Lai cīnītos ar deflāciju un zemajiem ekonomikas izaugsmes tempiem, Eiropas Centrālā banka (ECB) šā gada sākumā izšāvusi no smagās artilērijas – iestāde lielā mērā ar nacionālo centrālo banku starpniecību līdz nākamā gada septembrim ik mēnesi iegādāsies vērtspapīrus 60 miljardu eiro apmērā. Tiesa gan, tirgū tiek spriedelēts par to, vai centrālajai bankai pietiks vērtspapīru, ko vispār iegādāties, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aprēķini liecina, ka centrālajai bankai ik mēnesi būtu jāiegādājas Vācijas valdības obligācijas aptuveni 11 miljardu eiro vērtībā, un banka noteikusi, ka pirks arī obligācijas ar negatīvu ienesīgumu, bet tādu, kurš nepārsniedz iestādes depozītu likmi, kas ir noteikta pie -0,2% atzīmes (tiek pirktas obligācijas, kuru dzēšanas termiņš ir divi līdz 30 gadi).

Jāpiebilst, ka šobrīd daudzu emitēto Vācijas obligāciju ienesīgums jau ir dziļāk negatīvā teritorijā, nekā paredz ECB šo vērtspapīru uzpirkšanas noteikumi un, ja vēl nav, tad šādos līmeņos, visticamāk, nonāks jau drīz. The Wall Street Journal aprēķinājis, ka ECB šobrīd nedrīkst iegādāties aptuveni 42% no jau emitētajiem Vācijas parāda vērtspapīriem. Pieejamie dati liecina, ka, piemēram, Vācijas divu gadu obligāciju ienesīgums šobrīd ir -0,25%. Daudzi šobrīd pauž pārliecību, ka eirozonas pašu drošāko obligāciju ienesīgums turpinās sarukt, kas nozīmēs, ka ECB tās nevar legāli iegādāties.

Visu rakstu Var nepietikt lasiet 1. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra