Provizoriskie iekšzemes kopprodukta rezultāti ir iepriecinoši, uzskata ekonomisti.
Ekonomikas izaugsmi virza gan vietējais patēriņš, gan eksports, taču, vērtējot rādītājus nozaru griezumā, var vērot nevienmērīgu attīstību.
Nākotnē būtiski straujāku ekonomikas izaugsmi ekonomisti neprognozē, taču tā aizvien turēsies labā līmenī.
Db.lv jau rakstīja, ka šā gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem ir palielinājies par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums. 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada attiecīgo periodu, IKP pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem ir pieaudzis par 2,6%. Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem IKP ir palielinājies par 2,7%.
IKP pieaugumu sekmēja kāpums ražošanas nozarēs par 2% un pakalpojumu nozarēs (bez tirdzniecības) par 3%. Tirdzniecībā radītā pievienotā vērtība palielinājusies par 4%. Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apjomu un izmaiņām 2. ceturksnī tiks publicēts 31. augustā.
Ar ekonomistu vērtējumu un prognozēm iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/4
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Pagaidām ainu par 2.ceturkšņa ekonomikas veikumu veido ļoti ierobežots informācijas daudzums. Taču pieejamie dati liecina, ka, salīdzinājumā ar pirmo ceturksni, situācija kopumā ir uzlabojusies, tomēr starp nozarēm raksturīgs nevienmērīgs sniegums. Ne tik pozitīva aina sagaidāma būvniecībā, kam par iemeslu ir izmaiņas ES finansējuma pieejamībā, taču mazākos apmēros – privātajā sektorā, aktivitāte saglabāsies. Tāpat sarežģītu situāciju varētu atspoguļot tranzīta dati.
Ekonomikā vērojamie procesi lielos vilcienos iet kopsolī ar kopējām tendencēm pasaulē, gan savu lomu nospēlē arī vietējie faktori. 1.ceturksnī vāja aktivitāte bija vērojama ASV, līdzīga aina bija vērojama arī eirozonas rādītājos. Tāpat gada sākumā pastiprināta uzmanība un bažas bija saistībā ar Krievijas ekonomikas problēmu ietekmi uz Latviju. Savukārt Latvijā joprojām tika risinātas domstarpības par Maksātnespējas likumu, kas tikai pastiprināja nenoteiktību un veicināja ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.
Sekojot tendencēm ASV un Eiropas ekonomikās, energoresursu cenu kritumam, otrais ceturksnis ir kļuvis dzīvīgāks. Krievijas ekonomikas sarežģījumi un politiskā saspīlējuma negatīvā ietekme līdz šim ir bijusi ierobežota. Lai arī kopējās tendencēs krasu izmaiņu nav, vairākos segmentos, piemēram, tūrismā un atsevišķos pakalpojumu sektoros, akcenti ir mainījušies. Tas ir radījis grūtības, tomēr ir piespiedis aktivizēties jaunu ārējo tirgu apgūšanai un pamainīt līdzšinējo darbības modeli. Par spīti īstermiņa sitienam – tam būs ilgtermiņa ieguvumi.
Lai arī IKP izaugsme ir nedaudz paātrinājusies, tās temps tuvākajos divos gados saglabāsies mērens. Tas neatbildīs iedzīvotāju gaidām pēc straujāka dzīves līmeņa kāpuma, gan politiķu vēlmei audzēt reitingus, tas ir, budžeta tēriņus. Tādēļ izteikumos dzirdēsim to: Ka nekas īsti nenotiek. Lai notiktu, sparīgāk ir jāveic reformas, jāstrādā pie investīciju piesaistīšanas, jāstrādā pie eksporta tirgiem un jāveicina uzņēmēju vēlmi attīstīties. Jārēķinās arī ar sarežģīto ārējo vidi, tas ir eirozonas izaugsmes ierobežojumiem, snauduļojošo parādu krīzi, tai skaitā Grieķijas faktoru, kā arī Austrumu kaimiņa ilgtermiņa ekonomikas problēmām. Šā gada izaugsmes prognozi saglabājam nemainītu – 2,4%. Augstākminētie riski ierobežo iespējas sagaidīt straujāku izaugsmi arī nākamgad. Tādēļ nākamā gada IKP pieauguma prognoze ir 2,7% apmērā.
#2/4
Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs
Šobrīd pieejamā informācija liecina, ka šā gada IKP iznākums būs tuvs iepriekš prognozētajam – 2%. Lai arī 2. ceturkšņa rezultāts ir vērtējams kā ļoti labs un tas, iespējams, varētu nodrošināt dažas desmitdaļas augstāku IKP šajā gadā, tomēr ir jāņem vērā, ka to ir noteikuši vienreizēji faktori apstrādes rūpniecības nozarē. Diezin vai turpmākajos ceturkšņos atradīsies tādi faktori, kas spēs uzturēt IKP izaugsmi tik augstā līmenī. Drīzāk otrādi – ir iespējami kādi negatīvi pavērsieni. Piemēram, nav noslēpums, ka piensaimnieki un zivjrūpnieki šobrīd piedzīvo ne tos labākos laikus. Savukārt KVV Liepājas metalurgs rūpnīcas turpmākā darbība joprojām ir miglā tīta.
Tāpat nevar izslēgt situācijas pasliktināšanos attiecībā uz Krieviju. Pēdējo nedēļu Krievijas rubļa vērtība atkal pakāpeniski sākusi mazināties, kā arī nevar izslēgt jaunu sankciju ieviešanu. Tajā pašā laikā ir arī daži pozitīvi faktori, ko vērts pieminēt. Tā kā atalgojuma kāpums joprojām saglabājas salīdzinoši straujš, tas dod degvielu iekšējā pieprasījuma pieauguma uzturēšanai. Jautājums gan paliek atklāts par to, cik ilgi atalgojuma kāpums turpinās augt bez noturīgas eksporta un produktivitātes izaugsmes.
#3/4
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Tas, ka ekonomikas izaugsme 2.ceturksnī ir ievērojami paātrinājusies, bija skaidri nojaušams jau iepriekš. Šķita, ka paātrinājums varētu būt vēl par kādiem 0,3 procentpunktiem straujāks, lūkosim, ko rādīs papildinātie un precizētie dati. Publiski pieejamo detaļu ir maz, taču pārsteidzoši zems šķiet preču nozaru pieauguma vērtējums – vien par 2% gada laikā. Izlaides kāpums galvenajā ražošanas nozarē — apstrādes rūpniecībā varētu būt bijis pat četras reizes straujāks. Savukārt visnotaļ iepriecinošs ir vērtējums par pakalpojumiem, neskaitot tirdzniecību —pieaugums par 3%. Varētu būt mazinājusies tranzīta negatīvā ietekme, varbūt pēc gada pārtraukuma ieraudzīsim labākus skaitļus uz eksportu orientēto intelektuālo pakalpojumu — biznesa pakalpojumu un IT nozarēs. Iespējams, ka vājuma brīdis bijis saistīts ar eiro ieviešanas vietējā pieprasījuma buma radīto bāzes efektu.
Atlikušajos divos šī gada ceturkšņos IKP gada pieauguma temps drīzāk vēl kļūs nedaudz lielāks, taču ceturkšņa pieaugums būs tuvāks 1.ceturkšņa līmenim jeb ap 0,5%. Gada pieauguma prognoze tiek saglabāta 2,8% līmenī.
Pārskata periodā gan eksports, gan patēriņš ekonomikai deva pozitīvu stimulu. Par 3.ceturksni runājot, pagaidām diemžēl var paļauties tikai uz patēriņu, vērtējums par eksporta iespējām ir pesimistiskāks. Šprotu eksporta ierobežojumu ietekme vismaz tuvākajā nākotnē būs lielāka, nekā tas šobrīd ir redzams uz papīra. Atsevišķu produktu — metālu un to vienkāršāko izstrādājumu, piena produktu cenas ietekmēs situācija pasaules izejvielu tirgos. Krievijas rubļa vērtība atkal slīd uz leju. Saskaņā ar šodien Eiropas Komisijas publicētajām aptaujām, Latvijas rūpnieku sniegtais vērtējums pēdējo mēnešu laikā saņemto pasūtījumu apjomu 3.ceturkšņa sākumā bija zemākais piecarpus gadu laikā, bet 2.ceturksnī – otrais zemākais.
Taču aina nav viendabīgi tumša. Citi ražotāji gūs labumu no laika nobīdes izejvielu un gatavo produktu cenu izmaiņās. Kokapstrādei palīdzēs mājokļu investīciju straujais kāpums ASV. Mērena, bet stabila ir izaugsme ES ekonomikā. Pamazām tiek noslēgti struktūrfondu līdzfinansētie investīciju projekti. Sagaidāms, ka šogad novāktā graudu raža tālu pārspēs jebkuru kūlumu mūsu lauksaimniecības slavenajā vēsturē. Lai arī par kreditēšanu nereti skan visai sakāpināti negatīva retorika, mājsaimniecību aizņemšanās mājokļu iegādei un remontam atkal nepārprotami aktivizējas un tas ir tikai jauna kreditēšanas viļņa sākums. Ja sniegtās iespējas šoreiz tiks izmantotas saprātīgi, tas būs mērens, bet stabils izaugsmes veicinātājs daudzu gadu garumā. Pagaidām celtniecība ir viens no ekonomikas vājajiem punktiem. Ceļu būves apjomi ir iespaidīgi, bet ēku celtniecību negatīvi ietekmē ES fondu projektu plūsmas apsīkums, kā arī mazākas nerezidentu investīcijas nekustamajā īpašumā. Par gaidāmo aktivitātes apsīkumu bija signāli jau pērn, piemēram, no uzņēmumiem, kuri piegādā dzelzsbetona konstrukcijas. Nozarei jāpaciešas līdz brīdim, kad augošais hipotekāro kredītu apjoms pārvērtīsies pietiekoši straujā jaunu mājokļu pieprasījuma kāpumā.
#4/4
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna
Iespējams, ka dati tiks pārskatīti, bet ir skaidrs, ka ekonomikas attīstība šī gada pirmajā pusē ir straujāka, nekā prognozēts līdz šim. Tā ir arī straujāka nekā Lietuvā un, visticamāk, arī Igaunijā. Tas, protams, ir ļoti labi, bet tajā pat laikā nevajadzētu pārāk daudz paļauties uz līdzšinējiem rezultātiem, jo risku turpmākai izaugsmei vēl arvien ir diezgan daudz. Viens no tiem, protams, ir politiskā un ekonomiskā attīstība Krievijā, bet Latvijas ekonomika ir atkarīga arī no tā, kas notiek plašajā pasaulē, un viens no galvenajiem riskiem pasaules izaugsmei ir nelīdzsvarotības un finanšu tirgus svārstības Ķīnā.
Izskatās, ka Latvijas izaugsme 2.ceturksnī ir bijusi diezgan plaša un to virzījuši gan mājsaimniecību patēriņš, gan eksports, gan, iespējams, arī investīcijas. Visticamāk, importa pieaugums vēl arvien bija diezgan vājš.
Mājsaimniecību tēriņu kāpumu veicināja straujš ienākumu pieaugums, galvenokārt pateicoties arvien spēcīgam algu kāpumam. Jaunu darbavietu radīšana, visticamāk, bijusi diezgan vārga. Tajā pat laikā patērētāju noskaņojums saglabājas stabils, inflācija turpina būt visai zema. Eksports arī turas labi, daļēji pateicoties Liepājas metalurga darbības atsākšanai, bet arī citās nozarēs eksportētāji neguļ un aktīvi meklē jaunus noieta tirgus. Izskatās, ka arī investīciju aktivitāte nedaudz pieņēmusies spēkā, uz to norāda mašīnu un iekārtu importa kāpums. Swedbank pašreizējā prognoze šī gada ekonomikas izaugsmei ir 1,9%, bet, iespējams, to būs jāpārskata nedaudz uz augšu līdz ar spēcīgu pieaugumu 2.ceturksnī.