No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Samazinoties metālizstrādājumu produkcijas tirgus cenām pasaules tirgos, melno metāllūžņu cenas, salīdzinot ar šī gada vasaras mēnešiem, ir samazinājušās vairāk nekā trīs reizes. Līdzīga tendence atspoguļojas arī Latvijas tirgū, raksta portāls Jelgavniekiem.lv.

Jelgavas metāllūžņu pieņemšanas punktos situācija atspoguļo tendences pasaules tirgū. SIA MVV Scrap un SIA Serons norāda, ka vasaras mēnešos gabarītlūžņu cena bijusi ap 200 latiem par tonnu, savukārt pašlaik tos iepērk par 60 latiem tonnā - par trīsreiz zemāku cenu nekā vasaras mēnešos.

Negabarītlūžņu cena ir 45 lati tonnā, skārds tiek iepirkts par 37 latiem tonnā, bet čuguns par 60 latiem tonnā. Arī šie cipari ir trīs reizes mazāki nekā vasarā. Uzņēmumu vadība prognozē, ka metāllūžņu cenām tuvākajā laikā nevajadzētu mainīties.

Līdzīgas iepirkuma cenas ir arī SIA Merkurs, kas apgalvoja, ka visstraujāk cenas kritušas tieši pēdējā mēneša laikā. SIA Jelgavas stikls, kas sadarbojas ar Baltijā lielāko metāllūžņu iepirkšanas un pārstrādes uzņēmumu SIA Tolmets, arī norāda, ka, salīdzinot ar vasaras mēnešiem, cenas noslīdējušas turpat par 70%.

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Latvijā Jauniešu garantija ir labi izveidota programma, kas motivē jauniešus iesaistīties darba tirgū, ceturtdien, 27.augustā, iepazīstinot ar pētījuma Ieguldām jauniešos: Latvija rezultātiem, atzina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti.

«Krīze būtiski ietekmēja Latvijas jauniešu situāciju, taču pēdējos gados situācija ir uzlabojusies. Jauniešu, kuri nestrādā vai nemācās, īpatsvars nav augstāks kā vidēji OECD valstīs. Jauniešu garantija ir lieliska iespēja jauniešu atgriešanai izglītībā un nodarbinātībā. Vienlaikus Latvijai ir izaicinājums sasniegt visnelabvēlīgākajā situācijā esošos jauniešus, lai piedāvātu augstas kvalitātes apmācības vai darba pieredzes iegūšanas iespējas,» uzsver OECD Nodarbinātības, darba un sociālo lietu direktorāta ekonomists Sebastians Konigs (Sebastian Königs).

OECD īstenotā pētījuma mērķis bija izvērtēt jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neiegūst arodu (NEET jaunieši), profilu un aktivizācijas iespējas. Īpaša uzmanība bija pievērsta NEET jauniešu riska faktoriem, pieejamā atbalsta, sociālo un darba tirgus atbalsta programmu efektivitātei, NEET jauniešu bezdarbu ietekmējošajiem faktoriem, esošajam NEET jauniešu aktivizēšanas atbalstam un tā uzlabošanas iespējām (t.sk. pašvaldību sociālo dienestu, izglītības sistēmas un nodarbinātības dienesta loma). Pētījumā ir pieejama plaša informācija par jauniešu situāciju Latvijā.

Lielākā daļa (61%) 18-25 gadus veci jaunieši Latvijā krāj naudu konkrētam mērķim – liecina SEB bankas veiktā aptauja Baltijas valstīs. Igauņu un lietuviešu jaunieši ir nedaudz aktīvāki krājēji – apstiprinošu atbildi snieguši attiecīgi 76% Igaunijā un 78% no aptaujātajiem jauniešiem Lietuvā.

Populārākais iemesls, kādēļ Latvijas jaunieši krāj naudu, ir vēlme veikt kādu lielāku pirkumu, iegādāties savu mājokli vai automašīnu. Neliela daļa jauniešu atbildējuši, ka krāj līdzekļus savām kāzām.

Aptaujas dati liecina, ka Latvijā ir vismazākais jauniešu skaits, kuri veic uzkrājumus nākotnes mērķiem – ar šādu rīcību izceļas vien seši no desmit aptaujātajiem jauniešiem. Taču, to jauniešu vidū, kuri uzkrāj naudu, visbiežāk krāj lielākiem pirkumiem, piemēram, datoram un mobilajam tālrunim - 18% Latvijā, 21% Lietuvā un 23% Igaunijā. Otrs kārotākais mērķis Latvijā ir mājokļa iegāde – šim mērķim krāj 12% Latvijas, 13% Igaunijas un 22% Lietuvas jaunieši. Trešajā vietā ierindojas vēlme iegādāties savu auto – Latvijā šim mērķim krāj 8% jauniešu, kamēr Lietuvā - 22% un Igaunijā 10% aptaujāto jauniešu.

Ienākuma nodokļa piemērošana metāllūžņu pārdevējiem – fiziskajām personām – tos «nosūtījusi» pie pelēkā biznesa, bet daudzi legālie lūžņu uzpircēji nonākuši bankrota priekšā.

Lai arī par šo situāciju un par nepieciešamību meklēt risinājumu divdesmit viena metāllūžņu uzpirkšanas uzņēmuma (ap 30% no kopējā metāllūžņu tirgus apjoma 2011. gadā) vadītāji ir uzrakstījuši vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, finanšu ministram Andrim Vilkam un ekonomikas ministram Danielam Pavļutam, tomēr četru mēnešu laikā ministriju ierēdņi tikai atrakstījušies, bet uzņēmēji nesaprot, ko darīt turpmāk. Vēl vairāk pa šo laiku jau vieni grozījumi IIN likumā ir pieņemti un pat izsludināti, taču par legālajiem lūžņu uzpircējiem svarīgo jautājumu tajos nekā neesot. Tiesa, 7. jūnijā valsts sekretāru sanāksmē Finanšu ministrija pieteica grozījums iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likumā, kam būtu jāatrisina šī problēma.

Spānijas metalurģijas koncerns Celsa Steel grasās Igaunijā iepirkt metāllūžņus, ko izmantos savās metalurģijas rūpnīcās Eiropā.

Lai gan Spānijas metalurģijas koncerns neatklāj savus plānus, kļuva zināms, ka koncerna pārstāvji apmeklēja Igauniju, interesējoties par iespēju savākt un pārstrādāt metāllūžņus caur Paldiski ostu.

Iekšzemes metāllūžņu tirgus dalībnieki piesardzīgi reaģē uz tik liela uzņēmuma ienākšanu tirgū. Kuusakoski AS pārstāvis Kaido Aettiks (Kaido Aettik) informēja, ka par Celsa Steel plāniem bija zināms jau tad, kad metalurģijas koncerns ienāca Lietuvā, joskaidrs bija viens, ka Spānijas koncerns attīstīs savu darbību visās Baltijas valstīs.

K.Aettiks nepauda savus minējumus par Spānijas uzņēmuma plāniem sasitībā ar Igauniju, tomēr informēja, ka kompānija ir pasaulē lielākā tērauda armatūras ražotāja un tās rūpnīcas atrodas visā Eiropā. Līdz ar to Igaunijas metāllūžņu tirgū būs spēcīga konkurence, kas veicinās metāllūžņu cenu pieaugumu.

Uz kara takas nostājušies Ķeguma novada Rembates pagasta metāllūžņu uzpirkšanas uzņēmumi Rembates Metāls un Solid Metal. Asumu konkurencei piedodot fakts, ka katru firmu pārstāv bijušie dzīvesbiedri (oficiāli gan vēl nav šķīrušies) Pēteris Grandāns (43) un Maija Grandāne (34), vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Uzņēmējdarbību pavadot kaislību pilni notikumi, starp kuriem esot likumu pārkāpumi un godprātība, nodevība un uzticēšanās, greizsirdība un paļāvība, atriebība un piedošana, draudi un pretimnākšana, iespējams, pat kopīgi pastrādāts noziegums. Par pēdējo tiesa abiem piespriedusi trīs gadu cietumsodu (M. Grandānei gan nosacīti, spriedums abiem nav stājies spēkā, jo pārsūdzēts).

«Patiesībā nemaz negribu runāt ar jums, jo arī es neesmu «balta un pūkaina», domāju, kā jebkurš, kas strādā šajā biznesā… Taču atrodos situācijā, kad mana bijušā dzīvesbiedra darbības apdraud manu un manas ģimenes, mūsu kopējo bērnu eksistenci šeit, Rembatē. Negribu doties nekur projām, jo šeit ir iekoptas mājas, arī biznesā ir ieguldīts ļoti daudz darba un naudas. Sākumā domāju: labi, esam pašķīrušies, visādi gadās, bet turpinām dzīvot un katrs strādāt atsevišķi tālāk. Bet tad bijušais dzīvesbiedrs sāk graut manu uzņēmējdarbību nelikumīgām darbībām, kuru dēļ ciešu ne tikai es, bet arī mūsu septiņus un četrus gadus vecie bērni,» stāstījusi M. Grandāne.

Pēdējos gados jaunieši Latvijā reģistrējuši mazāk jaunu uzņēmumu nekā, piemēram, 2011.gadā, kas atspoguļo arī valsts kopējo tendenci sarukt jaunreģistrēto uzņēmumu skaitam. Lursoft pētījums apliecina, ka piemēram, 2011.gadā personas vecumā līdz 25 gadiem reģistrējušas 3 116 jaunus uzņēmumus, savukārt pērn – 2 660, kas ir kritums par 14,63%, informē Lursoft Komunikāciju vadītāja Indra Jansone.

Ņemot vērā pašreizējo tendenci, paredzams, ka arī šogad mūs nesagaida pārsteigumi un jauniešu jaunreģistrēto uzņēmumu skaits turpinās lejupejošu tendenci.

Patlaban jauniešiem kopumā pieder kapitāldaļas 3,58% Latvijas uzņēmumu.

Lursoft dati rāda, ka jaunieši labprāt veido arī kopīgus uzņēmumus ar saviem vienaudžiem, ko apliecina kaut vai tas, ka 8 144 jauniešiem patlaban pieder 7 784 uzņēmumi, savukārt vēl 7 202 personas vecumā līdz 25 gadiem ir amatpersonas kopumā 6 921 uzņēmumā.

Lai gan aizvien lielāku interesi jauniešu vidū izraisa IT joma, kas ļauj bez īpaši lieliem kapitālieguldījumiem uzsākt savu biznesu, analizējot nozares, kurās visbiežāk iesaistījušies gados jaunie cilvēki, redzams, ka priekšplānā izvirzījusies tirdzniecība. Pētījuma rezultāti apliecina, ka no visiem jauniešiem piederošajiem un viņu vadītajiem uzņēmumiem 9,12% darbojas mazumtirdzniecības jomā, bet vēl 5,16% darbību saistījuši ar vairumtirdzniecību.

Darba devējiem Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā iespēju ar Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu nodarbināt savos uzņēmumos vai organizācijās jauniešus, informē NVA.

Daudzi jaunieši bezdarbnieki, NVA pasākumu ietvaros iegūstot darba pieredzi pie darba devēja un apliecinot savas dotības un profesionālās spējas, vēlāk kļūst par vērtīgu ieguvumu uzņēmumam.

Lai savam uzņēmumam piesaistītu jaunu, izglītotu un perspektīvu darbinieku ar profesionālo vai augstāko izglītību, darba devējam NVA filiālē jāiesniedz pieteikums dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Pirmā darba pieredze jaunietim, bet ja darba devējs vēlas nodarbināt jaunieti subsidētajā darba vietā, viņam jāpiesakās dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Subsidētās darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem (pasākumi noteiktām personu grupām). Savukārt biedrībām un nodibinājumiem ES projekts Jauniešu garantijas piedāvā iespēju iesaistīt jauniešus darbā sabiedrības labā, piedaloties atbalsta pasākumā Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā.

21. septembrī no plkst.11:00 līdz plkst.16:00 norisināsies līdz šim lielu interesi un atsaucību guvušais Atvērto durvju dienas maratons. Atvērto durvju diena ir lieliska iespēja visiem, kam šobrīd aktuāla mājokļa iegāde - pasākuma ietvaros būs iespēja apmeklēt 22 jaunos projektus Rīgas centrā, Teikā, Pārdaugavā, Mārupē, Piņķos, Ādažos un Jūrmalā.

Maratona dalībnieki: Club Central Residence II (Centrs), CENTRUS (Centrs), Bibliotēkas Nams (Centrs), Lāčplēša 13 (Centrs), Kr.Barona 30 (Centrs), Ernesta Birznieka - Upīša 10 (Centrs), Blaumaņa 34 (Centrs), Krišjāņa Valdemāra 69 (Centrs), Park Alley II (Centrs), Aleksandra Čaka 36 (Centrs), Jaunā Teika (Teika), Hausmaņa terases (Purvciems), River Breeze Residence (Klīversala), Filozofu Rezidence (Pārdaugava), Kuldīgas 32 (Āgenskalns), IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS (Pleskodāle - Šampēteris), Bišumuiža (Bišumuiža), Bieriņu Rezidences (Mārupe), Zelta Rasa III (Mārupe), Saliena (Piņķi), Ciemats Dailas (Ādaži), Summer House (Jūrmala).

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Lai arī bezdarba līmenis jauniešu vidū Latvijā ir zemāks nekā Eiropas Savienībā (ES) kopumā, tomēr DNB Latvijas barometra jaunākā pētījuma dati sasaucas ar satraukumu par jauniešu bezdarbu Eiropā. Iedzīvotāji ir kritiski novērtējuši Latvijas jauniešu iespējas atrast darbu: 61% norādīja, ka to izdarīt ir grūtāk nekā vidēji ES, 26% - ka tikpat grūti kā vidēji ES, bet tikai 5% aptaujāto uzskata, ka darbu atrast ir vieglāk.

Detalizētāk analizējot datus, jāpiebilst, ka vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem vērtējums ir bijis mazāk kritisks: situāciju Latvijā par labāku gan atzinuši tikai 6%, bet biežāk norādīts, ka tā ir aptuveni tāda pati (34%), un par sliktāku to uzskata 57%. Jāpiebilst, ka, saskaņā ar DNB Latvijas barometra šī mēneša datiem, gados jaunāki respondenti iespējas atrast labu darbu vērtē augstāk nekā gados vecāki cilvēki. Vecumā no 18 līdz 24 gadiem šīs iespējas par labām atzina 14% respondenti, vecumā no 25 līdz 34 gadiem 11% respondentu, bet no gados vecākiem respondentiem vien 4%. Taču, analizējot pēdējos CSP statistikas datus par 2015.gada II ceturksni, jāsecina, ka, ja kopējais bezdarba līmenis 2015.gada II ceturksnī bijis 9.9% (iedzīvotājiem vecuma grupā 15-64g.v.), tad vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem šis rādītājs bija 15.2%.

Šogad vairāk nekā 15 tūkst. jauniešu varēs saņemt nepieciešamos pakalpojumus, tai skaitā, karjeras konsultācijas apmācības,vai arī iesaistīties nodarbinātības pasākumos, informēja Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme.

Bez darba esošais jaunietis var iesaistīties profesionālās tālākizglītības vai neformālas izglītības programmās. Tāpat jaunieši var piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, iziet apmācību pie darba devēja, strādāt speciāli viņam izveidotā darba vietā vai arī veikt brīvprātīgo darbu.

Jauniešiem piedāvāta iespēja arī izmēģināt spēkus savas komercdarbības uzsākšanā vai arī kļūt par pašnodarbināto.

Tiem jauniešiem, kas vēl nav droši, ar kādu darbības jomu vēlas saistīt savu profesionālo izaugsmi, var izmantot karjeras konsultācijas.

Šā gada otrajā pusē simts jaunieši varēs piedalīties jauniešu darbnīcās, kas norisināsies pilotprojekta ietvaros. To ietvaros viņiem būs iespēja izmēģināt trīs profesionālās jomas profesionālās izglītības iestādē. Katrā no jomām jaunieši darbosies trīs nedēļas, lai iepazītos ar to specifiku. Pasākuma laikā jaunietis saņems ikmēneša stipendiju 40 latu apmērā, bet jaunieši ar invaliditāti - 60 latu stipendiju.

Laikā no 2008. līdz 2011. gadam Latvijā ārpus izglītības un darba sistēmas esošo jauniešu skaits ir audzis par 41%, kas ir otrs straujākais palielinājums Eiropā - lielāks «zudušās paaudzes» kāpums minētajā laika posmā bijis vien Rumānijā.

Jaunieši, kas nedz strādā, nedz izglītojas, 2011. gadā Latvijai izmaksājuši 540 miljonus latu, kas ir 2,67% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinājumam, 2008. gadā nestrādājošo jauniešu uzturēšana un ienākumi, kas varētu tikt gūti, ja jaunieši strādātu, veidoja 1,47% no IKP. Latvijā pašlaik nestrādā 18,7% jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem iepretim 13,7% 2007. gadā, citējot Eiropas Savienības (ES) aģentūras Eurofound veikto pētījumu, informē guardian.co.uk.

Latvijas iestāja ES un ar to saistītā melno metāllūžņu tirgus atvēršana, kā arī augstās lūžņu cenas ir apmetušas kājām gaisā šo tirgu, kurā notikusi koncentrācija, kā rezultātā līderpozīcijās izvirzījušies divi metāllūžņu uzpircēji SIA Tolmets un a/s Kuusakoski.To liecina gan abu uzņēmumu 2004. gada finansiālās darbības pārskats, gan arī jomas pazinēju teiktais. «Situācija pēc tam, kad Latvija iestājās ES un līdz ar to arī Latvijā pārstāja darboties melno metāllūžņu eksporta liegums, melno metāllūžņu tirgū ir radikāli mainījusies,» secina a/s Kuusakoski valdes loceklis un izpilddirektors Andris Bricis. Viņš atzīst, ka lūžņu tirgū strauji līderpozīcijās izvirzījies SIA Tolmets, kurš piegādā melnos metāllūžņus to pārstrādātājam a/s Liepājas Metalurgs un arī a/s Kuusakoski. Lielais vairums nelielo lūžņu savācējuzņēmumu strādā kā sadarbības partneri kādam no lielajiem, norāda A. Bricis. Viņš savu teikto pamato ar to, ka nelielajam uzņēmumam ir daudz grūtāk nekā lielajam eksportēt metāllūžņus. «Lai veiktu piegādes ārvalstu uzņēmumiem, piemēram, uz Spāniju, Turciju vai Ķīnu, ir vajadzīgi kontakti un kontrakti ar darījumu parneriem Āzijā un Eiropā, un arī kravu loģistika,» uzsver A. Bricis. Līdz ar to arī nelielie lūžņu uzpircēji cenšoties darboties zem lielo lietussarga. Vēl viens būtisks fakts, pēc A. Briča teiktā, ir superaugstās melno metāllūžņu cenas pērn, kuras sasniegušas vienbrīd pat 150 Ls/t, bet pirms tam svārstījās ap 50 Ls/t. «Lai arī daudzi cerēja, ka lūžņu cenas augstas būs vienmēr, tomēr šobrīd tās atkal ir atgriezušās 50 Ls/t robežās,» norāda A. Bricis.

Samazinoties metālizstrādājumu produkcijas tirgus cenām, pasaules tirgū, melno metāllūžņu cenas, salīdzinot ar 2008. gada jūliju ir samazinājušās vairāk kā trīs reizes. Šī tendence atspoguļojas arī Baltijas tirgū.

Tērauda gabarītlūžņu iepirkuma cena 2008 gada vasarā sasniedza vidēji 245 latus par tonnu, bet septembra otrajā pusē šīs kategorijas lūžņu iepirkuma cena nepārsniedza 70 latus par tonnu, skaidro Aleksejs Anaņjevs, SIA Tolmets eksperts.

Pašlaik metāllūžņu tirgū novērojamas stagnācijas pazīmes. Cenas pēc straujā krituma ir nedaudz stabilizējušās, tomēr pietiekami spēcīga ir tendence cenām samazināties arī turpmāk. Metālapstrādes uzņēmumi, zemnieku saimniecības, servisi un autošrotes ir atsākuši lūžņu pārdošanu, nodrošinot savus uzņēmumus ar papildu ienākumiem, kam nelabvēlīgā ekonomiskā situācijā ir būtiska nozīme.

Neraugoties uz salīdzinoši stabilo situāciju metāllūžņu tirgū Latvijā, Amerikas, Eiropas un Āzijas kotējumi biržās samazinās. Tāpat kā iepriekš Baltijas un pasaules tirgos jūtams likviditātes deficīts. Banku kredītpolitika kļūst stingrāka, procentu likmes aug, investīcijas samazinās, tiek atteikti kredīti pret nekustamā īpašuma ķīlām, norāda eksperts.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde cer, ka stividorpakalpojumu sniedzēja LSEZ a/s Liepājas osta LM, un metāllūžņu uzpircēji SIA Tolmets un SIA Eisenberg Scrap Trading & Recycling spēs atrast kompromisu strīdā par metāllūžņu eksportu caur Liepājas ostu.

«Mūsu interesēs ir, lai kravu apgrozījums ostā nesamazinātos. Tāpēc mēģinām pārrunāt gan ar vienu, gan otru pusi, lai viņi spētu rast kompromisu,» preses konferencē norādīja Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš.

Viņš atzina, ka strīda dēļ Liepājas osta var zaudēt aptuveni 500 tūkstošus tonnu metāllūžņu, ko piegādā Tolmets un Eisenberg Scrap Trading & Recycling.

Db.lv rakstīja, ka a/s Liepājas metalurgs meitasuzņēmums LSEZ a/s Liepājas osta LM paziņoja, ka pārtrauc līgumu ar diviem metāllūžņu uzpirkšanas, pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumiem, kas no Liepājas ostas eksportē metāllūžņus.

Latvijā neiegūstam ne naftu, ne gāzi, tāpēc valsts budžetā naudas trūkst un nevaram apmierināt visas iedzīvotāju vajadzības. Šādu tikko darbu uzsākuša ministra skaidrojumu es dzirdēju Latvijas Radio.

Jā, derīgo izrakteņu Latvijā ir pamaz, taču tāpēc ir ļoti racionāli jāizmanto tie resursi, kas mums ir, un jārada apstākļi, lai uzņēmēji un valsts, kas iekasē nodokļus, no tiem gūtu maksimālu labumu.

Pietiekami nozīmīga Latvijas eksportprece ir metāllūžņi. Piemēram, nozares līderis un viens no lielākajiem uzņēmumiem valstī «Tolmets», pēc provizoriskiem datiem, 2018. gadā realizēja aptuveni 700 tūkstošus tonnu lūžņu, bet eksporta apjoms bija vairāk nekā 126 miljoni eiro.

Lūžņus lielākoties (aptuveni 99%) eksportējam, jo Latvijā pēc «Liepājas metalurga» darbības apturēšanas pārstrādā ļoti nelielu to daļu. Eksportējam uz valstīm, kurās ir attīstīta metalurģija – uz Turciju, Dienvidkoreju, Ķīnu, ASV. Arī uz Zviedriju, Somiju, Vāciju un citām Eiropas Savienības valstīm.

Latvijā vairāk nekā puse jeb 57% jauniešu par savām zināšanām un prasmēm atbilstošu algu uzskata vismaz 800 eiro mēnesī, liecina SEB bankas aptaujas dati.

Vienlaikus 32% aptaujāto jauniešu par sev vēlamo ikmēneša atalgojumu nosauc 801 līdz 1000 eiro, bet 25% - vairāk nekā 1000 eiro mēnesī. Savukārt 29% jauniešu par atbilstošu uzskata atalgojumu no 501 līdz 800 eiro, bet 13% būtu gatavi strādāt par zemāku atalgojumu, proti, saņemot no 301 līdz 500 eiro.

Atbilstoši aptaujas datiem vairāk nekā 80% jauniešu 18 līdz 19 gadu vecumā galvenais ienākumu avots ir vecāku vai radinieku dotā nauda un ikmēneša ienākumu summa nepārsniedz 300 eiro. Vidēji 20 gadu vecumā jaunieši sāk strādāt un par galveno ienākumu avotu kļūst darba alga, proporcionāli samazinoties vecāku atbalstam.

Latvijā ir vislielākais to jauniešu īpatsvars, kuriem ir ļoti augstas atalgojuma prasības – katrs desmitais jaunietis sagaida, ka viņa darbs tiks atalgots ar vismaz 1500 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, liecina SEB bankas veiktā aptauja par jauniešu vēlmēm attiecībā uz algu un finanšu plānošanu.

Tiesa gan, lielākā daļa jauniešu sākotnēji vēlas saņemt 501-1000 eiro, bet Lietuvā lielākā daļa vēlas saņemt 750 eiro.

Igaunijā vairāk nekā trešdaļa jauniešu vēlas saņemt vismaz 1000 eiro, kas ir lielākais īpatsvars starp Baltijas valstu jauniešiem.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis skaidro, ka šādas atalgojuma prasības varētu būt skaidrojamas ar dzīves un atalgojuma līmeni katrā valstī – tā kā Igaunijā ir vislielākais vidējais atalgojums starp Baltijas valstīm, tad arī jaunieši Igaunijā ir ar atbilstoši augstākām prasībām attiecībā uz pirmo atalgojumu. Taču, pēc eksperta domām, pārsteidzoši ir tas, ka 10% Latvijas jauniešu sagaida, ka pirmajā darba vietā nopelnītā mēnešalga būs gandrīz divreiz lielāka par vidējo izpeļņu valstī. Viņš uzsver, ka darba devēji nebūs gatavi piedāvāt šādu summu, ja vien jaunietim nepiemīt kādi īpaši talanti vai prasmes.

Kopš Jauniešu garantijas uzsākšanas 2014.gada sākumā reģistrētā bezdarbnieka statusu Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) saņēmuši gandrīz 70 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem, bet darbā iekārtojās 36 tūkstoši jauniešu jeb 51% no visiem NVA reģistrētajiem jauniešiem bezdarbniekiem.

Tā liecina otrdien, 13.oktobrī, valdībā izskatītais Labklājības ministrijas (LM) informatīvais ziņojums par Jauniešu garantijas īstenošanas progresu 2014.gadā.

«Vērtējot pēdējā pusotra gada laikā paveikto, pozitīvs rezultāts ir acīmredzams. Šajā laikā 36 tūkstošiem jauniešu ir izdevies atrast pastāvīgu darbu dažādās jomās un profesijās. Esam strādājuši pareizajā virzienā, tādējādi ar Jauniešu garantijas īstenošanu izdevies straujāk mazināt bezdarbu, sniedzot viņiem plašas iespējas – karjeras konsultācijas, dažāda veida atbalsts apmācības, iespēju apgūt pirmo darba pieredzi un pat uzsākt savu biznesu. Gandarījums, ka šīs iniciatīvas īstenošanā ir bijis liels darba devēju atbalsts. Sadarbībā ar uzņēmumiem un pašvaldībām ir izveidotas subsidētās darbavietas, pirmās prakses vietas, darbnīcas jauniešiem,» atzīst labklājības ministrs Uldis Augulis.

Jaunieši 15 – 24 gadu vecumā, kuriem nepieciešams atbalsts, lai iekļautos darba tirgū, plānots, ka to varēs saņemt nodarbinātības, apmācību vai izglītības pasākumu veidā, paredz Labklājības ministrijas (LM) kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) izstrādātie priekšlikumi iniciatīvas Jauniešu garantija ieviešanai.

Jaunieši, kuri garantijas pasākumu uzsākšanas brīdī, kas plānots 2014. gada sākumā, nemācīsies vai nestrādās, varēs pieteikties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), reģistrējoties kā bezdarbnieki, vai mācību iestādē, kas sniedz iespēju piedalīties 1 – 1,5 gadus ilgās profesionālās izglītības programmās jaunas profesijas apguvei.

Plānots, ka garantija paredzēs iespēju ne vēlāk kā pēc četriem mēnešiem kopš mācību pārtraukšanas vai bezdarbnieka statusa iegūšanas saņemt triju veidu atbalstu savu pozīciju nostiprināšanai darba tirgū, proti, darbu, apmācību piedāvājumu vai praktisku apmācību darbavietā.

Lielākā bezdarba riska grupa ir to jauniešu vidū, kuri vienlaikus ne mācās, ne strādā, un tādu jauniešu vecumā no 15 – 24 gadiem Latvijā ir 18%, atklāj Latvijas Darba deveju konfederācijas (LDDK) izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce.

Vērtējot Eiropas Komisijas (EK) aicinājumu pievērst lielāku uzmanību jauniešu bezdarbam, A. Līce uzsver, ka jauniešu bezdarbam ir ilgstošas negatīvas sekas, kas saistītas ar iepriekš iegūtu prasmju zaudēšanu, jauniešu sociālas atstumtības risku, potenciāla neizmantošanu.

«Jo zemāks ir izglītības līmenis un mazāka darba pieredze, jo ar lielākām grūtībām jaunieši saskaras darba meklējumos,» uzsver A. Līce, paužot atbalstu iecerei pievērst īpašu uzmanību jauniešu bezdarbam.

Pēc viņas teiktā, atbalsta pasākumi būtu saistāmi ar jauniešu iesaisti izglītības vai praktiskas pieredzes gūšanas vai darba procesos, piemēram, veicināt izglītības iespēju pieejamību, ar īpašiem atbalsta pasākumiem mazinot jauniešu skaitu, kas nepabeidz mācības. Vēl jānodrošina, ka maksimāli daudz jauniešu iegūst vismaz vidējo izglītību, un jārosina vairāk jauniešus izvēlēties profesionālo izglītību, jo tā ļauj iegūt kvalifikāciju un sniedz praksi. «Ļoti veiksmīga ir ar Eiropas Savienības (ES) fondu īstenotā īsās profesionālās apmācības programma, kas dod iespēju jauniešiem ar vidējo vispārējo izglītību iegūt profesionālās izglītības kvalifikāciju,» piebilst A. Līce.