Pēc uzlabojuma pēckrīzes gados, Latvijas izmaksu konkurētspēja pēdējos pāris gados ir atkal pasliktinājusies, secina Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Algas ir augušas straujāk par ražīgumu kopš 2012.gada vidus. Krītošs bezdarba līmenis kopā ar vēl arvien ievērojamo plaisu starp Latvijas un ES attīstīto valstu ienākumu līmeņiem (un tādējādi emigrācijas riskiem) uztur spiedienu uz algām. Tādējādi uzņēmumu darbaspēka izmaksas aug, bet efektivitātes uzlabojumi netiek līdzi spēcīgajam algu kāpumam, un uzņēmumu konkurētspēja pasliktinās, norāda ekonomiste.

Latvijas eksporta apjomi turpina palielināties, lai arī lēnāk - vismaz daļēji Krievijas recesijas un tirdzniecības šķēršļu dēļ, kas lika eksportētājiem pārorientēties uz citiem tirgiem. Piemēram, eksporta kāpums uz eirozonu 2015.gadā ir kļuvis nedaudz straujāks. Tajā pat laikā Latvijas eksportētāju tirgus daļas, kuras strauji auga pēc 2008.-2009.gadu recesijas, nu jau pāris gadu stāv uz vietas, vismaz Eiropā (kur nonāk vairāk nekā 70% no Latvijas preču eksporta). Situācija atšķiras dažādos tirgos, piemēram, vienās no lielākajiem tirdzniecības partnervalstīm Vācijā un Polijā Latvijas eksporta tirgus daļas pēdējā laikā ir mazinājušās. Tas ir trauksmes zvans, jo tas varētu nozīmēt, ka Latvijas eksportētāji nu vairs nespēj apsteigt konkurentus, pārdodot vienīgi tik daudz vairāk, par cik aug attiecīgais tirgus.

Algām ir jāaug un tās arī turpinās augt, ja vienīgi atkal nesāks pieaugt bezdarbs, prognozē L.Strašuna. Straujāks ražīguma kāpums ir konkurētspējas stūrakmens. Diemžēl vieglākais jau ir izdarīts un augļi no zemāk esošajiem zariem nu jau ir savākti - uzņēmumi ir izdarījuši (un turpina darīt) ko var, lai uzlabotu efektivitāti un attīstītu jaunus produktus. Bet lai panāktu ražīguma izaugsmi straujāku par pašreizējiem 2-3% un savākt augļus arī uz augstāk esošajiem zariem, ir nepieciešami papildu instrumenti, lai varētu līdz tiem tikt. Citiem vārdiem runājot, ir nepieciešamas strukturālas izmaiņas no politikas veidotāju puses, lai veicinātu ražīguma un pievienotas vērtības kāpumu gan esošajās nozarēs un uzņēmumos, gan arī atbalstot jaunu inovatīvo nozaru un uzņēmumu veidošanos. Tas var būt izdarāms vairākos veidos, sākot ar izglītību (piemēram, komercializējot idejas, tuvinot akadēmisko vidi un uzņēmējdarbību, stimulējot inovācijas) un beidzot ar nodokļu sistēmu (piemēram, mazinot ēnu ekonomiku, kas palīdzētu uzņēmumiem tikt pie finansējuma).

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra