Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi viedokli par Latvijas budžeta projektu 2016. gadam.

EK norāda, ka Latvijas budžets kopumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumiem.

«Esmu gandarīts, ka Latvija turpina atbildīgu fiskālo politiku, un, neskatoties uz pieaugušajiem budžeta izdevumiem valsts drošības mērķiem, kas būtiski arī kontekstā ar piektdienas terora aktiem Parīzē, tiek samazināts budžeta deficīts. Lai nodrošinātu dinamisku izaugsmi arī turpmāk, Latvijai jāturpina darbs pie strukturālajām reformām, kā arī jāaktivizē 2014.–2020. gadu perioda Eiropas Savienības fondu apguve,» uzskata EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.

No eirozonas dalībvalstīm, kuras atrodas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā zarā (kurām nav pārmērīga budžeta deficīta) piecu valstu budžeta projekti pilnībā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) nosacījumiem – Igaunija, Luksemburga, Nīderlande, Slovākija un Vācija. Četru valstu budžeta projekti kopumā atbilst SIP nosacījumiem – Beļģija, Latvija, Malta un Somija. Trīs valstu budžeta projektiem ir konstatēti riski SIP nosacījumu izpildei – Austrija, Itālija un Lietuva. Piecu eirozonas valstu – Īrijas, Francijas, Portugāles, Slovēnijas un Spānijas – budžeta deficīti pārsniedz 3% no IKP un tām tiek piemērota pārmērīga deficīta procedūra. Divas eirozonas valstis – Grieķija un Kipra – saņem palīdzību no starptautiskā aizdevuma programmām un fiskālas disciplīnas jomā uz tām attiecas šo programmu nosacījumi.

Eiropas Savienības (ES) ekonomikas pārvaldības ietvars paredz, ka Latvijai kā eirozonas dalībvalstij ik gadu līdz 15. oktobrim ir jāsagatavo un jāiesniedz EK un Eirogrupai plāns, kurā tiek norādītas galvenās nākamā gada budžeta rādītāju prognozes – ieņēmumi, izdevumi, deficīts un valsts parāds, ietverot valsts budžetu, pašvaldību budžetu, atvasināto publisko personu budžetu un vispārējās valdības sektorā klasificētās valsts komercsabiedrības.

Gan Latvijas valdība, gan EK prognozē valsts ekonomikas izaugsmi 2016. gadā 3% apmērā. Atbilstoši EK prognozēm, gan šogad, gan nākamgad Latvijā būs augstākais izaugsmes temps starp Baltijas valstīm. Tomēr joprojām saglabājās riski saistībā ar ārējiem faktoriem, tai skaitā nestabilo ģeopolitisko situāciju, kas var ietekmēt makroekonomiskos rādītājus nākamajā gadā.
Budžeta projekta saskaņojums Eiropas Semestra ietvaros ir veids, kādā tiek īstenota ES ciešāka iesaiste dalībvalstu nacionālo budžetu sagatavošanā. Tas ļauj EK novērtēt budžeta projekta atbilstību ES tiesību normām fiskālās disciplīnas jomā.

Ja EK konstatē, ka budžeta plāns būtiski pārkāpj ES fiskālās disciplīnas noteikumus, tā var noraidīt budžeta plānu un pieprasīt dalībvalstij veikt izmaiņas un iesniegt to atkārtoti. Tāpat EK savā atzinumā var sniegt rekomendācijas plāna uzlabošanai. Procedūra paredz, ka nacionālie parlamenti ņem vērā EK atzinumu, pieņemot valsts budžetu galīgajā lasījumā.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra