmas izmaiņas, tādēļ noslēgts saprašanās memorands starp Finanšu nozares asociāciju un Labklājības ministriju.

Puses vienojušās veicināt pensiju sistēmas ilgtspēju un stiprināt kopīgu nostāju par tuvākajos gados veicamajiem darbiem.

“Memoranda trīs galvenie vaļi ir pensiju fondu ienesīguma palielināšana, ieguldījumi ekonomikā un iespēja samazināt pārvaldības izmaksas. Vēlos uzsvērt, ka otrais pensiju līmenis netiek skarts un nekādas izmaiņas šajā jomā nav paredzētas. Viss priekšlikumu kopums par izmaiņām sistēmā jau septembrī parādīsies Saeimā, kam sekos atbilstošas valsts fondēto pensiju likuma izmaiņas. Ceru, ka jau rudenī likuma izmaiņas būs izskatītas un pieņemtas,” Dienas Biznesam sacīja labklājības ministrs Gatis Eglītis, piebilstot, ka pensiju sistēmas izmaiņas varētu veicināt arī kreditēšanu.

Bils Gross (Bill Gross), viens no pasaulē pazīstamākajiem obligāciju investoriem, pametis Pimco, investīciju gigantu, kuram viņš ir līdzdibinātājs, ziņo BBC.

Gross nākamnedēļ pievienosies Janus Capital Group, lai vadītu vienu no tās obligāciju fondiem. Pats Gross izteicies, ka ar sajūsmu raugās uz jaunajiem darba pienākumiem.

Pagājušajā nedēļā tika ziņots par izmeklēšanu, kas uzsākta saistībā ar Pimco fondu, kuru vadīja Gross. Tomēr Pimco īpašnieks, vācu apdrošinātājs Allianz, komentējis, ka Grosa aiziešanai un izmeklēšanai nav nekāda sakara.

«Es vēlos pievērst pilnīgu uzmanību fiksētu ienākumu tirgiem un investīcijām, atmetot daudzos sarežģījumus, kas iet roku rokā ar lielas, sarežģītas organizācijas pārvaldīšanu,» skaidrojis Gross.

2014. gads ir nodrošinājis ienesīgumu virs 5% nākotnes pensionāru uzkrājumiem valsts fondēto un privāto pensiju fondos, liecina jaunākais Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Gada laikā veiktie likumdošanas grozījumi ir paplašinājuši iespējas ieguldīt pensiju fondu līdzekļus Latvijā un fondu ienesīgums ir sasaistīts ar pārvaldītāju atlīdzību, kā arī papildināta privāto pensiju fondu līdzekļu izmaksas sistēma. Latvijas pensiju sistēma kopumā pērn starptautiskās finanšu pakalpojumu kompānijas Allianz Pensiju Ilgtspējas Indeksā tika atzīta par devīto ilgtspējīgāko 50 pasaules attīstītāko valstu vidū un saņēma visaugstāko vērtējumu starp Austrumeiropas valstīm.

Visu plānu vidējais svērtais viena gada ienesīgums bijis 5,24%. Labāk veicies tiem plāniem, kuru ieguldījumu stratēģija paredz investīcijas aktīvos ar augstāku riska pakāpi, tas ir, sabalansētās un aktīvās kategorijas plāniem. To vidējā attiecīgi bijusi 5,28% un 5,52% apmērā, savukārt konservatīvie plāni uzrādījuši 4,57% gada ienesīgumu, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku.

Apdrošināšanas uzņēmumi atvēlējuši 300 miljonus dolāru (279 miljonus eiro) izdevumos saistībā ar Vācijas zemo cenu aviokompānijas Germanwings lidmašīnas katastrofu Francijas Alpu dienvidos, kurā bojā gāja 150 cilvēki, otrdien paziņoja Vācijas lidsabiedrība Lufthansa.

Šajā summa iekļautas kompensācijas aviokatastrofā bojāgājušo cilvēku tuviniekiem un pašas avarējušās pasažieru lidmašīnas Airbus A320 izmaksas.

Pašreizējā Airbus A320 kataloga cena ir 93,9 miljoni dolāru.

Laikraksts Handelsblatt vēsta, ka šo apdrošinātāju konsorciju vada Vācijas gigants Allianz.

Pirms nedēļas Alpos nogāzās Lufthansa struktūrvienības Germanwings lidmašīna Airbus 320, kas atradās ceļā no Barselonas uz Diseldorfu. Katastrofā gāja bojā visi 150 cilvēki, kas atradās lidmašīnā.

Francijas prokurori pavēstījuši, ka Germanwings lidmašīnas otrais pilots Andreass Lubics apzināti nogāzis lidmašīnu.

Lielākais a/s Baltic Holding Company (BHC) akcionārs EOP Biodiesel AG izvirzījis bijušajiem valdes locekļiem Mārim Binderam un Gatim Bērziņam pretenziju vairāk nekā 7,5 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus vācu uzņēmums norādījis, ka šos zaudējumu varētu segt apdrošināšanas kompānija Allianz Versicherungs - Aktiengesellshaft, raksta Dienas Bizness.

Ar pretenziju rakstiski pie abiem bijušajiem a/s BHC valdes locekļiem 2009. gadā vērsies toreizējais EOP Biodiesel AG valdes priekšsēdētājs Svens Šēns, liecina DB rīcībā esošās dokumentu kopijas. Vēstulē norādīts, ka ar rapša iepirkumiem par summu 7,554 miljoni eiro laika periodā no 2008. gada 27. jūnija līdz 2008. gada 1. septembrim, kā arī izsniedzot nenodrošinātu kredītu un pārdodot zemesgabalu maksātnespējīgai firmai, vietējo vadītāju kļūdainie lēmumi nodarījuši smagu kaitējumu koncernam. Tā kā G. Bērziņš un M. Binders veikuši darījumus, neņemot vērā esošo finansiālo situāciju, vācu akcionārs izvirzījis katram no valdes locekļiem pretenziju par vairāk nekā 3,665 miljoniem eiro. Savukārt Māris Binders DB atzina, ka lēmumus pieņēmis, vai nu saskaņojot ar vācu akcionāriem, vai arī pēc viņu rīkojuma. Plašāk par to lasiet laikrakstā Dienas Bizness.

Pasaules spēcīgākā banku topā līderis jau otro gadu ir Hongkongas banka Hang Seng Bank, liecina jaunākais Bloomberg Markets pasaules stiprāko banku saraksts.

Bāzeles banku uzraudzības komiteja liek kredītiestādēm visā pasaulē uzlabot kapitāla standartus. Pēdējie noteikumi – Bāzeles III prasības, vairāk nekā trīskāršojušas minimālo pamatkapitāla apjomu, kas nepieciešams pret riska svērtajiem aktīviem. Vietējie uzraugi, savukārt, var noteikt vēl stingrākas prasības.

Bloomberg apkopojis bankas, kuras pasaulē ir visspēcīgākās, ņemot vērā piecus kritērijus – sliktos aktīvus, kredītu zaudējumu uzkrājumi, depozīti un efektivitāte.

Kapitāla stiprināšana ir ietekmējusi lielāko Eiropas banku rezultātus. Tā, piemēram, Swedbank cietusi lielākos zaudējumus starp lielākajām Ziemeļvalstu bankām kopš 2009. gada. Tās vadītājs Maikls Volfs uzsvēris, ka banka divu akciju emisiju laikā ir piesaistījusi 27,5 miljardus Zviedrijas kronu, lai palielinātu bankas kapitāla rādītāju.

Vācijas apdrošināšanas gigants Allianz SE paziņojis, ka tā trešā ceturkšņa tīrā peļņa sarukusi par 8%, jo to negatīvi ietekmējuši lielāki nodokļu izdevumi, savukārt ieņēmumi ievērojami pieauguši, ziņo MarketWatch.

Trešā ceturkšņa peļņa samazinājusies līdz 1,26 miljardiem eiro no 1,37 miljardiem eiro tajā pašā laika posmā pirms gada.

Dow Jones Newswires aptaujātie analītiķi bija prognozējuši vēl mazāku peļņu 1,17 miljardu eiro apmērā.

Ieņēmumi pieauguši par 11% līdz 24,5 miljardiem eiro, pārsniedzot 23,97 miljardu eiro prognozi.

«Pirmo reizi kopš 2005.gada mēs varētu beigt gadu ar kopējiem ieņēmumiem, kas pārsniedz 100 miljardus eiro,» sacījis apdrošinātāja vadītājs Maikls Diekmans (Michael Diekmann).

Gan Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas plāni, gan privātie pensiju fondi saviem dalībniekiem spējuši nodrošināt būtisku ieguldījumu atdevi vidēji 3-4% apmērā.

Gada trešajā ceturksnī augstāku ienesīgumu ir nodrošinājuši sabalansētie un aktīvie pensiju plāni, kas vairāk līdzekļu iegulda akciju tirgos, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi palielinās, pieaug gan dalībnieku iemaksas, gan ieguldījumu peļņa, ko nodrošina pensiju pārvadītāji. 2016. gada 3. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 136 miljoniem, no kā 101 miljons eiro ir iemaksas, bet 35 miljoni eiro – tīrais investīciju rezultāts (no kā atskaitīti visi ar līdzekļu pārvaldīšanu saistītie izdevumi). Kopumā 2.pensiju līmenī ir uzkrāti 2,647 miljardus eiro. No tiem 2,2 miljardus veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 432 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem.

Kiberuzbrukumu skaits uzņēmumiem pasaulē aizvien pieaug, taču to postošo ietekmi var samazināt, laikus sagatavojoties

Visaptverošā digitalizācija līdz ar daudziem ieguvumiem, tostarp vieglāka un ātrāka piekļuve informācijai, nesusi arī jaunus draudus - kiberuzbrukumus, kam liela daļa sabiedrības un uzņēmumu joprojām nav īsti gatavi. Būdami ģeogrāfiski neierobežoti, tie aizvien biežāk skar arī lietotājus Latvijā, tomēr tas nenozīmē, ka bezpalīdzīgi jānoraugās uzbrukumos. Laikus veicot uzņēmuma datorsistēmu diagnostiku un nostiprinot vājās vietas, iespējams uzbūvēt uzticamu «digitālo cietoksni», kura mūri būs pietiekami augsti un biezi, lai atvairītu nevēlamos laimes meklētājus.

Par kiberuzbrukumu ietekmi uz biznesu daudz pasaka jaunākais Allianz Risk Barometer ziņojums, kurā datu zādzība, kibernoziegumi un citi ar informācijas tehnoloģijām saistītie riski atzīti par trešo nozīmīgāko draudu biznesam 2017.gadā, atpaliekot vien no uzņēmuma darbības pārrāvumiem un nelabvēlīgiem pavērsieniem tirgū. 68% kiberuzbrukumu gadījumu tiek traucēta uzņēmuma darbība un 45% radušās problēmas ar klientu datu noplūšanu. Zīmīgi, ka kiberuzbrukumi notiek ļoti strauji un uzņēmuma IT speciālisti bieži vien pat nepaspēj attapties, kad jau ir nodarīts kaitējums. Saskaņā ar Verizon Data Breach Investigation Report, kurā izanalizēti vairāk nekā divi tūkstoši ielaušanās gadījumu, 93% iebrukumu ilguši mazāk par vienu minūti. Tas tikai apstiprina, cik svarīgi ir sagatavoties potenciālajam ielaušanās mēģinājumam laikus, nevis cīnīties ar sekām. Proti, labāk mājoklim ielikt labas durvis, slēdzeni un signalizāciju, nevis dzīties pakaļ garnadzim, kurš ienācis pa plaši atvērtiem vārtiem un diebj prom ar pagrābto saimnieka kabatas portfeli rokā.

Eiropas līderiem cenšoties novērst šogad draudošo recesiju, Vācija - kontinenta lielākā un «veselīgākā» ekonomika - tajā, iespējams, jau ir ieslīgusi, atsaucoties uz izdevuma Die Welt aptaujāto ekonomistu teikto, vēsta thelocal.de.

No aptaujātajiem ekonomistiem, kuri strādā 14 nozīmīgās finanšu kompānijās, tostarp Deutsche Bank, Allianz un Citigroup, tikai četri sacījuši, ka Vācija noteikti nav ieslīgusi recesijā, kas vispārīgi tiek definēta kā divi ceturkšņi pēc kārtas, kad vērojams iekšzemes kopprodukta kritums.

Lai gan eksperti sagaida, ka Vācijas ekonomika 2012. gada pirmajos mēnešos saglabāsies vāja, lielākā daļa tic, ka gada laikā situācija uzlabosies.

Mēneša laikā britu finanšu tehnoloģiju uzņēmums Revolut lietotāju skaitu Latvijā palielinājis no pieciem līdz septiņiem tūkstošiem

«Pēc ziņām par to, ka Revolut uzsāk darbu Latvijā, lietotāju skaits vienā mēnesī pieaudzis no 5000 līdz teju 7000. Šobrīd Rīga ir trešais lielākais Revolut tirgus Baltijā pēc Viļņas un Kauņas. Pirmajās divās nedēļās vidējais pieaugums bija virs 300%,» saka Ieva Elvīra Kazakevičjūte (Ieva Elvyra Kazakevičiūtė), Revolut sabiedrisko attiecību vadītāja.

Vidējais lietotāju vecums Latvijā esot līdzīgs kā citos tirgos – vairums lietotāju ir vecumā no 26 līdz 35 gadiem, bet visiecienītākais šis pakalpojums ir 29 gadus vecu cilvēku vidū. Lielākā daļa transakciju tiek veiktas Latvijā, kas parāda to, ka pakalpojums tiek lietots ikdienā. Otra valsts, kur Latvijas iedzīvotāji visvairāk lieto Revolut, ir ASV. «Mēs ceram, ka mūsu jaunais ierīču apdrošināšanas plāns, ko nesen uzsākām piedāvāt, palielinās lietotāju skaitu,» teic I. E. Kazakevičjūte.

Vācijas tiešsaistes maksājumos specializējies jaunuzņēmums «Wirecard» izstūmis Vācijas otro lielāko banku «Commerzbank» no Frankfurtes akciju biržas indeksa DAX 30, šim esot kārtējam apstiprinājumam tam, ka finanšu tehnoloģiju kompānijas aizvien vairāk aizēno tradicionālos aizdevējus.

Vācijas fondu tirgus operators «Deutsche Boerse» šo paziņojumu izplatīja trešdienas vakarā kā daļu no regulārā DAX 30 indeksa pārskata, kas tiek balstīts uz Vācijas lielāko akciju biržā tirgoto uzņēmumu tirgus kapitalizāciju un akciju tirdzniecības apjomiem.

Šīs izmaiņas spēkā stāsies 24.septembrī.

«Commerzbank» vadītājs Martins Cīlke norāda, ka «protams, nav iepriecinoši,» Vācijas otra lielākā banka un viena no prestižā DAX kluba dibinātājām pirms 30 gadiem tiek pārvietota uz MDAX indeksu.

«Taču mūsu klientiem un mūsu biznesam nekas nemainās,» skaidro Cīlke.

«Commerzbank», kas finanšu krīzes laikā bija spiesta saņemt Vācijas valsts finanšu palīdzību, kopš janvāra piedzīvojusi akcijas cenas kritumu par trešdaļu, bankas tirgus kapitalizācijai veidojot nedaudz virs desmit miljardiem eiro, kas ir zemākais līmenis starp 30 DAX indeksā iekļautajiem uzņēmumiem.

Vācijai draud iespējams nekustamā īpašuma «burbulis», brīdinājis finanšu pakalpojumu kompānijas Allianz jaunais finanšu direktors, vēsta thelocal.de.

Maksimiliāns Zimmerers laikrakstam Süddeutsche Zeitung sacījis, ka tā saukto «burbuli» neveido lielie institucionālie investori, bet gan privātie investori, kuri, baidoties no inflācijas un eiro sabrukuma, cenšas glābties, pērkot īpašumus.

«Es saskatu nākotnes riskus,» viņš norādījis laikrakstam. «Centrālās bankas pārpludina pasauli ar lētu naudu. Zemas procentu likmes noved ilgtermiņā pie aplamiem ieguldījumiem. Nekustamā īpašuma «burbuļi» ASV, Spānijā un Īrijā to ir pierādījuši,» viņš skaidrojis.

Eiro cenas kāpums uz vājas ekonomikas fona nepārliecina; daži pat atkal sāk piesaukt eiro un ASV dolāra paritāti

Eiro cena pēdējos mēnešos turpina ceļot zemāk, un nesen tā uz brīdi paviesojās zem 1,09 ASV dolāru atzīmes. Šobrīd, Eiropas ekonomikai esot vājākai, daudzi spriež, cik vēl būtiski zemāk var nonākt kopējās valūtas vērtība.

Thomson Reuters oktobra valūtu ekspertu aptaujā gan lēsts, ka eiro cena šā gada beigās atradīsies pie 1,10 ASV dolāru atzīmes (aptaujas rezultātu mediāna). Savukārt gada laikā tai jau vidēji tiek paredzēts pieaugums līdz 1,13 ASV dolāru atzīmei. Jāsecina, ka, neskatoties uz dažiem izņēmumiem, daudzi tomēr atturas no pārliecinoša vienas vai otras valūtas pārsvara paredzēšanas.

Valūtu attiecībās liela loma būs centrālo banku politikai. Eiropas Centrālā banka (ECB) eksperimentē ar peldēšanu dziļāk negatīvu likmju ūdeņos un nupat atsākusi savu aktīvu uzpirkšanas programmu. Tiesa gan, procentu likmes cērp un droši vien turpinās cirpt arī ASV Federālo rezervju sistēma (FRS). Nav izslēgts, ka eiro/ASV dolāra virziens būs atkarīgs no gluži vai abu šo centrālo banku tādas kā sacensības par to, kura ekonomiku stimulēs agresīvāk un šajā ziņā pārspēs finanšu tirgus gaidas. Dolāru refinansēšanas likme ir augstāka, kas nozīmē, ka FRS salīdzinoši ir krietni lielāka telpa, kur vispār kustēties (kamēr ECB, šķiet, vairs daudz šajā ziņā nevar darīt). Nu ASV centrālie baņķieri dolāra bāzes likmi noteikuši 1,75% līdz 2% koridorā, un vēl viena likmju samazināšana tiek gaidīta jau šajā mēnesī. ECB eiro refinansēšanas likme jau ilgi atrodas pie apaļas nulles, un depozītu likme bankām ir negatīva – pie -0,5% atzīmes. Būtībā daudzus biedē tas, ka ECB īsti vairs nevar samazināt likmes, kas ierobežo tās spēju palīdzēt ekonomikai.

Aizvadītajā gadā Vācijas rūpniecības uzņēmumi ievērojami samazinājuši ziedojumu apjomus politiskajām partijām. Vācijas parlamenta apkopotie dati liecina, ka ziedojumu apmērs samazinājies par trešo daļu.

Kā vēsta laikraksts Berliner Zeitung, aizvadītajā gadā Vācijas politiskās partijas liela apmēra ziedojumos kopā saņēmušas 1,3 miljonus eiro. Lielāko ziedojumu, 460 tūkstošu eiro apmērā no autoražotāja BMW un Bavārijas tērauda nozares pārstāvjiem, aizvadītajā gadā saņēma Kristiešu sociālā apvienība.

Tikmēr A. Merkeles Kristīgi demokrātiskā savienība un tās konkurente Sociāldemokrātu partija, katra saņēmusi ziedojumus 260 tūkstošu eiro apmērā.

Lieli ziedojumi politiskajām partijām ir ierasta parādība pirms vēlēšanām. Tā, pirms, 2009. gada vēlēšanām, Vācijas politiskās partijas saņēma ziedojumus kopumā sešu miljonu eiro apmērā.