Inflācija Latvijas iedzīvotāju labklājību samazina daudz straujāk nekā procentu likmju kāpums, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis un Krista Kalnbērziņa.

Ja procentu likmju pieauguma dēļ finansiāli ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars pieaug par tuvu diviem procentpunktiem, tad izdevumu sadārdzinājuma dēļ šādu mājsaimniecību skaits pieaug par teju 10 procentpunktiem, norāda ekonomisti. Tātad pat pašiem kredītņēmējiem ieguvums no inflācijas samazinājuma būs daudz lielāks nekā zaudējumi par papildu izdevumiem augstāku procentu likmju dēļ.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina palielināt procentu likmes, lai iegrožotu inflāciju, tādējādi cieš arī ekonomikas izaugsme, atzīst Latvijas Bankas ekonomisti. Šobrīd tas izpaužas augstās procentu likmēs, kas aizņemšanos padara neizdevīgāku, taču uzkrāšanu pievilcīgāku. Tādējādi samazinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, samazinās naudas aprite ekonomikā un arī inflācija. ECB mērķis ir sasniegt 2% inflāciju vidējā termiņā, tomēr septembrī tā eirozonā bija 4,3%, un jaunākās prognozes paredz, ka vēl līdz pat 2025.gadam inflācija būs virs mērķa līmeņa.

Latvijas Bankas aplēses liecina, ka tīri teorētiski kredītu pārfinansēšana būtu finansiāli izdevīga mazliet vairāk nekā trešdaļai no visiem hipotekārajiem kredītiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts, Konstantīns Beņkovskis un Artūrs Jānis Ņikitins.

Ja kredītu procentu likmju pārmaiņas, tai skaitā nesen pieredzēto likmju pieaugumu, galvenokārt nosaka EURIBOR likmju svārstības, tad iemesls, kāpēc kredītu procentu likmes Latvijā ir ilgstoši bijušas starp augstākajām eirozonā, ir salīdzinoši augstās pievienotās likmes, norāda ekonomisti.

Tomēr banku pievienotās likmes laika gaitā ir samazinājušās. Tās joprojām ir augstas, salīdzinot ar citām eirozonas valstīm, bet vismaz ar tendenci samazināties. Ja 2014.gadā iedzīvotājiem, kuri vēlējas saņemt kredītu mājokļa iegādei vai būvniecībai, bija jārēķinās ar pievienoto likmi aptuveni 2,8% apmērā, tad 2023.gadā vidējā pievienotā likme bija 2%. Piemēram, 100 000 eiro kredītam ar 25 gadu termiņu par 0,8 procentpunktiem mazāka likme nozīmē kredīta procentos samaksāt par 10 000-15 000 eiro mazāk.

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Baltijas valstis pēdējos gados ir audzējušas eksporta tirgus daļas, kas norāda uz spēju konkurēt globālajos tirgos, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Matīss Mirošņikovs un Santa Bērziņa.

Ekonomisti atzīst, ka ārējās tirdzniecības nosacījumi Latvijai bijuši labvēlīgi - eksporta cenas gan globālo cenu kāpuma, gan tagad krituma apstākļos pārsniedz importēto produktu cenas.Latvijas uzņēmumu konkurētspējas noturību var skaidrot ar joprojām zemākām darbaspēka izmaksām salīdzinājumā ar konkurentiem, kā arī produktu kvalitāti un atbilstību patērētāju gaumei.

Latvijas preču eksporta tirgus daļa pasaulē ir augoša, raksta ekonomisti. Tirgus daļu svārstību mazināšanai palīdz eksporta diversificēšana gan produktu, gan valstu skatījumā.

Baltijas valstu eksportētāji lielākoties pielāgojas cenām ārējos tirgos, tas ir, ir cenu ņēmēji, jo ar salīdzinoši nelielajiem apjomiem noieta tirgos nevar ietekmēt cenas. Tā visu Baltijas valstu eksporta cenu pieaugums krīžu laikos atspoguļoja globālo cenu kāpumu, skaidro ekonomisti.

Latvijā ir iespēja par diviem miljardiem eiro palielināt banku kredītportfeli uzņēmumiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Anete Beņķe, Kārlis Vilerts un Konstantīns Beņkovskis.

Ekonomisti norāda, ka Latvijā ir aptuveni 170 000 uzņēmumu, tomēr banku kredītus saņēmusi tikai maza daļa no tiem - aptuveni 10 000, bet, ja iekļauj līzingu, tad apmēram 20 000.

Pēc ekonomistu minētā, atbilde uz jautājumu, kāpēc pārliecinoši lielākajai daļai uzņēmumu nav banku kredītu, var būt saistīta gan ar uzņēmumu vēlmi un finansiālo spēju aizņemties, gan arī ar banku vēlmi tiem aizdot.

Ja par uzņēmumu vēlmi aizņemties un banku vēlmi tiem aizdot izdarīt datos balstītus secinājumus ir visai sarežģīti, tad uzņēmumu finansiālo spēju aizņemties izteikt skaitļos ir daudz vienkāršāk, norāda ekonomisti. Viens variants ir, izmantojot samērā vienkāršu dedukcijas metodi, atlasīt tos uzņēmumus, kuri ar lielu varbūtību nevarētu saņemt banku kredītus. Skatoties uz tiem, kas paliek pāri, tiek sniegta netieša atbilde uz jautājumu, cik vēl Latvijā ir kreditējamu uzņēmumu.

ASV ekonomika nākamajā gadā piedzīvos straujāku izaugsmi, ja vien nesaasināsies eirozonas parādu krīze. Tomēr bezdarba līmenis valstī saglabāsies salīdzinoši nemainīgs, secinājuši aģentūras AP aptaujātie ekonomisti.

Ekonomisti uzskata, ka nākamgad ASV ekonomika augs par 2,4%, kas būtu par 0,4 procentpunktiem straujāka izaugsme nekā šogad. Tomēr ASV bezdarba līmenis līdz novembrim nesamazināsies un lielākoties saglabāsies 8,6% robežās.

«Izskatās, ka tikai Eiropa ir vienīgā, kas varētu ietekmēt ekonomiskās atveseļošanās gaitu,» norāda Naroff Economics vadītājs Džoels Narofs (Joel Naroff).

Arī finanšu giganta Barclays Capital galvenais ekonomists Dīns Maki (Dean Maki) uzsver, ka ASV ekonomika ir atkarīga no notiekošā ārpusē. Galvenais risks ASV ir iespēja, ka Eiropas parādu problēmas izraisīs visu pasauli aptverošu krīzi, līdzīgu tai, kas 2008. gadā piemeklēja Volstrītu.

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Pasauli sagaida sarežģīts laiks – sabrūkot eirozonai, atjaunosies konflikti starp Eiropas valstīm, ASV sāksies sociāli nemieri, kuru novēršanai tiks piemērotas politiskas represijas, bet finanšu sistēma var pilnībā sagrūt, uzskata ASV investors Džordžs Soross.

«Mūs sagaida ļoti sarežģīts laiks, kuru var salīdzināt ar Lielo Depresiju. Pastāv briesmas, ka attīstīto pasauli piemeklēs recesija, kas ilgs desmitgadi. Labākais scenārijs, kas mūs sagaida, ir deflācija, bet sliktākais – finanšu sistēmas sabrukums,» intervijā žurnālam Newsweek sacīja Dž. Soross.

Pasaules finanšu nedienas ASV investors salīdzināja ar PSRS sabrukumu. «Padomju sistēmas sabrukums bija ļoti negaidīts notikums, pašlaik mēs saskaramies ar kaut ko līdzīgu – pilnībā pat neapzinoties to, kas notiek,» klāstīja Dž. Sorss.

Notiekošā saprašana ir galvenā vērtība, uzsvēra Dž. Soross. «Mūsu pašreizējās situācijas lielākā traģēdija ir nepilnīgas izpratnes negribētas sekas. Ļoti daudz ļaunu lietu ir patiesībā netīšas. Daudzi cilvēki finanšu sistēmai nodarīja postījumus to nemaz negribēdami.»

Bija kādreiz, 19. gadsimtā, tāds franču zinātnieks, kurš paziņoja, ka, izpētot kamenes uzbūvi, ir pilnīgi skaidrs – tā lidot nevar. Tās masa ir liela, spārni mazi, uzbūve neatbilstoša aerodinamikas likumiem. Un tomēr reālā dzīve pierāda, ka kamenes lido.

Līdzīgi ir ar eiro zonu. Ekonomikas teorētiķiem nekādi nesanāk izdomāt, ka (un kā) tā var darboties – dalībvalstis pārāk dažādas un galīgi «neizskatās pēc ASV». Tomēr nu jau 20 gadus arī šī sistēma darbojas, un nu jau tā liekas ierasta lietu kārtība.

Vēl nesen, ap 2011. gadu, piedzīvojām kārtējo «Nu nevar lidot!» histēriju. Google meklēšanas serviss uz atslēgvārdiem «saving the euro» uzrāda 260 tūkstošu ierakstu, lielākoties, laikā no 2011. līdz 2012. gadam. Tas bija laiks, kad veselas ekonomistu grupas rakstīja atklātās vēstules un uzsaukumus, kā glābt eiro zonu. Dažiem tā izvērsās par tādu kā apsēstību, kurā eiro ir visa ļaunuma sakne. Piemēram, Nobela prēmijas laureāts Džozefs J. Stiglics (Joseph Eugene Stiglitz) rakstīja: «Lai gan ir vairāki cēloņi, kas nosaka Eiropas nebūšanas, to pamatā ir tikai viena kļūda: eiro ieviešana.»

Mājokļu kreditēšanas aktivitāte kopumā bijusi samērā noturīga pret pēdējos gados mājokļu tirgu būtiski ietekmējošajiem notikumiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Andrejs Semjonovs, Jānis Strazdiņš un Nadežda Siņenko.

Gan dzīvokļu, gan māju iegādes ar kredīta finansējumu aktivitāte Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa ietekmē strauji samazinājās 2020.gada otrajā ceturksnī, taču ļoti spēji atguvās 2020.gada otrajā pusē. Turklāt neskatoties uz "pandēmijas šokam" sekojošo "izmaksu un pandēmijas šoku", aktivitāte kopumā saglabājās noturīgi augsta arī 2021.gadā un 2022.gada sākumā.

Ekonomisti uzskata, ka aktivitātes atgūšanos varētu būt sekmējuši pandēmijas laikā pieaugošie mājsaimniecību uzkrājumi, ko tostarp sekmējuši valsts atbalsta pasākumi pandēmijas pārvarēšanai un energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai, kā arī zemesgrāmatas nodevas samazinājums.

Savukārt 2022.gada nogalē, būvniecības izmaksu pieaugumam jau būtiski sadārdzinot jaunu mājokļu cenas un procentu likmēm vēl vairāk pasliktinot aizņēmēju kredītspēju, kopējā aktivitāte sākusi mazināties. "Likmju šoka" periodā dzīvokļu un dzīvojamo māju pirkumu skaits samazinājās par 22%, salīdzinot ar "izmaksu un pandēmijas šoka" laikā īstenoto pirkumu skaitu, taču dzīvojamo māju pirkumu skaits aizvien bija augstāks nekā bāzes periodā.

Skrējiens ceļā uz pirmo vakcīnu pret jauno koronavīrusu ieņem pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

Kuram pirmajam vakcīna?

Pieņēmumi par ekonomikas un finanšu tirgus veselību šobrīd ir atkarīgi no panākumiem cīņā ar pandēmiju. Milzīgas pūles tiek pieliktas arī, piemēram, Covid-19 vakcīnas atrašanā. Pēc tās pasaulē dzenas desmitiem lieli uzņēmumi - "Sanofi", "Johnson & Johnson", "Moderna" utt. Ar dažādām iniciatīvām klajā nāk arī valdības.

Dažviet jau sākušies vakcīnu testi uz brīvprātīgajiem. "Bloomberg" ziņo, ka, piemēram, ASV sākusi īstenot projektu "Operation Warp Speed", kura mērķis ir apvienot privāto uzņēmumu, valdības institūciju un militāros resursus, lai minētās vakcīnas izstrādes laiku samazinātu par astoņiem mēnešiem. Rosās ne tikai Rietumi – aktīvi vakcīnas sacensībā piedalās arī Ķīna. "Financial Times" ziņo, ka Covid-19 vakcīnai ir vairāk nekā 80 kandidāti. Ja agrāk bija pieņēmumi, ka vakcīnu sāks pārdot pēc 12 līdz 18 mēnešiem, tad tagad šajā ziņā jau tiek minētas šā gada beigas.

Pandēmijas ietekmē visvairāk, jeb 64% Latvijas iedzīvotāju sagaida tehnoloģiju lomas pieaugumu ikdienas dzīvē, taču 60% iedzīvotāju bažījas arī par ienākumu nevienlīdzības saasināšanos, liecina EY (iepriekš Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 16 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju, Lietuvu un Igauniju.

