Eirozonas dalībvalstis otrdien nespēja panākt vienošanos par pretrunīgi vērtēto finanšu transakciju nodokli (FTN), taču paziņoja, ka tās plāno vienoties 2016.gada vidū, neskatoties uz Lielbritānijas saniknotajiem iebildumiem.

Finanšu transakciju nodokļa ieviešanas plāns pirmo reizi tika ierosināts 2011.gadā, lai bankām un investīciju uzņēmumiem liktu maksāt par pārmērībām, kas noveda pie 2008.gada finanšu sistēmas sabrukuma un parādsaistību krīzes.

Taču kopš tā laika šis plāns saskāries ar eirozonas dalībvalstu nesaskaņām.

Otrdien desmit eirozonas valstis paziņoja, ka tās vienojušās par šī nodokļa pamata elementiem, taču Igaunija no šī plāna izstājusies un valstis nespēs sasniegt sākotnējo mērķi par FTN ieviešanu 2016.gada janvārī.

Mēs uzskatām, ka vienošanos nepieciešams panākt līdz nākamā gada vasarai, norādīja Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Pjērs Moskovisī.

Paredzēto nodokli spēcīgi atbalsta Vācija un Francija, taču pārrunas ieilgušas saistībā ar joprojām neatrisinātajiem jautājumiem par šī nodokļa apjomu, kādus finanšu produktus tas aptvers un kāda būs likme.

Šo nodokli atbalsta Vācija, Francija, Itālija, Spānija, Austrija, Beļģija, Grieķija, Portugāle, Slovākija un Slovēnija.

Tikmēr Lielbritānija, kur atrodas viens no pasaulē lielākajiem finanšu tirgiem, vairākkārt kritizējusi FTN, uzskatot, ka tas negatīvi ietekmēs biznesu un mudinās investorus doties uz citām valstīm, lai izvairītos no šī nodokļa maksāšanas. 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra