Turpinot Rail Baltica tilta pār Daugavu izbūvi Rīgā, martā sākti pirmā balsta būvniecības darbi upē.

Balsta konstrukcijas izbūve notiks no baržas, izmantojot īpašu aprīkojumu, kā arī pirmajā darbu posmā, rievsienu konstrukcijas izbūvē, iesaistot ūdenslīdējus.

Marta vidū uzsākti gultnes tīrīšanas darbi tilta balsta zonā. Daugavā joprojām atrodas pēc kara izbūvētā pagaidu tilta konstrukcijas, tāpat atrodami arī dažādi citi nogrimuši elementi. Pirmais tilta balsts Daugavā tiks būvēts no baržas – būvnieks BERERIX veiks taisnstūra formas rievsienas konstrukcijas izbūvi vienlaikus ar pāļu urbšanu, kas sasniegs dolomīta slāni. Pēc tam upes gultnē starp rievsienām tiks izbūvēta masīvplātne, lai novērstu ūdens spiedienu uz betonējamo režģogu.

Nākamais darba posms būs sausas vides radīšana balsta izbūves telpā. Ūdens tiks atsūknēts, izmantojot īpašu ekipējumu un ūdens sūkņus. Pēc tā izbūves tiks uzsākta arī paša balsta izbūve. Kopumā šos darbus plānots paveikt līdz rudens sākumam.

Nozares attīstības tendences Eiropā norāda, ka Zaļā kursa ietvaros nākotnē dabasgāze varētu tikt aizstāta ar biometānu, zaļo ūdeņradi vai sintētisko metānu; AS Gaso lielāko potenciālu Latvijā saskata tieši biometāna izmantošanā.

No 2022. gada maija līdz oktobrim, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā samazinājies par 47%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Eksperti šo kritumu skaidro ar silto ziemu, fosilo energoresursu cenu kāpumu, kā arī pēdējā gada laikā pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem, kas ierobežo dabasgāzes importu no Krievijas. Nozares pārstāvji norāda, ka pagaidām ir sarežģīti prognozēt, kāds būs Latvijas dabasgāzes patēriņš šogad, taču vienlaikus eksperti atzīmē, ka, visticamāk, arī nākotnē šī resursa patēriņš saglabāsies būtiski zemāks nekā iepriekš.

Meklē alternatīvas

Dabasgāze ir viens no visērtāk izmantojamajiem energoresursu veidiem, norāda Aleksandrs Koposovs, Gaso valdes loceklis. “Dabasgāze ir pārāka par citiem resursiem efektivitātes ziņā, kā arī rada mazāk CO2 un citus kaitīgo emisiju veidus nekā, piemēram, koksne vai bezakcīzes dīzeļdegviela. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka dabasgāzes patēriņš samazinās, tāpēc ir jādomā, kā racionāli izmantot esošo dabasgāzes infrastruktūru. Pašlaik Latvijas dabasgāzes nozarē Gaso lielāko potenciālu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanā dabasgāzes tīklos saredz biometānam, jo biometāna ražošanas tehnoloģijas jau ir ļoti izplatītas un pieejamas visā Eiropā. Līdz šim brīdim esam izsnieguši tehniskos noteikumus astoņiem iespējamajiem projektiem, kas saistīti ar biometāna ievadīšanu Gaso piederošajā gāzesvadu sistēmā. Taču, lai pilnvērtīgi spētu īstenot Latvijas biometāna ražošanas potenciālu, ir jārod risinājumi tā izmantošanai arī reģionos, kur dabasgāzes patēriņš ir niecīgs vai tā nav vispār,” atzīmē A.Koposovs, piebilstot, ka līdz ar atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas attīstību vēja un saules parkos strauji varētu pieaugt arī ūdeņraža izmantošanas potenciāls.

Kopējais energoresursu patēriņš 2017. gadā bija 194,9 petadžouli (PJ), kas ir par 5,5 % vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Pēdējo piecu gadu laikā no 2013. gada līdz 2017. gadam kopējais energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies, bet par 2,55 procentpunktiem palielinājies atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars tajā.

AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %. Ievērojami pieauga saražotā primārā elektroenerģija (+70,5 % jeb par 6,7 PJ) hidroelektrostacijās (HES par 73,2%,) un vēja elektrostacijās (VES par 17,1). Kopā HES un VES saražoja 4531 GWh, no tām 4381 GWh HES un 150 GWh VES.