EY Connected Citizens ir liela mēroga pētījums par arvien ciešāk digitāli savienotas sabiedrības vērtībām, bažām un uzskatiem, kā arī tehnoloģiju lomu dzīves kvalitātes un ekonomikas izaugsmes attīstībā, tostarp COVID-19 kontekstā.

Igaunijā šie rādītāji ir samērā līdzīgi – tehnoloģiju lomas pieaugums arī tiek atzīts par galveno pandēmijas efektu – to sagaida 62% igauņu, tomēr par ienākumu nevienlīdzības pieaugumu bažījas nedaudz mazāk kā Latvijā – to norāda 51% igauņu. Lietuvā, savukārt, par galveno pandēmijas efektu tiek sagaidīta ekonomikas izaugsme (tā domā 57% iedzīvotāju), bet tehnoloģiju lomas pieaugumu sagaida vien 37% lietuviešu, kamēr par ienākumu nevienlīdzības saasināšanos satraucas 41% Lietuvas iedzīvotāju.

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Tieši masveida iedzīvotāju emigrāciju var pamatoti uzskatīt par vienu no svarīgākajām 2009. gada ekonomiskās krīzes ilgtermiņa sekām Latvijā.

2008. - 2012. gadā no valsts izbrauca 160 tūkst. cilvēku – divreiz vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu laikā. Tāpēc arī nav pārsteigums, ka cilvēku atmiņās šī krīze asociējas ar masveida emigrāciju. Vai arī pašreizējā Covid-19 krīze (uzreiz pēc gaisa satiksmes atjaunošanas) radīs masveida emigrāciju tāpat, kā tas bija 2009. gada krīzē? Uzskatu, ka emigrācijas būtiska pieauguma šoreiz nebūs, un šajā rakstā vēlos pamatot savu viedokli.

2019. gadā migrācijas saldo (iebraukušo un izbraukušo cilvēku starpība) bija tuvāka nullei nekā jebkad, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, arī emigrācija (cilvēku aizbraukšana) bija rekordzema (1. attēls).

Emigrantu galamērķis pārsvarā ir Rietumeiropa un Skandināvija, emigrantu plūsmu galvenokārt nosaka bezdarba un ienākumu atšķirība starp Latviju un pārtikušajām Eiropas valstīm. Proti, nekas cits tik ļoti nepalielina cilvēku izbraukšanu no valsts kā augsts bezdarbs un zemi ienākumi. Emigrācijas pieaugumu pēc 2009. gada krīzes galvenokārt noteica tas, ka bezdarbs Latvijā kāpa ievērojami straujāk nekā attīstītākajās Eiropas valstīs (2. attēls), arī ienākumu kritums bijis lielāks.

Katras tautas tiesības ir rūpēties pirmkārt par savām interesēm – savā pirmajā runā pateica ASV prezidents Donalds Tramps. Esošais ASV prezidents Donalds Tramps, par kuru pirms vēlēšanām ņirgājās lielākā daļa pašlaik pie varas esošo Latvijas politiķu!

Arī vairums žurnālistu, kuri cenšas pie katras izdevības nomelnot un apsmiet ASV prezidentu. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja nekrist panikā, ja uzvar Donalds Tramps, bet žurnālists Kārlis Streips saukāja Donaldu Trampu par «oranžo pērtiķi» un «lielāko idiotu», kāds jebkad redzēts. Un viņi joprojām turpina zākāties par «Trampistānu» – Amerikas Savienotajām Valstīm!

Katras tautas tiesības ir rūpēties pirmkārt par savām interesēm – un tieši tas ASV prezidents, kurš ir pateicis šos svarīgos vārdus, saņem lielāko naida devu. Ne uz vienu prezidentu visā ASV vēsturē nekad nav izlietas tādas samazgas kā uz Donaldu Trampu. Tieši tāpēc lielākais Trampa ienaidnieks Džordžs Soross ir pasludinājis, ka «viss, kas varēja notikt nepareizi, ir noticis, un ka (Tramps) grib sagraut pasauli».

Straujš aizņēmumu līdzekļu pieaugums finanšu ekonomiskajā sistēmā ir viena no raksturīgākajām mūsdienu kapitālisma īpašībām. Šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Vienkārši matemātiski aprēķini rāda, ka dzēst parādus tikai ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no iekšzemes kopprodukta, praktiski nav iespējams, stāsta ABLV grupas galvenais analītiķis, matemātikas doktors Leonīds Aļšanskis, minot arī četurs iespējamos scenārijus, lai nepieļautu pasaules valstu ieslīgšanu «pilna mēroga parādu krīzē».

Praktiski šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Aktīvas aizņēmējas kļuvušas arī valstis, kuras ar kreditoru naudu sedz savu budžetu deficītus. Tieši attīstīto valstu valsts parādu straujais pieaugums ir izveidojis parādu problēmu par pašu bīstamāko pasaules finanšu-ekonomiskajai sistēmai.

Precīzi uzskaitīt parādus, kurus uzkrājuši visi Zemes iedzīvotāji, ir ārkārtīgi sarežģīti. Pēc dažiem aprēķiniem, to kopējā summa mērāma simtos triljonu dolāru un vairākkārtīgi pārsniedz pasaules IKP apmēru Skaidrs, ka nodzēst šādus parādus ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no jauna izveidojamā IKP, ir ārkārtīgi sarežģīti, skaidro matemātikas doktors.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Pašreiz ir nevis eiro krīze, bet gan Eiropas identitātes krīze. Proti, uzticības krīze, kad iedragāta uzticēšanās dalībvalstu starpā, pasaules acīs un finanšu tirgu priekšā. Un tā vietā, lai nodotos grieķu spārdīšanai, «skatieties uz Vāciju un Franciju, kas noteikumus pārkāpa pirmie», gadskārtējā starptautiskajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konferencē norādīja Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Uffe Ellemans-Jensens.

Konference, kas piektdien un sestdien risinās Melngalvju namā, Rīgā, tiek atklāta ar principiālu diskusiju – vai eiro ir ekonomisko grūtību risinājums vai problēma.

Premjers Valdis Dombrovskis diskusiju sāk, izsakot šaubas, vai vispār ir tāda «eiro krīze», jo vienotā valūta uzrāda labu sniegumu, salīdzinot ar citām pasaules valūtām. Tāpēc, pēc premjera domām, krīze ir valdību tēriņu lauciņā, kur jāievieš fiskālo disciplīnu. Tāpēc īstermiņā Eiropas problēma ir atgriešanās un turēšanās pie Mārstrihtas kritēriju ievērošanas. Fiskālās disciplīnas līgums un saistītie lēmumi (piemēram, par eirozonas glābšanas mehānismu ESM) norāda, ka ES ir arī politiskā apņēmība un pamazām tiek radīti instrumenti uzticamai fiskālajai politikai.

Masu mediji daudz raksta par nākošo finanšu krīzi, kas šķiet absurda lieta ekonomikas atveseļošanās kontekstā, tomēr, cik pamatotas ir šādas runas, cenšas noskaidro The Market Oracle.

Par pirmo vēstījumu tam, ka «šoreiz viss ir citādāk», kalpo ASV Finanšu ministra Timoteja Geitnera (Timothy Geithner) paziņojums intervijā interneta izdevumam The Daily Beast, ka «tā [krīze] atgriezīsies. Būs vēl viena finanšu vētra, bet kādu laiku mūs gaida atelpa». Ministrs gan tieši nepasaka, kas un kā, pēc viņa domām, notiks, bet norādīja to, ka nākošā krīze būs «unikāla».

«Lietas toreiz visapkārt sabruka. Mums nebija noteikumu grāmatu un nekādu instrumentu. Mums nebija labu izvēļu, mēs ļāvām šai milzīgajai finanšu sistēmai rasties bez jebkādiem nozīmīgiem ierobežojumiem. Šoka apjoms bija lielāks nekā tas, ko mēs pieredzējām Lielās Depresijas laikā,» stāsta T. Geitners.

Dānijā, tāpat kā Latvijā, šobrīd ir lielo iespēju laiks. Abas valstis piedzīvo ekonomisko krīzi. Latvijas atšķirība ir tā, ka mums turklāt vēl ir sabiedrības krīze. Jebkura krīze ir pārmaiņu un iespēju laiks. Aktīviem un inovatīviem Latvijas uzņēmējiem tas noteikti ir jāizmanto.

