Latvijas ekonomika turpina augt; galvenais izaugsmes virzītājspēks joprojām ir mājsaimniecību patēriņš, ko balsta diezgan strauja algu izaugsme un ļoti zema inflācija.

Eksporta izaugsme ir piebremzējusies, un konkurētspējas izaicinājumi kļūs arvien nozīmīgāki, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un Swedbank Latvija vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Lai tos risinātu, ir nepieciešams straujāks ražīguma kāpums. Laba ziņa, ka investīciju aktivitāte, šķiet, sāk atkopties, pat neskatoties uz aizkavēšanos struktūrfondu piešķiršanā no valsts puses. Budžets pašlaik jūtas diezgan ciešami. Bet, lai varētu būtiski palielināt budžeta tēriņus, nepalielinot deficītu, politiķiem jāpalielina nodokļu ieņēmumi. Tas jādara gudri un ilgtspējīgi, bet 2016.gada budžets diemžēl to nedara.

Bažas par patieso ekonomisko situāciju Ķīnā neliek mierā politikas veidotājus visā pasaulē un mulsina finanšu tirgus. Arī ekonomikas izaugsme attīstītajās valstīs pēdējā laikā lika mazliet vilties. Tādēļ centrālās bankas kļuvušas piesardzīgākas. Swedbank ekonomisti sagaida papildus stimulus no Eiropas Centrālas bankas jau decembrī, arī Zviedrijas un Norvēģijas centrālo banku politikas kļūs arvien ekspansīvākas. ASV ekonomika nu jau kļuvusi spēcīgāka, un Federālā rezervju banka, visticamāk, ies pretējo ceļu un decembrī paaugstinās bāzes likmi pirmo reizi kopš 2006.gada. Līdz ar to monetārā politika pasaulē vairs nebūs sinhrona un palielinās nenoteiktību svārstības finanšu tirgos. Swedbank ekonomisti nedaudz samazina izaugsmes prognozes pasaulei šim gadam, tomēr pasaules ekonomika turpina augt, ko veicina atbalstošā monetāra politika un augošā mājsaimniecību pirktspēja attīstītajās valstīs. Tajā pat laikā nelīdzsvarotība attīstības tirgos bremzēs ekonomisko izaugsmi pasaulē kopumā.

Lai arī ārēja vide ir diezgan nemierīga un trausla, ārējā pieprasījuma kāpums Latvijai turpmākajos divos gados būs straujāks nekā šogad (līdzīgi, kā prognozēts augustā). Savukārt naftas cenu kāpums, visticamāk, būs lēnāks, nekā prognozēts iepriekš, kas pozitīvi ietekmēs Latvijas iedzīvotāju pirktspēju. Procentu likmes Eiropā saglabāsies ļoti zemā līmenī, kas varētu veicināt investīcijas. Kopumā gaidāms, ka Latvijas ekonomika varētu augt par 2.4% šogad, 3.3% nākamgad un 3% 2017.gadā. Tas ir straujāk nekā vairumā eirozonas valstu, bet arī iekšzemes riski šai izaugsmei kļūst arvien izteiktāki.
«Latvijas eksporta tirgus daļas Eiropā (proti, Latvijas eksporta īpatsvars ES valstu importā), kas strauji auga laikā no 2010. līdz 2012. gadam, pēdējos pāris gadus bija nemainīgas. Šogad tās, šķiet, ir sākušas kristies. Tas norāda, ka sāk veidoties konkurētspējas problēmas, par kurām esam brīdinājuši jau labu laiku iepriekš. Algu pieaugums jau trīs gadus ir lielāks par ražīguma pieaugumu. Lai sasniegtu straujāku eksporta izaugsmi, eksportētājiem ir jāpanāk kvalitatīvs izrāviens – gan esošajiem strādājot veiksmīgāk (attīstot jaunus produktus, meklējot jaunus tirgus utt.), gan veidojot jaunus uzņēmumus. Esošie eksportētāji to jau dara un ir nepieciešamas strukturālas izmaiņas no politikas veidotāju puses, lai veicinātu ražīguma un pievienotas vērtības kāpumu gan esošajās nozarēs un uzņēmumos, gan arī atbalstot jaunu inovatīvo nozaru un uzņēmumu veidošanos,» saka Lija Strašuna.

Vārgs ražīguma pieaugums nozīmē, ka ir nepieciešamas lielākas investīcijas. Šķiet, ka investīciju aktivitāte sākusi atgūties, un šogad kāpis gan kredītu pieprasījums, gan jaunā kreditēšana. Taču tas varētu būt arī īslaicīgs uzlabojums. Uzņēmumi joprojām ir piesardzīgi un vēlas redzēt stabilāku pieprasījuma kāpumu, pirms investēt jaudu palielināšanā. Pagaidām uzņēmumi galvenokārt koncentrējas uz efektivitātes uzlabošanu, investējot mašīnās un iekārtās, kas atspoguļojas arī importa rādītājos. Daudzi uzņēmumi joprojām gaida ES fondu līdzekļus. Taču, kaut arī pagājuši turpat divi gadi kopš šī plānošanas perioda sākuma, fondu programmas uzņēmējiem joprojām nav izziņotas (izņemot lauksaimniecībā un ceļu uzturēšanā). Tas kavē izaugsmi.

Tikmēr spēcīgs algu kāpums balsta mājsaimniecību patēriņu, kas tomēr saglabājas samērā piesardzīgs, proti, nedaudz lēnāks par ienākumu kāpumu. Šogad vidējās neto algas kāpums būs tuvu 7%, turpmākajos divos gados ap 6% gadā. Šogad vidēji patēriņa cenas kopumā būs praktiski pērnā gada līmenī, tādējādi arī algu kāpums pilnībā atspoguļosies pirktspējas uzlabojumā. 2016.-2017.gados inflācija prognozējama attiecīgi 1,5% un 2,3%, tādēļ iedzīvotāju pirktspēja turpinās augt, lai arī lēnāk. Nodarbināto skaita pieaugums gan būs diezgan piesardzīgs, vien ap dažiem tūkstošiem gadā.

«Lai arī 2016.gada budžets balstās uz diezgan reālistiskiem makro pieņēmumiem, pašlaik šķiet, ka plānoto var neizdoties iekasēt un budžeta deficīts galu galā būs lielāks, nekā tiek plānots. Lai būtu iespējams palielināt tēriņus tādām prioritātēm kā aizsardzība, veselība un izglītība, ir nepieciešams ne vien uzlabot esošo līdzekļu izlietošanas efektivitāti, bet arī būtiski palielināt iekasēto nodokļu apjomu pret IKP. Ir nepieciešams nodokļu politikas plāns ar ilgtermiņa redzējumu. Ir nepieciešams sistēmisks skatījums uz ēnu ekonomikas mazināšanu. 2016.gada budžets šos jautājumus risina maz. Lai 2017.gada budžeta veidošana neizvērstos par kārtējo īstermiņa lāpīšanas pasākumu, nodokļu politikas diskusijai jāsākas jau tagad. Viens no risinājumiem ir iekasēt vairāk no nekustamā īpašuma nodokļa mājoklim,» uzsver Mārtiņš Kazāks.

Pētījumi par starptautisko praksi un teoriju labas nodokļu sistēmas veidošanā secina, ka nodokļu sistēmai jātiecas būt neitrālai un progresīvai. Neitrālai tādā ziņā, ka tā pēc iespējas mazāk maina iedzīvotāju rīcību un līdzīgām aktivitātēm nosaka līdzīgus nodokļus. Progresīvai tādā ziņā, ka veicina efektīvu ienākumu pārdali, sniedzot labumu mazāk turīgajiem un vienlaicīgi iespējami mazāk mazinot turīgo motivāciju strādāt un pelnīt. Nodokļu sistēmai pēc iespējas mazāk jākavē ekonomikas izaugsme. Nodokļu sistēma jāvērtē kopumā, nevis katrs nodoklis atsevišķi. Svarīga ir nodokļu sistēmas kopējā ietekme – piemēram, ne visiem nodokļiem jābūt progresīviem, ja vien nodokļu sistēma kopumā ir progresīva.
Samazinātās PVN likmes nav tas efektīvākais ienākumu nevienlīdzības mazināšanas veids. Samazināto likmju aizstāšana ar tiešiem pabalstiem ir precīzāks un, iespējams, valstij lētāks atbalsts mazāk turīgiem. Lai palielinātu nodokļu sistēmas progresivitāti, Latvijas politikas veidotāji līdz šim vairāk koncentrējušies uz ienākumiem no algotā darba. Citus ienākumu veidus apspriež maz. Latvijā nodokļu slogs uz algām ir krietni lielāks kā citiem ienākumu veidiem; tas arī ir augstāks nekā Igaunijā, Lietuvā un Eiropā vidēji. Algas nodokļu sloga tālāka palielināšana kaitētu konkurētspējai. Turklāt algas var noslēpt un no nodokļu maksāšanas vismaz daļēji izvairīties.

Nodokļu slogs uz uzņēmumu peļņu un ienākumiem no kapitāla – ienākumi veidi, ko biežāk saņem tieši turīgākie iedzīvotāji – ir ievērojami mazāks nekā nodokļu slogs uz algas ienākumiem. Tas gan obligāti nenozīmē, ka nodokļu slogu uz šiem ienākumiem vajadzētu palielināt. Jāņem vērā, ka, piemēram, nodokļu sloga palielināšana ienākumiem no kapitāla var izraisīt kapitāla aizplūšanu un līdz ar to samazināt nodokļu ieņēmumus. Ja nav iespējams iekasēt lielākus nodokļus no šādiem ienākumiem, tad ir iespējams to darīt netieši un palielināt ieņēmumus tur, kur šos nopelnītos līdzekļus tērē. Nekustamais īpašuma nodoklis mājokļiem būtu ļoti adekvāta izvēle, jo noslēpt to nevar, tam ir progresīvs raksturs, tam ir mazāka negatīva ietekme uz ekonomikas konkurētspēju. To iespējams īstenot, gan palielinot attiecīgo nodokļu likmes, gan pietuvinot kadastrālo vērtību tirgus vērtībai, gan atceļot automātiskās nodokļu atlaides, ko plaši piemēro pašvaldības.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra