Eksperte: no devalvācijas labuma nebūtu  22

Eksperte: no devalvācijas labuma nebūtu

Db.lv jau ziņoja, ka pagājušās nedēļas nogalē no vairākiem avotiem nācās dzirdēt kārtējās baumas par iespējamo lata devalvāciju, kas varētu notikt Latvijas valsts svētku laikā. Bijusi versija, ka lats tikšot devalvēts, mainot pieļaujamās svārstības no lata piesaistes kursa eiro no pašreizējiem +/- 1 līdz +/-15 %. Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs Db kategoriski noliedza, ka Centrālā banka plānotu pieņemt šādu lēmumu. Arī Ministru prezidents šādu iespēju kategoriski noliedza.

Turklāt, kā šorīt raksta laikraksts Telegraf, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, aizdomās par baumošanu par lata devalvāciju Drošības policija ir aizturējusi Ventspils augstskolas Finanšu un grāmatvedības katedras lektoru Dmitriju Smirnovu.

Savukāt Bizness&Baltija, atsaucoties uz informāciju aģentūrā Bloomberg, šorīt citē Kenetu Orčardu, reitingu aģentūras Moody’s galveno analītiķi, kurš diezgan kategoriski paziņojis, ka ne Igaunijai, ne Latvijai nedraud nacionālās valūtas devalvācija. "Tīri ekonomisku iemeslu devalvācijai ir ļoti, ļoti maz. Gan valdības, gan Centrālās bankas izdarīs visu, lai to nepieļautu. Viņi meklēs kreditēšanās iespējas, vērsīsies Starptautiskajā valūtas fondā, Eiropas centrālajā bankā," teicis speciālists. Viņš arī piebildis, ka, neraugoties uz reitingu aģentūru samazinātajiem reitingiem Baltijas valstīm, tās joprojām esot investoriem pievilcīga zona.

Savukārt T. Verjē jautā: ko vispār varētu dot lata devalvācija un kas varētu būt devalvācijas ieguvējs? "Vai tās varētu būt  200 000 ģimenes, kas paņēma kredītus eiro-valūtā? Ja lats zaudēs savu vērtību pret eiro, tad visiem tiem, kas paņēma kredītus eiro, bet turpina saņemt savus ienākumus latos, kļūs daudz dārgāk un grūtāk maksāt par savām saistībām. Lielākā daļa nebūs spējīga maksāt," domā T. Verjē. Viņa izslēdz arī iespēju, ka no šāda soļa ieguvējas varētu būt bankas: "Tas nav izdevīgi bankām, jo neviena banka negrib pārņemt dzīvokļus vai tos pārdot par daudz zemākām cenām, norakstot lielas summas un ciešot zaudējumus. Bankas vēlas tādus kredītņēmējus, kas ir spējīgi maksāt par savām saistībām," atzinusi eksperte.

Tāpat arī ārzemju bankas un valdības šādā lēmumā nebūtu ieinteresētas, jo "Latvijā ieplūda daudz Skandināvijas un, īpaši, Zviedrijas naudas. Šī nauda ieplūda eiro valūtā. Ārzemju bankas vēlas šo saņemt atpakaļ eiro valūtā. Ja lats tiks devalvēts, bankām paliks grūtāk šo naudu dabūt atpakaļ. Vajadzēs, iespējams, norakstīt noteikto daļu no ieguldījumiem Latvijā. Zviedrijas un citas ārzemju valdības to noteikti nevēlas, jo jau tagad viņiem nākas atbalstīt savas bankas. Ar lata devalvāciju prasības varētu tikai pieaugt," skaidro viņa. Tāpat arī tas nebūtu izdevīgi politiķiem, jo liela daļa vēlētāju nokļūs finanšu grūtībās.

"Eiro ieviešana? Iespēja, ka Latvijas Banka  varētu mainīt pieļaujamās svārstības no lata piesaistes kursa eiro no pašreizējiem +/- 1 līdz +/-15 % pilnībā apdraudēs kaut kādas iespējas ievest eiro. Viena no prasībām ir tas, ka lats svārstās pret eiro ap 1% robežās vismaz dažu gadu laikā," raksta speciāliste.

Viņa gan atzīst, ka eksportam lata devalvācija varētu līdzēt, bet tikai daļēji. "Vispirms, daļa no eksportētājiem pieder ārzemju kapitālam. Ārzemju ieguldītāji ir ieinteresēti ienākumos eiro vai citā valūtā, bet ne latos. Ja lats tiks devalvēts, eksportētāja peļņa varētu palielināties latos, bet pārvēršot tos investora valūtā, varētu sanākt vēl mazāk nekā šodien. Bet, vēl svarīgāk ir tas, ka lata devalvācija būs ļoti nepatīkams šoks visiem ieguldītājiem. Ieguldītāji vēas stabilitāti biznesa vidē. Devalvācijas rezultātā nauda sāks aizplūst no Latvijas vēl straujāk. Runājot par ekonomiku, eksporta pieaugums nav risinājums Latvijas ekonomikai dažu iemeslu dēļ. Eksports Latvijā veido tikai nelielu daļu no IKP. Bet, galvenokārt, daudzās valstīs ir prognozēta ekonomikas krīze. Lielas firmas-eksportētāji, tādas kā BMW, BASF utt. jau paziņoja par lieliem štata un produkcijas samazinājumiem pieprasījuma krituma dēļ. Kāpēc tad situācija varētu būt citādāka Latvijas eksportētājiem?" retoriski vaicājusi T. Verjē.