Jaunākie ekonomikas izaugsmes dati uzrāda pesimistiskas tendences, taču ekonomisti cer, ka zemākais punkts ir aiz muguras un turpmāk ES fondi stimulēs attīstību.
Db.lv jau rakstīja, ka 2016. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pēc precizētiem, sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem palielinājies par 0,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
Šī gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, IKP pieauga par 0,3 % gan pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem, gan pēc neizlīdzinātiem datiem. Pēc detalizētu visu nozaru 3. ceturkšņa datu saņemšanas un analīzes IKP pieauguma apjoms ir mazāks nekā novērtēts pirms mēneša.
Galerijā augstāk iespējams izlasīt ekonomistu komentārus par jaunākajiem ekonomikas datiem un prognozes nākotnei!
#1/6
Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks
CSP ir pārskatījusi 3.ceturkšņa IKP datus, samazinot gada izaugsmi uz 0.3% (no 0.8% ātrajā novērtējumā). Salīdzinot ar šī gada 2.ceturksni (sezonāli un darba dienu izlīdzināti dati), ekonomika augusi par 0.2% (ātrajā novērtējumā – par 0.5%). Šī gada pirmajos trīs ceturkšņos ekonomika ir augusi vien par 1.4%. Izskatās drausmīgi, bet nekas jauns tas nav un stāsts joprojām tas pats vecais. Proti, eksporta sektors (izņemot tranzīta sektoru dēļ Krievijas kravu plūsmas samazināšanās) pamazām aug, patēriņš bikli aug, investīcijas krīt (lai gan sliktākais jau šķiet ir aiz muguras). Pārskatītais 3.ceturkšņa cipars ir tik zems, jo beidzot ir nokoriģēti krājumu dati, kas blakus dziļajam kritumam investīcijām pamatkapitālā līdz šim izskatījās nesaprotami labi.
Zemākais punkts IKP dinamikā, šķiet, ir aiz muguras un turpmāk izaugsmei vajadzētu kļūt straujākai. Gadā kopumā tie varētu būt ap 1-1.5% pret 2015.gadu.
Nākošgad izaugsmei vajadzētu pakāpties tuvāk 2.5%, bet tur noteicošā loma būs struktūrfondiem un mājsaimniecību vēlmei tērēt.
Jautājumi joprojām ir tie paši vecie. Pirmkārt, kur vēl joprojām kavējas struktūrfondi? Otrkārt, kad uzlabosies valsts sektora komunikācija, lai – tai skaitā arī labi padarītus un labi domātus darbus – iedzīvotājiem un uzņēmējiem saprotami izskaidrotu, nevis radītu papildus satraukumu un nedrošību, kas mazina vēlmi un drosmi investēt jau tā diezgan drebelīgā situācijā, kad izaugsme pasaulē ir diezgan lēna (bet joprojām ir!) un populisms solās sist vēl augstāku vilni? Treškārt, vai ir vēl nepieciešami kādi papildus pierādījumi tam, ka ar ražīgumu un efektivitāti uzlabojošām strukturālām reformām vilkt garumā nav prātīgi?
#2/6
DNB sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš
Nav šaubu, ka Latvijas ekonomikā 3.ceturksnī notikušo var saukt par lielu avāriju. IKP pieaugums ir gandrīz apstājies, sarūkot tikai līdz 0.3% gada griezumā un 0.2% ceturkšņa griezumā. Par laimi, ir skaidrs, ka tas neatspoguļo strukturālas problēmas, bet valsts finansēto un līdzfinansēto investīciju pārrāvumu šogad, par ko jau daudzkārt rakstīts. Tas notika brīdī, kad kreditēšanas pieaugums ir tikko atsācies, tā ietekme uz ekonomiku vēl nav gluži jūtama, bet Krievijas ekonomiskās krīzes ietekme ir pat vēl ļoti jūtama. Salīdzinot ekonomiku ar automašīnu, tās potenciālais braukšanas ātrums ir daudzkārt lielāks, tie nav 0.3% gadā. Vienkārši ir aizmirsies ieliet degvielu.
Laiku nevar pavērst pretējā virzienā, šos skaitļus no mūsu ekonomikas vēstures neizdzēsīs. Ir jādomā, kas notiks tālāk.
Valsts investīciju budžeta spēcīgā bremze jau tiek atlaista, oktobrī valsts izdevumi ir auguši par desmito daļu, pēc krituma pirmajos deviņos mēnešos. Taču rodas jautājums — vai investīciju kritums šogad neatņems ekonomikai spēju augt turpmāk? Kaut kāds kaitējums noteikti ir nodarīts. Taču, par laimi, kopējais tautsaimniecībā izmantotais kapitāla apjoms veidojas ļoti ilgā laikā. Piemēram, mēs ar prieku izmantojam ēkas, kas ir būvētas pat pirms vairākiem simtiem gadu, tās var būt pat labākas par tikko uzbūvētajām. Tāpēc ļoti svarīgi ir zināt, ka kopš deviņdesmito gadu beigām investīcijas (bruto pašu kapitāla veidošana) kā daļa no IKP Latvijā ir pārsniegusi ES vidējo rādītāju, izņemot 2010.gadu. Nav šaubu, ka Latvijas ekonomika spēs reaģēt uz augošo pieprasījumu, palielinot izlaidi. Mūsu valstī ir ļoti daudz neizmantotu resursu — gan infrastruktūra, gan cilvēku prasmes un zināšanas. Izglītības līmenis ir ļoti līdzīgs ES valstu vidējam rādītājam, nozīmīgās pozīcijās to pat pārsniedzot, piemēram, vismaz vidējo izglītību ieguvušo īpatsvars ir augstāks. Iekšējās migrācijas un repatriācijas potenciāls vēl ļauj palielināt strādājošo skaitu. Var sūdzēties par ceļu virsmu kvalitāti, taču ceļu kilometru un automašīnu skaita attiecība mums ir vairākkārt augstāka nekā Vācijā. Rūpniecības ražošanas jaudu noslodze (~3/4) ir līdzīga kā buma laikā pirms 10 gadiem, bet šo iekārtu tehniskā kvalitāte un atbilstība pieprasījumam ir strauji uzlabojusies, tāpēc līdzīgs noslodzes koeficients šobrīd nozīmē lielākas iespējas palielināt ražošanu.
Nākamgad investīciju pieaugums atsāksies, līkne varētu izskatīsies apmēram kā šī gada notikumu spoguļattēls, pieaugums ar divciparu skaitli nebūtu pārsteigums. Investīciju plūsmai savukārt ir ietekme uz ienākumiem, tātad arī patēriņu. Notikumi pasaules politikā šogad rada ļoti dažādas izjūtas, taču to sekas būs ekspansīvāka fiskālā politika ASV, tātad arī stimuls pasaules ekonomikas pieaugumam.
Tādus muļķīgus eksperimentus, kāds šogad mūsu ekonomikā tika veikts ar ES fondu plūsmas raustīšanas palīdzību, noteikti nevajag atkārtot. Taču šī pārpratuma sekas vēl ir iespējams novērst.
#3/6
AS Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš
Šī gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsme faktiski ir apstājusies un salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo ceturksni Latvijas IKP audzis vien par 0,3% un tā rezultātā ekonomikas izaugsme šogad diez vai pārsniegs 1,5%. Kā galvenais iemesls tik vājam ekonomikas sniegumam atkal jāmin jau daudzkārt piesauktie ES fondi, kuru apguve joprojām kavējas un kā rezultātā būvniecības apjomi sarukuši par 22%, savukārt investīcijas kritušās par 26,3%. Papildus tam ļoti zems pieaugums vērojams arī publisko pakalpojumu nozarēs un līdz ar to var teikt ka nepriecinošā ekonomikas izaugsme šogad vismaz daļēji ir fiskālās politikas rezultāts. Un te tikai vājš mierinājums ir tas, ka tāda pati situācija šobrīd ir arī Lietuvā un Igaunijā.
Taču neskatoties uz ļoti vājo ekonomikas izaugsmi situācija darba tirgū kopumā nav būtiski mainījusies un trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pērno gadu bruto darba samaksas fonds audzis par 5%, kas pie stagnējošas ekonomikas nozīmē būtisku peļņas kritumu uzņēmējiem. Tas ne tikai rada papildus diskomfortu uzņēmējiem, ko redzam arī kopumā pesimistiskajā uzņēmēju noskaņojumā, bet arī varētu būt viens no iemesliem kādēļ arī vērojams kritums privātā sektora investīcijās.
Vienlaikus jāatzīst, ka ES fondu kavēšanās nav vienīgais faktors, kas šobrīd bremzē un izlaide sarukusi arī transporta (-2,1% pret iepriekšējo gadu) un finanšu (-4,7%) nozarēs, kas saistīts ar tranzīta kravu un nerezidentu depozītu kritumu. Papildus tam līdz ar nelabvēlīgajiem laika apstākļiem ne pārāk labi veicies arī lauksaimniecībai (+0,8%), savukārt citās nozarēs situācija kopumā ir diezgan laba un salīdzinājumā ar pērno gadu izlaide augusi apstrādes rūpniecībā (+3,7%), tirdzniecībā (+3,9%), kā arī viesnīcu un restorānu nozarē (+10,6%).
Pozitīvā ziņa šobrīd gan ir tā, ka ekonomikas izaugsmē, visticamāk, esam sasnieguši zemāko punktu un tālāk gaidāma pakāpeniska atgriešanās pie straujākas izaugsmes, par ko jau šobrīd liecina valsts budžeta izdevumu dinamika. Salīdzinājumā ar pērno gadu šī gada pirmajos deviņos mēnešos valsts budžeta izdevumi saruka par aptuveni 1%, taču oktobrī tie jau palielinājās par 14,4% un vislielākais pieaugums vērojams tieši publisko investīciju sadaļā. Papildus tam pozitīvas tendences šobrīd vērojamas arī kreditēšanā kur strauji kāpj no jauna izsniegto kredītu apjoms un kreditēšanas ciklā pārejam pozitīvajā fāzē. Līdz ar to pie nosacījuma, ka ES fondu līdzekļi sāks sasniegt reālo izaugsme nākamgad varētu pārsniegt 3,5%.
Nelieli uzlabojumi nākamgad iespējami arī ārējā vidē, kas pirmkārt saistīti ar Krievijas ekonomiku, kur pēc divu gadu ekonomikas krituma gaidāma neliela izaugsme. Papildus tam pēdējās nedēļās parādījušies signāli, ka varētu atjaunoties Latvijas zivju produkcijas eksports uz Krieviju.
Taču ārējā vidē kopumā riski joprojām ir ļoti lieli, tādēļ pozitīvās ekonomikas izaugsmes prognozes būs atkarīgas no tā vai neredzēsim kādus jaunus ārējos satricinājumus. Viena no nozarēm kurā iespējami kādi nepatīkami pārsteigumi ir tranzīta joma, kur jau šis gads nav ļoti iepriecinošs. Lai gan pēdējie mēneši šajā nozarē ir bijuši labāki, nekā gaidīts, taču nav skaidrs cik šis uzlabojums ir noturīgs un signāli no Krievijas skaidri norāda uz vēlmi pārnest kravas no Baltijas valstīm uz savām ostām. Cik lielā mērā un cik ātri tas notiks rādīs laiks, taču tranzīta nozares kopējais devums ekonomikā varētu būt ap 3-4%, tādēļ šis risks mums ir pietiekami būtisks.
#4/6
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis
Signāli, ka ekonomikas apgriezieni palēninās, bija, tomēr trešā ceturkšņa dati ir pārsteidzoši negatīvi. Tā 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2. ceturksni, IKP ir audzis par 0.2%, bet gada izteiksmē tas ir palielinājies vien par 0.3%. Protams, veikums starp nozarēm ir pietiekami atšķirīgs. Tomēr laikā, kad valda izaugsmi ierobežojoši apstākļi, izteikts kritums atsevišķās nozarēs būtiski pavelk uz leju arī kopējo rezultātu.
Skatoties no nozaru perspektīvas, lielāko kritumu turpina uzrādīt būvniecība, kuras apjomi gada laikā ir samazinājušies par 22%. Tas negatīvi ietekmē arī karjeru un ieguves rūpniecību. Tāpat šogad turpina samazināties finanšu un apdrošināšanas nozares apjomi, kur lielāko ietekmi atstāj izmaiņas nerezidentu sektorā. 3. ceturksnī saruka arī transporta un uzglabāšanas nozares apjomi. Tomēr ir arī pozitīvas ziņas Tā, piemēram, augot par 4%, veiksmīgi turpināja attīstīties apstrādes rūpniecība. Turklāt kāpumu spēja uzrādīt visas lielākās apstrādes rūpniecības nozares – kokrūpniecība, pārtikas produktu, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošana. Ievērojams pieaugums bija vērojams izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarēs (+11%), bet tirdzniecības apjomi palielinājās par 3.9%.
Piezemētais privātā patēriņa pieaugums turpina būt izaugsmes pamatā. Turklāt kāpums varētu būt straujāks, kas norāda uz iedzīvotāju augsto piesardzības līmeni. 3. ceturksnī privātā patēriņa pieaugums bija 3.2%, bet valdības patēriņš palielinājās par 2%. Kritiskākais moments vērojams investīcijās, kas strauji samazinās trešo ceturksni pēc kārtas un šā gada 3. ceturksnī saruka par 26%. Turklāt kritumu uzrādīja visas pamatkapitāla grupas: ieguldījumi iekārtās un mašīnās, intelektuālajā īpašumā, mājokļos un citās ēkās un būvēs. Preču un pakalpojumu eksporta apjomi 3. ceturksnī palielinājušies par 2%. Eksports turpina saskarties ar diversifikācijas izaicinājumiem un pasīvo pieprasījumu partnervalstīs. Taču ierobežotā apmērā eksporta iespējas nākamgad uzlabosies.
Nākamā gada izaugsmes prognozes balstās ES finansējuma gaidās, kā dēļ izaugsmes tempam ir jāpaātrinās. Tas liks aktivizēties būvniecībai, investīcijām, kam jāpavelk līdzi arī patēriņš. Taču šajā sakarā prātā iezogas jautājums par to, vai gaidas, ka šis finansējums spēs atrisināt vēl, iespējams, neapzinātos iemeslus tik plaša mēroga investīciju kritumam, ir pamatotas. Protams, noteiktos sektoros, jo īpaši būvniecībā, tie ļaus strauji atgriezt zaudētos apjomus. Tomēr ir vairāki jautājumi. Respektīvi, vai uzņēmēji patiešām tik lielā mērogā paļaujas uz ES finansējumu, vai tomēr nenoteiktības negatīvā ietekme ir krietni plašāka, kā šobrīd iespējams novērtēt? Turklāt, vai uzņēmēji apzinās finansējuma perioda jaunos nosacījumus un ir tiem gatavi? Latvijas ekonomika bieži ir spējusi apliecināt savu elastību un apgāzt zemās prognozes. Tomēr risks, ka ekonomika iestieg pārlieku zemas izaugsmes ātrumā, jo īpaši pēc 2020. gada, kad sāks izsīkt ES fondi, pastāv. Ar šādu izaicinājumu jau šobrīd cīnās Igaunija. Šā gada izaugsmes prognoze ir 1.6%, bet nākamgad izaugsme tiek prognozēta 3.5% apmērā.
#5/6
Finanšu ministrija
Latvijas ekonomikas izaugsme šā gada trešajā ceturksnī ir palēninājusies līdz 0,3%, ko izraisījuši zemāki izdevumi investīcijām, kā arī iekšzemes pieprasījuma vājināšanās, kamēr eksports par spīti nelabvēlīgajai ārējai situācijai sācis izvirzīties par vērā ņemamu izaugsmes nodrošinātāju, liecina publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Salīdzinājumā ar ātro iekšzemes kopprodukta (IKP) novērtējumu, IKP pieaugums trešajā ceturksnī ir samazināts par 0,5 procentpunktiem, un izaugsme gada griezumā ir bijusi vājākā kopš 2010. gada trešā ceturkšņa. Visbūtiskāk izaugsmes tempu samazināšanos ir ietekmējis investīciju kritums par 26,4% salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni, ko noteikusi lēnāka Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apguve, mainoties fondu plānošanas periodiem. Attiecīgi ar investīciju apguvi cieši saistītā būvniecības nozare jau trešo ceturksni pēc kārtas piedzīvojusi kritumu, salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni samazinoties par 22%.
Ekonomikas izaugsmi bremzējuši arī salīdzinoši zemie sabiedriskā patēriņa izdevumi, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni pieauguši tikai mēreni – par 1,6%. Privātā patēriņa pieaugums tajā pašā laikā saglabājies salīdzoši spēcīgs – 3,2% apmērā, tomēr arī privātais patēriņš šogad vairs nepalielinās tik strauji, kā tas bija dažus iepriekšējos gados.
Līdzās ne īpaši pozitīvajai attīstībai iekšzemē dati par eksporta attīstību tomēr ir iepriecinoši – neskatoties uz problēmām kaimiņvalstīs un investīciju trūkumu, Latvijas preču un pakalpojumu eksporta apjoms trešajā ceturksnī bijis par 2,4% lielāks nekā pirms gada. Preču eksportā turpina spēcīgi pieaugt koksnes un koka izstrādājumu, ķīmiskās rūpniecības un būvniecības izstrādājumu eksports. Savukārt pakalpojumu eksporta pieaugumu, neskatoties uz kritumu dzelzceļa un ostu pakalpojumu eksportā, nodrošina spēcīgi augošais telesakaru, informācijas un datorpakalpojumu eksports.
Attiecīgi arī nozaru griezumā vienu no lielākajiem devumiem IKP pieaugumā trešajā ceturksnī deva pārsvarā uz eksportu orientētā apstrādes rūpniecība, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni uzrādījusi 3,7% pieaugumu. Līdzīgi kā eksportā arī apstrādes rūpniecībā spēcīgi palielinās koksnes un koka izstrādājumu ražošana, pirmo pieaugumu kopš Krievijas sankciju ieviešanas sasniegusi pārtikas produktu ražošana, un joprojām izcilus pieauguma tempus uzrāda datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, kas gada griezumā augusi par 22%.
Labi rezultāti trešajā ceturksnī bijuši arī tirdzniecības nozarei, kur lēno mazumtirdzniecības pieaugumu (+1%) kompensējis pieaugums vairumtirdzniecībā par 6%, un nozare kopumā uzrādījusi 3,9% pieaugumu, dodot lielāko devumu kopējā IKP izaugsmē. Trešo lielāko ieguldījumu izaugsmē pēc tirdzniecības un apstrādes rūpniecības devusi salīdzinoši nelielā izmitināšanas un ēdināšanas nozare, kas, lielā mērā pateicoties tūristu skaita spēcīgajam pieaugumam, trešajā ceturksnī palielinājusies par 10,6%.
Savukārt lielāko negatīvo ietekmi atstājusi jau minētā būvniecības nozare ar 22% kritumu, un apjomi samazinājušies arī elektroenerģijas, gāzes apgādes nozarē, finanšu pakalpojumu nozarē un transporta nozarēs – attiecīgi par 8%, 4,7% un 2,1%. Ja elektroenerģijas un gāzes apgādes nozari ietekmējuši svārstīgie laika apstākļi, transporta nozares kritums ir saistīts ar Krievijas tranzītkravu plūsmas samazināšanos caur Baltijas valstu ostām, kuru šajā ceturksnī vairs nav spējuši kompensēt starptautiskie auto pārvadājumi un uzglabāšanas palīgdarbības.
Lai arī trešā ceturkšņa dati kopumā ir uzrādījuši ļoti zemu ekonomikas izaugsmi, pašlaik ir visi priekšnosacījumi, lai nākamajos ceturkšņos ekonomikas izaugsme kļūtu ievērojami straujāka. Jaunākie īstermiņa dati rāda, ka oktobrī būtiski aktīvāka ir kļuvusi ES fondu līdzekļu apguve un kopējie valsts izdevumi investīcijām bijuši par 11,3% lielāki nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada, un būtiski palielinājušies arī citi valsts izdevumi, stimulējot kopējo ekonomikas izaugsmi. Tāpat uzlabojums vērojams tranzīta nozarē, kur pēc ilgāka pārtraukuma atkal ir vērojams neliels kravu apjomu pieaugums ostās un dzelzceļā.
