Jaunākais izdevums

Eiropas Komisijas starptautiskās sadarbības un attīstības komisārs Nevens Mimica intervijā laikrakstam Diena.

Kāds ir Eiropas Savienības (ES) ieguldījums palīdzībā attīstības valstīm, cik daudz naudas mēs tam tērējam?

ES ir lielākais donors pasaulē, kas sniedz palīdzību attīstības valstīm. Gadā mēs tam tērējam vairāk nekā 56 miljardus eiro. Tas ir vairāk nekā puse no visas pasaules ieguldījuma attīstības sadarbībā. Taču mēs gribētu būt ne tikai vislielākie, bet arī vislabākie un efektīvākie donori. Mēs vēlamies būt pārliecināti, ka minētais finansējums tiešām sasniedz tās valstis un tos iedzīvotājus, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams.

Runājot par sniegtās palīdzības efektivitāti, ir izskanējusi arī kritika. Vai ES ir izstrādāti kritēriji, lai šo palīdzības efektivitāti mērītu?

Manuprāt, ES nevajadzētu aizstāvēties par tās sniegtās palīdzības efektivitāti. Ir daudzi lieliski piemēri, kad tā tiešām ir nesusi vērā ņemamus augļus. Protams, šo efektivitāti vienmēr var uzlabot. Mēs kā palīdzības sniedzēji aizvien vairāk orientējamies nevis uz ieguldītās naudas daudzumu, bet uz sasniegto atdevi jeb rezultātu. Ir izstrādāti gan saņemtās naudas izlietojuma efektivitātes, gan caurskatāmības kritēriji. Tas, kur mēs patiesi vēlētos būt efektīvāki, ir mūsu partnervalstu budžeta atbalstīšana. Tiesa, pirms tam mēs vienmēr veicam saņēmējvalsts ekonomikas novērtējumu. Novērtēšana, protams, notiek arī pēc piešķirtās naudas izlietošanas.

Ir viedoklis, ka visefektīvākā palīdzība attīstības valstīm būtu ES tirgus atvēršana to precēm.

ES tirdzniecība ar partnervalstīm ir ļoti svarīga. Tādēļ arī 2003. gadā stājās spēkā Kotonū (Cotonou) līgums starp ES, Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstīm, kas ietver arī sadarbību tirdzniecības jomā. ES arī ar citām partnervalstīm attīstības sadarbības ietvaros slēdz divpusējus līgumus par sadarbību tirdzniecības jomā. Tā ka ES tirgus ir viens no atvērtākajiem mūsu partnervalstīm, ja runājam par nulles tarifu likmēm un netarifu barjerām. Mums gan vēl daudz jāstrādā, lai stiprinātu partnervalstu ražošanas un eksporta spējas. Tādēļ ES ir programmas Aid for Trade (Palīdzība tirdzniecībai), lai iedrošinātu partnervalstis eksportēt un stiprinātu to ražošanu.

Eiropas lauksaimnieki gan ir nobažījušies par lētās pārtikas importu.

Tā ir neatņemama ES tirdzniecības politikas sastāvdaļa – tirgus atvēršana attīstības valstīm. Es nedomāju, ka Eiropas lauksaimniekiem par to būtu jāsatraucas. Cits jautājums ir par partnervalstu tirgus atvēršanu ES produktiem, taču, manuprāt, te nevar runāt par simetrisku rīcību, jo attīstības valstīm ir nepieciešams ilgāks pārejas periods, lai sagatavotos tirgus atvēršanai.

Plašāk lasiet rakstā Tērējam vairāk nekā 56 miljardus ceturtdienas, 5.marta laikrakstā Diena (10.,11.lpp)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments tikko apstiprināja jauno Eiropas Savienības 27 komisāru Komisiju, ar kuras sastāvu trešdienas rītā deputātus oficiāli iepazīstināja nākamais Eiropas Komisijas prezidents Žans-Klods Junkers.

Deputāti nākamo komisāru komandu atbalstīja ar 423 balsīm par, 209 pret un 67 atturoties.

Jaunā Komisija oficiāli jāieceļ arī ES dalībvalstu un valdību vadītājiem, lai 1. novembrī tā varētu sākt pildīt sava piecu gadu pilnvaru termiņa pienākumus.

Iepriekšējo, Žozē Manuela Barrozu vadīto Eiropas Komisiju Eiropas Parlaments apstiprināja 2010. gada 9. februārī ar 488 balsīm par, 137 pret un 72 atturoties. Savukārt aizpērnā ES Komisija, ko arī vadīja Barrozu, 2004. gada novembrī guva 449 deputātu atbalstu, 149 balsojot pret un 82 atturoties.

Jaunajā EK apstiprināti

EK prezidents Žans Klods Junkers (Luksemburga),

Pirmais viceprezidents, pārvaldes un starpinstitūciju attiecību veicināšanas, likuma varas un pamattiesību komisārs Franss Timmermanss (Nīderlande);

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Vaira Vīķe-Freiberga: Sievietēm jānodrošina vienlīdzīgas iespējas ieņemt atbildīgus amatus, nezaudējot reproduktīvās tiesības

Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 03.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Sievietēm, kuras ieņem atbildīgus amatus, ir jābūt vienlīdzīgām iespējam ar vīriešiem, nezaudējot savu seksualitāti un reproduktīvās tiesības,» starptautiskajā konferencē Sieviešu ekonomiskās iespējas un ilgtspējīga attīstība - no izaicinājumiem līdz kopīgiem panākumiem sacīja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

«Tad, kad mācījāmies augstskolā, pasniedzējs mums teica, ka mēs lieki aizņemam vietas, jo izglītība būtu noderīgāka vīriešiem, tāpēc ka meitenes tāpat apprecēsies un radīs bērnus. Mēs, vairākas meitenes, doktorantūrā palikām stāvoklī, un viss izdevās tāpat,» skaidroja V. Vīķe-Freiberga.

Viņa savā runā uzsvēra daudzpusīgus dzimumu vienlīdzības aspektus un aicināja vecākus izglītot savus bērnus par vienlīdzības jautājumiem. Tāpat eksprezidente norādīja, ka nepieciešama īpaša likumdošana, kas aizstāvētu sievietes reproduktīvajā periodā.

Konferences atklāšanā piedalījās Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kura pauda viedokli, ka sieviešu mērķis nav kļūt pārākām pār vīriešiem, bet gan iegūt vienlīdzīgas tiesības visās jomās. «Daudzas sievietes joprojām saskaras ar šķēršļiem, nodrošinot sevi un savus apgādājamos ar iztiku. Visa pamatā ir izglītība, kas dod izvēles iespējas, tā ir vērtība, ko nekad nevar atņemt,» sacīja I. Mūrniece.

Komentāri

Pievienot komentāru