Baltijas valstis joprojām ietekmē Krievijas pārtikas embargo un vispārējā Krievijas ekonomikas lejupslīde, jaunākajā Danske Bank ekonomikas apskatā norāda bankas eksperti.

Visspēcīgāk Krievijas faktors ietekmējis Lietuvu. Tomēr Lietuvai ir izdevies novirzīt lielāku daļu no tās eksporta uz Eiropas un Amerikas tirgiem, tādējādi mazinot negatīvo ietekmi.

Pēc piedzīvotās IKP pieauguma lejupslīdes pirmajā pusgadā, visām trīs Baltijas ekonomikām vajadzētu pieredzēt spēcīgāku izaugsmi 2015. gada beigās un 2016. gadā.

Vāja ārējā pieprasījuma kontekstā, patēriņš joprojām ir galvenais izaugsmes virzītājs visās trijās Baltijas valstu ekonomikās. Patēriņa pieaugumu 2015.gadā ietekmēja bezdarba samazināšanās, neparasti zema inflācija un algu pieaugums.

Algu pieaugums turpmākajos gados pastiprināsies. Lai arī tas varētu nozīmēt labas ziņas iekšzemes patēriņam, tas arvien lielākā mērā graus Baltijas valstu ārējo konkurētspēju, tādējādi palielinot eksporta samazinājumu attiecībā pret IKP.

Vidējais Latvijas IKP pieaugums pirmajos deviņos šā gada mēnešos bija 2,7%, Igaunijā un Lietuvā, attiecīgi, 1,3% un 1,5%. Latvijai 3.ceturksnis bijis īpaši spēcīgs, kad tās IKP pieauga par 3,3%. 4.ceturksnī IKP pieaugums varētu sasniegt 2,6% Latvijā, 1,7% Igaunijā un 2,3% - Lietuvā.

Savukārt 2016.gadā mūsu IKP vajadzētu pieaugt par 3%, Lietuvas un Igaunijas, attiecīgi par 2,8% un 2,7%.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra