Latvijai var nākties veikt nākamā gada budžeta konsolidāciju 0,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), šodien medijiem sacīja ekonomikas padomnieks Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecībā Latvijā Mārtiņš Zemītis.

Vakar EK publicējusi rekomendācijas Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas, pēc Zemīša teiktā, ir kļuvušas precīzākas un konkrētākas.

EK uzsver, ka Latvijai var nākties veikt nākamā gada budžeta konsolidāciju 0,3% apmērā no IKP. Tāpat EK atzīst, ka Latvijas plānotie izdevumi aizsardzībai nav uzskatāmi par vienreizēju deficīta palielinājumu.

Savukārt veselības aprūpē būtu jāveic strukturālās reformas, bet ne uz deficīta palielināšanas rēķina.

«EK neiebilst Latvijas plāniem palielināt budžetu aizsardzībai un veikt reformas veselības nozarē, tomēr Latvija nedrīkst tērēt vairāk, nekā valsts var atļauties. EK nav pārliecības, ka Latvijai varētu būt tik daudz naudas, cik tā ir iecerējusi atvēlēt šīm nozarēm,» sacīja Zemītis.

Kopumā gada laikā Latvija ir izpildījusi iepriekšējās EK rekomendācijas, taču daudzās jomās panāktais progress ir neliels, piemēram, fiskālās politikas un nodokļu jomā, augstākās un profesionālās izglītības jomā, enerģētikas un tieslietu jomās. Savukārt ierobežots progress gada laikā noticis sociālo pabalstu reformu jomā un veselības pieejamībā.

Jau rakstīts, ka finanšu ministrs Jānis Reirs (V) iepriekš atzina, ka esošajā ekonomiskajā situācijā konsolidācija ir reāls drauds nākamā gada valsts budžetam.

Viņš norādīja, ka «ārējās nenoteiktības» ietekmē samazinātas izaugsmes prognozes, tāpat pieaudzis prognozētais budžeta deficīts šajā gadā. Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, Latvijai ir jābūt vairāk nekā piesardzīgai budžeta līdzekļu izlietojumā.

«Šādā situācijā vēlos vēlreiz aicināt ministrijas primāri vērtēt iespējas īstenot strukturālās reformas savās nozarēs, nevis prasīt papildu finansējumu, jo nākamā gada valsts budžeta veidošana var notikt konsolidācijas ēnā. Tāpat visi nozaru ministriju priekšlikumi, kas prasa papildu finansējumu 2016.gadā, ir jāvērtē vienkopus, neatrauti no budžeta veidošanas procesa,» sacīja ministrs.

Zemāka izaugsme negatīvi ietekmē budžeta bilanci. Gatavojot Stabilitātes programmu, 2016.gadā prognozētais deficīts nemainīgas politikas gadījumā ir 1,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un tas par 0,2 procentpunktiem pārsniedz pieļaujamo līmeni. Tas var prasīt valdībai veikt budžeta konsolidāciju. «Bet uzreiz vēlos teikt, ka tā nebūs tādos apjomos, ko Latvija piedzīvoja finanšu krīzes laikā,» sacīja Reirs.

«Augustā, kad valdībā jau tiks pieņemti lēmumi par 2016.gada budžetu, būs rūpīgi jāizsver, kādus lēmumus pieņemt. Esošajā ekonomiskajā situācijā konsolidācija ir reāls drauds nākamā gada valsts budžetam. Vēlos tik atgādināt, ka konsolidāciju var veikt, gan samazinot izdevumus, gan palielinot ieņēmumus. Var abus soļus kombinēt,» teica Reirs.

Pēc finanšu ministra teiktā, ja tiktu pieņemts lēmums samazināt izdevumus, tad vidēji katrai nozaru ministrijai būs jāsamazina plānotie izdevumi par 5%. «Neskatoties uz to, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā, kad saskaramies ar reāliem hibrīdkara draudiem, mums jānodrošina papildu finansējums drošībai - gan iekšējai, gan ārējai -, lai izpildītu apņemšanos pret mūsu starptautiskajiem partneriem,» sacīja ministrs.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra