Kaut arī negatīvi ārējie faktori ir ietekmējuši Latvijas ekonomiku, jaunākie iekšzemes kopprodukta izaugsmes dati liecina, ka spējam turēties pretī tiem, norāda ekonomisti.
Tiesa gan, aizvien pastāv riski turpmākai izaugsmei, tādēļ nevajadzētu atslābt.
Db.lv jau rakstīja, ka šā gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 1. ceturksni iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem palielinājās par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
Salīdzinājumā ar 2014. gada 2. ceturksni, IKP pieauga par 2,7% gan pēc sezonāli izlīdzinātajiem, gan sezonāli neizlīdzinātajiem datiem.
2015. gada 2. ceturksnī iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās bija 6,2 miljardi eiro.
Ar ekonomistu komentāriem un prognozēm sīkāk iespējams iepazīties galerijā augstāk!
Precizēta 5. rindkopa
#1/5
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska
Galvenais straujā kāpuma noteicējs 2. ceturksnī bija KVV Liepājas metalurgs darbības atjaunošana, lai gan arī tā nenorit kā pa sviestu, tāpēc šoreiz vispirms ielūkosimies IKP nozaru dalījumā. Lielāko devumu (0,7 procentpunkti) IKP izaugsmē no nozaru puses, pateicoties KVV Liepājas metalurgs darbības atsākšanai, nodrošināja apstrādes rūpniecība. Tāpat pozitīvu, bet mazāku devumu izaugsmē sniedza tirdzniecība un sabiedrisko pakalpojumu nozares. Tikmēr negatīvu devumu IKP gada izaugsmē veidoja transporta un uzglabāšanas nozare (vāji rezultāti galvenokārt kravu apjoma krituma dēļ ostās un dzelzceļā), kā arī būvniecība (pēc termiņuzturēšanās atļauju regulējuma maiņas būtiski mazinājusies nekustamā īpašuma tirgus aktivitāte un tādējādi arī dzīvojamā segmenta būvniecība).
IKP izlietojuma pusē tāpat kā iepriekš redzami divi galvenie izaugsmes noteicēji – privātais patēriņš un eksports. Tos stimulējusi arī KVV Liepājas metalurgs darbības atjaunošana – gan līdz ar saņemtajām algām audzis patēriņš, gan palielinājies ražotās produkcijas eksports. Privātais patēriņš gada laikā 2. ceturksnī palielinājies par 2,4%, saglabājot līdzīgu gada pieauguma tempu iepriekšējiem ceturkšņiem. Savukārt reālais preču un pakalpojumu eksports audzis par 2%, pieauguma tempam kļūstot nedaudz lēnākam.
Atšķirībā no iepriekšējā ceturksnī vērojamā krituma šoreiz audzis preču un pakalpojumu imports, kuru arī noteikti kādā mērā ietekmējusi KVV Liepājas metalurgs darbība, jo palielinājās nepieciešamība pēc izejmateriāliem.
Par investīciju dinamiku joprojām īpaši labu ziņu nav, tā raksturojama kā stagnējoša, lai arī šī ceturkšņa sniegums uz kopējā fona nav peļams.
Lai gan pēc jaunākajiem datiem tīri matemātiski Latvijas Bankas IKP prognoze 2015. gadam 2% šķiet nenovērtēta, tomēr arī nozīmīgi to koriģēt pozitīvā virzienā varētu būt pāragri.Labie IKP rezultāti 2. ceturksnī galvenokārt ir iekšzemes faktora radīti, savukārt globālajā ekonomikā nenoteiktība salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ir augusi. Arvien aktīvāk pasaules ekonomisko procesu dienaskārtībā ienāk satraucošas ziņas no Ķīnas un citām attīstības valstīm, arī problēmas ar Grieķijas parāda krīzi ir tālu no atrisinājuma, tas viss liek būt piesardzīgiem tautsaimniecības tālākās attīstības prognozēs.
#2/5
Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste
Priecīga ziņa, kas apstiprina mūsu prognozes – Latvijā atsācies investīciju pieaugums. Pēc trīs ceturkšņu krituma, 2.ceturksnī investīcijas pamatkapitālā bija par 2,8% lielākas nekā gadu iepriekš. Visticamāk, tās ir galvenokārt investīcijas mašīnās un iekārtās, jo būvniecībā vērojams kritums. Tas pavilka sev līdz arī nelielu importa kāpumu. Arī eksportētājiem gājis labi – lai arī eksporta apjomu izaugsme nedaudz palēninājusies, tā vēl arvien ir spēcīga, ap 2% salīdzinājumā ar pērnā gada 2.ceturksni.
Lai arī to daļēji sekmēja gan Liepājas Metalurga darbības atsākšana, gan elektronikas reeksports, eksportētāju elastība tik un tā ir apbrīnojama. Krievijas ekonomiskā lejupslīde un politiskie šķēršļi neapšaubāmi bremzēja Latvijas eksporta (un arī iekšzemes kopprodukta) izaugsmi, bet nespēja to apturēt. Redzams neliels kritums transporta sektorā, arī pārtikas ražošanā, tajā pat laika tūrisma sektors un daudzas citas rūpniecības nozares turpina augt. Savu artavu, visticamāk, ir iedevusi arī Latvijas prezidentūra ES, kas palīdzēja kompensēt ap 40% kritumu Krievijas tūristu skaitā.
Galvenais izaugsmes dzinulis 2.ceturksnī bija mājsaimniecību patēriņš, lai arī, šķiet, ka iedzīvotāju tēriņi vēl arvien auga lēnāk nekā ienākumi. Algu kāpums turpina būt ļoti spējš, inflācija zema, noskaņojums labs. Tas balsta mājsaimniecību tēriņus un virza iekšzemes tirdzniecības izaugsmi.
Kopumā Latvijas ekonomikas attīstība šī gada pirmajā puse ir bijusi ļoti laba un pārspējusi prognozes, tomēr nevajadzētu pārāk daudz paļauties uz līdzšinējiem rezultātiem, jo risku turpmākai izaugsmei vēl arvien ir diezgan daudz. Viens no tiem, protams, ir politiskā un ekonomiskā attīstība Krievijā – paskatāmies kaut vai uz dzelzceļa peripetijām. Bet Latvijas ekonomika ir atkarīga arī no tā, kas notiek plašajā pasaulē, un viens no galvenajiem riskiem pasaules izaugsmei ir nelīdzsvarotības un finanšu tirgus svārstības Ķīnā.
Swedbank prognoze šī gada Latvijas ekonomikas izaugsmei ir 2,1%.
#3/5
Nordea bankas ekonomikas eksperts Gints Belēvičs
Šodien publicētie iekšzemes kopprodukta dati par gada otro ceturksni mazliet koriģēti uz augšu salīdzinājumā ar ātro novērtējumu. Kopumā izaugsme 2,7% apmērā pret pērnā gada attiecīgo periodu ir atzīstama, ja ņem vērā, ka Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir attiecīgi 1,4% un 1,9%. Pēc triju ceturkšņu pārtraukuma arī bruto pamatkapitāla veidošana uzrādījusi izaugsmi, kas vieš vāju cerību staru, ka investīciju apjoms tuvākajā laikā turpinās palielināties.
Ar negatīvu izaugsmi šobrīd strādā būvniecības nozare, kur apjomi samazinājušies par 3,4%, turklāt nedzīvojamo un dzīvojamo ēku būvniecībā visnotaļ iespaidīgi – par attiecīgi 10% un 17%. No lielas krīzes būvniecības sektoru glābj pasūtījumi inženierbūvju celtniecībā. No eksporta nozarēm ir vērts pieminēt tradicionālos līderus – koksnes un koka izstrādājumu, kā arī mēbeļu ražotājus, kas jau ilgāku laiku turpina palielināt savus apjomus. Strauju lēcienu uzrādījusi arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana – pieaugums par 40% pret pērnā gada otro ceturksni. No apstrādes rūpniecības nozarēm visvairāk cieš pārtikas ražošana, kas zaudējusi Krievijas tirgu vairākos preču segmentos. Tāpat Krievijas ekonomikas lejupslīdi un vājo rubļa vērtību izjūt arī citas ražošanas nozares, kuras tiešā veidā embargo neskar.
Gada sākumā izteikto prognozi par IKP izaugsmi 2,6% apmērā 2015.gadam, neskatoties uz salīdzinoši labajiem otrā ceturkšņa datiem, Nordea banka samazina līdz 2,2%. Tam par pamatu kalpo joprojām lielā nenoteiktība ar Krievijas tirgu, kā arī investoru un iedzīvotāju bažas par nākotni, ko pēdējā laikā vēl vairāk pastiprinājušas lielās svārstības akciju tirgos, kā arī bažas par Ķīnas attīstību un tās efektu uz pārējo pasauli.
#4/5
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Būtiska ietekme uz kopējo izaugsmi ir bijusi rūpniecības attīstībai, kas ir palielinājusies par 6,2%. Neskatoties uz labo veikumu, atsevišķas nozares (būvniecības izejmateriālu, pārtikas produktu un gatavo metālizstrādājumu ražošana) tomēr saskaras ar lejupslīdi. Sagaidāms, ka eirozonas atgūšanās spēs rūpniecību noturēt izaugsmes fāzē, kas ļauj arī pozitīvi vērtēt kopējās ekonomikas perspektīvas. ES fondu plūsma atspoguļojas būvniecības sektorā, kuras apjoms gada laikā ir par 3,4% zemāks. Visticamāk, ka šo gadu būvniecība noslēgs ar nelielu mīnusu, kaut privātajā sektorā aktivitāte būs augsta, jo iedzīvotāji turpina uzlabot un labiekārtot mājokļus. Tikmēr pozitīvas vēsmas valda mazumtirdzniecībā, kas gada laikā ir palielinājusies par 5%, auto degvielas mazumtirdzniecības apjomi ir cēlušies par 11%. Izmaiņas Maksātnespējas likumā, kā arī valsts atbalsta programma, gan salīdzinoši pozitīvā ekonomiskā vide ir ļāvusi aktivizēties nekustamā īpašuma tirgum, kaut atsevišķos segmentos, jo īpaši tie, kas fokusējās uz nerezidentiem, aktivitāte ir strauji izsīkusi. Kāpums bija vērojams izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī izklaides un atpūtas pakalpojumos. Sarežģīta situācija valda transporta un uzglabāšanas nozarē, kur pastāv pietiekami augsts risks, lai apjomi tuvākajos gados mazinātos. Tam pamatā ir saspīlētās politiskās attiecības un energoresursu cenu svārstības, kas var koriģēt pieprasījumu pēc Krievijas resursiem, kas atsauktos arī to plūsmu izmaiņās.
Privātais patēriņš 2. ceturksnī ir audzis par 2,4% un pieaugums turpināsies arī nākamajos ceturkšņos, jo apstākļi tam būs labvēlīgi. 2. ceturksnī par 2,8% palielinājās arī investīciju aktivitāte, kas, ņemot vērā visai augsto piesardzību investīciju plānos, tuvākajā laikā solās saglabāties anēmiska. Neskatoties uz sarežģījumiem Krievijas tirgū, pieaugoši bija preču un pakalpojumu eksports (+2%). Straujāks kāpums eksportā nav sagaidāms. Turpināsies darbs pie eksporta diversifikācijas un ģeogrāfijas paplašināšanas. Labā graudaugu raža nodrošinās labus trešā ceturkšņa preču eksporta rādītājus.
Lai arī IKP izaugsme 2. ceturksnī ir nedaudz paātrinājusies, tās temps tuvākajos divos gados saglabāsies mērens. Tas neatbildīs iedzīvotāju gaidām pēc straujāka dzīves līmeņa kāpuma, gan politiķu vēlmei krasi audzēt budžeta tēriņus. Tuvāko gadu laikā jārēķinās ar sarežģītu ārējo vidi, tas ir eirozonas izaugsmes ierobežojumiem, snauduļojošo parādu krīzi, tai skaitā Grieķijas faktoru, kā arī Austrumu kaimiņa ilgtermiņa ekonomikas problēmām. Tāpat sajutīsim korekcijas Ķīnas ekonomikas izaugsmes tempos. Šā gada izaugsmes prognoze ir 2.4%. Kaut arī ir potenciāls straujākai izaugsmei nākamgad, augstākminētie riski liek pieturēt piesardzīgu vērtējumu, kā dēļ IKP pieauguma prognoze 2016. gadam ir 2,7%.
#5/5
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Šī gada 2.ceturksnis ieskicē beigas apmēram piecus gadus ilgušā ekonomikas izaugsmes cikla pusmūža krīzei, kas sākās ap 2013. un 2014.gada miju un ko izraisīja galvenokārt eiro ieviešanas negatīvā ietekme uz patēriņu, kā Krievijas mērķtiecīgi vai pret pašas gribu sagādātie pārsteigumi mūsu eksportētājiem. IKP pieaugums gada griezumā paātrinājās no 2% 1.ceturksnī līdz 2,7% (sezonāli izlīdzinātajos datos). Sagaidāms, ka šī gada 2.pusē IKP gada pieaugums būs nedaudz virs 3%.
Tempu paātrinās vairāki faktori. Lai kādas bažas skanētu par tranzīta nākotni, kopējais caur Latviju plūstošais kravu apjoms turas vēsturiski augstā līmenī. Turklāt augošā iekšējā ekonomika arī palielina pieprasījumu pēc nozares pakalpojumiem. Svarīgs apstāklis šai nozarei ir lielā graudu raža un intensīvā mežistrāde 3.ceturksnī, šīs divas nozares veido savam svaram ekonomikā neproporcionāli lielu daļu no transporta pieprasījuma. Tāpēc pēc krituma par 4,3% gada griezumā 2.ceturksnī šajā nozarē noteikti gaidāmi labāki rezultāti. Arī tiešais lauku nozaru devums IKP pieaugumā būs vērā ņemams. Tāpat labāki rezultāti gaidāmi celtniecībā (2.ceturksnī: -3,4%), kuru gada 2.pusē vairāk ietekmē rezultāti ceļu būvniecībā, atšķirsies arī bāzes efekts. Reālais privātais patēriņa pieaugums 2.ceturksnī turējās pārsteidzoši zemā līmenī jeb 2.4% gada griezumā, ir priekšnosacījumi straujākam kāpumam, no kā iegūs tādas nozares kā tirdzniecība, atpūtas un izklaides pakalpojumi un arī citas.
DNB bankas prognoze par ekonomikas izaugsmi šim gadam ir 2,8%, bet nākamgad izaugsme pakāpeniski paātrināsies.
Tas nav slikts rādītājs, taču mūsu valstij ir nepieciešama un arī iespējama straujāka izaugsme. Lai to panāktu, vajadzīga labāka lēmumu pieņēmēju informētība par ekonomikā notiekošo. Viens no lielākajiem ienaidniekiem inteliģentai ekonomisko procesu izpratnei ir instinktīva vēlme visu notiekošo ietvert vienkāršotos stāstiņos. Tas ir saprotami, jo tikai ļoti niecīgai cilvēku daļai makroekonomisko procesu saprašana ir darbs. Mēs visi paļaujamies uz vienkāršotiem priekšstatiem par jomām, kuras nav mūsu specialitāte.
Šobrīd Latvijas ekonomikas stāsts ir savīts no daudziem pievilcīgiem un ne tik pievilcīgiem pavedieniem.
Ienākumi aug un ir pamats cerēt, ka tie turpinās augt līdzīgā tempā vairākus gadus, nozīmīgs atbalsts būs kreditēšanas cikla virziena maiņa. Notikumi pasaules izejvielu tirgū šobrīd slāpē augstāku algu pārvēršanos inflācijā. Privātajam patēriņam ir lielākā tūlītējā ietekme uz IKP dinamiku un tas arī noteiks izaugsmes paātrinājumu dažu tuvāko gadu laikā. Aktīvāka kreditēšana veicinās arī investīcijas, jo īpaši mājsaimniecību veiktās.
Tajā pašā laikā situācija eksportā ir diezgan raiba. Ir nozares ar spožām izredzēm un ir izteikti vājie punkti. Izskatās, ka tuvākajā nākotnē bažas par tranzīta plūsmas krasu kritumu neapstiprināsies, taču risks saglabājas tālākā nākotnē. Savukārt tuvākajā nākotnē joprojām ir neskaidrība par šprotu eksportu, kas nav ļoti svarīgs faktors ekonomikai kopumā, taču nozīmīgi ietekmē Ziemeļkurzemi. Ir notikumi, kas no makroekonomiskā viedokļa vairāk izskatās pēc falšas drāmas, kaut arī var būt nepatīkami iesaistītajiem cilvēkiem, kā metālu ražošanas svārstības. Taču patiesa drāma vairākām eksporta nozarēm nākamajos piecos gados būs iekšzemes pieprasījuma nozaru virzītais algu pieaugums.