Lai arī tiek paredzēts neliels aktivitātes pieaugums ar patēriņu saistītajās nozarēs, ekonomikas eksperti norāda, ka galvenais valsts tautsaimniecības izaugsmes stūrakmens šogad aizvien būs eksports.
Komentējot iepriekšējā ceturkšņa ekonomikas pieaugumu par 3,7% gada izteiksmē, SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, norāda, ka kopējā aina par to, kas ir nodrošinājis izaugsmi vēl ir nepilnīga.
«Bija vērojams, ka gada beigās ļoti strauji aktivizējās mazumtirdzniecība, jo īpaši auto tirdzniecība. Auto tirdzniecības lielā aktivitāte daļēji skaidrojama ar laicīgu auto iegādi ar mērķi ietaupīt uz gaidāmā nodokļu pieauguma rēķina. Tomēr arī šogad auto tirgus būs aktīvs, jo stabilizējoties finansiālajai situācijai iedzīvotāji lemj, gan arī pieaug finansējuma pieejamība, par jauna auto iegādi. Privātais sektors turpinās atgūties un iekšējais patēriņš nelielā tempā šogad turpinās attīstīties,» pieļauj D. Gašpuitis.
Viņaprāt, maksātspēja gan uzlabosies lēni, jo atalgojuma pieaugumu mazinās kāpjošā inflācija, turpināsies parādsaistību sloga mazināšanās. Pēc eksperta domām, galvenais izaugsmes virzītājs būs korporatīvā sektora attīstība. Rūpniecība saglabāšot savu lomu kā viena no aktivitātes pieauguma virzītājām, lai arī izaugsmes tempi salīdzinājumā ar 2010.gadu kritīsies.
«Fokuss uz tūristu piesaisti ir nesis rezultātus tūrisma un ar to saistītajām nozarēm un šāda tendence varētu saglabāties arī šogad. Ne pārāk spoži joprojām sokas būvniecības un finanšu sektorā. Tādēļ lielākais un nozīmīgākais uzsvars turpinās būt eksports un ārējo tirgu apgūšana, kas arī noteiks to, cik veiksmīgi risināsies nodarbinātības jautājumi,» ekonomikas izredzes kometē eksperts.
Kaut arī ir pozitīvi, ka eksporta un rūpniecības īpatsvars Latvijas ekonomikā pieaug, tomēr uztrauc, ka šiem procesiem nav stabilas bāzes, uzskata Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova.
«No vienas puses, mēs esam atkarīgi no ekonomiskās situācijas galvenajos tirgos, no otras – mums jābūt spējīgiem nodrošināt eksporta apjomu pieaugumu. Ja par pirmo punktu vismaz pagaidām var neuztraukties , jo mūsu galvenie tirdzniecības partneri nav Grieķija vai Īrija, tad otrais - kvalificēto darbinieku trūkums, kā arī investīciju nepieciešamība jaudu palielinājumam - var kļūt par būtisku eksporta pieauguma ierobežojošo faktoru,» pieļauj Krājbankas eksperte
Runājot par ekonomikas attīstības tālākajām perspektīvām, Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs norāda, ka Latvijas tautsaimniecības atkopšanās būs atkarīga no norisēm pasaules ekonomikā – šobrīd ārējā vidē ir vairāki riski, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecības attīstību 2011. gada sākumā.
Pasaules izejmateriālu biržās pieaug pārtikas cenas un Ēģiptes krīzes dēļ ir pieaugušas naftas cenas, kas atstās ietekmi uz degvielas cenām arī Latvijā. Daļa no Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīm šogad veic konsolidācijas pasākumus, kas var ietekmēt to ekonomisko izaugsmi, tādējādi pasliktinot pieprasījumu pēc Latvijas rūpnieku produkcijas.
Par norisēm iekšzemes tirgū, centrālās bankas vērš uzmanību uz to, ka Latvijas tautsaimniecība ir sākusi vēl vienu gadu ar konsolidētu budžetu, kur pasākumi ietvēruši nodokļu likmju pieaugumu.
Tas kavēs kopējo tautsaimniecības attīstību, it īpaši, saglabājoties gaidām par nodokļu celšanu arī turpmāk. Nodokļu likmju palielinājums un pārtikas, kā arī enerģijas cenu pieaugums atstāj mājsaimniecību rīcībā mazāk līdzekļus, tādējādi iespējams, ka privātā patēriņa tālāka atkopšanās būs nevienmērīga un nebūs ātra.
Jau ziņots, ka pagājušā gada ceturtajā ceturksnī pret atbilstošu periodu iepriekšējā gadā valsts ekonomika palielinājusies par 3,7%, savukārt ceturkšņa griezumā pieaugums bijis 1,1%