Elektroenerģijas ražošanas pieaugumu pērn visvairāk ietekmēja augstā izstrāde HES, kas skaidrojama ar netipiski augsto nokrišņu apjomu un lielo ūdens pieteci Daugavā.

Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra veiktie vērienīgie rekonstrukcijas darbi radioteleskopu antenām Irbenē tuvojas noslēgumam un 10. jūnijā plānots atjaunoto RT - 32 antenu pacelt atpakaļ balsta tornī, informē Ventspils Augstskolas Speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Inta Ozola.

Rekonstrukcijas darbi notiek projekta IKSA-CENTRS ietvaros. 2014. gada nogalē antena tika nocelta renovācijas darbu veikšanai, kurus plānots pabeigt līdz 10. jūnijam, kad antenu novietos atpakaļ balsta tornī. Pilnībā radioteleskopu modernizācijas darbus plānots pabeigt šī gada rudenī.

Lai uzstādītu celtni uz Irbeni dosies 30 tehnikas vienības - 27 kravas automašīnas, kā arī trīs celtņi. No tiem divi būs lielie celtņi – pamatceltnis, kurš veiks antenas pacelšanu balsta tornī un palīgceltnis, ar kura palīdzību veiks montāžu un sagatavošanās darbus, lai nodrošinātu pamatceltņa darbību. Papildus šiem celtņiem tiks atgādāts arī pacēlējs, kurš tiks izmantots, lai darbinieki varētu veikt visus nepieciešamos sagatavošanās darbus.

Biogāze no jūras un augstvērtīgi raugi no mežiem – tādi ir zilās ekonomikas (Blue Economy) teorētiķa Guntera Pauli (Gunter Pauli) ieteikumi Latvijai, kā vietējos resursus izmantot maksimālas pievienotās vērtības radīšanai.

Rīgā profesors G. Pauli viesojās Lielās talkas desmit gadu jubilejas svinībās un uzstājās ar lekciju pie Valsts prezidenta.

Kāpēc jūs esat radījis nošķīrumu starp savu zilo ekonomiku un plaši pazīstamo zaļo ekonomiku, lai gan ekoloģiskie mērķi jau tām ir vienādi?

Par zaļo ekonomiku esmu cīnījies 30 gadus. Šajos gados esmu sapratis, ka viss, kas ir labi jums un kas ir labi videi, ir dārgi, tāpēc tas dabiski iznāk arī domāts bagātniekiem. Nepārprotiet – es neesmu pret zaļo ekonomiku. Es esmu par to. Tomēr mums ir jāprot rīkoties labāk, nekā mēs zaļās ekonomikas kontekstā darām šodien. Zilās ekonomikas pamatā ir nostāja, ka ir jāizmanto tas, kas mums ir, un ar mērķi no tā radīt maksimāli lielu vērtību. Un mums tiešām ir, kur piestrādāt, lai radītu lielāku vērtību.

Šonedēļ Irbenes radioteleskopu kompleksā norisinās kompleksa mazākā teleskopa RT-16 jaunās antenas montāžas darbi, lai iespējams 28.jūlijā to uzceltu balsta tornī, informē Ventspils Augstskolā.

2014.gada jūlijā iepirkuma rezultātā tika noslēgts līgums ar MT Mechatronics GmbH (Vācija) par jaunas antenas piegādi RT-16 un abu radioteleskopu vadības un piedziņas sistēmu modernizāciju.

2014.gada ietvaros tika veikta RT-16 jaunās antenas projektēšana, ko MT Mechatronics vadībā veica apakšuzņēmēji 54th Research Institute of China Electronics Technology Group Corporation (CETC54) (Ķīna) un Instituto Geográfico Nacional (IGN) (Spānija).

Antenas kopējais svars ir ap 16 t, primārā spoguļa diametrs ir 16 metri, sekundārā spoguļa diametrs 1.6 metri, atstarojošo virsmu veido 80 paneļi, darba frekvences no 1.4 līdz 12 GHz. Antenas izgatavošanas pamata materiāls ir oglekļa šķiedras polimērmateriāls, no kā izgatavotas gan balsta struktūru veidojošās caurules, gan sekundārais spogulis un primārā spoguļa atstarojošie paneļi.

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments apturēja tiesvedību lietā, kurā pieteicējai, lai nojauktu tās īpašumā esošu garāžu, ir par saviem līdzekļiem jāpārvieto tās īpašumā esoša inženierbūve - tramvaju līnijas kontakttīkla balsts.

Senāta ieskatā likumdevējs, paredzot, ka izdevumus par privātpersonas īpašumā esošu apgrūtinājuma - ceļu inženierbūves - pārvietošanu nekustamā īpašuma nojaukšanas gadījumā jāsedz privātpersonai, nav panācis taisnīgu līdzsvaru starp nekustamā īpašuma īpašnieka tiesībām izmantot savu īpašumu un sabiedrības interesēm sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanā.

Senāts uzsvēra, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšana (tātad arī nepieciešamo inženierbūvju uzturēšana un nodrošināšana) ir pašvaldības uzdevums. Tramvaju līnijas kontakttīkla balsta pārvietošana šādos apstākļos kalpo šīs inženierbūves stabilitātes un drošas ekspluatācijas nodrošināšanai, tātad - mērķim, par kura sasniegšanu kopumā ir atbildīga valsts vai pašvaldība, īstenojot savā autonomajā funkcijā ietilpstošos uzdevumus.

90% cilvēku noteiktā dzīves posmā cieš no balsta un kustību sistēmas darbības, kā arī ar darbu saistītiem kakla un augšējo ekstremitāšu traucējumiem un slimībām. Šie traucējumi ir plaši izplatīta problēma darbavietās, un īpaši neaizsargāti pret balsta un kustību sistēmas darbības saslimstībām ir nodarbinātie mazos un vidējos uzņēmumos (MVU), jo ne visos MVU strādā darba drošības speciālists, kurš konsultē un uzrauga ergonomisku darba vietu ierīkošanu.

Lai pievērstu uzņēmēju un nodarbināto uzmanību balsta un kustību sistēmas darbības saslimšanām darbavietās, to izraisošajiem faktoriem un ergonomisku darbavietu ierīkošanas nepieciešamībai, 18.septembrī ledus un atpūtas centra "Tuko" telpās Tukumā, Stadiona ielā 3 notiks seminārs "Drošas darbavietas iniciatīva - labāka darba vieta visiem", ko organizē Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra, Valsts darba inspekcija (VDI) un Eiropas informācijas centrs.

Kampaņas mērķis ir veicināt integrētu vadības pieeju ergonomisku darba vietu ierīkošanai, tādējādi nepakļaujot darbiniekus balsta un kustību sistēmas darbības traucējumu (BKSDT) riskam, kā arī dalīties ar "labās prakses" piemēriem.

2016. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 68,7 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP). Salīdzinot ar 2015. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 5,7 %, bet desmit gadu laikā - par 14,1 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana jeb visu valstu (arī Latvijas) kuģu apgāde ar naftas produktiem (degvielu) starptautisko reisu veikšanai no importējamiem energoresursiem – no 66,7 % 2006. gadā līdz 51,2 % 2015. gadā.

Ievērojami pieaudzis biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš - desmit gadu laikā tas palielinājies 12,7 reizes, 2016.gadā sasniedzot 3,8 PJ.

Kurināmās koksnes kopējais patēriņš desmit gadu laikā palielinājies par 9,3 % un 2016. gadā sasniedzis 54,3 PJ, bet salīdzinājumā ar 2015. gadu tas pieaudzis par 3,2 %. 2016. gadā kurināmās koksnes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 29,4 %, kas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā. Vienlaicīgi pieauga arī kurināmās koksnes eksports. 2016. gadā Latvija eksportēja 37,9 PJ kurināmās koksnes, kas ir par 12,6 % vairāk nekā 2015. gadā. No kopējā kurināmās koksnes apjoma 2016. gadā tika eksportēti 29,3 PJ koksnes granulu, kas ir par 4,7 % vairāk nekā 2015. gadā, savukārt eksportētās kurināmās šķeldas daudzums pieauga par 79,4 %.

Daļa nekustamā īpašuma kompāniju slēdz filiāles, daļa mākleru pārkvalificējas, turpretī SIA Balsts meklē 100 cilvēkus ar pareizo attieksmi, ko tirgus dalībnieki vērtē kā PR akciju.

Balsta sludinājums pēdējās dienās redzēts avīžu darba sludinājumu sadaļās. "Ārējais fons ir negatīvs. Patiesībā nekustamā īpašuma tirgus nebūt nav miris, mainījušies ir tā nosacījumi, un, piemēram, hipotekārā kreditēšana joprojām attīstās. Mēs neesam attīstītāji, mūsu prioritāte vienmēr ir bijis pakalpojumu bizness. Strādājam ilgtermiņā un saskatām potenciālu," skaidroja SIA Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Šobrīd Balstā strādā 50 mākleri un 20 vērtētāji, pavisam, kopā ar administrāciju, kompānijā ir ap 100 cilvēku. "Mūsu mērķis līdz gada beigām patiešām ir 100 mākleru un 25 vērtētāji. Pērn mūsu apgrozījums bija ap 1.2 milj. latu, kas atšķirībā no daudzu nozares kompāniju darbības rezultātiem bija par aptuveni 20 % lielāks, nekā 2006. gadā. Šogad plānojam vismaz 30 % apgrozījuma pieaugumu," viņš uzsvēra.

IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite” tīkla dati liecina, ka šobrīd mobilo datu patēriņš viesabonēšanā EEZ valstīs ir sasniedzis pirmspandēmijas laika apjomu, līdz ar to var secināt, ka cilvēki ievērojami aktīvāk dodas atpūtas un darba braucienos, sevišķi Eiropas robežās.

2022. gada jūnijā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) cilvēki visvairāk datus patērējuši Vācijā un Zviedrijā, bet ārpus tās – Turcijā.

Salīdzinot mobilo datu patēriņa apjomu 2022. gada un 2019. gada otrajā ceturksnī, tas pārsniedz 200 000 MB. Lai gan 2022. gada otrajā ceturksnī patērētais mobilā interneta apjoms ir par 2% mazāks nekā identiskā laika periodā 2019. gadā, atšķirība ir maznozīmīga un datu patēriņš viesabonēšanā EEZ robežās kopumā ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī.

Savukārt ārpus EEZ valstīm datu patēriņš pieaug lēzenāk. Proti, 2019. gada otrajā ceturksnī ārpus EEZ patērēti 65 448 MB mobilā interneta, bet līdzīgā periodā 2022. gadā – 45 520 MB, kas ir par 30% mazāk nekā pirmspandēmijas laikā.

Alus, minerālūdens, limonāde, ledus tēja un "energy-drinks" ir tie dzērieni, ko 2002. gadā visvairāk savu slāpju remdēšanai izvēlējās austrieši, turpretī augļu nektāra dzērienu patēriņš ievērojami krities. Piemēram, kopējais ledus tējas patēriņš 2002. gadā pieauga par 57%, sasniedzot 97,4 miljonus litru jeb 12,1 litru uz cilvēku gadā. Arī "energy-drinks" patēriņš tika pieaudzis tieši par 10%, sasniedzot 23 miljonus litru jeb 2,9 litru uz cilvēku. Bet minerālūdeni pagājušajā gadā austrieši ir izlietojuši par 4,3% vairāk nekā 2001. gadā, sasniedzot 707,9 miljonus litru jeb 88 litrus uz vienu Austrijas iedzīvotāju. Neliels patēriņa plus tika sasniegts arī austriešu iecienītajam dzērienam – alum, tas ir tikai 1,8%, izlietojot 878,8 miljonus litru jeb 110 litrus uz personu. Mazāk pieprasīts 2002. gadā bija bezalkoholiskais alus. Tā patēriņš samazinājies par 7%, sasniedzot 17,6 miljoniem litru. Palielinājies ir arī limonādes patēriņš. Pavisam 2002. gadā tika izdzerts 689,4 miljoni litru Colas, Fantas&Co dzērienu, kas ir gandrīz 3% vairāk nekā 2001. gadā. Šajā segmentu grupā īpaši palielinājies ir par 7,1% “wellness” dzērienu patēriņš. Vislielākos mīnus rezultātus Austrijā pagājušajā gadā atzīst augļu sulu un nektāru ražotāji. Patēriņš šeit sarucis par 3,3%, sasniedzot 277,9 miljonus litru jeb 34,6 litrus uz cilvēku. Avots: Wirtschaftsblatt

2017. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 80,5 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2016. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 17,8 %, bet piecu gadu laikā - par 18,7 %. AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja vietējo energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība no importējamiem energoresursiem – no 55,9 % 2013. gadā līdz 47,2 % 2016. gadā. Lai arī Latvijā kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) ir biežāk izmantotais AER, kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 4,4 procentpunktiem, 2017. gadā sasniedzot 74,0 %. Ar katru gadu turpina pieaugt biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš – piecu gadu laikā tas pieauga par 44,7 %, 2017. gadā sasniedzot 3,9 PJ.

Kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā pēdējo 26 gadu laikā ievērojami sarucis, eksperti prognozē, ka šāda tendence saglabāsies

Laika posmā no 1990. līdz 2016. gadam kopējais izlietotās dabasgāzes apjoms Latvijā samazinājies par 1565 miljoniem m³ gadā jeb 53,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai gan patēriņa tendences visspēcīgāk ietekmējis samazinājums pārveidošanas sektorā, dabasgāzes patēriņš sarucis arī rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, mežsaimniecības, medniecības, zivsaimniecības un enerģētikas nozarēs. Nedaudz vairāk šo resursu tērēt sākušas vien mājsaimniecības.

Lielāko daļu no Latvijas kopējā dabasgāzes patēriņa veido pārveidošanas sektors, kas dabasgāzi izmanto elektrības un siltuma ražošanai, tāpēc šī resursa lietošanas tendences valstī kopumā gandrīz pilnībā pielīdzināmas arī patēriņa izmaiņām šajā nozarē. CSP dati liecina, ka laika posmā no 1990. līdz 2016. gadam dabasgāzes patēriņš pārveidošanas sektorā samazinājies par 1094 miljoniem m³ gadā jeb 53,4%. Visvairāk dabasgāzes, 2094 miljonus m³ gadā, elektrības un siltuma ražošanai Latvijā tērēja 1991. gadā, bet vismazāk, 550 miljonus m³, vien dažus gadus vēlāk – 1994. gadā. Līdzīga situācija vērojama arī kopējā patēriņā – 1991. gadā Latvijas patēriņš bija 2961 miljons m³, bet 1994. gadā – vairs tikai 1028 miljoni m³. Enerģētikas eksperts Edgars Vīgants šīs straujās patēriņa izmaiņas skaidro ar rūpniecības recesiju. «Energoresursu patēriņš korelē ar ekonomisko izaugsmi, ko apliecina arī dabasgāzes patēriņa mērens pieaugums kopš 1997. gada līdz pēdējai krīzei pirms desmit gadiem,» komentē E. Vīgants.

Latvijā patērētās dabasgāzes apmērs šogad desmit mēnešos samazinājies par 35,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.

Kopumā 2022.gada desmit mēnešos Latvijā patērētas 6,163 teravatstundas (TWh) dabasgāzes.

Tostarp oktobrī dabasgāzes patēriņš salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi ir samazinājies par 62,6% jeb gandrīz 2,7 reizes, veidojot 300 806 megavatstundas (MWh). Oktobrī Latvijā patērēts arī par 19,6% mazāk dabasgāzes nekā mēnesi iepriekš - septembrī.

Augusts šogad bijis vienīgais mēnesis, kad dabasgāzes patēriņš salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi ir pieaudzis. Augustā Latvijā tika patērētas 432 157 MWh dabasgāzes, kas ir par 27,2% vairāk nekā pagājušā gada augustā.

Vienlaikus procentuāli lielākais samazinājums salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi šogad fiksēts jūlijā, kad dabasgāzes patēriņš samazinājās par 66,8% jeb trīs reizes un veidoja 201 702 MWh. Tāpat samazinājums, kas pārsniedz divas reizes, bija jūnijā, kad tika patērētas 201 495 MWh dabasgāzes, kas ir par 58,1% jeb 2,4 reizes mazāk nekā 2021.gada jūnijā.

Pēdējā laikā novērotais straujais dabasgāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka gāzes cena turpinās kristies un saglabāsies zema visu ziemu, norādīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Bērziņa sacīja, ka dabasgāzes cena Eiropā, pēc straujā kāpuma vasaras otrajā pusē, pēdējā laikā ir tikpat būtiski sarukusi. Tostarp pirmdien, 17.oktobra, tirdzniecības sesijas beigās gāzes cena biržā bija 125 eiro par megavatstundu (MWh).

Viņa skaidroja, ka iemesli gāzes cenu samazinājumam ir vairāki.

Tostarp Bērziņa norādīja, ka valstīm Eiropā ir ļoti veiksmīgi izdevies piepildīt dabasgāzes krātuves, kas sniedz zināmu stabilitāti dabasgāzes apgādei ziemas mēnešiem. It sevišķi Vācijā, kurā industriālā un elektroenerģijas ražošana ir balstīta uz intensīvu gāzes patēriņu, gāzes krātuves uz samazinātu industriālo jaudu rēķina ir piepildītas apmēram par 95%.

Lai gan šī gada rudenī elektrības patēriņš sasniedza zemāko līmeni kopš 2017. gada jūnija, nozares pārstāvji prognozē, ka nākamo 10 gadu laikā patēriņš varētu būtiski pieaugt.

Saskaņā ar AS Augstsprieguma tīkls (AST) prognozēm elektroenerģijas sistēmas patēriņš Latvijā tuvāko desmit gadu laikā varētu pieaugt par 3 līdz 12,5%. AST skaidro, ka patēriņš prognozēts trim scenārijiem – konservatīvai, bāzes un optimistiskai attīstībai. Tiek plānots, ka konservatīvās attīstības jeb A scenārijā elektroenerģijas patēriņš 2032. gadā varētu sasniegt 7605 gigavatstundas (GWh) gadā, bāzes jeb B scenārijā – 7951 GWh, bet optimistiskās attīstības scenārijā – 8306 GWh.

Elektrību taupa

Līdz ar apjomīgu atjaunojamo energoresursu (AER) ienākšanu tirgū un fosilā kurināmā lomas mazināšanos, kā arī atteikšanos no Krievijas gāzes importa, kā ietekmē varētu palielināties elektroenerģijas loma apkurē, elektrības patēriņš varētu pieaugt arī straujāk, nekā prognozēts, teic Aigars Sīlis, AST Datu analīzes grupas vadītājs. “Jau šobrīd pieprasīto jauno elektrostaciju pieslēguma jaudu apjoms Latvijā pārsniedz maksimālo pīķa patēriņu vairāk nekā trīs reizes, tāpat patēriņa pieaugumu varētu veicināt arī elektroauto izplatības palielināšanās,” atzīmē A. Sīlis.

Latvijas kredītreitings saglabājas Baa3 līmenī, tikai pateicoties ārkārtas finansiālajai palīdzībai. Bez starptautiskā atbalsta novērtējums varētu būt par vairākām pakāpēm zemāks.

Reitingu ietekmē globālās kredītu krīzes smagās sekas Latvijas ekonomikā, valūtas devalvācijas risks un neskaidras valsts izredzes ekonomikas atveseļošanā. Visu minēto faktoru perspektīvas vērtējums ir negatīvs, norādīts Moody's Investors Service jaunākajā ziņojumā par Latvijas kredītreitingu.

Ziņojumā analizēta IKP divciparu apmēra krituma ietekme uz valsts parādu apjomu, kas no 9.0% pret IKP 2007. gadā pieaudzis līdz 19.5%, un ir paredzams, ka līdz gada beigām tas būs gandrīz 60% pret IKP. Moody's galvenais scenārijs paredz ekonomikas stabilizēšanos jau 2010. gada sākumā un pozitīvu izaugsmi nākamā gada beigās. Tomēr pašreizējā situācija liecina, ka tas būs atkarīgs no daudziem faktoriem, ieskaitot reģionālās ekonomiskās atveseļošanās tempu, centieniem pārstrukturēt banku sistēmu un privātā sektora parādu.

Informācija medijiem.

2007.gada 12.septembrī.

90% cilvēku noteiktā dzīves posmā cieš no balsta un kustību sistēmas darbības, kā arī ar darbu saistītiem kakla un augšējo ekstremitāšu traucējumiem un slimībām. Šie traucējumi ir plaši izplatīta problēma darbavietās, un īpaši neaizsargāti no balsts un kustību sistēmas darbības saslimstībām ir nodarbinātie mazos un vidējos uzņēmumos (MVU), jo ne visos MVU strādā darba drošības speciālists, kurš konsultē un uzrauga ergonomisku darba vietu ierīkošanu.

Lai pievērstu uzņēmēju un nodarbināto uzmanību balsta un kustību sistēmas darbības saslimšanām darbavietās, to izraisošajiem faktoriem un ergonomisku darbavietu ierīkošanas nepieciešamībai, 12.septembrī uzņēmuma "Grīvas mēbeles" telpās Rīgā, Daugavgrīvas ielā 31, 3. korpusā ar preses konferenci un semināru "Drošas darbavietas iniciatīva - labāka darba vieta visiem" Latvijā uzsākta Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras, Valsts darba inspekcijas (VDI) un Eiropas informācijas centra kopīgi rīkotā kampaņa mazajiem un vidējiem uzņēmumiem "Drošas darbavietas iniciatīva".

Jaunais Grand Scenic ir kļuvis par divpadsmito Renault modeli, kas neatkarīgajos EuroNCAP drošības testos ieguvis augstāko novērtējumu – piecas zvaigznes.

Renault drošību ir izvirzījis par vienu no prioritātēm, un šobrīd Renault ir vienīgais autoražotājs, kurš neatkarīgajos EuroNCAP drošības testos maksimālo vērtējumu ir ieguvis 12 modeļiem. Jaunā Renault Grand Scenic virsbūve veidota tā, lai tā absorbētu enerģiju, samazinot virsbūves deformēšanās pakāpi un pasargājot pasažieru dzīvības. Tas apvienojumā ar trešās paaudzes Renault ierobežojuma un aizsardzības sistēmu (SRP3) garantē ļoti augstu drošības līmeni.

Trešās paaudzes Renault ierobežojuma un aizsardzības sistēma (SRP3) sevī ietver dubultos priekšējo drošības jostu aizsargmehānismus (neļauj ķermenim strauji kustēties uz priekšu), sēdvietu svara kontrolētājus (samazina drošības jostu radīto spiedienu uz ķermeni), kā arī jaunākās paaudzes drošības spilvenus.

2011. gads ir iesācies ar klientu aktivitātes pieaugumu īres un komercsegmentos, novērojis nekustamo īpašumu uzņēmums Balsts.

Aktivitātes pieaugumu īres tirgū kompānija skaidro ar to, ka dzīvesvietu aktīvi ir meklējuši ārvalstu studenti. Lielākais pieprasījums bijis dzīvokļiem jaunajos projektos un pilsētas centrā. Rīgas centra dzīvokļu īres maksa mēneša laikā nav mainījusies: jaunajos projektos vienistabas dzīvokļu vidējā cena (bez komunālajiem maksājumiem) ir 250 latu, divistabu – 300 latu un trīsistabu – 400 latu. Joprojām dārgākie ir dzīvokļi Klusajā centrā, kur par dzīvokli labā stāvoklī ar mūsdienīgu iekārtojumu īrniekiem ir jāmaksā 5 – 7 lati/m2.

Janvāris komercobjektu segmentā bijis aktīvs. Pēc Balsta novērojumiem, par 15% pieaudzis to klientu skaits, kas meklē telpas savai komercdarbībai. Rīgas centrā un Vecrīgā 50 – 100 m2 lielas telpas janvārī iznomātas par 10 – 17 eiro/m2. Vidējā cena noliktavām un ražošanas telpām mikrorajonos un tuvajos Rīgas rajonos ir 1,5 – 3 eiro/m2.

Informatīvās kampaņas Eiropas Nedēļa drošībai un veselības aizsardzībai darbā 2007, kura šogad veltīta balsta un kustību sistēmas darbības traucējumiem, ietvaros Valsts darba inspekcija (VDI) un informāciju tehnoloģiju kompānija Hewlett-Packard (HP) kopīgi organizē fotokonkursu STOP - PĀRSLODZE!. Konkursa mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību ergonomikai, drošībai un veselības aizsardzībai darba vietās, Db.lv informēja organizatori.

Ikviens Latvijas iedzīvotājs tiek aicināts iemūžināt pozitīvus vai negatīvus darba drošības risinājumus saistībā ar balsta un kustību sistēmu un laikā no 24.septembra līdz 12.oktobrim piedalīties konkursā. Darbus konkursam elektroniskā formātā var iesniegt personīgi VDI pārvaldē - Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 vai nosūtīt uz e-pasta adresi [email protected]. Labākie darbi tiks izvietoti VDI mājas lapas sadaļā Fotokonkurss - www.vdi.gov.lv/fotokonkurss, kur apmeklētājiem ar balsojuma palīdzību būs iespēja noteikt konkursa uzvarētājus.

"Balsta un kustību aparāta slimības (BKAS) ir visizplatītākā ar darbu saistītā veselības problēma Eiropā, kas ietekmē miljoniem strādājošo. Organizējot dažādas izglītojošas akcijas VDI vēlas veicināt sabiedrības izpratni par drošu un veselībai nekaitīgu darbu, tādējādi samazinot ar BKAS saistīto arodslimību skaitu nākotnē," skaidro Valsts darba inspekcijas direktore Rita Elce.

Pēc vairāku stundu ilgām pārrunām policijas darbiniekiem izdevies pierunāt vīrieti nokāpt no Vanšu tilta balsta smailes, vēsta portāls Apollo.lv.

Jau ziņojām, ka pagaidām nenoskaidrota persona vija uzkāpusi Vanšu tilta augstākajā punktā. Pagaidām gan vēl joprojām nav zināms, kādu nolūku vadīts, šis cilvēks uzrāpies pa tilta vantīm.

Notiekošo vēroja vairāk nekā 100 iedzīvotāju. Tika apturēta gan gājēju, gan transportlīdzekļu satiksme pār tiltu abos virzienos. Tā rezultātā transportlīdzekļu satiksme Rīgas centrā praktiski bija paralizēta.

Notikuma vietā atradās Valsts un pašvaldības policijas darbinieki, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) un ātrā palīdzība.

Pagaidām nenoskaidrotais vīrietis staigāja pa balsta smaili un pa brīdim pārvietojas no viena paaugstinājuma uz otru. Vīrietis arī uz mirkli bija izlīdis otrpus balsta margām.

Sākot ar 2014.gada decembri, aktīvi norisinās renovācijas darbi Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā. Viens no būtiskākajiem kompleksa renovācijas darbiem ir radioteleskopa RT-32 antenas spoguļa balsta konstrukcijas renovācija. Šobrīd ir pabeigta antenas balsta struktūras bojājumu labošana metinot, kā arī daļēji nomainot bojātos elementus, pabeigta balsta konstrukcijas krāsošana, liecina medijiem sniegtā informācija.

Paralēli šiem darbiem noris spoguļa virsmu veidojošo alumīnija plākšņu (kopskaitā 944 plākšņu) remonts. Tuvākajā laikā plānots uzsākt alumīnija plākšņu attīrīšanu ar stikla abrazīvu un krāsošanu, izmantojot specializētu, radioteleskopiem paredzētu krāsu sistēmu, kas ražota ASV.

Darbu projektētājs ir MT Mechatronics GmbH (Vācija), galvenais būvuzņēmējs SIA Ostas celtnieks (Latvija, Ventspils), būvuzraudzību nodrošina A/S Inspecta Latvia.

Irbenē atpakaļ balsta tornī šodien tika pacelta Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra radioteleskopa RT - 32 antena, informē Ventspils Augstskolā.

2014.gada nogalē antena tika nocelta renovācijas darbu veikšanai, pilnībā radioteleskopu modernizācijas darbus plānots pabeigt šoruden.

Antenas pacelšana balsta tornī un nostiprināšana ir daudz sarežģītāks process nekā nocelšana rekonstrukcijai. Gandrīz 80 tonnu smago antenu balsta tornī novietoja SIA Arsava īpašumā esošais celtnis, kura nogādāšanai Irbenē bija nepieciešamas 30 smagās kravas automašīnu vienības un visas nedēļas laikā notiek sagatavošanās process, lai pacelšanu varētu veiksmīgi realizēt. Šāda mēroga antenas rekonstrukcijas darbi līdz šim nav veikti, tādēļ piesaistīti spēcīgākie Ventspils Augstskolas inženieri un zinātnieki, kā arī speciālisti no ārvalstīm.