Dānija grib kļūt par zaļās izaugsmes pasaules laboratoriju. Te tuvākajos gados tiks likti pamati pasaules ekonomikas izaugsmei. Ja pagājušā gadsimta 90.gados pasaules izaugsmes dzinējs bija informāciju tehnoloģijas, tad turpmāk tās būs tīrās un zaļās tehnoloģijas.

Dānija ir slavena ar savām enerģijas tehnoloģiju zināšanām. Daudzi šeit lepojas, ka kopš 70.gadiem Dānijas ekonomika augusi par 75%, kamēr enerģijas patēriņš palicis nemainīgs.

Pirms pāris gadiem Dānijas valdība izveidoja neatkarīgu ekspertu Klimata komisiju. Nule šī komisija nāca klajā ar ziņojumu** un ieteikumiem, kas jādara, lai Dānija līdz 2050.gadam veiktu pāreju no fosilās enerģijas un atjaunojamo enerģiju.

«Situācija šajā Baltijas valstī, kas globālās finanšu krīzes laikā izturēja kaut ko tuvu depresijai, izskatās, iet uz labo pusi: Starptautiskais Valūtas fonds ceturtdien savā ziņojumā norādīja, ka Latvijas atlabšanas plāns strādā. Standard & Poor's šonedēļ paaugstināja valsts reitingu . Un, lai gan bezdarba līmenis joprojām ir 18%, ekonomika ir augusi trīs ceturkšņus pēc kārtas,» raksta The Wall Street Journal.

Vienlaikus medijs atzīmē - daži ekonomisti saka, ka pazīmes, kas liecina par Latvijas atdzimšanu - tās sarūkošais tirdzniecības deficīts, stabilā valūta un krītošais budžeta deficīts - varētu arī slēpt nopietnus šķēršļus valsts ceļā uz ekonomikas veselību.

Latvija tiekot uzskatīta par eksperimentu. Pēc ekonomikas sabrukuma tā mēģina izveidot uz eksportu orientētu atlabšanu, nedevalvējot valūtu - latu, kas ir piesaistīts eiro.

The Wall Street Journal raksta, ka valūtas devalvācija, kas padara eksportu un ražošanu konkurētspējīgāku starptautiskā mērogā, ir tradicionāls ceļš, bet Latvijas valdība bija apņēmusies cīnīties pret devalvāciju - pat pēc 7,5 miljardus eiro liela ārkārtas finansējuma pieņemšanas 2009.gadā, jo piesaistes saglabāšana ir priekšnoteikums Latvijas ilgi lolotajam mērķim ieviest eiro. Latvija tā vietā esot izvēlējusies padarīt preces un pakalpojumus lētākus, nospiežot uz leju algas visā ekonomikā. Tas ir process, kas zināms kā iekšējā devalvācija. Tas līdzinoties Īrijas, Grieķijas un citu vājāko eirozonas dalībvalstu rīcībai.

Eiropā valdības parādu ierobežošanas nolūkos paaugstina nodokļus un samazina tēriņus, taču šāda politika ievērojami aizkavē šo valstu atgūšanos no krīzes, raksta Business Week.

Parasti, kad pacients guļ pie sistēmas, nav ieteicams samazināt skābekļa padevi, taču tieši tas ir tas, ko piespiedu kārtā varētu būt jādara Eiropas politiķiem, norāda izdevums.

Kopējā parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Eiropas Savienības (ES) valstīs šogad sasniegs gandrīz 80%, prognozē Eiropas Komisija (EK). 2007. gadā šī attiecība bija 60%. Prognozes liecina, ka ES valstu budžeta deficīta attiecība pret IKP šogad sasniegs 6.7%, kas vairāk nekā divkārt pārsniedz ES tiesību aktos noteiktos 3%. Grieķijā, Lielbritānijā, Latvijā un Spānijā šī attiecība šogad būšot rakstāma ar divciparu skaitli.

Biroja mēbeļu tirgus mainās, un to lielā mērā ietekmē cilvēku paradumi – līdz ar darbiniekiem arī darba vide kļūst mobilāka. Tā intervijā DB stāsta Lietuvas biroja mēbeļu ražotāja Narbutas Furniture Company īpašnieks Petrs Narbuts (Petras Narbutas).

Biroja mēbeļu ražošanai viņš pievērsās pēc drauga ieteikuma. P. Narbuts pēc izglītības ir fiziķis, un 80. gadu beigās pēc Viļņas universitātes absolvēšanas viņš strādāja Zinātņu akadēmijas Fizikas institūta ražotnē, kur izgatavoja lāzerus. Viņam kā jaunajam speciālistam uzticēts radīt lāzergaldus un sākt to ražošanu. Kad Lietuva atguva neatkarību, daudzi sāka uzņēmējdarbības gaitas, tostarp kāds P. Narbuta draugs, kurš tirgojis datorus. Viņš P. Narbutu mēģinājis pārliecināt, ka cilvēkiem bez pašiem datoriem ir nepieciešami arī datorgaldi. «No sākuma mani šī ideja pārāk neaizrāva, jo man kā fiziķim nešķita prestiži ražot mēbeles. Nezinu, kā ir Latvijā, bet Lietuvā, kad sākās pārmaiņu laiki un varēja sākt uzņēmējdarbību, trešdaļa kļuva par taksistu, bet, kad taksistiem bija pārāk daudz, daudzi sāka ražot mēbeles. Tāpēc vienbrīd šķita, ka visi ražo mēbeles. Turklāt Lietuvā jau iepriekš bija un joprojām ir daudz lielu mēbeļu fabriku. Ražot mēbeles biznesā šķita līdzvērtīgi pašnāvībai,» atminas P. Narbuts. Taču viņš nolēma mēģināt un pievērsties mēbeļu izgatavošanai, turklāt darīt to nopietni un ilgtermiņā, tāpēc uzņēmuma nosaukumā tika ietverts viņa uzvārds – Narbutas ir Ko, UAB. Uzņēmums dibināts 1991. gadā.

Apvienoto Nāciju Starptautiskās darba organizācijas ekonomisti ir aprēķinājuši pasaules vidējā atalgojuma līmeni, kas izrādījies diezgan augsts, tomēr ne viss ir tik vienkārši, kā varētu šķist...

Kopējie ienākumi pasaulē ir 70 triljonu ASV dolāru apmērā ik gadu, un, tā kā pasaulē ir septiņi miljardi cilvēku, vidēji viens cilvēks gadā gūst ienākumus aptuveni 10 tūkstošu dolāru apmērā. Šāds rezultāts veidojas, ja neņem vērā faktu, ka ne visiem pasaules iedzīvotājiem ir darbs, turklāt liela daļa no minētajiem septiņiem miljardiem cilvēku ir bērni.

Tikmēr atbilde uz jautājumu, kāds ir pasaules vidējais atalgojums, vairs nav tik vienkārša, taču ekonomistu grupa no Apvienoto Nāciju Starptautiskās darba organizācijas to ir centusies gūt, pirmo reizi publiski izrādot iegūto informāciju.

Lai aprēķinātu vidējo algu pasaulē, ekonomisti sākotnēji no katras valsts nacionālā statistikas biroja centās iegūt vidējās algas datus, kuri tika reizināti ar attiecīgās valsts nodarbināto personu skaitu. Tad iegūtās summas tika saskaitītas un izdalītas ar pasaulē nodarbināto cilvēku kopskaitu.

Amerikas ekonomika tagad ir pietiekami stipra, lai izturētu Tuvo Austrumu krīzi un Japānas kodolkrīzi. To tagad varētu apturēt tikai liels naftas cenas kāpums, vēsta The Associated Press.

Tas esot secinājums, kas izriet no vadošo ekonomistu aptaujas. Viņi esot arvien pārliecinātāki par ekonomikas atlabšanu, kas ir jau gandrīz divus gadus ilga. Ekonomisti sagaidot, ka ekonomika šogad ar katru ceturksni augs straujāk.

Daļēji tas ir tāpēc, ka ekonomisti domā - amerikāņi tuvākajos mēnešos tērēs brīvāk. Augstākas akciju cenas ir padarījušas cilvēkus bagātākus, un izmaiņas nodokļu jomā lielākajai daļai mājsaimniecību šogad dod papildus 1000 līdz 2000 ASV dolārus.

Ekonomisti paredz arī spēcīgu ASV eksportu un korporatīvos izdevumus.

Taču ir viens faktors, kas varētu izraisīt otru recesiju. Tas ir naftas cenas lēciens līdz 150 ASV dolāriem par barelu, norāda ekonomisti. Patlaban tās cena ir apmēram 112 ASV dolāri par barelu, betrekords, kas tika uzstādīts 2008.gada vasarā, bija 147 ASV dolāri par barelu.