Eiropas Komisija sākusi sabiedrisko apspriešanu par uzņēmumu ienākuma nodokļa pārredzamību Eiropas Savienībā, informē EK.

Šīs apspriešanas mērķis ir uzzināt to, vai prasība, saskaņā ar kuru uzņēmumiem jāsniedz plašāka informācija par nodokļiem, kurus tie maksā, varētu palīdzēt apkarot nodokļu apiešanu un agresīvas nodokļu plānošanas praksi Eiropas Savienībā. Piemēram, varētu noteikt, ka uzņēmumiem jāatklāj informācija par nodokļiem, ko tie maksā katrā valstī, kurā tie darbojas.

Cīņa pret uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešanu ir viena no šīs Komisijas galvenajām prioritātēm. Apspriešana ir daļa no plašākā rīcības plāna taisnīgai un efektīvai nodokļu uzlikšanai uzņēmumiem, kas arī tiek iesniegts šodien. Komisija ar savu darbu īsteno saistības, ko uzņēmās G20 valstu vadītāji, kuri ir apņēmušies nodrošināt, ka nodokļu iestādes var brīvi apmainīties ar informāciju par lieliem daudznacionāliem uzņēmumiem, tostarp sniegt pārskatus par katru valsti atsevišķi (CBCR).

Daži uzņēmumi patlaban vienotajā tirgū gūst lielu peļņu, taču Eiropas Savienībā tie maksā nelielus nodokļus vai tos nemaksā nemaz. Tā kā uz daudznacionāliem uzņēmumiem attiecas dažādas jurisdikcijas, daži no tiem var izmantot agresīvas nodokļu plānošanas paņēmienus, valstu tiesību aktu neatbilstības un juridiskās nepilnības. Tas, ka šie uzņēmumi izmanto sarežģītas korporatīvas struktūras, bieži vien nostāda mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) nelabvēlīgākā situācijā. Šāda rīcība var arī izkropļot konkurenci, radīt neizdevīgus apstākļus mazākiem konkurentiem un vienotajā tirgū pretstatīt vienu otram ES uzņēmumus un trešo valstu uzņēmumus.

Patlaban ir noteiktas pārredzamības prasības bankām IV kapitāla prasību direktīvā (CRD IV) un lieliem ieguves rūpniecības un mežu izstrādes uzņēmumiem Grāmatvedības direktīvā, paredzot sniegt pārskatus par katru valsti atsevišķi. Šodien uzsāktās apspriešanas mērķis ir izvērtēt, vai šādu informācijas atklāšanas pienākumu attiecināšana arī uz citu nozaru daudznacionāliem uzņēmumiem varētu palīdzēt novērst nodokļu apiešanu.

Ja uzņēmumam tiktu noteikts pienākums atklāt plašāku informāciju par savām nodokļu lietām (paziņojot šo informāciju vai nu nodokļu iestādēm vai publicējot to savos gada ziņojumos), tas palīdzētu izgaismot kaitniecisku praksi nodokļu jomā. Pastiprināta pārredzamība, visticamāk, arī stimulētu uzņēmumus maksāt nodokļus taisnīgā apmērā valstī, kurā tiek gūta peļņa. Turklāt lielāka pārredzamība varētu mudināt dalībvalstis veikt pasākumus, kuri sekmētu efektīvāku un taisnīgāku konkurenci nodokļu jomā. No otras puses, prasības par lielāku pārredzamību bez pietiekamiem aizsardzības pasākumiem varētu izraisīt risku, ka tiek publiskota sensitīva komercinformācija. Tas varētu kaitēt uzņēmumiem jo īpaši tad, ja viņu konkurenti ārpus ES nesekotu šim piemēram. Apsverot, vai būtu vajadzīgi nākamie soļi, būtu rūpīgi jāizvērtē visi šie un citi faktori.

Komisijas šodien publiskotā rīcības plāna par taisnīgāku uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu mērķis ir reformēt uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanu Eiropas Savienībā. Rīcības plānā ir izklāstītas vairākas iniciatīvas, kā cīnīties pret nodokļu apiešanu, nodrošināt ilgtspējīgus ieņēmumus un uzlabot uzņēmējdarbības vidi vienotajā tirgū. Kopā šie pasākumi būtiski uzlabos uzņēmumu ienākuma nodokļa vidi Eiropas Savienībā, padarot to taisnīgāku, efektīvāku un izaugsmei labvēlīgāku.
2013. gada septembrī G20 valstis pieņēma arī rīcības plānu, kura mērķis ir nodrošināt to, ka peļņa tiek aplikta ar nodokli tur, kur tā tiek gūta. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) arī koordinē darbu, kura uzdevums ir cīnīties pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (BEPS). BEPS iniciatīvā, kas dalībvalstīm nav saistoša, ir iekļauti ieteikumi, kuru mērķis ir pastiprināt pārredzamību, tostarp prasība daudznacionāliem uzņēmumiem informēt nodokļu iestādes, sniedzot pārskatus par katru valsti atsevišķi (CBCR).
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra