2016. gadā vidējā bruto darba samaksa Latvijā turpina pieaugt, tomēr tās pieauguma temps ir daudz lēnāks nekā iepriekšējā gadā, saka eksperti.
Šāda tendence turpināsies, un šajā gadā atalgojums augs par vidēji 5-6%.
Ar ekspertu komentāriem par jaunākajiem atalgojuma datiem un prognozēm iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/5
Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs
Atalgojuma gada pieauguma temps būtiski samazinās jau otro ceturksni pēc kārtas. 2. ceturksnī vidējā alga par pilnas slodzes darbu bija tikai par 3.3% augstāka nekā pirms gada. Tas ir divreiz mazāks algas pielikums nekā 2014. un 2015. gadā. Sagaidāms, kā arī nākamajos ceturkšņos algas gada kāpums būs zem 5%.
Pēdējo divarpus gadu laikā algas kāpums privātajā sektorā bija straujāks nekā sabiedriskajā. Diez vai šī situācija saglabāsies arī nākotnē. Privātajā sektorā strādājošajiem atalgojuma pozitīvie pārsteigumi nav gaidāmi: tautsaimniecības attīstības temps 1. pusgadā ir būtiski piebremzējies, turklāt parasti algas tikai ar novēlojumu atspoguļo tautsaimniecības norises.
Turpretī sabiedriskajā sektorā algas gada pieauguma temps varētu paātrināties.No šī gada 1. septembra tiks ieviests jaunais pedagogu darba samaksas modelis, kas būtiski palielina skolotāju algu par slodzi. Arī reformas veselības aprūpes nozarē atspoguļosies atalgojuma kāpumā. Tāpat valdība pieņēma konceptuālu lēmumu 2017. gadā palielināt algas tiesu darbiniekiem, pieaugs arī policistu algas.
Svarīgi, lai sabiedriskā sektora algas pieaugtu nevis visiem lineāri, bet veicinātu darba kvalitāti, tādējādi uzlabojot sabiedrības apmierinātību ar veselības aprūpes pakalpojumiem, izglītības un tieslietu sistēmām. Piemēram, labākās skolēnu zināšanās atmaksātos būtisks algas kāpums izciliem pedagogiem, nevis neliels un vienāds visiem.
#2/5
Ekonomikas ministrija
2016. gadā vidējā bruto darba samaksa Latvijā turpina pieaugt, tomēr tās pieauguma temps ir daudz lēnāks nekā iepriekšējā gadā Šogad 2. ceturksnī darba samaksa bija par 3,3% lielāka nekā pirms gada, un bija 838 eiro.
Šā gada 2. ceturksnī privātajā un sabiedriskajā sektorā gada laikā algas auga līdzīgi – attiecīgi par 3,3% un 3,2%.Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā 2016. gada 2. ceturksnī bija par 8,9% lielāka nekā privātajā sektorā (attiecīgi 885 eiro un 813 eiro).
2016. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada atbilstošo periodu, vidējā neto darba samaksa pieauga par 2,9%. Savukārt reālā neto darba samaksa pieauga par 3,6%, ko veicināja strādājošo iedzīvotāju pirktspējas pieaugums patēriņa cenu krituma dēļ.
Darba samaksa šā gada 2.ceturksnī turpināja pieaugt visās tautsaimniecības pamatnozarēs, izņemot profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozari, kā arī transporta un uzglabāšanas nozari. Gada laikā straujākais darba samaksas pieaugums bija vērojams ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību jomās. Mērenāk darba samaksa pieauga valsts pārvaldes, finanšu un apdrošināšanas darbību, apstrādes rūpniecības un informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomās.
Latvijas galvenajā eksporta nozarē - apstrādes rūpniecībā - šogad 2. ceturksnī darba samaksa pieauga par 4%. 2016. gada 2. ceturksnī darba samaksa straujāk pieauga poligrāfijā – par 11,2%, dzērienu ražošanā – par 8,7% un mēbeļu ražošanā – par 7%. Mērenāk darba samaksa pieauga tekstilizstrādājumu ražošanā, apģērbu ražošanā, mašīnu un iekārtu ražošanā un pārtikas produktu ražošanā. Vidējā bruto darba samaksa samazinājās elektrisko iekārtu ražošanā – par 3,3%, ķīmisko vielu ražošanā – par 0,8% un citu transportlīdzekļu ražošanā – par 0,5 procentiem.
Jāatzīmē, ka šā gada 2. ceturksnī bija vērojams lēnākais darba samaksas pieaugums gada griezumā kopš algu samazinājuma krīzes laikā 2009.-2010. gadā. Turpmākajos ceturkšņos darba samaksas pieauguma temps varētu nedaudz palielināties, jo ES fondu atbalsta programmu īstenošana varētu veicināt ekonomisko aktivitāšu kāpumu gada otrajā pusē. Neraugoties uz to, kopumā darba samaksas pieaugums 2016. gadā būs lēnāks nekā pērn.
#3/5
Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece
Vidējās mēnešalgas kāpuma temps šogad kļuvis lēnāks un nevienmērīgāks. Ja pirmajā ceturksnī vidējā bruto alga pieauga par 5.9% gada griezumā, tad otrajā ceturksnī pieaugums bija tikai 3.3%. Algu pieauguma bremzēšanos daļēji izskaidro lēnāks minimālās algas kāpums šogad (par 2.8%). Mēnešu dati uzrāda lielu svārstīgumu. Piemēram, aprīlī algas pieauga tikai par 1.7%, bet maijā – jau par 4.7%. Šādas svārstības varētu liecināt par zināmu nedrošību. Būvniecības nozarē strādājošo skaits šī gada pirmajā pusē, salīdzinot ar to pašu periodu pirms gada, bija zemāks par aptuveni 10 tūkstošiem. Lai gan citas nozares spēja nodarbināt vairāk cilvēku un kopējā nodarbinātība šogad pat nedaudz auga, bezdarba līmenis sarūk mazliet lēnāk, nekā gaidīts. Būvniecības nozare, iespējams, ir piebremzējusi noskaņojumu privātajā sektorā, kura algu kāpuma temps samazinājās vairāk nekā uz pusi, salīdzinot ar pirmo ceturksni, un otrajā ceturksnī bija tāds pats kā valstī kopumā.
Vidējā neto alga 2. ceturksnī bija par 2.9% lielākā nekā pirms gada, bet cenu krituma iespaidā strādājošo pirktspēja pieauga nedaudz straujāk, proti, par 3.6%. Neto alga aug lēnāk nekā bruto alga, neskatoties uz to, ka šogad ir mazliet pieaudzis nepaliekamais minimums. Iespējams, ka to izskaidro solidaritātes nodokļa ieviešana šajā gadā.
Šogad Latvijas ekonomika aug mazliet lēnāk, nekā gaidījām, ko lielā mērā ietekmē investīciju kritums. Eiropas Savienības fondu apguves aizkavēšanās vissāpīgāk ietekmē būvniecības nozari. Tomēr šī gada otrajā pusē, fondu naudai atgriežoties, būvniecības nozare sāks pamazām atgūties, kas pozitīvi ietekmēs gan ekonomikas izaugsmi, gan arī veicinās bezdarba straujāku samazināšanos. Tas radīs lielāku spiedienu uz algām, tāpēc mēs joprojām sagaidām, ka šogad algu pieaugums būs 5-6% līmenī.
#4/5
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis
Šā gada 2. ceturksnī mēneša bruto darba samaksa valstī palielinājās par 3.3% un bija 838 eiro. Vidējā neto darba samaksa valstī sasniedza 616 eiro. Privātajā sektorā darba samaksa palielinājās par 3.3%, bet sabiedriskajā sektorā 3.2 %.
Neskatoties uz saspīlēto situāciju darba tirgū, bija sagaidāms, ka lēnīgās izaugsmes un nenoteiktības ietekmē darba samaksas kāpums, salīdzinājumā ar pērnā gada 6.8% un pirmā ceturkšņa 5.3% pieaugumu, turpmākajos divos gados palēnināsies. Taču otrā ceturkšņa veikums ir nepatīkams pārsteigums. Iespējams, ka turpmākajos ceturkšņos kāpums nedaudz atgūsies. Tomēr lēnīgās izaugsmes apstākļi un nenoteiktība turpinās veidot tendences darba tirgū un atalgojumā. No vienas puses ir vērojams pieprasījums pēc darbaspēka, taču tajā pašā laikā darba devēji nesteidzas uzreiz aizpildīt vakances, bet meklē veidus kā saglabāt kontroli izmaksām. Tas nozīmē, ka aktīvi tiek meklētas alternatīvas darba samaksas pieaugumam, piemēram, piedāvājot darba vides uzlabojumus un/ vai lojalitātes veicinošus pasākumus utt.
Lēnīgas izaugsmes apstākļos sarūk arī uzņēmēju ambīcijas, kas ļauj brīvāk akceptēt darbiniekus ar zemākām prasībām, atbilstību, jo īpaši, ja šāds solis ļauj ietaupīt, kā iespēju atstājot motivēt uzņēmuma labākos, nozīmīgākos darbiniekus. Izmaiņas darba tirgū un samaksā būs ļoti cieši saistītas ar situāciju ekonomikā un nākotnes perspektīvu vērtējumu, taču šobrīd tas atduras pret augsto piesardzības līmeni. Mazkustīgās inflācijas ietekmē pirktspēja turpinās pieaugt, taču aktuāls jautājums ir, cik lielā mērā patērētāji pieaugošo pirktspēju izmantos patēriņā un veicinās izaugsmi un cik uzkrājumu papildināšanā.
#5/5
DNB bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš
Algu pieauguma temps 2.ceturksnī krasi piebremzējās un gada griezumā bija vājākais kopš 2010.gada. Iedziļinoties detaļās, izrādās, ka tas lielā mērā varētu būt saistīts mainīgu uzņēmumu pieeju nodokļu maksāšanai un nostrādātā laika reģistrēšanai.
2.ceturksnī salīdzinājumā ar laiku pirms gada algas par nostrādāto stundu ir augušas par 3.3%, vidējai bruto algai par pilnu slodzi sasniedzot 838 eiro. 1.ceturksnī algu kāpums gada griezumā bija gandrīz divreiz lielāks jeb 5.9%.
Algu pieauguma bremzēšanās 2.ceturksnī vai varbūt tās šķietamība lielā mērā ir politikas izmaiņu rezultāts. Piemēram, 2.ceturksnī algas pat it kā samazinājās profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, par 0.8%. Tam nav nekāda ekonomiskā izskaidrojuma, jo šī šogad ir viena no straujāk augošajām nozarēm, pateicoties eksporta kāpumam. Ir zināms, ka mikrouzņēmuma forma vispopulārākā bijusi tieši šajā nozarē, kur tās izmantošanai bija spēcīgi ekonomiskie stimuli, jo algas veido ļoti lielu daļu izdevumiem, tāpēc ir izdevīgi šādi optimizēt nodokļu izmaksas. Iespējams, ka uzņēmumi jau sākuši pielāgoties izziņotajām izmaiņām mikrouzņēmumu regulējumā, kas nozīmētu zemāku bruto algu līmeni, pie tādām pašām vai augošām darbaspēka izmaksām.
Bez minētās komercpakalpojumu nozares reģistrētās algas ir samazinājušās arī transportā, šajā gadījumā gan tas ir likumsakarīgi un atspoguļo reālus procesus. Ir zināms, ka 1.pusgadā apjomi tranzītā ir sarukuši apmēram par 1/5, tāpēc uzņēmumi ir spiesti samazināt algas, kas gan vienalga pieaug attiecībā pret reāli paveikto darbu.
Minētie efekti turpinās darboties arī gada 2.pusē, taču citi apstākļi mainīsies. Pateicoties reformai, jau 3.ceturksnī redzēsim straujāku algu pieaugumu izglītībā, kurā 1.ceturksnī tās kāpa tikai par 1.7%. Gaidāma pakāpeniska situācijas uzlabošanās celtniecībā, kurā algu kāpums bija zem vidējā (2.6%). Domājams, ka turpmākajos trīs gados situācija būs krasi pretēja, jo nāksies piesaistīt papildus darbiniekus, gan paātrinoties ES fondu apritei, gan pieaugošu darbu apjomu finansējot banku kreditēšanai.
Ļoti iespējams, ka šķietamo algu kāpuma vājumu veicinājusi arī nostrādātā darba laika legalizācija. Statistiķi šodien ziņo, ka strauji pieaudzis nostrādātais laiks pilnas slodzes izteiksmē, par 1.9%. Tas ir ievērojami vairāk nekā aizvadītā gada laikā. Turklāt tas noticis brīdī, kad strādājošo skaits, saskaņā ar darbaspēka apsekojumu, 2.ceturksnī gandrīz nav mainījies. Acīmredzot uzņēmumi ir lēmuši atskaitēs precīzāk atspoguļot nostrādāto laiku. Piemēram, tie, kuri agrāk oficiāli reģistrēja nepilnu slodzi, lai apietu minimālās algas regulējumu. Augot kopējam ienākumu līmenim, tas kļūst mazāk ierobežojošs.
Ja šādi tiešām būtu pieaudzis nostrādātais laiks, tas arī nozīmētu, ka gandrīz apstājies darba ražīguma pieaugums, jo IKP 2.ceturksnī gada griezumā pieauga (par 2.1%) apmēram tikpat, cik kopējais darba laiks. Diez vai tas ir iespējams, jo iekārtu modernizācija un darba organizācijas uzlabošana ekonomikā kopumā ir pakāpenisks, plūstošs process. Darba ražīguma kāpums nevar šādi lēkāt, ja vien pieprasījuma svārstību dēļ krasi nemainās izaugsmes temps, kas nav noticis.
Darba algu fonds 2.ceturksnī ir audzis par 5.3%, kas nozīmē, ka strādājošo kopējā reālā pirktspēja pieaugusi par 6.0%. Šī papildus naudas plūsma ir pietiekama, lai finansētu gan uzkrājumu, gan patēriņa kāpumu.