Neskatoties uz dažādām politiskajām un ekonomiskajām problēmām, turpina uzlaboties uzņēmēju un patērētāju noskaņojums ES valstīs, un Eiropas Komisijas (EK) veidotais ekonomikas sentimenta indekss novembrī sasniedzis augstāko līmeni šā gada laikā. Tas dod labas perspektīvas Latvijas apstrādes rūpniecībai un eksportam, kuru lielākais tirgus ir ES valstis. Tāpat pozitīva ietekme var būt zemajam eiro kursam, padarot Latvijas eksportu konkurētspējīgāku eirozonā neietilpstošās valstīs. Lai arī Eiropas ekonomiskās izaugsmes prognozes nākamajam gadam ir samazinātas un arī šogad izaugsme nesasniedza gaidīto, tieši Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs (Lietuva, Igaunija, Vācija, Krievija, Zviedrija, Lielbritānija, Polija) situācija turpina uzlaboties, un nākamgad to kopējā izaugsme, pēc EK prognozēm, paātrināsies līdz 2,1%, salīdzinot ar šim gadam prognozētajiem 1,6%.
Jāatzīmē, ka riski Latvijas ekonomikas izaugsmei joprojām saglabājas augsti un tie ir saistīti gan ar joprojām nestabilo ģeopolitisko situāciju reģionā, gan Eiropas kopējiem politiskajiem un ekonomiskajiem riskiem gan jau notikušā Lielbritānijas balsojuma, gan gaidāmā Itālijas referenduma un Francijas vēlēšanu sakarā. Tāpat arī ASV vēlēšanu rezultāti ir parādījuši augošu protekcionisma noskaņojumu pasaulē, kas perspektīvā var negatīvi ietekmēt Latvijas ārējās tirdzniecības iespējas. Tajā pat laikā paredzams, ka ES fondu līdzekļu apguve strauji pieaugs nākamajos gados, pozitīvi ietekmējot Latvijas ekonomikas izaugsmi.
#6/6
Ekonomikas ministrija
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2016. gada 3. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā bija par 0,3% lielāks nekā pirms gada. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, tas ir palielinājies par 0,2% (pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem). Ekonomikas izaugsme šajā gada ir krietni lēnāka nekā pagājušā gadā.
Galvenais izaugsmi bremzējošais faktors ir investīciju samazināšanās ES struktūrfondu programmu lēnās uzsākšanas dēļ. Būvniecības līmenis šogad 3. ceturksnī bija par 22% mazāks nekā gadu iepriekš. Nepiepildījās arī cerība, ka gada otrajā pusē šīs aktivitātes palielināsies; uzsākti tiek galvenokārt maz apjomīgi projekti.
Arī privāto investīciju dinamika joprojām ir ļoti lēna. Galvenokārt to ietekmē uzņēmēju nogaidošā attieksme saistībā ar nenoteiktību ārējā vidē (gan ekonomiskā, gan politiskā), kā arī banku piesardzīgā kreditēšanas politika un vēl arvien relatīvi augstais uzņēmumu un mājsaimniecību parādu saistību līmenis. Privātās investīcijas daļēji arī aizkavējas, gaidot ES struktūrfondu atbalsta pieejamību.
Pozitīvi izaugsmi ietekmē privātā patēriņa pieaugums, kas 3. ceturksnī sasniedza 3,2% un eksporta pieaugums – par 2,4 procentiem
Nozaru griezumā jāatzīmē pieaugums apstrādes rūpniecībā (par 3,7%). Labi izaugsmes rādītāji ir gandrīz visās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs, bet vislielāko ieguldījumu nodrošināja elektrisko un optisko iekārtu, kā arī kokapstrādes ražošanas apjomu palielinājums. No pakalpojumu nozarēm lielākā izaugsme ir izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem (par 10,6%).
Secināms, ka bez pozitīvas investīciju dinamikas mēs nevaram cerēt uz straujāku ekonomikas izaugsmi, kas tuvotos vismaz 3% gadā. Tāpēc ļoti svarīgi ir nodrošināt aktīvāku ES struktūrfondu programmu īstenošanu un veicināt uzņēmēju motivāciju modernizēt un paplašināt ražošanu.