Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

No šā gada 1. janvāra VID ir ieviesta jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Publiski pieejamajam Reitingam ir informatīvs raksturs. Vienlaikus tā mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu.

Nedaudz ieskicējot Reitinga vēsturi, to var iedalīt trīs posmos. Pirmais posms ir pilotprojekta laiks no 2018. līdz 2020. gadam, kad Reitings bija ierobežoti pieejams (tikai pašam uzņēmējam) un ar ierobežoto rādītāju skaitu. Reitings bija kā rīks uzņēmumiem ar mērķi paraudzīties uz savu darbību no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) puses. Otrajā posmā no 2020. līdz 2021. gadam norisinājās Reitinga paplašināšana, jo uzņēmumiem radās vairāki jautājumi par to, kā reitings ir izveidots. Tika paplašināts rādītāju skaits, tomēr informācija joprojām palika pieejama tikai uzņēmumam. Savukārt, sākot ar 2024. gadu, iesākās trešais posms – jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Proti, Reitings būs ar publiski pieejamiem elementiem aplūkojams VID publiskojamajā datubāzē no 2024. gada marta.

2015. gada jūlijā Latvijā bija nodarbināti 890,5 tūkstoši iedzīvotāju – par 0,4% mazāk nekā šā gada jūnijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli izlīdzinātais mēneša novērtējums.

Bezdarba līmenis jūnijā un jūlijā bija 10,1%, arī bezdarbnieku skaits kopš jūnija saglabājās nemainīgs – 100 tūkstoši.

Lai savlaicīgi sekotu izmaiņām darba tirgū, no šā gada 1. septembra CSP uzsāk publicēt sezonāli izlīdzinātos nodarbināto iedzīvotāju, bezdarbnieku skaita un bezdarba līmeņa mēneša novērtējumus par personām 15–74 gadu vecumā. Mēneša novērtējumi ir pieejami dalījumā pa dzimumiem un par periodu no 2002. gada janvāra. Nodarbinātības un bezdarba mēneša novērtējumus veic visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

CSP mēneša novērtējumus par nodarbinātību un bezdarbu iegūst, izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras mēneša datus par reģistrētajiem bezdarbniekiem un CSP Darbaspēka apsekojuma ceturkšņa novērtējumus.

Saeima šodien galīgajā galīgajā lasījumā pieņēma Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likumu, kas nosaka plašāk publiskot komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju.

Finanšu ministrijā iepriekš skaidroja, ka jaunā likuma mērķis ir palielināt korporatīvo pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas.

Likumā ir iekļauts galvenās mātes sabiedrības pienākums sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, ja saskaņā ar konsolidētā finanšu pārskata datiem attiecīgā koncerna (grupas) konsolidētie ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) galvenās mātes sabiedrības bilances datumā pārsniedz 750 miljonus eiro.

Eiropas Savienības (ES) plāni ieviest stingrākus noteikumus, lai regulētu starptautisko reitingu aģentūru darbību, ir bīstami, jo tie ietekmēs reitingu noteikšanas kvalitāti un neatkarību, šodien paziņojusi starptautiskās reitingu aģentūras Moody's Investors Services vadība.

Es to redzu kā apsēstību apstrīdēt reitingu noteikšanas procesu kā tādu un vainot aģentūras eirozonas parādu krīzē. ES priekšlikumi nevar atjaunot investoru uzticību un atvieglot sabiedrības un Eiropas valstu piekļuvi kredītu tirgum,» skaidro Moody’s prezidents Maikls Madelains.

Eiropas Komisija (EK) šonedēļ nākusi klajā ar plāniem noteikt stingrākus starptautisko kredītreitingu aģentūras regulējošos noteikumus. Plānots, ka aģentūru lēmumu pieņemšanas procesam būs jākļūst caurspīdīgākam, un tām nāksies atbildēt par savām kļūdām. Tāpat ES projekta mērķi ir mazināt finanšu iestāžu aklo paļaušanos tikai uz kredītreitingiem ieguldījumu veikšanā, veikt biežāku kredītreitingu izvērtēšanu. Tiek arī paredzēts, ka emitentiem būtu ik pēc trim gadiem jāmaina aģentūras, kas tos novērtē. Turklāt sarežģītiem strukturētiem finanšu instrumentiem būs nepieciešami divi reitingi no divām dažādām kredītreitingu aģentūrām, un vienas kredītreitingu aģentūras lielam akciju turētājam nebūs ļauts vienlaicīgi būt citas kredītreitingu aģentūras lielam akciju turētājam.

Neskatoties uz panākto vienošanos par ASV parādu griestu palielināšanu, joprojām paliek neatbildēts jautājums, kā rīkosies starptautiskās reitingu aģentūras, kuras iepriekš bija paziņojušas, ka pārskatīs valsts augsto AAA reitingu.

Reitingu aģentūra Moody’s Investors Service jau ir apstiprinājusi, ka saglabās ASV augsto AAA reitingu, tomēr ir noteikusi tam negatīvu perspektīvu. Arī Fitch, visticamāk, nemainīs ASV reitingu, jo to bija solījusi izdarīt tikai tad, ja ASV nespētu panākt vienošanos par parādu griestu palielināšanu.

Tomēr pārskatīt ASV reitingu varētu Standard & Poor’s (S&P), kura bija uzsvērusi, ka valsts budžeta deficīts jāsamazina par četriem triljoniem ASV dolāru, raksta USA Today.

Jāatgādina, ka ASV parādu griestu paaugstināšanas ietvaros paredzēts samazināt valsts budžeta deficītu par 2,1 triljonu dolāru.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P), kuras ASV reitinga samazinājums izsauca paniku vērtspapīru tirgos, ir neapmierināta ar ASV valdības izstrādāto priekšlikumu, kura ietvaros reitingu aģentūrām nāksies atklāt «nopietnas kļūdas» savos reitingu aprēķinos, vēsta Reuters.

S&P savus iebildumus, kas izklāstīti 84 lappušu garā vēstulē, nosūtījusi Vērtspapīru un biržu komisijai (SEC), kurā pieprasa SEC paskaidrot, ko īsti nozīmē «nopietna kļūda». S&P iepriekš tika vainota, ka savos aprēķinos par ASV reitinga samazināšanu pārrēķinājusies par diviem triljoniem ASV dolāru. Pati aģentūra gan noliedz, ka šāda kļūda varētu ietekmēt lēmumu par ASV kredītreitingu.

ASV valdības priekšlikums par «kļūdu atklāšanu» ir daļa no tapšanas stadijā esošā likumprojekta, kuram vajadzētu regulēt reitingu aģentūras.

Šī gada maijā SEC izstrādāja priekšlikumus, kuriem būtu jāregulē aģentūru darbu – piemēram, aģentūrām būs jāsniedz informācija par lēmumu pieņemšanas procesu, reitingu metodēm un to izstrādāšanas metodoloģiju. Šādiem noteikumiem vajadzētu novērst interešu konfliktus.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service ir paaugstinājusi bankas Citadele ilgtermiņa reitingu no B2 uz B1, turklāt paaugstinājusi arī bankas nākotnes prognozi no stabilas uz pozitīvu, informē bankas pārstāvji.

Tādējādi bankas Citadele reitings šobrīd ir B1/Not Prime/E+ Positive.

Bankas Citadele reitinga pārskatīšanu Moody’s skaidro ar bankas finanšu rezultātu un pelnītspējas paaugstināšanos, kā arī kredītportfeļa kvalitātes uzlabošanos un privāto investoru ienākšanu bankas akcionāru sastāvā, kā rezultātā banka var veidot spēcīgāku kapitāla bāzi. Līdztekus Moody’s ir noteicis Citadelei kontraģenta reitingu Ba3(cr)/NP(cr).

«Fakts, ka viena no vadošajām reitingu aģentūrām pasaulē ir paaugstinājusi Citadeles reitingu, ir apliecinājums tam, ka Citadele attīstās pareizajā virzienā un akcionāru maiņa ir nākusi par labu bankas attīstības iespējām,» saka bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

Trīs reitingu aģentūras no Ķīnas, Krievijas un ASV, izlēmušas kopīgi mest izaicinājuma cimdu esošajai globālo reitingu sistēmai, kurā patlaban dominē trīs ASV milži – Fitch, Moody’s un Standard & Poor’s (S&P).

Ķīnas Dagong Global Credit Ratings Co., ASV Egan-Jones Ratings un Krievijas RusRating kopīgi veidos jaunu reitingu aģentūru Universal Credit Rating Group. Jaunā aģentūra atradīsies Honkongā un tiks izveidota nākamo sešu mēnešu laikā. Patlaban nav vēl īsti izlemts investīciju apmērs, bet paredzēts, ka visām trim dalībniecēm tajā būs vienādas daļas.

Dagong vadītājs Guans Jianžongs (Guan Jianzhong) preses konferencē norādīja, ka interesi par jaunās institūcijas izteikušas daudzas citas pasaules kompānijas, tomēr Universal Credit Rating Group nekādā gadījumā nedrīkstēs darboties neviena no trijām lielajām aģentūrām. Tas esot saistīts ar atšķirīgām pozīcijām un izpratni, atsaucoties uz G. Jianžonga teikto, vēsta AFP.

Ekonomiski strauji augošo lielvalstu grupa jeb tā dēvētā BRICS samitā svētdien vienojusies paātrināt savas reitingu aģentūras izveidi, lai konkurētu ar rietumvalstīs bāzētajām kredītreitingu aģentūrām.

Par šo vienošanos paziņojis Indijas premjerministrs Narendra Modi, lai gan konkrēts termiņš reitingu aģentūras izveidei netiek sniegts.

«Lai vēl vairāk samazinātu atšķirības starp globālajām finanšu struktūrām, mēs esam vienojušies paātrināt BRICS reitingu aģentūras izveidi,» norādīja Modi. «Pēdējos gados BRICS ir aktīvi piedalījusies globālo izmaiņu un attīstības veicināšanā.»

Ziņas par šādu ieceri izplatās laikā, kad BRICS valstis izsaka aizvien bargāku kritiku reitingu aģentūrām Moody's, Standard&Poor's un Fitch Ratings, kas ir bāzētas rietumvalstīs un ir labvēlīgas to ekonomikām.

Iepriekšējās finanšu krīzes laikā saasinājās diskusija par starptautisko kredītreitingu aģentūru darbu. Proti, ir visai pamatotas bažas par to, ka šie svarīgie reitingi daļā gadījumu nemēdz patiesi atspoguļot realitāti, kur kāda konkrētā aizņēmēja risks, piemēram, ir būtiski lielāks vai mazāks nekā piešķirtais novērtējums.

Šajā lauciņā var minēt, piemēram, eirozonas perifērijas valstis, kurām pirms globālās finanšu krīzes kredītnovērtējumi bija gandrīz ideāli. Galu galā sanāca, ka daļa šo valstu ir eirozonas parādu krīzes epicentrā, kur dažas no tām strauji nonāca pat uz defolta robežas. Situācija kādu problēmu gadījumā var mainīties visai ātri, kas attiecīgi nozīmētu, ka agrāk piešķirto ļoti labo ilgtermiņa reitingu ātri vien jāsteidz mainīt, un tomēr tas nav atainojis pareizo situāciju. Reitingu aģentūru darbu varētu salīdzināt ar zīlēšanu, kuru arī vienmēr vajadzētu uztvert ar zināmas skepses piedevu.

Tāpat skepsi varētu veltīt tradicionāli pašu ietekmīgāko pasaules tautsaimniecību reitingiem. Faktiski visas šīs valstis pēdējo gadu desmitu laikā ievērojami palielinājušas savas saistības, kur to ekonomikas izaugsmes tempus vairs nevar nosaukt par īsti apmierinošiem, kas apdraud tā saucamo izaugšanu no parādiem. Jāņem vērā, ka pie lieliem parāda apjomiem ir smagāks slogs budžetam. Bieži var sanāk, ka nākas aizņemties, lai segtu iepriekšējās parādsaistības (jeb jāemitē parāds, lai atdotu iepriekšējo parādu). Arvien lielāki parādu apjomi pie stagnējošām tautsaimniecībām rada risku nozīmīgai globālai parādu krīzei.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/sharma.jpg

S&P prezidents amatu pametīs septembrī. Par viņa pēcteci amatā kļūs Duglass Petersons – viens no banku giganta Citigroup vadošajiem menedžeriem, vēsta BBC.

Reitingu aģentūra uzsver, ka lēmums par vadības maiņu bijis pieņemts vēl pirms ASV kredītreitinga samazināšanas un nav saistīts ar varasiestāžu uzsāktajām izmeklēšanām.

Db.lv jau vēstīja, ka ASV Tieslietu ministrija uzsākusi izmeklēšanu, lai noskaidrotu reitingu aģentūras S&P lomu 2008. gada mājokļu krīzē, kas vēlāk noveda pie recesijas valstī.

Pēc tam, kad ASV pagājušajā nedēļā zaudēja savu AAA reitingu, arvien biežāk dzirdamas spekulācijas, ka Francija ir neaizsargāta pret tādu pašu likteni, raksta thelocal.fr.

«Francija ir vistrauslākā no ar AAA reitingu novērtētākajām valstīm Eiropā,» pirms divām nedēļām AFP norādījis kāds prezidentam Nikolā Sarkozī tuvu stāvošs informācijas avots.

Tirgus noskaņojums pirmdien apstiprinājis šīs bailes.

Valdības parāds Francijā 2010.gada beigās sasniedza 1,59 triljonus eiro. Salīdzinājumam - Itālijas parāda rādītājs bija 1,8 triljoni eiro. Taču Francijai ir bijis lielāks budžeta deficīts nekā Itālijai katru gadu kopš 2006.gada.

«Ir arvien vairāk pazīmju, ka Francija drīzumā varētu zaudēt augstāko reitingu,» pirmdien vēstīja Wall Street Journal.

«Francija manā skatījumā nav AAA valsts,» Bloomberg sacījis Pols Donovans no UBS. «Francija nevar drukāt savu naudu, kas ir būtiska atšķirība no ASV. Tirgi to neuztver kā AAA valsti,» viņš skaidrojis.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) pazeminājusi Grieķijai piešķirto reitingu no CC līdz «selektīvai maksātnespējai». Tādējādi šī valsts kļuvusi par pirmo eirozonas dalībnieci, kurai piešķirts šāds reitings.

S&P «ir samazinājusi [Grieķijas] CC ilgtermiņa un C īstermiņa kredītreitingus līdz SD (selektīva maksātnespēja),» norādīja reitingu aģentūra, vēsta AFP.

Aģentūra skaidro, ka reitings samazināts ņemot vērā Grieķijas vienošanos ar parāda vērtspapīru īpašniekiem par tā norakstīšanu. S&P norādīja, ka, Grieķijas parāda restrukturizācijas procesam beidzoties, aģentūra pārskatīs valsts reitingu no jauna un, iespējams, to paaugstinās līdz CCC. Tiek prognozēts, ka līdzīgi rīkosies arī citas reitingu aģentūras, ieskaitot Moody’s Investors Service un Fitch Ratings.

Grieķijas valdība norāda, ka šāds solis bija gaidīts un tas neietekmēs banku nozari. «Šim reitingam nav nekādas ietekmes uz Grieķijas banku sistēmu,» uzsvēra valsts finanšu ministrija.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi 13 Itālijas bankām, kā arī vairākām kompānijām un pašvaldībām piešķirtos reitingus.

Moody’s reitingu samazinājums tostarp skāris divas Itālijas lielākās bankas – Intesa SanPaolo un Unicredit, kurām piešķirtie reitingi samazināti no A3 līdz Baa2, turklāt tiem noteikta negatīva nākotnes perspektīva.

Reitingu aģentūra samazinājusi Itālijas elektroenerģijas operatoru un gāzes kompānijas, kā arī 23 pašvaldību, tostarp Milānas un Neapoles reitingus.

Db.lv jau vēstīja, ka aizvadītajā nedēļā Moody’s par divām atzīmēm samazinājusi Itālijai piešķirto kredītreitingu, uzsverot Grieķijas iespējamo aiziešanas no eirozonas un Spānijas banku problēmu ietekmi uz Romu.

Itālijas reitingu Moody’s samazinājusi no A3 līdz Baa2, kā arī brīdinājusi par iespējamu reitingu tālāku «apcirpšanu», norādot, ka valsts, iespējams, piedzīvos straujāku aizņemšanās izmaksu kāpumu un zaudēs piekļuvi starptautiskajiem tirgiem.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch piektdien paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu. Valsts kredītreitings ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no BBB+ uz A-. Nākotnes prognozes (outlook) vērtējums ir noteikts stabils, informēja Finanšu ministrija.

«Šis ir trešais Latvijas kredītreitinga paaugstinājums pēdējā mēneša laikā, kas ir augsts novērtējums mūsu valsts un visas sabiedrības panāktajam. Fitch savu lēmumu pamato ar Latvijas pozitīvo ekonomikas izaugsmi, labiem valsts finanšu rādītājiem un panākumiem publisko finanšu sakārtošanā,» paziņojumā norādīja finanšu ministrs Andris Vilks.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi Fitch prognozē 3,6% apmērā 2014. gadā un 3,8% apmērā 2015. gadā. Reitingu aģentūra Latvijas budžeta deficītu arī turpmāk paredz gana zemā līmenī - vidēji 0,9% no IKP līdz 2016. gada beigām.

Atsevišķos gadījumos Valsts ieņēmumu dienestam (VID) varētu būs tiesības publiskot informāciju par nodokļu maksātāju bez tā piekrišanas, paredz Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie un saskaņošanai nodotie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām.

FM skaidroja, ka ar likuma grozījumiem paredzēts uzlabot nodokļu administrēšanas procesu, mazinot nodokļu maksātāju administratīvo slogu, kā arī veicināt sabiedrības līdzdalību un informācijas atklātību.

Ar likuma grozījumiem rosināts veikt izmaiņas konfidencialitātes regulējumā, paredzot konfidencialitātes pienākumu attiecināt arī uz personām, kas iekļautas darba grupās un konsultatīvās padomēs.

Tāpat plānots noteikt VID tiesības publiskot informāciju par nodokļu maksātāju bez tā piekrišanas. Piemēram, veicot dokumentu publisku paziņošanu fiziskai personai bez deklarētās dzīvesvietas adreses.

Tāpat VID varētu publiskot informāciju par nodokļu maksātāju bez tā piekrišanas gadījumos, kad nodokļu maksātājs publiski izplatījis nepatiesus faktus par nodokļu administrācijas veiktajiem nodokļu administrēšanas vai nodokļu kontroles pasākumiem. VID arī varētu publiskot šādu informāciju, sniedzot informāciju nodokļu maksātājiem par tā darījuma partneriem, kuri saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju ir atzīstami par riskantiem.

Krišjāņa Kariņa vadītā valdība izpelnījusies asus pārmetumus par birokrātiju un «nevēlēšanos stiprināt atklātu un godprātīgu valsts pārvaldi». Turklāt šie pārmetumi nenāk no opozīcijas, kā tas būtu sagaidāms, bet gan no Valsts kontroles (VK).

Iemesls vienkāršs, taču simptomātisks. VK aicinājusi Ministru prezidentam rosināt plašāku diskusiju par ielūgumu piešķiršanu uz budžeta finansētiem pasākumiem, piemēram, Dziesmu svētkiem, kā arī publiskot tās personas, kas šos ielūgumus saņēmušas. VK jau pirms pieciem gadiem sniedza ieteikumu izstrādāt skaidri saprotamu kārtību, kam tiek piešķirti bezmaksas ielūgumi uz valstiski nozīmīgiem, no valsts budžeta finansētiem pasākumiem. Šogad nosūtītajā vēstulē VK raksta: «Jebkurai publiskā sektora institūcijai, kas saņem publisko finansējumu un to izmanto pasākumu rīkošanai, būtu arī atklāti jānorāda/jāpublicē ielūgto personu vai institūciju saraksts. Šādas informācijas, kas jau ir pasākuma rīkotāju rīcībā, publiskošana neradītu arī papildu administratīvo slogu, bet atbilstu labas pārvaldības principiem un veicinātu sabiedrības pārliecību par publisko līdzekļu izlietojumu un publiskās pārvaldes lēmumu atbilstību sabiedrības interesēm.»

Nozares veiktie aprēķini liecina, ka jaunu etiķešu izstrāde vienam produktam varētu izmaksāt no 15 000 līdz 90 000 eiro, taču kopējās izmaksas, lai pielāgotos jaunajām prasībām, noteikti būs lielākās, sacīja Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols, komentējot valdībā apstiprināto alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanas regulējumu.

Viņš skaidroja, ka valdībā apstiprinātie ierobežojumi ražotājiem un tirgotājiem uzliek birokrātisku slogu, kas asociācijas ieskatā nesniegs būtiskas izmaiņas iedzīvotāju paradumu maiņai. Vītols pauda, ka kopumā sabiedrība ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā alkoholiskos dzērienus lieto atbildīgāk, nekā tas tika darīts pirms desmit gadiem, ko nav ietekmējusi ierobežojumu noteikšana.

Komentējot regulējuma nepilnības, Vītols uzskaitīja, ka valdības apstiprinātajos grozījumos nav ietverts konkrēts izvērtējumu kopums, kas ļautu pēc kāda laika secināt, vai ierobežojumi ir ko mainījuši vai nē. "Ja ierobežojumi bijuši neefektīvi un noteiktie rezultāti nav sasniegti, tad ierobežojumus vajadzētu atcelt vai transformēt, un tas būtu šobrīd skaidri likumā jānosaka," piebilda LANA izpilddirektors.

Ukrainai jācīnās ar smagu parādu nastu – valsts ekonomika atgriezusies XX gadsimta 90.gadu sākumā un balansē uz maksātnerspējas robežas, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Nesen Eiropas Savienības (ES) Padome apstiprināja Eiropas Komisijas priekšlikumu par 1,8 miljardu eiro piešķiršanu Ukrainai kā starptautisku makroekonomisko palīdzību. Savukārt iepriekš – marta otrajā pusē – starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service pazemināja Ukrainas ilgtermiņa valsts parāda reitingu no Caa3 līdz Ca, turklāt ar negatīvu nākotnes prognozi.

Reitingu Ca aģentūra Moody’s piešķir tām parādsaistībām, kuras ir tuvas maksātnespējai. Zemāks ir tikai vērtējums C, kas nozīmē maksātnespējas iestāšanos. Jāpiebilst, ka Moody’s bija pēdējā no tā dēvētā lielā trijnieka aģentūrām, kura pazemināja Ukrainas valsts obligāciju ārvalstu valūtā reitingu. 7. februārī Fitch pazemināja to no B- līdz CCC jeb «ārkārtīgi spekulatīvam» līmenim, bet 20. februārī Standard & Poor’s – no CCC+ līdz CCC ar negatīvu prognozi, lēmumu skaidrojot ar politiskajām problēmām un Kijevas iespēju apkalpot parādus pasliktināšanos.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch uzreiz par trim atzīmēm samazinājusi Spānijas kredītreitingu, vēsta pasaules mediji.

Spānijas kredītreitings samazināts no A līmeņa līdz BBB līmenim, un retingam noteikta negatīva nākotnes prognoze, vēsta Reuters.

Fitch piešķīrusi Spānijai zemāko kredītreitingu no trim nozīmīgākajām starptautiskajām reitingu aģentūrām. Patlaban Fitch vērtējumā Spānijas reitings atrodas vien divas pakāpes no «miskastes» statusa, kurā nonākot, paredzams, ka daudz investori pamestu Spānijā esošos īpašumus.

«Negatīvas nākotnes prognozes Spānijas reitingam sasaucas ar riskiem par situācijas pasliktināšanos eirozonā kopumā, ko īpaši apdraud krīze Grieķijā,» norādīts aģentūras paziņojumā par Spānijas reitinga samazināšanu.

ASV Tieslietu ministrija uzsākusi izmeklēšanu, lai noskaidrotu reitingu aģentūras Standard & Poor’s (S&P) lomu 2008. gada mājokļu krīzē, kas vēlāk noveda pie recesijas valstī.

Tieslietu ministrijai ir aizdomas, ka tolaik S&P neatbilstoši vērtējusi hipotekāros vērtspapīrus, nosakot tiem augstākus reitingus nekā to patiesā vērtība, laikrakstam The New York times pavēstījuši anonīmi avoti.

Izmeklēšana esot sākta jau pirms tam, kad S&P smazināja ASV augsto kredītreitingu, taču tagad atsākusies ar jaunu sparu, jo radušies jautājumi par aģentūras speciālistu kompetenci un tās slepenībā tīto lēmumu pieņemšanu, kad atklājies, ka tā samazinot ASV reitingu, savos aprēķinos kļūdījusies par diviem triljoniem ASV dolāru. S&P gan uzsver, ka šī kļūda neietekmē tās lēmumu.

ASV Tieslietu ministrija grib noskaidrot cik patiesas ir baumas, ka 2008. gadā, kad S&P analītiķi vēlējās samazināt hipotekāro vērtspapīru reitingus, to darīt lieguši S&P uzņēmējdarbības vadītāji. Ja apstiprināsies Tieslietu ministrijas aizdomas – tas pierādītu, ka S&P apgalvojumi, ka tās analītiķi strādā neatkarīgi no uzņēmējdarbības struktūrām ir nepatiesi.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody's pazeminājusi bankai Citadele piešķirto ilgtermiņa depozītu reitingu no Ba3 līdz B2 līmenim. Aģentūra bankai saglabājusi līdzšinējo bankas finanšu stipruma reitingu E+ un arī īstermiņa reitingu Not Prime.

Moody's reitinga pazemināšanu saista ar zemo kapitāla līmeni, ko izraisījuši problemātiskie kredīti un relatīvi zemais uzkrājumu līmenis. Aģentūra prognozē, ka turpmāki ieguldījumi no valsts puses ir maz ticami, ja vien nebūs ļoti nepieciešami.

«Nestabilajā Eiropas valstu ekonomikas situācijā, kad virknei valstu un lielu uzņēmumu tiek pazemināti reitingi, ir loģiski, ka reitingu aģentūras ir piesardzīgas savos vērtējumos un reaģē atbilstoši tam, kas notiek tirgos Eiropā,» norāda bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons, piebilstot, ka kopumā bankas Citadele darbības rādītāji atbilst bankas restrukturizācijas plānam, un vairākās pozīcijās ir labāki par plānotajiem.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Lielbritānijai atņēmusi prestižo AAA kredītreitingu, samazinot to līdz AA+, savu lēmumu skaidrojot ar sliktākām valsts ekonomikas un fiskālajām prognozēm.

Reitingu aģentūra norāda, ka Lielbritānijas valdības parāds 2015. – 2016. gadā sasniegs 101% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) un samazināties sāks tikai 2017. – 2018. gadā. Iepriekš Fitch lēsa, ka laika posmā no 2015. līdz 2016. gadam, Lielbritānijas parāds sasniegs 97% no IKP.

Tāpat aģentūra norādījusi uz augstāku nekā iepriekš prognozēts budžeta deficītu, kas liecina par Lielbritānijas vārgulīgo izaugsmi pēdējo gadu laikā. Tam par iemeslu lielākoties bijusi eirozonas krīzes ietekme.

Fitch skaidro, ka, neskatoties uz Lielbritānijas finanšu elastīgumu, kuru veicinājis fakts, ka valstij ir pašai sava valūta, tomēr «fiskālā telpa», kas nepieciešama, lai amortizētu finanšu satricinājumus, nav savienojama ar AAA reitingu.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi eirozonas glābšanas fondu kredītreitingus. Aģentūra līdz Aa1 samazinājusi gan Eiropas stabilitātes mehānismam (ESM), gan Eiropas finanšu stabilitātes mehānismam (EFSF), kurš savu darbu pārtrauks nākamgad, piešķirtos reitingus.

Moody’s arī pieļāvusi, ka abiem fondiem piešķirtie kredītreitingi varētu tikt samazināti vēl vairāk, vēsta Euobserver. Abos fondos Francija, kuras reitingu Moody’s nesen samazināja, ir otrs lielākais maksātājs.

«ESM un EFSF kredītriski ir cieši saistīti ar to tuvākajiem atbalstītājiem,» skaidrojot saistību starp Francijas un eirozonas glābšanas fondu kredītreitingu samazināšanu, norādīja Moody’s.

Tikmēr fondu vadītājs Klauss Rēglings norādījis, ka viņam ir grūti saprast Moody’s lēmumu. «Mēs nepiekrītam reitingu aģentūras pieejai, kas nav ņēmusi vērā ESM spēcīgo institucionālo tīklu, politisko apņēmību un kapitāla struktūru,» sacīja K. Rēglings. Moody’s rīcība arī nekādā veidā neietekmēs eirozonas fondu spējas izsniegt parādzīmes un aizņemties naudu.